Content uploaded by Maris Igavens
Author content
All content in this area was uploaded by Maris Igavens on Nov 01, 2019
Content may be subject to copyright.
Līdzfinansē
Eiropas Savienības programma
“Erasmus+”
Kolektīvo rokasgrāmatu izstrādāja Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (Erasmus+ stratēģiskās partnerības projekts „Jaunas starp-
disciplināras metodes izveide karjeras konsultēšanā” Nr. 2016-1-LV01-KA201-022681) sadarbībā ar Tallinas Tehnisko universitāti
(Igaunija) un Vītauta Dižā universitāti (Lietuva).
Redaktori: asoc. prof. Dr. paed. Gunārs Strods, Mg. soc. sc. Māris Igavens, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Latvija; asoc. prof. PhD.
Eduards Ševčenko, Tallinas Tehnoloģiju universitāte, Igaunija, pētniece PhD. Tatjana Karaulova, Tallinas Tehnoloģiju universitāte,
Igaunija, doc. Dr. Vidmants Tutlis, asoc. prof. Dr. Ilona Tandzegolskiene, Vītauta Dižā universitāte, Lietuva.
Nodarbību aprobāciju veica skolotāji - karjeras konsultanti: Inna Zenovjeva, Sandra Eiduka, Raivis Rudzgailis, Vilhelmīne Gosteva,
Sandra Ragause, Kristīne Ivanova, Guna Igavena, Anna Zvīdre, Sandra Saulīte, Sandra Stikute, Joalita Jurkevičiene, Rita Dereške-
vičiene, Andreja Anasjūniene, Elinga Matusevičūte, Dainora Zmejauskiene, Urmass Kaljuvē, Līsa Prosa, Katerina Huseva, Ellars
Seidelbergs, Tīna Hinno, Rainers Oravs.
4
ISBN 978-9984-44-232-7
5
Ievads ............................................................................................................. 7
1. Starpdisciplinaritātes īstenošana .................................................................8
1.1. Ierosināšanas, intereses radīšanas posms – dizains ............................................8
1.2. Izpratnes, zināšanu iegūšanas posms – tehnoloģija ...........................................9
1.3. Pārdomu, refleksijas, personalizēšanas posms – ekonomika .......................... 10
2. Tehnoloģisko karšu pielietošana izpratnes veidošanas posmā ....................11
2.1. Pārtikas ražošana un lauksaimniecība ................................................. 12
2.1.1. Tulpju audzēšana .............................................................................................. 13
2.1.2. Biškopība ........................................................................................................... 16
2.1.3. Melleņu audzēšana ........................................................................................... 19
2.1.4. Siltumnīcu dārzkopība.....................................................................................22
2.1.5. Biezpiena produktu ražošana .......................................................................... 25
2.1.6. Lietuviešu tumšās rudzu maizes cepšana ......................................................28
2.1.7. Garšaugu apstrāde ........................................................................................... 32
2.1.8. “Viedo” pārtikas produktu ražošana ..............................................................35
2.2. Metālapstrāde un mašīnbūve .............................................................40
2.2.1. Virpošana, frēzēšana, urbšana, lāzergriešana, hidroabrazīvā griešana .......41
2.2.2. Karsēšana un dzesēšana ................................................................................. 45
2.2.3. Tehniskā grafika ...............................................................................................49
2.2.4. Ātrā prototipēšana ..........................................................................................56
2.2.5. Vakuuma veidošana un spiedliešana (plastmasa) ........................................ 61
2.2.6. Automatizēta montāža ...................................................................................65
2.2.7. “Digitālā dvīņa” tehnoloģija ...........................................................................68
2.3. Mežsaimniecība un kokapstrāde ........................................................ 71
2.3.1. Mežu atjaunošana ............................................................................................ 72
2.3.2. Koku ciršana .....................................................................................................75
2.3.3. Cirsmas atlieku šķeldošana ............................................................................. 77
2.3.4. Kokmateriālu loģistika .................................................................................... 79
2.3.5. Zāģmateriāli .....................................................................................................82
2.3.6. Profilētie materiāli ...........................................................................................85
2.3.7. Plātņu materiāli ................................................................................................ 87
2.3.8. Mēbeļu ražošana ..............................................................................................90
2.3.9. Guļbūves ...........................................................................................................93
3. Praktiskais darbs refleksijas posmā ...........................................................96
6KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
7
Izstrādātās rokasgrāmatas ideja ir veicināt vidusskolu skolotāju - karjeras konsultantu kompetenci skolēnu
profesionālās orientācijas veidošanā, balstoties uz dizaina, tehnoloģiju un ekonomikas starpdisciplinaritāti.
Rokasgrāmatā ir doti piemēri, kā īstenot projekta ideju, pielietojot kritiskās domāšanas un mācīšanās stra-
tēģijas, kā arī profesionālās orientācijas vadlīnijas, piedāvājot skolēniem iepazīties ar vietējām tautsaimnie-
cības nozarēm un iegūt zināšanas par dizainu, tehnoloģijām un ekonomiku. Visi piemēri ir saistīti ar karjeras
konsultāciju sniegšanu par lauksaimniecības un pārtikas, metālapstrādes un mašīnbūves, mežsaimniecības
un kokrūpniecības nozari, mācot savienot pieprasījumu pēc dizaina, tehnoloģiju un ekonomikas prasmēm ar
mācīšanas un mācīšanās stratēģijām, izmantojot trīs kritiskās domāšanas posmus: ierosināšanu / prognozē-
šanu, izpratni / pārzināšanu un pārdomas / refleksiju (Crawford et al., 2005).
Ierosināšanas posmā skolēni identificē savas iepriekšējās zināšanas, prognozē iegūstamās zināšanas un
prasmes un nosaka mācību mērķus. Ierosināšana nozīmē iztēles aktivizēšanu, prognozēšanu un intereses ra-
dīšanu. Šajā posmā karjeras konsultants var izmantot vadlīnijas, kas sekmē dizaina prasmju un kompetences
veidošanu.
Izpratnes posmā skolēni meklē jaunas zināšanas un savas darbības rezultātā gūst izpratni un pieredzi. Zi-
nāšanu iegūšana paredz jautājumu uzdošanu un atbilžu meklēšanu. Šajā posmā karjeras konsultants var likt
skolēniem noskaidrot un pamatot savu darbību, izmantojot vadlīnijas, kas saistītas ar tehnoloģiju apgūšanu
un kompetences veidošanu.
Pārdomu posmā skolēni pārskata apgūtās idejas, izprot to nozīmi, uzdod jautājumus, interpretē, piemēro,
apspriež, pārbauda, turpina attīstīt iegūtās zināšanas, mēģinot izmantot tās citās darbības jomās. Refleksija
ir domāta rezultātu un informācijas atspoguļošanai un personalizēšanai. Šajā posmā karjeras konsultants var
lūgt skolēnus sniegt personisku atbildi, balstoties uz savām zināšanām par ekonomiku un iegūto kompetenci
šajā jomā.
Visi šie posmi var tikt īstenoti dažādos veidos. Viens no tiem – problēmās balstīta mācīšanās (problem-based
learning), piemēram, grupas izmeklēšana, projekts, kooperatīvā mācīšanās (Erasmus+ stratēģiskās partnerī-
bas projekts „Starpdisciplinaritātes īstenošana karjeras konsultācijās”, 2017).
8KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
Pirms grupas konsultācijas karjeras konsultants uzzina skolēnu atbildes uz šādiem jautājumiem: 1) Ko jūs zināt
par produktu ražošanu un šo tautsaimniecības nozari? 2) Kur jūs atrodat par to informāciju – masu medijos
(laikrakstos, žurnālos, TV, radio, internetā (sociālajos tīklos, YouTube,…)), uzņēmumu mājas lapās, uzzināt no
ģimenes locekļiem, draugiem, kaimiņiem? 3) Vai esat strādājuši šajā nozarē? 4) Vai piedalījāties darbos šajā nozarē
pa vasaru? 5) Vai esat veikuši brīvprātīgo pienākumus šajā nozarē? 6) Vai esat apmeklējuši šīs nozares uzņēmu-
mus? 7) Vai jūs zināt, ar ko nodarbosieties pēc skolas beigšanas?
Galvenā uzmanība tiek pievērsta nozares produkcijas modernajam dizainam, estētiski pievilcīgiem attēliem, kas
ataino reālu uzņēmumu tehnoloģiskos procesus, darba vidi, materiālus un uzņēmējdarbību. Skolēniem tiek uzdoti
tādi jautājumi kā: 1) Kā tas tiek darīts? 2) Kādas tehnoloģijas tiek izmantotas? 3) Kāds aprīkojums un līdzekļi ir
nepieciešami? 4) Kur atrodas šis uzņēmums? 5) Cik turīgi ir uzņēmumi un to īpašnieki? 6) Vai tas ir sasniegts, pa-
teicoties pašu uzņēmēju talantam vai progresīvajām tehnoloģijām?
Ir vairāki paņēmieni, kā ieinteresēt skolēnus. Populārākais no tiem ir savas Powerpoint prezentācijas izveidošana.
Rokasgrāmatas autori iesaka izmantot sociālo tīklu www.pinterest.com, lai atrastu daudzus savstarpēji saistītus
attēlus, stilus, gūtu iedvesmu un smeltos dažādas idejas. Šī metode ļauj skolēniem meklēt to, kas interesē viņus
pašus, izvēlēties attēlus, kas patīk viņiem. Ierosināšanas posmā tas būs efektīvāk, nekā prezentēt citu personu izvēli.
