Content uploaded by Madara Zamarina
Author content
All content in this area was uploaded by Madara Zamarina on Jun 18, 2020
Content may be subject to copyright.
V I E D A I A T T Ī S T Ī B A I
M A D A R A Z A M A R I N A
2 0 2 0
C I E M U P L Ā N O Š A N A
R O K A S G R Ā M A T A
SATURS
03 Ievads
06 Ko piena
08 Lī dzdalības līmeņi
10 Lī dzdalības plānoša na
14 Te ritorijas analīze
20 At tīstības p lāna iz strāde
32 Ie viešana un uzraud zība
33 Av oti
35 Pē cvārds
IEVADS
Visā Eiropā novēroja mas
urbanizāci jas tendences un
demogrāfis kie procesi, kuru
rezultātā lauku teri torijas
iztukšojas , noveco un ,
likumsakar īgi – tajās ir arvien
grūtāk ne tikai a tjaunot, uzlabot
un nod rošināt ne piecieš amo
infrastruk tūru un pakalpoj umus,
bet arī uzturēt tos pašrei zējā
līmenī. Lai m inētos i zaicinā jumus
risinātu, akt ual izēj as d ažā das
plā noš anas pie eja s, k a s iz vir za
pri ekš plān ā spē cīg u un
iei nte resē tu ko pie n u un ci tus ,
tie ši vi etēj ā te rit o rij ā pa stāv ošu s
res urs us, kas izmantojam i
attīstības veicin āšanā.
Rokasgrāma tas mērķis ir p ada rīt
ter ito riju attī stī b as pr oce sus
izp rot amus un r eal izē j amu s
ikv ien am, kas vēlas tajo s
piedalītie s, lai sekmē tu s pēcīgu
kopienu attīstīb u un pla ukstošu
ciemu izau gsmi.
Galvenā rokasgrāma tas
mērķaudito rija ir l auku ci emu
ied zīv otāj i, nev als tisk ās
org ani zāci jas , vie tēj ās rī cīb a s
gru pas , pašv ald ība s u n cit as to
att īst ībā iei nte resē tās pus es,
taču p rocess ir pi emēroja ms arī
piepilsēta s ciemu un pi lsētu
apkaimju izaugsmes v eicināšana i,
kamēr vien t o mērogs ļauj
veiksmīgi pie lietot turpmāk
raksturotā s ciemu plānoš anā
izmantojam ās meto des.
Atbilstoši šai rokasgr āmatai
organizēta s ciemu attīstīb as
vie dum s sl ēpjas s abiedrī bas, kas ir
ciema v islabāk ais pār zinātājs un
galvenais lietotājs, vadībā pār
attīstības procesu. Re zultātā
risinājumi izaugsmes
nodrošināš anai ir vispie mērotākie
konkrētās terit orijas un tās
iedzīvotāj u reali tātei.
Ciemu plānošan ā noteic ošā loma ir ko pienas inic iatīvai un līdzdalībai, kā
arī notie k fok usa ma iņa no problēmām un va jadzībā m uz resursi em un to
potenciālu .
Eksperti un or ganizāc ijas netiek iz slēgtas no attīstība s procesa – tās var
sākotnēji to iniciēt, koordin ēt, sn iegt priekšlikumus vai īsteno t a tsevišķ as
aktivitāte s, taču vadība j āsaglab ā vie tējās kopien as ro kās. Ja attīstības
procesu uz sācis eksperts v ai org anizācija, būtiski n egaidīt “ī sto brīdi” ,
kad aicinā t kopie nu līdz darboties – jo āt rāk tas notiek, jo labāk .
Pro blēmās un vaj adz ībās ba lst īts
att īstības pr oces s
Vēr tībās u n r esur sos bal stī ts
att īstības pr oces s
Sab iedrība – at tīs tība s pr oce sa
vir zītājsp ēks. Eks pert i – in str umen ts,
lai palīdz ētu sas niegt k opi enas mē rķus
Sab iedrība identifi cē un mo bil izē
eso šās (bet bie ži nep ama nītā s)
vēr tības u n resur sus
Pār liecinā tība par res ursiem un
kop ienas s pējām t os piel iet ot
Sab iedrība – pasī vs klie nts
Eks perti, paš val dība s vai c itas
ies aistītā s pu ses ana lizē kli ent a
vaj adzības , mek lē un ī steno
ris inājumu s
Bez palīdzī ba, atkarī ba no ārējām
org anizāci jām un ekspert iem
Org anizējo t ciem a a ttī stīb as pro ces u, būti ski ie vēr ot
šo soļ u secī bu, la i izva irī tos no si tuā cijām, kad
ini ciatīva s tie k pakā rto tas t am, kam ir pi eej ams
fin ansējum s vai ka s ir int eres ant s un īst enot s cit viet ,
bet , iesp ējam s, nav a tbil sto šs vie tējā s teri tor ijas
kon tekstam .
Ciema attīst ība ir pastāvī gs, ciklisks pr ocess, ka s neb eidzas ar v ienu
iedzīvotāj u ti kšanos, izstrā dātu pl ānošana s dokum entu va i ie viestu
iniciatīvu – ta s sāka s ar impulsu, kam seko attīstības plān ošanas posms,
attīstības uzd evumu ieviešana un uzr audzība , kas savuk ārt rada jaunu
impulsu tā lākai a ttīstīb as plānošanai.
Uzde vumu
izst rāde
Ievi ešan a s
uzra udzī b a
Impu lss
Teri tori j as
anal īze
Mērķ u
defi nēša n a
Attī stīb a s
iesp ēju
anal īze
Uzde vumu
īste noša n a
Plān ošan a s pr ocess
KOPIE NAS
INICI ATĪVA ,
LĪDZD ALĪBA
KOPIENA
Teritorija s iedzī votāji automā tiski
neveido ko pienu.
