ChapterPDF Available

Neesošo tēvu grēki

Abstract

Jaunākās latviešu prozas teksti – Jana Egle “Dzimšanas diena” (2020), Pauls Bankovskis “Trakie veči” (2016), Guna Roze “Sadursme” (2019), Sandra Vensko “Adele” (2019), Osvalds Zebris “Māra” (2019) – liecina par tēmas aktualitāti, kas pēdējās desmitgadēs plaši pētīta gan Latvijā, gan plašos starptautiskos sociālo zinātņu un antropoloģijas, arī psiholoģijas pētījumos, proti, tēva loma dažādos ģimenes, tostarp arī šķirtas ģimenes, modeļos. Tēlu psiholoģijas atveide, laikmeta vides un sociālās struktūras principu tēlojums literāros tekstos piedāvā pētījuma materiālu literārās antropoloģijas skatījumam. Gan mūsdienu autoru sieviešu, gan vīriešu rakstītos tekstos aktuāla ir “tēva klātneesamības” (father absence) tēma, kas nereti kļūst pat par vienu no psiholoģisko romānu un stāstu dominantēm – sižeta attīstības rosinošo cēloni, kas skatāms kopsakarībā ar bērna, lielākoties meitenes, pieaugšanas problemātiku, traumatiskās pieredzes atainojumu, kas nereti saistīts ar grēka jēdzienu un tā izpratni. Tieši vecāku klātneesamība (jo īpaši tēva) ir viens no lielākajiem tēvu [vecāku] grēkiem, kas visdažādākajā veidā piemeklē bērnus – aplūkotajos tekstos – tieši meitas un mazmeitas.
ResearchGate has not been able to resolve any citations for this publication.
ResearchGate has not been able to resolve any references for this publication.