Apmeklējiet CareerBaltics izveidoto profilu sociālajā tīklā Pinterest.com un iepazīstieties ar attiecīgās nozares at-
tēliem. Dariet zināmu šo tīmekļa adresi skolēniem iedvesmas gūšanai pirms konsultācijām vai parādiet profilu
stundā. Izmantojiet attiecīgās lauksaimniecības un pārtikas, metāla un mašīnbūves, mežsaimniecības un kokap-
strādes nozares sadaļas. Veidojiet savus profilus, pievienojiet vietējo uzņēmumu produktu attēlus, atlasiet attēlus
atbilstoši savai personīgajai kompetencei, izveidojiet sadaļas par citām nozarēm.
CareerBaltics Pinterest konts
9
Izpratnes un zināšanu iegūšanas posms var būt cieši saistīts ar konkrēta produkta ražošanas procesu un
šajā rokasgrāmatā iekļauto skaidrojošo tehnoloģisko karšu izpēti. Iepazīšanās ar kādas nozares tehnolo-
ģiskajiem procesiem var sākties skolā, sadarbojoties ar citu priekšmetu skolotājiem (darbmācības, fizikas,
bioloģijas u. c.), analizējot konkrēta produkta attēlus vietnē Pinterest.com un tā ražošanu. Tehnoloģiskajās
kartēs ir dota daudzveidīga informācija, ko var izmantot šim nolūkam (piemēram, attēli un video, ievadinfor-
mācija, ražošanas procesu apraksti, termini, materiāli un aprīkojums).
Otrais solis varētu būt tādu uzņēmumu apmeklēšana, kur skolēni var redzēt tehnoloģiskos procesus reālā
vidē, ņemot vērā šīs nozares uzņēmumu darba procesu specifiku un ierobežoto piekļuvi novērošanai (pie-
mēram, drošība, troksnis, smakas, karstums u. tml., kas ir saistīts ar daudziem metālizstrādājumu ražošanas
procesiem mašīnbūves nozarē).
Pirms uzņēmuma apmeklēšanas karjeras konsultants aicina skolēnus izvēlēties kādu no uzņēmumā ražota-
jiem produktiem un iepazīstina ar produkta ražošanā izmantotajām tehnoloģijām. Skolēni izpēta tehnolo-
ģiskās kartes un sagatavo jautājumus uzņēmuma darbiniekiem, lai iegūtu vairāk informācijas par interesē-
jošo tehnoloģisko procesu (aprīkojumu, instrumentiem, materiāliem, ekonomiskajiem faktoriem tādiem kā
izmaksas, cenas, darbinieku algas utt.).
10 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
Pirms uzņēmuma apmeklēšanas karjeras konsultants liek skolēniem veikt praktiskos darbus – iepazīties ar
ekonomiskajiem faktiem, izmantojot tehnoloģiskās kartes, kā arī uzdot jautājumus uzņēmuma pārstāvjiem
par izmaksām, piemēram, kāda ir materiālu, iekārtu, energoresursu, produkcijas cena, kādu atalgojumu sa-
ņem uzņēmuma darbinieki dažādos amatos.
Pēc vizītes uzņēmumā konsultants uzdod jautājumus, piemēram:
1) Vai ir vērts kļūt par ekspertu šajā jomā?
2) Kādas priekšrocības es varu iegūt, ja darbošos šajā nozarē?
Karjeras konsultants uzdod skolēniem praktiskus mājas darbus – novērtēt uzņēmuma ilgtspējību izvēlētajā
nozarē, aprēķināt produktu izmaksas, izmantojot tehnoloģiskās kartes, uzņēmumā iegūto pieredzi un mek-
lējot informāciju internetā.
Balstoties uz projekta pētījumā iegūto rezultātu analīzi, Baltijas uzņēmumiem svarīgākās profesionālās kom-
petences ekonomikas jomā ir:
• prasme adekvāti un savlaicīgi risināt problēmsituācijas, pieņemot nepieciešamos lēmumus;
• prasme noteikt uzdevumus konkrētu mērķu sasniegšanai, lai ražotu produktus ar augstu pievienoto
vērtību;
• prasme veikt pakalpojumu un produkcijas izmaksu aprēķinus, novērtēt nepieciešamos ieguldījumus un
darbaspēku;
• prasme izstrādāt un vadīt projektus.
Vairāk informācijas par pētījumu un ieteikumiem var skatīt projekta vietnē: https://www.rta.lv/imateii
Sajūta Attieksme Komentāri
Smarža Patika
Lielākoties patika
Lielākoties nepatika
Nepatika
Skaņa Patika
Lielākoties patika
Lielākoties nepatika
Nepatika
Tauste Patika
Lielākoties patika
Lielākoties nepatika
Nepatika
Vizuālā estētika Patika
Lielākoties patika
Lielākoties nepatika
Nepatika
Temperatūra Patika
Lielākoties patika
Lielākoties nepatika
Nepatika
Mitrums Patika
Lielākoties patika
Lielākoties nepatika
Nepatika
Putekļi Patika
Lielākoties patika
Lielākoties nepatika
Nepatika
Drošība Patika
Lielākoties patika
Lielākoties nepatika
Nepatika
11
12 HANDBOOK FOR IMPLEMENTING INTERDISCIPLINARITY OF DESIGN, TECHN OLOGY AND ECONOMICS IN CAREER GUIDANCE
INDUSTRY Agriculture TECHNOLOGY
GROUP: Growing of flowers SPECIFIC
TECHNOLOGY:
2.1.1. Growing
of tulips
INTRODUCTION Tulips are amongst the most popula r flowers witha fascinating history. Although the Netherlan ds are
recognised as the countr y with traditional culture of tulips, tulips were first cultivated in Turkey. The
name tulip is believed to be derived from the Turkish word for turbans, “tul bend”, because of their
resemblance. They gained popularit y in Europe in the 17th century, peaking in 1636-1637 with ‘Tulip-
mania’, a period when the price of tulips bulbs was higher than the price of a house. Thankfully the price
has adjusted and we can all enjoy the bulbs now.
RELATED
KEY WORDS,
ABBREVIATIONS
Tulips (Tulipa) form a genus of spring-blooming perennial herbaceous bulbiferous geophytes (having
bulbs as storage organs). The flowers are usually large, showy and brightly coloured, generally red, yel-
low, or white. They often have a different coloured blotch at the base of the tepals (petals and sepal s,
collectively), internally. Because of a degree of variability within the populations, and a long history
of cultivation, classification has been complex and controversial. The tulip is a member of the Lilia-
ceae (lily) family, along with 14 other gener a, where it is most closely related to Amana, Erythroni-
um and Gagea in the tribe Lilieae. There are about 75 species, and the se are di vided among four subgen-
era. The name “tulip” is thought to be derived from a Persian word for turban, which it may have been
thought to resemble. Tulips originally were found in a band stretching from Southern Europe to Central
Asia, but since the seventeenth century have become widely naturalised and cultivated.
PROCESS
DESCRIPTION
Tulips need a well drained soil . Sandy soil amended with some organic matter is perfect. They also
prefer a slightly acidic soil pH of 6.0 to 6.5.
Tulips need a chilling period and are planted in the fall. Planting depth should be about 3 times the
bulb’s diameter. Add a handful of bulb food or bone meal at pl anting time and water well. If it does n’t
rain, water the bulbs weekly until the ground freezes. Feed again, when the leaves emerge in the spring.
The leaves need to be allowed to continue growing, after the petals drop, to feed the bulb.
However, the flower stalks can be removed to prevent them from setting seed and stealing energy from
the bulb.
Once the leaves die back, they will pull easily from the soil. The bulbs prefer to be on the dry side, during
summer dormancy.
Feed each spring, when the leaves first appear.
If it makes a problem getting tulips to come back each year, it could be because the winter is not cold
enough, the summer is too wet, or something has eaten the bulbs. Whatever the reason, it is possible to
grow your tulips as annuals, replanting each fall. It’s a bit more work, but it does not require need holes
as deep as perennialized planting.
EQUIPMENT Garden tools:
trowels, weeders, showels
Watering equipment:
pumps, hoses, spraying tools
EQUIPMENT
PRICE RANGE 5,00 € - 25€ 15,00 € - 350,00 €
ECONOMIC
FACTS AND DATA
The usual market price of 1 flower is from 0,3 to 0,7 € depending on the season.
The prices of the tulip bulbs is 0,08-0,2 € / piece.
62
63
METHODOLOGY FOR NEW STUDY COUR SE – IMPLEMENTING INTERDISCIPLINARITY IN CAREER GUIDANCE
METAL PROCESSING AND MACHINERY
INDUSTRY Machinery TECHNOLOGY
GROUP:
Manufacturing
Processes (Shaping
or Moulding Process)
SPECIFIC
TECHNOLOGY
2.2.5. Injection
Moulding and Vacuum
Forming (Plastic)
INTRODUCTION:The growing impor tance and applications of plastics du ring the last several years have increased at
much faster rate than metals. It leads to the commercial and technological importance of the shap-
ing processes such as injection moulding and vacuum forming. T he reasons behind the importance of
plastic-shaping processes are not only technological but commercial also as everyone come across and
uses plastics moulded products in the daily life. These sha ping techniques increase the var iety of part
geometries, cut-down the ene rgy and handling efforts. Due to their broad applications it is worth to
know how those processes are carried out and can be further improved.