Kop ien a – tieši p ilsonis ki aktīvā
sabiedrība s daļa un tā s
savstarpēj ās a ttiecīb as, ietvero t
ne vien cilvēkus ar līdzīgā m
interesēm – konkr ētajā gadījumā,
vietējās teritorijas attīstī bu – bet
arī i estāžu t īklu, kas sav ed kopā
dažādas sociā lās grupas un kur
savstarpēj ās a ttiecības veidoja s –
vietējos vei kalus, sk olas, baznīc as
nevalstisk ās orga nizācij as u.c.
Kop ien as r īcīb spē ja/ soc iāl ais
kap itā ls – aktī vās sabie drības
daļas īpatsvar s un spē ja v eikt
sociāli organizētas darbības –
līdzdarbot ies, t .sk. l ēmumu
pieņemšanā , pielāgotie s
pārmaiņām, realizēt perso nības
vai sociālās grupa s po tenciāl u,
sadarbotie s, uzticēties ,
komunicēt.
Soc iāl ās sai tes – iedz īvotāju
savstarpēj ās atti ecības, sociālā
kapitāla p amats.
Tomēr šis pro cess var d arbotie s a rī lejupej ošā virzienā, līd z a r to, uzsā kot
ciema attīst ības procesu s, bū tis ki ide nti fic ē t, va i kop iena i ir pi eti e kam s
soc iāl ais k apit āls , vai tomē r nep iec ieš a mi p a pil du sa gat avoš anā s dar bi
un kap acit āte s pa aug sti n āša na.
Orga nizē t a
darb ība
Iete kme
uz a pmie r ināt ību,
izpr atni , atb ildīb u,
uzti cību
Soci ālās
sait es
Kopi enas
rīcī bspē j a/
soci ālai s kap itāls
Labvēlīgos apstāk ļos, va irojoti es sociālaj ām saitēm un līdz ar to uzti cībai
cilvēku sta rpā, paliel inās kopien as rīcībspē ja un aktīvā k no tiek sociāl i
organizēta d arbība – pašin iciatīv u rašanās vai lī dzdalība cit u organizāciju
darbā. Ta s sa vukārt ra da iete kmi uz a pmierin ātību un izpratni par
pieņemtaji em lēmumiem, atbil dības paaugs tināšan os pa r tie m,
savstarpēj ās uzt icības pa lielināšan os, kas nodroši na tālāku p ozitīvu
kopienas a ttīstīb u.
LĪDZDALĪBAS LĪMEŅI
Līdzdalība savā b ūtībā ir varas decentr alizāci ja – v ismaz daļēja var as
nodošana sabiedr ībai, tomēr reizēm t as tie k organizēts f ormāli u n
sabiedrība i nav r eālu ie spēju ietekmēt pr ocesa r ezultātu.
Lai at spoguļo tu to, ci k dažā da var bū t līdz dalība un tātad varas att iecības
starp proc esā ies aistīta jiem, Šerija Arnš teina ( She rry Arn ste in) izstrād āja
“Pi lso nisk ās lī dzd alī b as kāpn es” – modeli , ku r ka trs n ākamais
“pakāpiens ” parāda pieaugošu sabiedr ības varu. Šo m odeli ir analiz ējuši
arī citi a utori u n organ izācijas, rezultā tā nonā kot pie četriem g alvenaj iem
līdzdalība s līmeņ iem.
Pirmajos d ivos līmeņ os sabiedr ībai nodot ā vara ir ļoti n eliela – tā var
piedalītie s p rocesos , taču nevar nodro šināt, ka sn iegtā informācij a v ai
viedokļi noteikti tiks ņemt a vērā lēmumu pie ņemšanā. Augstāk ajos divo s
līmeņos sabiedrībai ir reāla var a lēmumu pi eņemšanā un ie viešanā – tās
locekļi vairs na v pasīvi klien ti, bet g an attīstīb as procesu virz ītāji.
Līdzdalība šajos līmeņos darbojas visveiksm īgāk, ja iedzīvo tāji ap vienojas
formālās vai neformāl ās organizācijās un atv ēl savus vai piesais ta ārējos
finanšu re sursus darbība s nodrošināšanai un ilgt spējai.
Info rmēš a na
Apsp rieš a nās
Līdz darb ī ba
Piln varo š ana
Augs tāks līdz dalīb as l ī meni s
Inf orm ēšan a – bie ži iz paužas vienv irziena info rmācija s plū smā n o
lēmumu p ieņēmēj iem, nepare dzot atgrie zenisko saiti n o sa biedrīb as u n
nepieļaujo t vie nošanos p ar risin ājumiem . Sabiedrība informā ciju var a rī
sniegt, taču tas a probežo jas ar fa ktiem nevis vie dokļiem, ieteiku miem,
sūdzībām. Pi emēram, īste nota apta uja, lai no skaidrotu, vai un kādi
publiskie pa kalpojumi ti ek iz mantoti , ne paredzot sn iegt vērtējumu par to
kvalitāti, ieteik umus to uzlabošanai u.tm l.
Aps pri ešan ās – sabiedrībai ir ie spēja pa ust savu viedokl i, taču j oprojām
nav garantijas, ka tās viedoklis ietek mēs pieņem tos lēmumu s.
Problemāti ka – dalībnieki bieži nesaņe m atg riezeni sko s aiti, radot sajūtu ,
ka tie nes kaitāma s reizes izsaka savas d omas, ta ču tas neko nem aina, ka s
savukārt mazina kopien as int eresi turpmāk piedalīties l īdzdalī bas
procesos. Turkl āt vi edokļi mēdz atspo guļot nevis kopienas prioritā tes,
bet tos ris inājumus, kas, pēc dalībnieku dom ām, ir reālisti skāk sagaid āmi
no pārvald es iest ādēm.
Līd zda rbīb a – iesaistī tās puses ir par tneri, un va ra ir vienmērīgi sadalī ta
starp tiem . Lēmum i tiek pieņemti vienojot ies.