RELATED
KEY WORDS,
ABBREVIATION S:
Heat, mechanical force, solidification, part geometry, metallic mould, thermoforming, ther moplastics,
deformation, VF – Vacuum Forming.
PROCESS
DESCRIPTION:
The main process steps are: product design, mould design and production process
Injection Moulding:
1. Feeding of plastic granular or powder into the injection moulding machine barrel via hopper.
2. Barrel consist of a screw and heaters that mix and melt the plastic into molten form.
3. The screw also acts as a ram rapidly moves forward to inject molten plastic into the mould.
4. Mould cla mping forces are applied for a while to setting-up the shape of moulded part.
5. Cooling and removing of the moulded part.
Vacuum Forming:
1. Inserting of mould into the vacuum forming machine.
2. Placing and clamping of plastic sheet.
3. Heating of plastic sheet through heater.
4. Stretching of mould towards semi-melted (soften) plastic sheet via lever.
5. Creating of vacuum via vacuum pump to draw the sheet onto the mould and forming the part.
6. Release, cooling and removing of the p art.
https://www.youtube.com/watch?v=ypxWHOtRG3g (Vacuum Forming Machine Process demo)
https://www.youtube.com/watch?v=-tAhCtlF3uo (Vacuum Forming by using the home appliances)
https://www.youtube.com/watch?v=b1U9W4iNDiQ (Injection Moulding Process Animation)
https://www.youtube.com/watch?v=y1Zhpdx-XtA (LEGO production by injection moulding)
https://www.youtube.com/watch?v=Ens_f2eSXYU (Injection moulding with 3D printed mould)
EQUIPMENT: Vacuum Forming Machine (Desktop) Vacuum Forming Machine
(Commercial)
Injection Moulding
Machine
EQUIPMENT
PRICE RANGE 2500 – 7000 EUR 5000 – 60000 EUR 8000 – 90000 EUR or
more
88 METHODOLOGY FOR NEW STUDY COUR SE – IMPLEMENTING INTERDISCIPLINARITY IN CAREER GUIDANCE
INDUSTRY Woodworking TECHNOLOGY
GROUP:
Slab materials
production
SPECIFIC
TECHNOLOGY
2.3.7. Slab
materials
INTRODUCTION:There is a distinction between different t ypes of board materials that are manufactured from lumber-
related products or wood that can not be used in lumber production or pure wood. The sla b materials
have better durability, they do not deform and do not change their size and are relatively resistant to
climatic conditions.
RELATED
KEY WORDS,
ABBREVIATION S:
Faction –
KSP - particle board,
OSB - oriented particle board;
Plywood board - A thin veneer sheet made of plywood
PROCESS
DESCRIPTION:
Particle board productio n is mainly made up of coniferous and deciduous logs that can not be used
in the production of lumber and also from the production of sawmill residues in sawdust, cut tings or
chips, splitting the material up to a certain fraction. Further, the chips are dried and glued to obtain ma-
terial of different sizes. A slab consisting of finely chopped wood particles (chips and wood dust divided
by fractions - exterior fine fractions, middle l ayer of coarse fractional wood particles), compressed to-
gether with glue. This yields particle board (CSP) or Oriented Particleboard (OSB). The latter are more
resistant to higher loads.
Plywood is mainly used for the p roduction of birch logs or plywood, and as a by-produc t chips are
formed. From the beginning, the log is soaked, t hen the plywood is peeled of f (the plywood is treated
with hydrothermic treatment and then the plywood tape is then dumped.) It is then dried continuously
in sliding dryers, after which the veneer is glued by applying a glue and pressed in a hot press. The result-
ing plywood top coats are laminated with different materials , colors and textures as needed.
EQUIPMENT: Ch ipping production
machine
Drying machine Gluing machine Pressing machine
EQUIPMENT
PRICE RANGE
10 000 - 50 000 EUR 50 000 - 200 000
EUR
50 000 - 200 000
EUR
10 000 - 100 000 EUR
ECONOMIC
FACTS AND DATA
Service price not available
Product price varies of qualaity and thickness and other dimensisons of materials
2-10 EUR/m2; 300-500 EUR/m3
OTHER
REFERENCES
(LINKS TO VIDEO
MATERIALS)
https://www.youtube.com/watch?v=mE1s5CZEGR4
https://www.youtube.com/watch?v=XzIVuQQRY3s
https://www.youtube.com/watch?v=LVPAzWnMlag&index=7&list=RDvwLz6M_N3HM
https://www.youtube.com/watch?v=eF5LVBW1vl8
https://www.youtube.com/watch?v=STjdDSpEu6w&t=318s
https://www.youtube.com/watch?v=b0E7crKp5cU
https://en.wikipedia.org/wiki/Particle_board
https://en.wikipedia.org/wiki/Oriented_strand_board
2.1.1. Tulpju audzēšana
14 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
NOZARE: Lauksaimniecība TEHNOLOĢIJA: Puķu audzēšana KONKRĒTA
TEHNOLOĢIJA:
2.1.1. Tulpju
audzēšana
IEVADS Tulpes ir vienas no populārākajām puķēm ar aizraujošu vēsturi. Lai gan Nīderlande ir atzīta par valsti
ar tradicionālo tulpju audzēšanas kultūru, tulpes vispirms tika kultivētas Turcijā. Tiek uzskatīts, ka
tulpes nosaukums ir atvasināts no persiešu vārda “turban” (latv. – turbāns) līdzības dēļ. Tulpes ieguva
popularitāti Eiropā 17. gadsimtā, īpaši “Tulpju mānijas” periodā no 1636. gada līdz 1637. gadam, kad
tulpju sīpolu cenas tika spekulatīvi sadārdzinātas neticami augstu. Par laimi ekonomiskā spriedze,
kas bija izveidojusies saistībā ar tulpēm, mitējās, cenas samazinājās, un mūsdienās tulpes ir kļuvušas
pieejamas ikvienam.
Tulpju ģintī ietilpst aptuveni 100 sugu. Latvijā savvaļā aug tikai viena tulpju suga – meža tulpe (Tuli-
pa sylvestris L.), bet dobēs ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē galvenokārt tiek kultivētas smaržīgās
tulpes (Tulipa suaveolens) un dārza jeb Gesnera tulpes (Tulipa gesneriana L.).
ATSLĒGVĀRDI Tulpe – daudzgadīgs augs, kas vairojas ar sīpoliem. Sīpola dalīšana – process, kurā no mātessīpola
atdala sīksīpolus un tos no jauna iestāda.
PROCESA
APRAKSTS
Tulpēm ir lieli, izteiksmīgi spilgtas krāsas ziedi, parasti sarkani, dzelteni vai balti. Tām bieži vien ir at-
šķirīga ziedlapiņu krāsa zieda pamatnē. Dažādības un ilgās audzēšanas vēstures dēļ tulpju klasifikācija
ir bijusi sarežģīta un pretrunīga.
Tulpes ir liliju dzimtas (Liliaceae) augi. Kopš 17. gadsimta tulpes tiek plaši kultivētas.
Tulpēm nepieciešama augsne ar labu caurlaidību. Vispiemērotākā ir smilšaina augsne, kas sajaukta ar
kādu organisku augsni. Tulpes mīl arī nedaudz skābu augsni ar pH 6–6,5.
Tulpēm vajadzīgs atvēsināšanās (miera) periods, tās tiek stādītas rudenī. Stādīšanas dziļumam jābūt
apmēram 3 reizes lielākam par sīpola diametru. Aplaistot iestādīto sīpolu, ūdenim var nedaudz pie-
vienot pārtikas sīpolu vai kaulu miltu. Ja nav lietus, tulpes ir jāaplaista reizi nedēļā, līdz zeme sasalst.
Pavasarī, kad parādās pirmās koku lapas, mēslošana ir jāatkārto.
Tulpju lapas pēc pārziedēšanas vēlams nogriezt, lai nezustu tulpes sīpola spēks. Kad lapas atmirst, tās
var viegli izvilkt no augsnes. Tulpju sīpoli vasaras periodā labāk uzglabājas sausā vietā.
Tulpes mēslo katru pavasari, kad parādās pirmās lapas. Ja pavasarī ir grūti atdzīvināt tulpes, iespē-
jams, ka ziema nav bijusi pietiekami auksta, vasara ir bijusi pārāk mitra vai kāds kaitēklis ir sagrauzis
tulpju sīpolus.
Tulpes var audzēt arī kā viengadīgas puķes, katru gadu tās pārstādot rudenī. Tas prasīs nedaudz vairāk
darba, bet stādīšanai nav nepieciešamas tik dziļas dobītes kā daudzgadīgās stādīšanas gadījumā.
APRĪKOJUMS Dārza instrumenti:
lāpstiņas, ravēšanas mašīnas, lāpstas
Laistīšanas iekārtas: sūkņi, šļūtenes,
izsmidzināšanas iekārtas
APRĪKOJUMA
CENU DIAPAZONS 5–25 EUR 15–350 EUR
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
1 zieda tirgus cena: 0,3–0,7 EUR atkarībā no sezonas; tulpju sīpolu cena: 0,08–0,20 EUR/gab.
15
PĀRTIKAS RAŽOŠANA UN LAUKSAIMNIECĪBA
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
CITAS ATSAUCES
(VIDEO
MATERIĀLU
SAITES)
https://www.youtube.com/watch?v=Z_CYJO2rbsg
https://www.youtube.com/watch?v=DAOVuSuQ4Ro
https://www.youtube.com/watch?v=alzjtnU2PkY
https://www.almanac.com/plant/tulips
https://www.britannica.com/plant/tulip
16
2.1.2. Biškopība
17
PĀRTIKAS RAŽOŠANA UN LAUKSAIMNIECĪBA
NOZARE: Lauksaimniecība TEHNOLOĢIJA: Biškopība KONKRĒTA
TEHNOLOĢIJA:
2.1.2.
Biškopība
IEVADS Biškopība (dravniecība) ir medus bišu turēšana dažādu produktu iegūšanai.
Parasti bites tiek turētas stropos dravās (no 10 līdz 50 stropiem vienuviet).
Cilvēki medu no savvaļas bitēm iegūst jau vismaz 15 tūkstošus gadu, bet kultivēt tās sāka senie
ēģiptieši pirms aptuveni 4500 gadiem.
Latvijā biškopība ir tradicionāla nodarbošanās ar senu vēsturi un tradīcijām. Senākās liecības par to
atrodamas Lisas un Āraišu ezerpils kultūrslāņos (9.–10. gs.), kur arheologi ir atraduši pierādījumus par
dravniecības eksistenci: dzeiņa detaļas un pītas lūku virves.
Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir labvēlīgs augstvērtīga medus iegūšanai. Latvijas ģeogrāfiskā
teritorija ietilpst Eiropas tumšās medus bites dabiskajā izplatības areālā, līdz ar to vēsturiski Latvijas
teritoriju dabīgi ir apdzīvojušas tikai vienas pasugas bites, bet introdukcijas procesā Latvijā ir ievestas
un biškopības nozarē tiek izmantotas arī Apis mellifera pasugas – Itālijas bite (Apis mellifera ligustica),
Krainas bite (Apis mellifera carnica), Kaukāza kalnu pelēkā bite (Apis mellifera caucasica) un Eiropas
tumšā medus bite (Apis mellifera mellifera).
Biškopības nozarē tiek ražots ne tikai medus, bet arī citi biškopības produkti: putekšņi, bišu maize,
vasks, propoliss, bišu māšu peru piens, kas tiek plaši izmantoti farmācijā, kosmetoloģijā, ķīmiskajā
rūpniecībā un citās nozarēs.
ATSLĒGVĀRDI Biškopība, dravniecība, apiterapija – bišu ražoto produktu pielietošana cilvēka veselības saglabāšanā
un dažādu slimību ārstēšanā; bišu inde, ziedputekšņi, bišu maize, peru piens propoliss, bišu vasks;
spietošana – esošās bišu saimes sadalīšanās, lai izveidotu jaunu saimi.
PROCESA
APRAKSTS
Bites jeb bišveidīgie kukaiņi (Anthophila) ir kukaiņi, kuri ir radniecīgi lapsenēm un skudrām. Ir zināmas
vairāk nekā 20 000 bišu sugu, kas ir iedalītas 9 dzimtās. Savukārt visas šīs dzimtas ietilpst bišu virsdzimtā
(Apoidea). Bites apdzīvo visus kontinentus, izņemot Antarktīdu. Bišu galvenie ienaidnieki ir dažādi putni:
zīlītes, bezdelīgas, kā arī lapsenes un irši.
Medus rašanās. Medus ir dabiska, salda viela, ko medus bites ražo no augu ziedu nektāra (ziedu medus),
augu dzīvo daļu izsvīduma (izsvīduma medus) vai lapu sūcējinsektu izdalījumiem (lapu medus). Bites
ievāc nektāru, kas satur daudz ūdens, sajauc ar savā organismā ražotajiem sekrētiem un novieto šūnās
nogatavināšanai. Nektāru bites atrod pēc ziedu krāsas, formas un smaržas. Ja reizē zied vairāki nektāraugi,
tad bites vispirms izmanto tos, kam nektārā lielāka cukura koncentrācija un kas vieglāk pieejami. Labā laikā
katra bite dienā izlido 9–10 reizes, izlidojums ilgst apmēram stundu, un katrā lidojumā bite stropā pārnes
30–40 mg nektāra vai 8–15 mg putekšņu. Lai savāktu 1 kg medus, piemēram, no liepām, ir nepieciešami
25 000 bišu izlidojumu. 19 dienās viena spēcīgas saimes bite no liepām var savākt 900–950 mg nektāra.
No viena zieda bite nektāru savāc 5–12 sekundēs, nektāra nogādāšana stropā aizņem 15 minūtes. Nektāru
bites uzsūc savā guzā. Kad tā pilna, bite atgriežas stropā. Nektāra pārstrādes procesā bite daudzkārt, pat
līdz 200 reizēm, izlaiž no medus guzas uz snuķīša nektāra pilienu un norij atpakaļ. Šajā procesā notiek
saharozes pārvēršanās glikozē un fruktozē un medus piesātinās ar fermentiem un vitamīniem, bioloģiski
aktīvām vielām, kas nāk no bites medus guzas. Pārstrādāto nektāru bites ielej kāru šūnās, nogatavina un
aizvāko. Medus nogatavināšana ilgst no dažām dienām līdz pāris nedēļām.
Bišu saimes apskate un medus ievākšana. Dodoties dravā, ir jāpadomā par apģērbu, kas biškopi pasargā
no nejaušiem dzēlieniem un nodrošina gaisa apmaiņu ķermeņa ādai, lai neveicinātu svīšanu. Drēbēm
vienmēr jābūt tīrām, bez jebkādām asām smaržām. Bitēm patīk gluds, dabīgs materiāls gaišā krāsā.
Biškopja standarta rīki ir dūmu kanna jeb dūmeklis, kas tiek darbināts ar sausiem koksnes prauliem,
piepēm, maisa drēbi, kūdru, t. i., ar dabīgiem materiāliem, kas gruzdot rada dūmus un aptur bites, sejas
maska, cimdi, tērauda kaltiņš, ko sauc par stropu rīku, lai atdalītu rāmjus un citas stropu daļas pārbaudei,
atvākojamais nazis, lai atvērtu medus šūnas un medus sviede, lai iegūtu medu no šūnām. Atkarībā no
veicamo darbu apjoma biškopim pie vienas bišu saimes nevajadzētu kavēties ilgāk par 2–8 minūtēm.
Gaisa temperatūrai bišu saimes apskates brīdī nevajadzētu būt zemākai par 14 °C.
Stipras smaržas (kosmētika, sviedri, alkohola, tabakas, sīpolu un ķiploku smarža) satrauc bites, jo spēcīgi
ietekmē pašas saimes radīto aromātu un signalizē par svešas smaržas nesēja iejaukšanos viņu personīgajā
laukā. Biteniekam jāsmaržo neitrāli un vienādi visu dravošanas sezonu – tā var pieradināt bites, un viņas
atpazīs bitenieku pēc nemainīgā, patīkamā aromāta. Bišu nepatiku izraisa arī asas, ātras kustības.
Bišu saimes apskates laikā pie stropa jānostājas tā, lai ērti būtu izņemt rāmīšus. Nekādā gadījumā nedrīkst
stāvēt skrejai priekšā, tas kavē bišu kustību un lieki tās satrauc.
Medus kvalitāte sākas ar dravas izveidi un pareizu stropu novietošanu, bet beidzas ar pareizu ievākšanu,
sapildīšanu traukos un uzglabāšanu.
Ja medus tiek izvākts pāragri, tas būs šķidrs un tajā nebūs tik daudz vērtīgo uzturvielu un minerālvielu, jo
nogatavināšanās procesā notiek bioķīmiskas pārmaiņas nektārā. Mitrumam medū nevajadzētu pārsniegt
20 %. Medum jābūt biezam. To paņemot ar karoti, nedus nedrīkst pilēt, bet tam jātinas ap karoti.
18 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
APRĪKOJUMS Stropi Biškopības inventārs un
biškopja apģērbs
Medus sviedes
APRĪKOJUMA
CENU
DIAPA ZONS
75–150 EUR 35– 65 EUR 50–200 EUR (manuālās)
850–1300 EUR (elektriskās, radiālās)
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
Eiropas Savienība (ES), kas ir otrā svarīgākā medus ražotāja pasaulē pēc Ķīnas, piedāvā ne tikai
medu, bet arī ziedputekšņus, propolisu un bišu vasku. Biškopība tiek praktizēta visās ES valstīs, un
tai raksturīgi dažādi ražošanas apstākļi, raža un biškopības prakse. ES dalībvalstis ar vislielāko medus
ražošanas apjomu (Rumānija, Spānija, Ungārija, Vācija, Itālija, Grieķija, Francija un Polija) atrodas
galvenokārt Eiropas Savienības dienvidu daļā, kur klimatiskie apstākļi biškopībai ir labvēlīgāki.
ES ir arī medus importētāja no trešajām valstīm (Ķīnas, Ukrainas, Latīņamerikas).
Latvijas biškopības produkcija gan cenu, gan kvalitātes ziņā pilnībā atbilst ES prasībām. Latvi jā iegūtais
medus ir poliflors (ražots no dažādu augu sugu ziedu nektāra) un līdz ar to satur plašu bioloģiski aktīvu
vielu spektru.
Latvijas biškopības attīstību kavē medus imports par ļoti zemām cenām un pieaugošās energoresursu
izmaksas.