Pil nva roša na – lēm umu pi eņemšan a ir lielākoties vai pi lnībā sab iedrība s
ziņā, līdz ar to dalībni eku interešu ievē rošana ir garantēta.
Tie kšanās u z au gst ākaj iem līd zda lība s l īmeņ iem
nen ozīmē, ka t ie ir pi emē roti v isā m situ āci jām un v isu
lai ku. Ir jaut āju mi, k urus jopr ojā m var at stā t
pār valdes ie stā žu vai priv ātā s ekto ra zi ņā, k as var tos
ris ināt e fekt īvā k v ai ar lab āku re zultātu . T omē r t as, ar
ko ko nkrētā ko piena vēl as vai n evē las no dar boti es,
būt u jāi zle mj pa šiem kop iena s dalībn iek iem. Katr am
līm enim ir a rī p iemē rot ākai s la iks – p iem ēram ,
kop ienas vei doš anās s ākumpos mā bū tu jā sāk ar
zem āku lī dzd alīb u, ci tādi tās rī cīb spēj a var izrādīti es
nep ietieka ma se kmīg ai va ras īs ten ošanai. T as
sav ukārt var nove st pie nel ietd erī ga resu rsu pat ēriņa
un inic iatīvu neiz doš anās , ka s sek ojoši ma zina
kop ienas r īcī bspē ju.
Plānojot kopienas līdzdalī bu visos tās posmos – n o kopien as veido šanas
līdz kopīgi em prakt iskiem p asākumiem - j āatbild uz vairākiem
jautājumie m:
Daž ādī ba un pār stā v nie cīb a – līdzda lība darbojas vi slabāk, ja visas ci ema
attīstībā ie interesētās puses ir tajā iesais tītas. Būtiski apzinā t un uz runāt
visus galvenos intereš u turē tājus – iedz īvotājus, uzņēmē jus, nevalsti skās
organizāci jas, ies tādes u.c. Tas p ats attieca s uz dažādām sabiedrība s
grupām – da žādu dzimumu, vecumu, izglīt ības u.c. so ciālo aspektu
dalībnieki no drošinā s vied okļu dažādību, kas, lai arī ne vi enmēr atviegl o
sadarbības proces u, veicina da udzpusī ga skatījuma un pār domātu ideju
rašanos. Dažādī bas nodr ošināša nas mērķ is na v iespēj ami liel āks i esaistīto
cilvēku skai ts, bet gan dažā du in terešu pā rstāvība un kvalitatīvāk s
sadarbības rezult āts.
Dau dzv eidī gi info rmā cija s ka nāl i – informācija par kopiena s aktivitā tēm
un j ebkura indivīd a iespējām i esaistītie s jāsniedz i espējam i
daudzveidī gākos infor mācijas kanālo s, l ai nodr ošinātu , ka tā sasnied z
plašu potenci ālo dalībn ieku loku. Ja uzrunātā puse sāko tnēji nevēlas
līdzdarbot ies, tā jāturpina inf ormēt, saglabājo t iesp ēju pi ebiedro ties
vēlāk, kad kopien a būs s pēcīgāka un sasni egusi k ādus izvirzītos m ērķus.
LĪDZDALĪBAS PLĀNOŠANA
Kam iesais tīt ies?
Kas motivē kopien u veikt
soc iāli or ganizēt as darb ība s?
Kā saglabā t inerc i?
Kād as līdz dal ības fo rmas ir
pie mērotāk ās k onkr ēta jam
uzd evumam?
Kam vajad zētu i esa istī tie s
(ko pienas at tīs tībā v ai
kon krētajā darba jau tāju mā) ?
Ka s mo tiv ē ?
Motivācija līdzd arbotie s ne
vienmēr ir tieši sai stīta a r
teritorija s att īstību – to var radī t
arī ie spēja iz paust un aizstāvēt
savas in tereses un meklēt
risinājumu s sev būtiskām
problēmām, iespē ja izpaust un
pielietot savas zināšana s un
prasmes, sociālās saites, ko
līdzdalība s p rocesā ie spējams
iegūt un stip rināt gan per soniskā ,
gan profesionālā griez umā,
ziņkārība u n daudzi citi. Tādēļ
būtiski atbildi uz jautā jumu, ka s
motivē ko pienu, me klēt tieši
vietējo indiv īdu un grupu
kontekstā un pi eņem t daž ādī bu
arī šajā a spektā.
Turklāt nepiedalī ties ko pienas
aktivitātē s ne v ienmēr tiek
nolemts motivācijas t rūkuma
rezultātā un neno zīmē, k a
iedzīvotāj iem nerūp ter itorija s
attīstība – to ietek mē arī citi
apstākļi atbilstoš i katra i ndivīda
prioritātē m un l aika, enerģijas un
citu r esursu daudzuma. Ie spējams,
tieši ie robežot o indivi duālo
resursu dēļ iesais tes lī menis ir
zems, un to ir nepiec iešams
respektēt, p ieņ emo t d ažā dus
ies ais tes lī meņ us un a r ī
nei esa istī šan os v isp ār.
Vienlaikus svarī gi an ali zēt, vai
zem ai ies ais t ei var ētu b ūt cit i
iem esl i, piemēr am, līdz dalības
process ir pada rīts pārā k
sarežģīts vai nav i nteresants ,
pastāv vides p ieejamības
problēmas, inform ācijas trūkums
u.c., un plāno t sab iedriskās
līdzdalība s proces us tā, lai šād u
aspektu ietekmi u z kopie nas
aktivitāti mazinā tu.
Kā sag lab ā t i ner c i?
God īgu ms u n ca urs pīdī gum s –
plānotā sadarb ība ir jār aksturo
iespējami skaidri, tieši un godīgi ,
skaidri jādefinē iesaistīt o
dalībnieku lomas . Cilvēki samēr ā
aktīvi piedalās akti vitāšu
īstenošanā , ja zina, ka to
līdzdalība var nest pozitī vu
rezultātu (ja tie ir ieinteresēti
konkrētajā rezultātā). Arī tad, ka d
risks nesasniegt rez ultātu ir
augstāks, i r lielākas i espējas
iesaistīt kopienas da lībniek us
kopīgu akt ivitāšu īstenošan ā,
risku un tā iespēja mās sek as
atklāti iz skaidro jot.
Reg ulā rs mon ito rin g s, izvērtējo t
niciatīvu virzību un sasnie gtos
mērķus un pārrunājot paveikto un
turpmāk nepiecieš amo ies aisti
kopienas d alībnie ku star pā.
Akt ivi tāte s j aun u da līb niek u
ies ais tei, lai nodrošin ātu, ka
situācijās , kad atsevi šķi dalībn ieki
vairs nevar vai ne vēlas piedalī ties
kopienas in iciatīvu īs tenošanā,
ilgtermiņā ak tīvo iedzīvotāju
skaits s aglabājas vismaz esošajā
līmenī.
Kā d as līd z dal ība s fo rma s ?
Līdzdalība s formu izvēle ir tieši
saistīta ar konkrētā p rocesa
mēr ķim a tbi lsto šāk o lī dzd alī bas
līm eni . J a kon krētajā p rocesā
būtiska konsultēš anās, var
piemērot aptauju, intervijas u.tml.
metodes, bet au gstākos
līdzdalība s līmeņ os – arī kādu no
turpmāk ra ksturot ajām me todēm.
Ņemot v ērā kop ienas d alībnie ku
dažādību, arī i e sai ste s met odē m
jāb ūt ie spē jami d aud zvei dīg ām –
kāds l abprāt aktīvi pieda līsies
ideju ģenerē šanā plāno šanas
darbnīcā, citu sa vukārt iesaistīties
stimulēs att īstības idej u kon kursa
norise.
Līdzdalība ir ef ektīvāk a, ja
nepiecieša mā inf orm āci j a tie k
pas nie gta viz uāli nevis rakstiski
vai mutiski. Lī dzdalīb a bieži ir
zema va i zemā kvali tātē, ja
iesaistītā s pus es ne izprot, kā
process, ga la rezult āts vai jebkura
cita lī dzdalīb as kompone nte
izpaudīsie s, tā dēļ i eteicam s
izmantot da žādas kartes,
ilustrācij as, fot o kolāž as, modeļus,
arī t ik vienk āršus pa līgmate riālus
kā līmla piņas va i krāsai nas
uzlīmes, k ad vien tas ir iespējams.
Kad iespējams, līdzdalība s
akt ivi tātē m va jadz ētu n oti kt
kon krē tajā ter ito rij ā , ko
paredzēts caur līdzdalīb u uz labot.
Tas pa līdz labāk ieju sties
līdzdalība s pro cesā, izpras t
piedāvātās idejas un sa saistīt tā s
ar realitā ti.
Teritorija s a nalīzē attīst ības p lānošan as vaj adzībām pašla ik pla ši tie k
pielietoti in strumenti, kā iedzī votāju aptauj as, st atistik as datu ana līze,
stipro, vājo pušu un iespēju , dr audu (SVID) analīz e u. tml., tomēr ne vi sas
no tām ir vei ksmīgi pielietojamas arī ci emu plā nošanai to mēroga un
specifikas dēļ, piemēr am – ciemu griez umā pieejam a st atistis kā
informācij a ti kai par ciemu skaitu un iedzīvo tāju sk aitu, sadalīju mu un
dinamiku.
Rokasgrāma tā i etverta s pa pildu metodes teritorija s an alīzei, kas
piemērotas ti eši nelielām ter itorijā m u n vērs tas uz vietējiem re sursiem kā
teritorija s attīs tības virzītā jiem – resursu uzska ite un “ca urās mucas ”
metode.
TERITORIJAS ANALĪZE
Resursu uzska ite kā metode terit orijas analīz ei izriet no vērtīb ās balstīt as
kopienas att īstības (ass et-b ase d c omm uni t y dev elo pme n t jeb ABCD)
pieejas, u n tā ti ek veik ta no kopienas ne vis paš valdības darbinie ka vai cita
profesionā la attīstīb as plānotāj a puses un pl ašākā no zīmē ne kā līdzšinē jā
plānošanas pr aksē, tas ir, papild us tādiem re sursiem kā dabas,
infrastruk tūras, instit ucionālaji em u.t ml. – uz skai tot ar ī n ema t eri ālo s
res urs us, kā kop ienas dal ībnieku prasmes, sociāl ās saiknes un
iepriekšēj os panā kumus.
Informācij u par daļu no resursiem, ies pējams, vi sefektī vāk ir no skaidrot,
piedalotie s visiem iesaistītaj iem dalībn iekiem un pub liski mino t p iemērus ,
ko apkopo analīzes pr ocesa ko ordinators. A ttiecīb ā uz prasmēm un
zināšanām jāņem vērā , ka infor māciju nepie ciešams iegūt no katra
teritorija s analīzē iesai stītā dalīb nieka, t urklāt katram no t iem var būt
vairākas prasme s un pārzi nāmās jomas. Tādēļ, lai taupīt u lai ku un a rī
mazinātu dal ībnieku nedrošību pub liski atklāt s avus talantus, prakti ski šo
var veikt, piemē ram, izdalot līm lapiņas un lūdzo t u z k atras anonīmi
pierakstīt v ienu savu prasmi – d ārzkopī ba, p rogramm ēšana, proje ktu
vadība, bū vniecīb a, ilus trēšana, dziedāša na utt. , vēlāk tās apkop ojot.
No r ādo t p ra s mes u n z in ā šan as, būti ski
ne a pro bež o tie s tik a i ar tā d ām, ka m ir po t enc iāl s
ri s inā t t eri tor i jā pa stā v ošā s p ro b lēm a s, jo i e pr i ekš
ne a pzi nāt i re s ur s i v a r p avē r t j aun a s a t tī s tīb as
ie s pēj as, ka s a r pro b lēm ām nav sa i stī tas va i va r
pa l īdz ēt t ās ris i nāt ne t ie š ā v e id ā .