Izmaksas biškopības uzsākšanai. Bišu saimes cena ir aptuveni 80 EUR (10 EUR par apdzīvotu kāri), vaska
šūnu plākšņu cena ir 8 EUR/kg. Bez nepieciešamā inventāra ir izmaksas par cukuru un sīrupu, bišu zālēm
u.c. (21 kg uz 1 saimi/1 kg = 1,4 EUR). Vienai bišu saimei ar visu aprīkojumu vajadzētu maksāt aptuveni
325 EUR. Tā kā ieteicams uzreiz sākt ar vismaz 3 bišu saimēm, visas izmaksas jāpalielina 3 reizes un
jāpievieno izmaksas par papildu stropiem un neparedzētiem gadījumiem, piemēram, bišu saimes
atdalīšanās, jaunas saimes pieņemšana.
Kopumā biškopības uzsākšana var izmaksāt aptuveni 950 EUR. No viena stropa vidēji var iegūt 20–
40 kg medus (rekords Latvijā – 90 kg). Aptuveni 100 bišu saimes var nodrošināt ieņēmumus viena
ģimenes locekļa uzturēšanai.
Produktu cenas. Medus cena (1 litrs=1,4 kg): 5–10 EUR atkarībā no medus veida un kvalitātes;
bišu vaska cena: 6–8 EUR/kg, propolisa (1 kg): 27 EUR–30 EUR.
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
CITAS ATSAUCES
(TIEŠSAITE UZ
VIDEO
MATERIĀLIEM):
https://www.youtube.com/watch?v=3-LfY3tNLug
https://www.youtube.com/watch?v=hmgv1NuRFEU
https://www.youtube.com/watch?v=Yb11qkmByTo
http://www.honeybeecentre.com/learn-about-beekeeping#.Ww0r-cZRWUk
2.1.3. Melleņu audzēšana
20 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
NOZARE: Lauksaimniecība TEHNOLOĢIJA: Dārzkopība KONKRĒTA
TEHNOLOĢIJA:
2.1.3. Melleņu
audzēšana
IEVADS Mellenes ir garšīgas ogas ar augstu antioksidantu saturu, tāpēc tās uzskata par ļoti vērtīgām. Melle-
nēm piemīt unikāla garšu kombinācija, un visa gada garumā tās rotā dārza ainavu ar savu skaistumu.
Mellenes ir samērā viegli audzējamas, ja tiek lietots skābs komposts.
ATSLĒGVĀRDI Mellenes, augsnes sagatavošana, stādīšana, mulčēšana, atzarošana, ražas novākšana.
PROCESA
APRAKSTS
Vietas izvēle un sagatavošana. Izvēlieties saulainu vietu ar labu augsnes caurlaidību, kur nav nezāļu
un zeme ir labi apstrādāta. Vislabāk melleņu stādus stādīt apgabalā, kur ir viegli pieejama laistīšana,
jo labākos rezultātus var sasniegt, saglabājot mitru sakņu zonu visā augšanas periodā. Ja augsne nav
ideāla vai nedaudz par sausu, dobju/vagu paaugstinājums tam ir lielisks risinājums. Mellenes labi aug
arī puķupodos, tāpēc tā ir iespēja baudīt mellenes arī daudzdzīvokļu un dzīvojamo māju īpašniekiem,
kuriem ir mazs pagalms vai tā nav vispār.
Mellenes mīl skābu augsni. Drošs veids, kā audzēt mellenes gandrīz jebkurā augsnē, ir pievienot bedrē
kūdru.
Lai stādītu tieši zemē, katram augam izveidojiet stādīšanas platību aptuveni 75 cm diametrā un 30
cm dziļumā. Noņemiet 1/3–1/2 augsnes. Pievienojiet vienādu daudzumu iepriekš samitrinātas kūdras
un labi samaisiet (vienas saspiestas ķīpas parasti pietiek 4–5 augiem). Paaugstinātās dobēs vienādos
daudzumos samaisiet kūdru ar mizām (tikai ne priežu vai sarkankoka), kompostu vai stādīšanas mai-
sījumu. Parunājiet ar vietējā dārzu centra pārstāvjiem. Viņi ir jūsu reģiona speciālisti un var vislabāk
ieteikt, kā uzlabot augsni.
Atstatums. Mellenes var stādīt 60–70 cm attālumā, lai veidotu stingru dzīvžogu, vai atstatus līdz
1,6 m un audzēt tās atsevišķi citu no citas. Ja stāda rindās, tad starp tām vajadzīga 2,4–3 m atstarpe
atkarībā no iekārtām, ko izmanto pļaušanai vai kultivēšanai.
Stādīšana. Melleņu stādīšanai ideāli der rudens vai pavasaris, lai gan daudzos reģionos var stādīt arī
cauru gadu.
Ja ir iegādāts melleņu stāds podiņā, izņemiet to no podiņa, viegli sakārtojiet sakņu sistēmas ārējo kār-
tu un nokratiet lieko augsni pie stumbra. Stādot jāraugās, lai augsne ap auga stumbru ir stingra, labi
sablietēta un apmēram 1 cm augstāka nekā pārējā augsne. Beigās stādi kārtīgi jāaplaista.
Mulčēšana. Mellenēm vislabāk patīk, ja mulča ir no 5 līdz 10 cm virs saknēm, lai saglabātu mitrumu,
novērstu nezāļu augšanu un pievienotu organiskās vielas. Mellenēm labi der mulča, koku mizas, skā-
bais komposts, zāģu skaidas un zāles pārpalikumi.
Mulčēšanas procedūra jāatkārto katru otro gadu. Svarīgi izvairīties no priežu vai sarkankoka mizu lie-
tošanas.
Atzarošana. Mellenēm vajadzētu ļaut iesakņoties, pirms tās sāk ražot ogas. Ja tiek sākts ar mazākiem
augiem, ziedēšanas laikā vajag noplūkt lielākos ziedus, kad tie parādās. Turpmākajos gados melleņu
stādus katru gadu vajadzētu kārtīgi apgriezt, lai izvairītos no pārmērīgi lielas ogu ražas, jo tas palēnina
stāda augšanu un ražotās ogas būs sīkas.
Viena no lielākajām kļūdām ir melleņu krūmu nepietiekama apgriešana. Agresīva, ikgadēja atzarošana
radīs veselīgākus, enerģiskākus augus un auglīgāku augļu ražošanu.
Šeit ir daži vienkārši padomi:
• Noņemiet atmirušos zarus, atstājot spožas krāsas sānu zarus. Izgrieziet visus īsos, bezkrāsainos
atzarojumus.
• Turpiniet atzarošanu, līdz ir noņemta 1/3 līdz 1/2 daļa krūma zaru katru gadu. Atcerieties, ka tas
veicinās augšanu un produktīvu ogu ražošanu, tāpēc grieziet nost!
Mēslošana. Pēc tam, kad mellenes ir kārtīgi iesakņojušās, var tikt pielietoti skābie mēslošanas līdzekļi,
piemēram, rododendru vai acāliju preparāti (konsultējieties ar vietējā dārzniecības veikala speciālis-
tu).
Jābūt uzmanīgiem mēslojot, jo mellenes ir ļoti jutīgas pret pārmērīgu mēslošanu, tāpēc rūpīgi sekojiet
norādījumiem uz mēslojuma iepakojuma. Vislabāk mēslot vienu reizi gadā agrā pavasarī vai pavasa-
ra beigās. Pēc mēslošanas augi noteikti ir rūpīgi jālaista. Ja izvēlaties organisko mēslojumu melleņu
stādiem, asins milti un kokvilnas sēklu milti ir ideāls variants. Izvairieties no kūtsmēsliem, jo tie var
sabojāt augus.
APRĪKOJUMS Dārza instrumenti: dārza šķēres,
pļāvēji, lāpstas
Laistīšanas iekārtas: sūkņi, šļūtenes,
izsmidzināšanas iekārtas
21
PĀRTIKAS RAŽOŠANA UN LAUKSAIMNIECĪBA
APRĪKOJUMA
CENU
DIAPA ZONS
5–25 EUR 15–350 EUR
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
Melleņu krūma cena svārstās no 4 līdz 12 EUR atkarībā no šķirnes un vecuma; mellenēm paredzētā
kūdras cena ir aptuveni 6,5 EUR par 150 l; ogu tirgus cenas svārstās no 9 līdz 15 EUR par kilogramu
atkarībā no sezonas.
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
CITAS ATSAUCES
(TIEŠSAITE
UZ VIDEO
MATERIĀLIEM):
https://www.youtube.com/watch?v=rVhvz7vyPHg
https://www.youtube.com/watch?v=ipWf0c067xs
https://www.youtube.com/watch?v=Mdyq1Dih4e4
https://www.almanac.com/plant/blueberries
https://www.burpee.com/gardenadvicecenter/fruit/blueberries/how-to-grow-blueberry-plants/ar-
ticle10389.html
22
2.1.4. Siltumnīcu dārzkopība
23
PĀRTIKAS RAŽOŠANA UN LAUKSAIMNIECĪBA
NOZARE: Lauksaimniecība TEHNOLOĢIJA: Dārzkopība KONKRĒTA
TEHNOLOĢIJA:
2.1.4. Siltumnīcu
dārzkopība
IEVADS Siltumnīcu dārzkopība nozīmē dažādu dārzkopības kultūru audzēšanu segtās telpās (siltumnīcās), no-
drošinot modificētus augšanas apstākļus un/vai aizsardzību pret kaitēkļiem, slimībām un nelabvēlī-
giem laika apstākļiem. Pēc ekspluatācijas ilguma izšķir ziemas (apkurināmas) siltumnīcas, kas darbojas
visu gadu, un sezonas (parasti neapkurināmas), ko izmanto pavasarī, vasarā un rudenī. Siltumnīcu
nosegšanai var izmantot stiklu, polietilēnu, stiklplastu u. c. materiālus, bet apsildīšanai – dažādus
siltuma avotus. Visplašākajā definīcijā siltumnīcu dārzkopība ietver ne vien siltumnīcas, bet arī ēnu
māju, telšu, nojumju un augkopības struktūru izmantošanu.
ATSLĒGVĀRDI Siltumnīca – caurspīdīgs vai daļēji caurspīdīgs materiāls, ko satur kāda struktūra, lai norobežotu augu
pavairošanas vai audzēšanas platību.
PROCESA
APRAKSTS
Lai radītu vai paplašinātu siltumnīcu saimniecību, ir svarīgi pārliecināties, vai siltumnīcas struktūra ir
piemērota un atbilst audzēšanas vajadzībām. Struktūras forma un dizains ietekmē:
• gaismascaurlaidspēju;
• dabiskāsventilācijasdaudzumu;
• iekšējāstelpasizmantojamoplatību;
• efektīvukonstrukcijumateriāluizmantošanu;
• kondensācijasnoteci;
• apkuri;
• cenu.
Lemjot par komerciālās ražošanas siltumnīcas dizainu, jāapsver daudzi svarīgi siltumnīcas veidošanas
faktori. Nav iespējams izveidot prioritāšu sarakstu, kas atbilstu visiem nosacījumiem, taču parasti
liela nozīme ir struktūras augstumam, kas ievērojami ietekmē audzēšanas vides pārvaldību dažādos
apstākļos. Saraksta augšpusē ir arī ventilācija – jumta ventilācija ir labāka par sānu sienu ventilāciju.
Vērts apsvērt arī domu par aktīvās ventilācijas sistēmas ierīkošanu. Plašās siltumnīcās būtiska nozīme
ir arī apkopes iespējām, ērtai piekļuvei augiem un datorsistēmu pielietošanai. Būtu rūpīgi jānovērtē arī
siltumnīcas pārklājuma materiāli (plēve, stikls, plastmasa), ekrāni un iekārtas uzraudzīšanai (siltuma
un kukaiņu), kā arī iztvaikošanas un dzesēšanas sistēmas.
APRĪKOJUMS Siltumnīcas pamats un pārklājums Ventilācijas un
apkures iekārtas
Iztvaikošanas,
dzesēšanas sistēmas
APRĪKOJUMA
CENU
DIAPA ZONS
2000–250 000 EUR 1 500–150 000 EUR 1 500–150 000 EUR
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
Siltumnīcu saimniecību kā profesionālu ģimenes uzņēmumu var attīstīt zemes platībā, sākot ar 0,5 ha.
1 kg gurķu cena: 0,15–1,1 EUR.
Gurķu raža no 1 m²: 12–14 kg. Tā ir 3 reizes zemāka raža nekā Nīderlandē.
Vidējais marinēto gurķu daudzums vienā sezonā: 80 t.
1 ha iestādīto gurķu stādu skaits: 85 tūkstoši vienību.
Koksnes apjoms, kas vajadzīgs, lai apsildītu 1 ha siltumnīcas: 100 m³.
Koka siltumnīcas ekspluatācijas ilgums: 5–6 gadi.
24 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
CITAS ATSAUCES
(VIDEO
MATERIĀLU
SAITES)
https://www.youtube.com/watch?v=KBUGdGp7h4c
https://www.youtube.com/watch?v=R9vZx-xRdEI
https://www.youtube.com/watch?v=8Fl0RTQinno
https://www.youtube.com/watch?v=B5Kcc_7PE2I
https://www.youtube.com/watch?v=BuAmOvDtrME
https://www.wur.nl/en/Research-Results/Research-Institutes/plant-research/Greenhouse-Horti-
culture.htm
https://www.wur.nl/en/Research-Results/Research-Institutes/plant-research/Greenhouse-Horti-
culture/about-us.htm
25
2.1.5. Biezpiena produktu ražošana
26 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
NOZARE: Pārtikas
ražošana
TEHNOLOĢIJA: Piena produktu
ražošana
KONKRĒ TA
TEHNOLOĢIJA:
2.1.5. Biezpi-
ena produktu
ražošana
IEVADS Biezpiena ražošana ir galvenais siera ražošanas process, kur veidojas siera kvalitātes sastāvs – tā
mitrums, pH un citas fizikālās īpašības. Ir dažādi biezpiena siera produkti, kas ietver arī deserta pro-
duktus, piemēram, glazētos biezpiena sieriņus.
ATSLĒGVĀRDI Biezpiens – piena produkts, ko iegūst, ieraudzējot pienu vai vājpienu ar pienskābes baktēriju ieraugu
(pievienojot vai nepievienojot fermentu) un atdalot sūkalas.
Biezpiena izstrādājumi – dažādi sieriņi, biezpiena masas, tortes, krēmi u. c. biezpiena pusfabrikāti.
PROCESA
APRAKSTS
Koagulācija var rasties, pievienojot pienam siera fermentu vai jebkuru ēdamu skābu vielu, piemē-
ram, citrona sulu vai etiķi, un pēc tam ļaujot masai nostāvēties. Paaugstināts skābums izraisa piena
olbaltumvielu (kazeīna) saķeri biezākās masās, un izdalās sūkalas. Piens, kas paliek skābs (tikai svaigs
piens vai pasterizēts piens ar pievienotajām pienskābes baktērijām), kļūst par biezpienu. Šādā veidā
tiek ražoti arī skābie piena sieri.
Viens no pirmajiem siera pagatavošanas posmiem ir biezpiena masas sagatavošana. Lai to iegūtu,
tiek nospiests un notecināts rūgušpiens ar dažādu intensitāti atkarībā no pagatavojamā siera veida,
nepieciešamās piedevas (garšvielas, pelējums zilajiem sieriem utt.) tiek pievienotas pirms siera vēla-
mās nogatavināšanas pakāpes. Atlikušais šķidrums, kas satur tikai sūkalu olbaltumvielas, ir sūkalas.
Govs pienā 80% olbaltumvielu ir kazeīns.
Glazētie biezpiena sieriņi tiek ražoti, iepildot biezpienu dozēšanas mašīnas bunkurā, veidojot biez-
piena sieriņus, sagriežot un novirzot tos uz glazējamo mašīnu, kur sieriņi tiek glazēti un novietoti uz
dzesēšanas konveijera. Atdzesējot sieriņu glazūru, notiek automātiska to iesaiņošana ar divpusīgi
laminētu polipropilēna plēvi, iespiests ražošanas datums un derīguma termiņš.
APRĪKOJUMS Biezpiena ražošanas aprīkojums, biezpiena
siera tvertnes
Glazēto biezpiena sieriņu ražošanas līnija,
kas sastāv no lifta, biezpiena dozēšanas
iekārtas, pildīšanas un dozēšanas iekārtas,
glazūras iekārtas, kausēšanas katla glazūras
ražošanai, dzesētāja, transporta vadības
sistēmas, iesaiņošanas iekārtas
APRĪKOJUMA
CENU DIAPAZONS
80 000–200 000 EUR 600 000–1 200 000 EUR
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
Latvijā darbojas vairāk nekā 40 piena pārstrādes uzņēmumu. Šajā nozarē dominē: AS “Rīgas piena
kombināts”, AS “Valmieras piens”, SIA “Rīgas piensaimnieks”, AS “Preiļu siers” un AS “Tukuma
piens”.
Vidēji dienā Latvijā tiek iepirktas 2200 tonnas piena pārstrādei, no kurām 772 tonnas vidēji dienā
tiek eksportētas, bet 1430 tonnas tiek pārstrādātas Latvijas piena pārstrādes uzņēmumos.
No kopējā pārstrādei iepirktā piena apjoma vidēji 700 tonnas tiek patērētas produktu ražošanai,
kurus realizē vietējā tirgū. Nedaudz vairāk par 700 tonnām piena izmanto dažādu piena produktu
ražošanai eksporta tirgiem. Tātad vietējais tirgus spēj patērēt tikai 1/3 no kopējā svaigpiena apjoma
dažādu piena produktu veidā. Tas nozīmē, ka piena pārstrāde ir būtiski atkarīga n o situācijas eksporta
tirgos.
Latvijas piena produkti tiek eksportēti uz vairāk nekā 90 pasaules valstīm, un eksporta apjoms 2017.
gadā pārsniedza vairāk nekā 100 miljonus eiro. Situāciju nosaka reāli brīvā tirgus faktori, kurus
Latvija nevar ietekmēt.
Glazēto biezpiena sieriņu cena: 0,20–0,80 EUR.