Re s urs u u z ska ite
Uzskaites re z ult ātu s i r b ūti s ki pā rru n āt pu bli s ki, lai kopiena uzzinātu
par dažādajām pra smēm, kas taj ā ir atrodamas, un , atk arībā no
identificē to re sursu skaita, iespēj ams, ir v ērt īgi p ras mes sag rup ē t pa
jom ām, piemēr am, iz klaide, pārti ka, te hnoloģi jas u. tml., lai infor mācija
būtu struk turētāk a un tā dējādi vēlāk ērtā k izman tojama.
Ieg uvu mi no šī p roce sa ir gan emocion āli – patīkam s pārste igums, cik
daudzveidī gas ir teritorij ā pastāv ošās pra smes un z ināšana s, un
priekšstat u par savu kopi enu un tās rīcī bspēju transfor mācija – gan ļo ti
praktiski – sāk ot no apzinā tiem konkrē tiem cilvēk resursi em kopienas
iniciatīva s īsten ošanai, līdz n odarbin ātības un brī vprātīgā darba
veicināšan ai, bartera sistēm u ve idošana i un dažādā m citām soc iālajām
saiknēm, kas nea tkarīgi n o resurs u uzskai tes procesa visti camāk ne kad
nebūtu izv eidojuš ās.
Vē r tīb ās ba l st ī ta pi eej a n eno z īm ē p rob l ēmu
ig n orē šan u – b ez šau bām , c iem os va r e ksi s tēt a r ī tād i
iz a ici nāj u mi, kas pie pra s a tū līt ēju rea kci j u, tač u ir arī
tā d i, kuru st e idz amī b a z ūd v ai kur i va r t i kt atr i sin āti
ne t ieš i, k a d ko pie n a p ā rfo k us ē ene rģi j u, k o ie p ri e kš
ve l tīj a p rob lēm a i, uz r e ālā m a kti vit ā tēm s a vas
te r ito rij a s a ttī s tīb ai.
Sarunu un int erviju for mā ir būtiski noskaidro t kopie nas pan ākumus –
paveikto, ar ko ko pien a lep o jas – arī, ja ti e sāk otnēji šķiet maznozī mīgi
vai nesaistīti ar teritor ijas attīst ību, vai tajos piedalī jusies v ien neliela
daļa ciema iedzīvotā ju. Ciema attīstīb ā ieinteresētajie m dalībnie kiem
nepiecieša ms kol ektīvi an ali zēt, k uri e leme nti n odro šin āja a k tiv itā šu
sek mīg u īste noša nu, tādējādi agrāk izd evušās aktivit ātes var ka lpot par
paraugu vai vismaz at skaites punktu tur pmākaja i rīcībai . Šī analīze ļau j
plašākai audito rijai uzzināt “veiks mes stāst us”, kas j au ir r adušies to
kopienā, un stipri na ticību, k a i zdosies arī turpmāk ās aktivi tātes cie ma
attīstībai , kas s avukārt var sekmēt kopie nas dal ībnieku līdzdalīb u tajās .
Re s urs u u zs k ait e v ēr š u zma n īb u a rī uz bē rnu , s en i oru ,
ci l vēk u a r īp ašā m va jad z ībā m u . c. pra s mēm , k a s
at t īst ība s p r oc e sos r e izē m t iek ai zmi r st i v a i
ne p ien ācī g i no vēr tēt i , bet var sni egt bū t isk u
pi e nes umu kop ien a s u n t e ri t ori j as iza ugs m ei.
Tā p at kā p ārē j os at tīs t īb a s pro c es o s vad ošā l o ma ir
vi e tēj ai ko pie n ai, t āt a d pa r plū s mā m , to apmē rie m un
at r aša nās v iet u kon krē t ās t e ri t ori j as “ cau r ajā muc ā ”
jā v ien oja s tie ši ta i. Ja pl āno š anā ies a is t īto dal ī bn i eku
ir d aud z, a n al ī zi v ar v e ikt gru p ās , pēc tam ī si
pr e zen tēj o t un d is k utē j ot r ezu l tā t us u n vie noj o tie s
pa r ko pēj o va ria n tu.
Ien āko šā fi nan š u pl ūsma
(augšējās bul tas) ve idojas no
preču un pakal pojumu
pārdošanas ārpu s terito rijas,
atalgojuma tiem
iedzīvotāj iem, kas ir
nodarbināt i ārpus te ritorij as,
ārējā fin ansējuma, piemēr am,
valsts vai pašvaldīb as
transferti em, u.tml.
ienākumiem .
Teritorija s izej ošā s na uda s
plū sma s ir divējāda s – t ā
saucamie “vajadzīgi e”
izdevumi u n “nopl ūdes”.
Informācij as avo tos šī met ode dēvēta pa r “cauro s paini” (le aky bucket ),
taču pielāg ota, lai p recīzāk atspoguļ otu me todes saturu. Izmanto jot
metodi, ti ek identif icētas un vizuāli uz skatāmā veidā attēlotas fin anš u
res urs u ien āko šās un ize još ās pl ūsm as uz un no noteiktās teritori jas, kā
arī tās ie kšienē.
"C a urā s m u cas " m e tod e
Ien ākumi
Nop lūdes
Izd evumi
Ekono m i s kās
aktiv i t ā tes
līmen i s
“Va jad zīgi e” i zde vum i rodas, pi emēram, te ritorij as eko nomikas mē roga
dēļ – ir t ādi pr odukti un pakalpojumi, k as ne tiek u n nev ar tikt radīti
vietējā teritor ijā v ai ku ru ra dīšana būtu ekonom iski nepamat ota. Piemērs :
izdevumus iz glītība i un me dicīnas p akalpojumi em ārpus teritorijas, j a tajā
nav s kolas un ārstniec ības iestāde s, va r uzs katīt par “vajadz īgajiem”
izdevumiem . Savukār t, ja t eritori jā šiem pakalp ojumiem ir izv eidojie s liels
pieprasīju ms, ie spējams , ir pamatot āk veidot vietē jo sko lu un ārstni ecības
iestādi vai ārstniecība s personu de žūrpunktu, tādēj ādi fi nanses, kas
iepriekš “noplūd ušas”, at griežot vietē jā ekonom ikā. Š īs atšķir ības d ēļ
metode attē lota kā muca, t. i., “vajadz īgie” izdev umi rodas ti kai tad, kad
iedzīvotāj i apzin āti “at griež krānu”.
Tātad “nop lūd es” ir izej ošās naudas plūsm as, kas rodas:
- iegād ājoties pre ces un pakalpojumus, k as v ar tikt ražoti vietējā
teritorijā par to pašu v ai labāku cenu va i kvali tāti,
- ie gādājoties pre ces vai pakalpo jumus, kam ir ļoti maza vai nav
produktīva pielie tojuma. Kā piemēru š ādām plūsm ām min alkoho la un
tabakas ie gādi,
- pārdodot izejmate riālus, lai gan t eritorijā i r zināša nas un pr asmes, kā
arī potenciālais tirgus augst ākas pievien otās vērtības preču un
pakalpojum u radīš anai un iegādei.
Ūdens līmenis norāda uz teri tori jas ek onom isk o ak tivi tāt i – jo augs tāks
tas ir, jo vairāk n audas cir kulē viet ējā ekono mikā. To ietekmē galvenokārt
ieejošo un izejošo naudas plūsmu apmērs. Lai nov ērtētu katras plūsmas
apmēru un tādējā di identificētu būtisk ākās plūsm as, var va riēt ar bultu
biezumu – ar biez āku bul tu apzīmējot rela tīvi li elākās naudas plū smas.
Ja n ov ē rtē j um s ne p iec ieš a ms p rec īzā k s, p lūs mas var
iz t eik t ar ī nau d as ap m ērā , tomē r jāņe m vē rā , k a
vi s tic amā k dal ī bn i eki neb ū s ga t avi atk l āt p r ec ī zu
in f orm āci j u p ar sav a s m ājs aim n iec ība s i e nāk umi e m
un iz dev umi e m. Vi sbi ežā k ci lvē k i p i ek r īt g rup as
ie t var os d efi nēt vi d ējā s v ē rtī bas , tā tad ap r ēķ i ns
ba l stī sie s u z v idē jie m r ādī t āj i em un n e būs p i lnī bā
at b ils toš s re ali t āte i, b et jo p roj ām a tsp ogu ļ os
te n den ces . Bū tis k i v isu pl ū smu ap r ēķi nā i evē rot vie nu
la i ka vie n ību , p i emē ram , g a du.
Ja kopie na ta m sas kata nep iecieša mību un ir atvēlēt s pietiekami daudz
laika, “ca urās mucas” model i var konkret izēt, pap ildi not ar t erit ori jas
iek šēj o n aud as plū smu an alī zi un tajā attēlojot galvenos ekonomi kas
dalībnieku s – māj saimnie cības, pašvaldību un uzņ ēmumus. Atbilstoši arī
ienākumi, izdevum i un no plūdes jānorāda k atram e konomikas dalībni ekam
atsevišķi.
Izmantojot “caur ās muca s” meto di, ir iespējams id ent ific ēt iesp ējas
palielināt vai diversifi cēt ienāk umu plūsm as, samaz ināt neprodu ktīvus
izdevumus un sti mulēt iekšēj ās naudas plū smas, kā arī sekot lī dzi naudas
plūsmu izmaiņām laikā vai attīst ības iniciatīvu rezul tātā. Šīs a tziņas
savukārt n etiešā veidā – r adot papil du finanšu re sursus vai at griežot
teritorijā iepriekš aizplūduš us resurs us – var p alīdzēt risin āt arī c iema
būtiskākās problē mas.
Ien ākumi
Izd evumi
Nop lūdes
Mājsa i m n iecības
Pašva l d ī ba Uzņēmum i
P
P
P
M
M
M
U
U
U
Pa p laš ino t mo de l i, ko p ien ai jā i zsv er,
ka s ir vie tēj a s e k ono mik a s g a lv e nie
da l ībn iek i – c iem a mē r og ā
pa š val dīb a d rīz ā k ir ār ē ja i s
da l ībn iek s , b et kā ie k šēj ais
da l ībn iek s va r būt id e nt i fic ē ja m s
kā d s c its – pi e mēr am, sp ēcī g s
ne v als tis k ais se k tor s.
Ci e ma pl ā nam na v ob lig ā ti jā b ūt fo r māl am
do k ume nta m , t ač u , l ai kā d ā f orm ā t as ir – dok u me n ts,
pl a kāt s, t īme k ļvi etn e va i kā ci t ādi – t a m j āie k ļau j
bū t isk ākā s s ast ā vd a ļas , k as ļa us ci e ma at t īst ību vi rzī t
st r atē ģis k i.
ATTĪSTĪBAS PLĀNA
IZSTRĀDE
Ciema att īstības plāns apko po ieprie kšējo plānošanas soļu rezultātus un
ietērpj to s plāna mērķos un praktiski īst enojamā s rīcībās – uzdev umos.
Būtiski atcer ēties, ka šis nav noš ķirts pro cess un tāpat kā iepriekšējos
soļos vēlam s, l ai arī mērķi un u zdevumi izr iet no terit orijā jau
pastāvošaj iem resu rsiem un to poten ciāla, n evis pro blēmām v ai
vajadzībām , kas m ērķos t ikai tiek nodefin ētas po zitīvā griezumā.
Ko v ēlamies paveikt
būt iskāko pro blēm u
ris ināšana i?