27
PĀRTIKAS RAŽOŠANA UN LAUKSAIMNIECĪBA
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
CITAS ATSAUCES
(VIDEO
MATERIĀLU
SAITES)
https://www.youtube.com/watch?v=HOtC2Fexqdk
https://www.youtube.com/watch?v=-G0UIu84nnY
https://www.youtube.com/watch?v=dQ6LZ6MgSek
https://www.youtube.com/watch?v=dYWKOntNoqI
https://www.youtube.com/watch?v=YjRiDhyIjvo
https://www.youtube.com/watch?v=eOhO0bhLndw
http://www.suris.lt/
http://www.szes-la.cz/stat/projekty/erasmus/vystupy/cz_08_list02_quark.pdf
http://dairyprocessinghandbook.com/chapter/cheese
28
2.1.6. Tumšās rudzu maizes cepšana
29
PĀRTIKAS RAŽOŠANA UN LAUKSAIMNIECĪBA
NOZARE: Pārtikas
ražošana
TEHNOLOĢIJA: Maizes cepšana KONKRĒTA
TEHNOLOĢIJA:
2.1.6. Tumšās rudzu
maizes cepšana
IEVADS Maize daudzu cilvēku apziņā un uzturā ir svarīgs ikdienas pārtikas produkts, ko lielākā daļa iedzīvotāju
uztver kā visnozīmīgāko pārtikas produktu ar vissenāko vēsturi. Gan cenas, gan uzturvērtības, gan
tradīciju, gan kultūras mantojuma ziņā maize Latvijā ir pirmās nepieciešamības produkts, kuru ikdienā
patērē teju ikviens iedzīvotājs.
Tradicionāli tiek cepta divu veidu maize – vienkārši fermentēta un applaucēta. Sākotnēji tika cepta
vienkārši fermentēta maize, bet jau kopš 20. gadsimta sākuma maizes cepšanā tiek pielietota applau-
cēšanas metode. Vienkārši fermentēta maize tiek raudzēta vienu nakti pēc ilgstošas mīklas mīcīšanas,
bet applaucētas maizes fermentācijas process notiek gandrīz 3 dienas.
ATSLĒGVĀRDI Fermentācija – bioķīmisks process, kurā fermentu (enzīmu) iedarbībā sadalās (sašķeļas) organiskie
savienojumi un tiek izdalīta, atbrīvota enerģija (siltums). Parasti procesu spēj veikt paša produkta
fermenti. Dabā šajā procesā iesaistās arī dažādi mikroorganismi (raugi, pienskābes un citas baktērijas)
un to izstrādātie fermenti.
PROCESA
APRAKSTS
Maizes ražotāji piedāvā ļoti plašu maizes un maizes izstrādājumu klāstu, kuri cits no cita atšķiras
ar ārējo izskatu, formu, smaržu, garšu, izmantoto miltu veidu, mīklas gatavošanas tehnoloģiju,
pievienotajām izejvielām un uzturvērtību.
Mūsdienu tirgus apstākļos var veikt šādu maizes sadalījumu:
• rūpnieciski ražota maize;
• uz vietas lielveikalos cepta maize;
• vidējo un mazo ceptuvju maize (tie ir vairāki nišas produkti, kuru gatavošanā ievērotas tradīcijas
un senās receptūras, izmantojot garo maizes gatavošanas ciklu no 24 līdz 36 stundām, gatavojot
maizes ar plaucējumu, izmantojot koka kublus u.tml.);
• mājražotāju/amatnieku cepta maize.
Tumšās rudzu maizes cepšanu var veikt gan mājas apstākļos, gan rūpnieciski. Tradicionāli mājās
gatavotas maizes cepšanas gadījumā par pamatu tiek izmantots rupjās melnās rudzu maizes ieraugs.
Parasti tas ir pārpalikums no mīk las, kas tika izmantota pēdējās maizes cepšanas reizē. Pirms cepšanas
pāri palikušo mīklu izšķīdina siltā ūdenī un izmanto jaunajam ieraugam. Ja nav pārpalikumu, tad,
sajaucot visas nepieciešamās sastāvdaļas, tiek sagatavots jauns ieraugs, turot to siltā vietā, lai
nodrošinātu maksimālu fermentācijas procesu. Masa ir gatava pēc 24 stundām. Labi noaudzis ieraugs
maizei piedod patīkamu skābu garšu. Katrai mīklas masai ir sava īpašā garša. Daži mājsaimnieki ūdens
vietā pievieno skābu pienu. Lai pagatavotu mīklu, ūdens tiek uzkarsēts līdz 40–45 °C, pieber pusi no
miltiem, pievieno ieraugu un labi sajauc. Iegūto mīklu apkaisa ar miltiem un noliek siltā vietā, lai tā
var uzbriest. Fermentācijas ietekmē mīklas apjoms gandrīz trīskāršojas. Mīkla uzbriest pēc aptuveni 14
stundām. Tad mīklu izviļā, pievieno sāli, atlikušos miltus un mīca. Mīklas virsu izlīdzina, samitrina ar
rokām, apklāj un novieto siltā vietā, lai mīkla briest vēl apmēram 3 stundas. Tikmēr tiek sagatavotas
cepamās pannas – noklātas ar kļavu vai kāpostu lapām, var izmantot arī miltu putekļus. Tiek veidoti
izliekti klaipi, un ar mitrām rokām izlīdzināta maizes virsma. Maizi cep iepriekš uzsildītā krāsnī 200 °C
temperatūrā apmēram 2–3 stundas. Maize ir gatava tad, kad, tai uzsitot, atbalsojas cietības skaņa.
Tumšās rudzu maizes rūpnieciskā cepšana tiek nodrošināta tradicionālā veidā, neizmantojot
konservantus un pārtikas piedevas. Tiek izmantotas vienas un tās pašas galvenās sastāvdaļas – rudzu
un kviešu milti, ūdens, cukurs, fermentēts rudzu iesals, raugs, jodēts sāls, ķimenes. Iepriekš aprakstītie
mīklas sagatavošanas procesi tiek veikti rūpnieciskās cisternās, maizes klaipus veido speciālas iekārtas
un tos cep, izmantojot rūpnieciskās krāsnis, pēc tam sagriež šķēlēs un safasē.
APRĪKOJUMS Bļodas un mikseri mīklas
sagatavošanai un fermentēšanai
Cepeškrāsns (tradicionālai
cepšanai mājās)
Rūpnieciskās krāsnis un
iepakošanas līnijas
APRĪKOJUMA
CENU
DIAPA ZONS
Iekārta maizes cepšanai mājās:
50–150 EUR, rūpnieciskā:
80 000–200 000 EUR
5000–20 000 EUR 300 000–1 500 000 EUR
30 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
Latvijas pārtikas rūpniecībā maizes ražošana ir otrā attīstītākā nozare pēc piena ražošanas. Latvijas
lielākās maizes ceptuves ir “Fazer Latvija”, “Hanzas maiznīca” un AS “Latvijas maiznieks”.
Latvijas maizes tirgus ir stabilizējies: turpina pieaugt pieprasījums pēc maizes ar augstu pievienoto
vērtību – kviešu un rudzu maizes ar graudiem, sēklām un citām veselīgām sastāvdaļām, kā arī mazāka
formāta, neliels pieaugums vērojams arī tradicionālajos maizes segmentos, izņemot saldskābmaizi.
Pastāv arvien lielākas tirgus attīstības iespējas mazajām maiznīcām, kas piegādā svaigu un mājās
ceptu maizi. Latvijā maizes nozarē mazo ražotāju īpatsvars aizņem 50,2% tirgus. Mazie ražotāji, pie-
mēram, SIA “Lāči”, kas ir atraduši savu vietu tirgū, ražo kvalitatīvus nišas produktus.
Maizes ceptuves vidējā rentabilitāte ir aptuveni 15–20 %. Kviešu maizes, konditorejas izstrādājumu
un konditorejas maizes cenu rentabilitāte var sasniegt pat 40 %.
Tumšā maize
Ieraugs
Izejvielu
materiāli
1 kg/EUR Izejvielu cenas
1 Milti 0,15 0,29 0,04
2 Ķimeņu sēklas 0,03 1,16 0,03
3 Ūdens 0,35 0
Mīkla
Izejvielu
materiāli
1 kg/EUR Izejvielu cenas
1Milti 2 1,45 2,9
2 Ūdens 1,1 0
3 Šķidrais iesals 0,1 1,16 0,12
4 Ieraugs 0,5 0,08
5 Sāls 0,01 0,14 0,00
6 Raugs 0,06 0,68 0,04
7 Ieraugs 0,015 3,18 0,05
8 Cukurs 0,06 0,52 0,03
Kopā 3,845 3,22
Cena 1 kg, EUR 0,84
1. Šķidra mīkla
2. Mīklas temperatūra: apm. 24–26 °C
3. Mīklas uzbriešana: 30–40 min.
4. Mīklu var veidot (sadalīt) mehāniski (nepieciešams vairāk miltu) vai manuāli, ieliekot mīklu
formās.