Kād as rīc ība s v ar
pal īdzēt s asni egt
izv irzīto mēr ķi?
Ko vēl ami es pav eikt
sav u res ursu
pot enciāla
sas niegšan ai?
Vai de fin ētie mē rķi un
uzd evumi no dro šinā s
arī būt isk āko
pro blēmu r isi nāša nu?
Kād as rīc ība s v ar
pal īdzēt s asni egt
izv irzīto mēr ķi?
Kād as rīc ības
īst enosim, la i mē rķi
sas niegtu?
Kād as rīc ības
īst enosim, la i mē rķi
sas niegtu?
Pr o blē mas ne t iek ig n orē tas , b e t t ā m i r o t rš ķ irī ga
no z īme – k o pie nas u z ma n ība i v ēla ms bū t
ko n cen trē t ai tie ši uz to, kā lie t de r īgi i zma n tot
sa v us re sur s us un s a sn i egt t o m aks imā l o
po t enc iāl u . Ja p l ān a i zst r ād e s pro ces ā s eci nām s ,
ka ja u iz v irz īti e , vē r tī b ās ba lst ī tie m ērķ i vis tic a mā k
ne p alī dzē s r is i nāt s tei dza m ākā s pro b lēm as, p l ān u
va r pap ild i nāt a r m ē rķi em u n uzd evu m iem , ka s
vē r sta s t i eši uz tām .
Attīstības plāna izstrād ē jāievēro:
- līd zsv ars sta rp a mbī cijā m un re alit āti –
līdzdalība būs zem a, ja mērķis/ uzd evums neb ūs
ambiciozs, nepaaugstinās kopienas g aidas un
vēlmi sasniegt rez ultātu. Vie nlaikus utopis kas
idejas, lai arī sākotnēji, iespēj ams, iesa istīs
vairāk interesen tu, vi sticamā k proc esa ga itā
radīs tajos vilšanos, kas savu kārt var maz ināt to
vēlmi līdz darboti es turp māk,
- ro bež u ap zin āšan ās un pi eņe mša na – neviena
kopienas att īstības m etode vai k opienas n evar
atrisināt visas pastāv ošās p roblēma s, taču arī
nelieli p raktisk i uzla bojumi nodrošina virzī bu uz
mērķi. Turklāt tie bieži darbojas kā katalizatori
vērienīgāk ām pārmaiņ ām. Rob ežas jāņem vērā
arī
teritoriāl ā mēro ga ziņ ā – līdzdalī bas aktivitātes
norisinās veiksmīgā k samērā nelielās te ritorij ās,
kur aktivitāšu plānošana u n ie viešana ir
vienkāršāk pā rvaldām a. Tāpat ma zāka teritorija
atvieglo sociālo saišu izveidi un stipr ināšanu,
kam nepiec iešama iedzīvo tāju mijiedarbība .
Mērķus ir svarīgi noteik t p rec īzus un izm ērā mus, lai:
- netiktu uzs vērtas pašsap rotamas , vispā rīgas vēlmes, kādēļ plānošanas
process vi spār no tiek, p iemēram, veicināt ciema attīstību,
- mērķi, lai arī atspoguļo būti skākās labklājī bas jomas, ne būtu abstrak ti
un dažādās re dakcijā s neatkārtotos no te ritorij as uz teritor iju, pie mēram
daudzveidī ga, akt īva eko nomiskā vide,
- mērķu sasniegš anu būtu ie spējams uzr audzīt. Interp retācij a par to, kas
ir daudzve idīgs v ai aktī vs, ir katra indi vīda zi ņā.
Tādēļ mē rķos ieteicams iekļ aut k van tit atīv us rā dīt ājus , kā mērķi
nosakot, piemēram, p alielināt iedzīvot āju, kas i esaistās vietējās
pārvaldība s proce sos, sk aitu par 10%.
Mē r ķu def i nēš ana
Ko vēl a mie s
sa s nie g t?
Mē r ķa būt ī ba
Kā d i r ā dīt ā ji
at s pog u ļo m ērķ i ?
Mē r ķa rād ī tāj s
Kā d a i r pa š rei z ējā
un plā n otā
rā d ītā j a v ē rtī b a?
Rā d ītā ja v ērt ība
Kā not e ikt
rā d ītā j a v ē rtī b u?
In f orm āci j as avo t s
Mē r ķ is
Tātad, izs trādājo t mērķi , uzreiz būtiski saprast , k ādi rā dītā ji to ra kstu ro,
kā ie spē jams n oteikt to v ērtī bu un k āda i r t ā bāz es je b p ašr eizē jā
vēr tīb a.
Piemērs: ja kopiena saredz potenciā lu pilso niskās s abiedrī bas attī stībai,
rādītāji va rētu būt i edzīvotāju īpats vars, kas darbojas nevalsti skajās
organizāci jās, biedru skait s konkrē tajā nevalst iskajā organ izācijā, kas
nodarbojas ar ciema att īstības veicināšanu, ie dzīvotā ju īstenot o a ttīstīb as
iniciatīvu skaits , gatav ība iesaistīties kopiena s iniciatīvās u.t ml. – r ādītājs
jāizvēlas atbil stoši konkrētaj ai te ritorij ai, t.sk . atk arībā no tā, vai ciema
attīstības pl ānošana ir pilnībā neformāl a, vai tās organi zētai rīcībai tiek
dibināta ne valstis kā organizācija. In formāci jas avoti va r būt dat i no
nevalstisk ajām organizāci jām p ar to bie dru s kaitu, p ubliski pieejam ā
informācij a par ī stenota jām iniciatīvām, iedzīvo tāju aptaujas.
Sā k otn ēji šķ i et, ka vi s us m ēr ķ us n ev a r i z te i kt
kv a nti tat ī vi, jo , p iem ē ra m , n av pie e ja m as sta t ist ika s ,
to m ēr c ie m u m ē ro g s i r ļo ti p iem ēro t s s ava s
st a tis tis k o d a tu b āze s ve ido š ana i – s ask ait o t
ek o nom isk i ak t īv o s u z ņē m umu s , i edz ī vo t āju s, k as
da r boj as ne val s tis kaj ā s or g ani zāc i jās , u.c . Pap ild u
in f orm āci j as avo t s – ie d zī v otā ju a pta uja s , p iem ēra m ,
la i no t eik tu p a ka l poj umu pi e eja m īb u va i
ap m ier inā t ību ar ti em. P ēc k ā da l a ik a atk ā rto tas
ap t auj as ar tā die m pa ši e m jau t āj u mie m ļauj no vēr tēt
mē r ķa iev i eša nas pro gre s u.
Rā d ītā ju vē rtī b as, j a ta s ir ie spē j ams , iet eic a ms
de f inē t pr oce n tuā li n o sa ist ī tās vēr tīb a s, p ie m ēra m
īp a tsv ars k op ē jā i edz ī vot āju ska itā , tā d ējā di
no d roš ino t , ka ie d zīv otā j u ska ita i z mai ņas p a šas p ar
se v i rā d īt ā ja vē rtī bu ne iet e kmē u n rā dīt ā js ob je k tīv ā k
at s pog uļo kon krē t ā m ērķ a t e nde n ce s .
Raisoties idejām, kā izmantot viet ējos resur sus te ritorij as attīstīb ai,
jāizvairās n o viena r isināju ma vai me todes iz vēles, p irms ana lizētas arī
citas alt ernatīv as, tādējādi riskēj ot ar konkrētaj ai kop ienai
nepiemērot āku, dā rgāku v ai kā citādi neiz devīgāk u aktivitāšu īste nošanas .
At t īst ība s ie spē j u a nal ī ze
“N e izg udr o t di vri t en i no jaun a” – vie n s no lab āka j ie m
in f orm āci j as av ot i em ir c i lvē ki, kas jau ir v e ik u ši
te m ati ski va i pr oce s a ziņ ā lī dzī g as ak t ivi tāt e s. To m ēr
tā s n a v p iem ēro j ama s k onk r ēta jai t e rit ori j ai,
ne i zsv ero t at b ils tīb u un i es p ēja m o p i el ā goj a mī b u
vi e tēj am k ont eks t am.
Turpinājum ā - div i attīs tības iniciatīvu piemēri iedvesmai.
"L a ika ba n ka" - p aš p iet i ek a mīb as n odr oši n āša nai va i v i sma z
ve i cin āša n ai un s oci ālo sa i kņu st i pri nāš a nai
"Laika banka" ir si stē ma
pak alp ojum u ap maiņ ai, kur valūta
ir nevi s nauda, be t la iks, ko prasa
pakalpojum a sniegšana, neatka rīgi
no tā sa tura. Pakalp ojumi ir
atkarīgi no kopie nas loc ekļu
prasmēm un vajadzī bām – dā rza
darbi, māj dzīvnie ku pieskat īšana,
palīdzība komunik ācijā a r publisko
sektoru u. tml.
2006. gadā kopienas lo cekļi Mol ln,
Austrijā, di bināja organizāciju
“ZeitBank5 5+” - sāko tnēji ar m ērķi
atbalstīt senio rus, t aču vē lāk
iekļaujot arī jau niešus un ģimenes.
Ideja ir nodrošināt p akalpojumu s,
ko agrāk , kad vai rākas pa audzes
dzīvoja kopā, cits citam snie dza
ģimenes locekļ i. Piemēra m,
seniori atbals ta ja unās ģimenes,
pieskatot bērnus, bet ja unāki
dalībnieki p alīdz se nioriem a r
mājokļa uz turēšan u un re montu.
“Laika banka” nodroši na elas tīgu
pakalpojum u apmaiņu gan
sniedzēju un saņēmēj u starpā, gan
laika griezu mā, ka s nebūtu
iespējams, ja katrs palīd zību
piedāvātu vai mek lētu in dividuāli.
Rez ult āti – pl ašāka pakalpoj umu
pieejamība , sociālo saikņ u
uzlabošanā s, savstarpēj a
mācīšanās da žādu paaudžu vidū.
Seniori ir m azāk atkarīgi no
ģimenēm, kas pārcēl ušās uz
pilsētām, un var palīdz ēt citiem,
bagātinot sa vu sabiedrisko d zīvi
un jūtotie s vajad zīgi.
Vai rāk inf orm ācij as -
www.zeitba nkplus. eu/
index.php? id=44.
“P r oLo cal i s” – v i etē jie pr o duk t i, pak alp o jum i u n pi ere d ze s
“ProLocali s” ir digitāls ri sinājum s
– aplik ācija, kas ļau j “satik tie s”
vie tēj iem raž otā jiem ,
pat ērē tāji em un tūr isti em. Idejas
autors un “Pr oLocalis” dib inātājs
ir fermeris K ristos Gra nkvists
(Chr ist os Gr a nqv ist ) no Somij as,
kas vē lējās veicināt ekonomi sko
izaugsmi un lauku tūrism a
attīstību, pa rādīt alt ernatīvas
masu produkcija i un tūristu
pieblīvēti em apskates obje ktiem.
Bezmaksas saturā patērētāji var
atrast vi etējās pr eces,
pakalpojum us un iespējas
autentiska i t ūrisma piered zei,
uzņēmēji - iev ietot informāciju
par s avu p iedāvāj umu. Apl ikāciju
var izma ntot arī pašv aldības un
kopienu org anizācijas, inform ējot
par b ezmaksas apskat es vi etām un
pasākumiem . Ma ksas sa turs, k as
nodrošina “ProLoc alis” darb ību, ir
saistīts a r papil du mārk etinga un
biznesa analīzes pakal pojumie m,
kā arī aplikāc ijas papla šināšan u
jaunās teritorijās. Veikali un
ēdināšanas iest ādes var g an at