5. Gala uzbriešana: 34–36 °C, ilgst 40–60 min.
6. Cepšana 260 °C (ar tvaiku), cepšana 210 °C: apmēram 30–40 min.
31
PĀRTIKAS RAŽOŠANA UN LAUKSAIMNIECĪBA
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
CITAS ATSAUCES
(VIDEO
MATERIĀLU
SAITES)
https://www.youtube.com/watch?v=iUuKstAWof4
https://www.youtube.com/watch?v=Bl85pCb2UEU
https://www.youtube.com/watch?v=3UjUWfwWAC4
https://www.youtube.com/watch?v=swn8W0iyoko
https://www.thespruceeats.com/top-lithuanian-bread-recipes-1136748
https://www.thespruceeats.com/lithuanian-dark-rye-bread-recipe-rugine-duona-1136744
http://www.lnkc.lt/eknygos/eka/food/bread.html
32
2.1.7. Garšaugu apstrāde
33
PĀRTIKAS RAŽOŠANA UN LAUKSAIMNIECĪBA
NOZARE: Pārtikas
ražošana
TEHNOLOĢIJA: Garšaugu apstrāde,
zāļu tējas ražošana
KONKRĒTA
TEHNOLOĢIJA:
2.1.7. Zāļu tējas
ražošana
IEVADS Zāļu tēja ir veselīgs un garšīgs dzēriens, kas kļūst arvien populārāks visā pasaulē. Zāļu tēja ir alternatīva
tradicionālajiem kofeīnu saturošiem karstajiem dzērieniem. Tā ir pievilcīga tiem cilvēkiem, kuri dod
priekšroku veselīgam, videi draudzīgam un ilgtspējīgam dzīvesveidam. Zāļu tēja tiek uzskatīta arī par
dabiskām zālēm, kas palīdz ārstēt daudzas slimības un atvieglo atgūšanos no tām.
Garšaugu nozare ir viens no galvenajiem smaržu nozares balstiem, jo kvalitatīvu smaržu radīšanai iz-
manto augu eļļas. Arī farmaceitiskajā rūpniecībā nozīmīgas izejvielas tiek iegūtas no dažādiem augiem,
pārtikas rūpniecībā tiek izmantotas no augiem iegūtās garšvielas. Pat piparmētru garša, ko var sajust
zobu pastās, cēlusies no īstiem augiem.
Eksistē daudzas alternatīvās terapijas, kas piešķir augiem ārstnieciskās īpašības, piemēram, aromtera-
pija, ziedu terapija vai vienkārši augu izcelsmes zāles.
Augu audzēšana, īpaši to apstrāde ir sarežģīts, izaicinošs un ļoti interesants tehnoloģisks process. Zāļu
tējas ražošana var notikt ne vien rūpniecības līmenī, bet arī maza mēroga saimniecībās vai pat mājas
apstākļos.
ATSLĒGVĀRDI Zāļu tēja, žāvēšana un dehidrēšana, griešana, kulšana, sajaukšana
PROCESA
APRAKSTS
Ārstniecisko augu audzēšana. Ārstniecisko augu masveida ražošanā svarīgs posms ir darbu mehani-
zācija, lai varētu gatavot ekoloģiski tīrus un vērtīgus produktus un nodrošināt, ka visas auga dabiskās
īpašības tiek saglabātas vai uzlabotas un tajā pašā laikā tiek likvidētas nevajadzīgās un kaitīgās auga
daļas vai īpašības.
Žāvēšana un sausināšana. Svarīgs tehnoloģiskais process ir arī žāvēšana vai svaigu augļu un ārstnie-
cisko augu atūdeņošana. Lai saglabātu augu dabiskās īpašības, ir būtiski īsā laikā nodrošināt zemu
žāvēšanas temperatūru. Lai to panāktu, tiek izmantotas speciālas žāvēšanas sistēmas ar silikagelu žā-
vētājiem, kas aprīkoti ar iekraušanas platformām no nerūsējošā tērauda un PLC sistēmu, lai iegaumētu
un kontrolētu dažādu augu žāvēšanas ciklus.
Griešana, kulšana, klasifikācija. Izžāvētus augus apstrādā, griežot, kuļot, sijājot un klasificējot. Šo
procesu laikā elementi tiek atdalīti pēc smaguma (sēklas no mizas), garuma (lapas no kātiem), lielu-
ma, smalkuma (tējas maisiņu tēja un beramā tēja). Šos procesus var izpildīt atsevišķi vai arī integrēt
vienā ražošanas līnijā.
Sajaukšana tiek veikta ar speciālu mehānismu (lentu) palīdzību, kas precīzi samaisa dažādus produk-
tus (zāļu tējas) vai veido vienādas viena un tā paša produkta porcijas. Šādas tehnoloģijas ļauj ievēroja-
mi samazināt arī produkta tilpumu, saglabājot tikai aktīvos savienojumus un novācot visas nevēlamās
daļiņas, piemēram, netīrumus, smiltis, putekļus un akmeņus. Lai novērstu dzelzs daļiņu nonākšanu
produktā, reizēm tiek uzstādīts arī metāla detektors.
Produkta iepakošana tiek veikta ar automātiskām iesaiņošanas iekārtām, kas veic zāļu tējas devas do-
zēšanu, iepakošanu maisiņos vai citos iepakojumos, kā arī uzlīmju pielīmēšanu un ievietošanu kastēs.
APRĪKOJUMS Žāvēšana un
sausināšana
Žāvēšanas tvertnes
no nerūsējošā
tērauda, žāvēšanas
sistēmas ar
silikagelu žāvētājiem
Griešana, kulšana,
klasifikācija
Ražošanas līnija
griešanai, kulšanai
un klasifikācijai.
Dažādu veidu
dzirnavas.
Vibrācijas
sieti un konveijeri.
Pneimatiskie
separatori
Sajaukšana
Lentes maisītājs
Produkta iepakošana
Iepakošanas iekārtas tējas
iepakošanai maisiņos
APRĪKOJUMA
CENU
DIAPA ZONS
20 000 – 600 000
EUR 50 000-3 000 000 EUR 100 000-300 000
EUR 500 000 – 1 500 000 EUR
34 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
Pasaulē garšaugu ražošana sasniedz vairāk nekā 0,5 miljonu tonnu gadā un ir saistīta galvenokārt
ar žāvētām augu izcelsmes izejvielām, kas tiek ražotas farmācijas nolūkos. Apritē ir apmēram 2000
dažāda veida ārstniecisko un aromātisko augu sugu. Eiropas tirgus ir viens no svarīgākajiem šīs pro-
dukcijas patērētājiem. Eiropā labākās ārstniecisko un aromātisko augu audzēšanas vietas klimata un
augsnes ziņā ir Vidusjūras, kā arī Centrālās un Austrumeiropas valstu reģioni.
Lielākie augu izcelsmes materiālu piegādātāji ir Francija, Polija, Spānija, Vācija un Austrija. Eiropas
augu pārstrādes rūpniecība pārstrādā apmēram 200 sugas, galvenokārt no laukaugu kultūrām. Mūs-
dienās augu vākšana no dabiskiem biotopiem ir kļuvusi nenozīmīga, jo vienā avotā (teritorijā) ir grūti
iegūt vienādus produktus lielā daudzumā.
Avots: https://pdfs.semanticscholar.org/154f/7c2abdc8ab1186b7e1ddcbd68597d0cf7a3c.pdf
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
CITAS ATSAUCES
(VIDEO
MATERIĀLU
SAITES)
https://www.youtube.com/watch?v=KU2_wMYBXrk
https://www.youtube.com/watch?v=uuI_RDiZPi4
https://www.youtube.com/watch?v=uVXGVV_rLIA
https://www.youtube.com/watch?v=GUQ24wgYvfw
https://www.ricola.com/en/experience/processing
http://www.wildnesswithinliving.com/blog/2016/3/28/the-process-of-processing-herbs
35
2.1.8. “Viedo” pārtikas produktu ražošana
36 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
NOZARE: Pārtikas
ražošana
TEHNOLOĢIJA Pārtikas apstrāde TEHNOLOĢIJA 2.1.8. “Viedo”
pārtikas produktu
ražošana
IEVADS “Viedie” pārtikas produkti tiek attīstīti, pateicoties jaunu un uzlabotu procesu izgudrošanai, piemēram,
mākslīgo materiālu/sastāvdaļu radīšanas vai cilvēka iejaukšanās rezultātā, citiem vārdiem sakot, māk-
slīgi veiktajām izmaiņām.
“Viedie” pārtikas produkti:
• irarpapildufunkciju,nevienenerģijasunbarībasvielunodrošināšanai;
• veicīpašufunkciju,konekadnavspējusisniegtkonvencionālāpārtika;
• irradušies,pateicotiesnozīmīgiemintelektuālajiemieguldījumiem;
• irizstrādātispecializētailietošanai,tačudažikļūstplašipieejamivispārējailietošanai.
Lielbritānijas Uztura fonds (British Nutrition Foundation) un Dizaina un tehnoloģiju asociācija (Design
and Technology Association) “viedo” pārtiku klasificē šādi:
• pārtikasproduktiarjaunāmmolekulārajāmstruktūrām,piemēram,modicētaciete,taukuaizstājēji
un saldinātāji;
• funkcionāliepārtikasprodukti,piemēram,holesterīnu pazeminošie, probiotiskie jogurti, pastiprinā-
tās olas;
• gaļasanalogi,piemēram,teksturētsauguproteīns,mikoproteīnsuntofu;
• iekapsulēšanastehnoloģijasprodukti,piemēram,konfektēsiekapsulētasgaršas;
• mūsdienubiotehnoloģijassasniegumi,piemēram,sojaspupiņas,tomātuaugi,īpašiefermenti.
Avots: http://www.foodafactoflife.org.uk/attachments/26596934-b2e7-4c1c0b32122b.pdf
Dabiskās pārtikas trūkums sakarā ar eksponenciāli pieaugošo planētas iedzīvotāju skaitu rada jautā-
jumus par lauksaimniecības nākotni un izaicina pārtikas ražotājus, inženierus un biozinātniekus atklāt
jaunus, ilgtspējīgus risinājumus.
Mediju aģentūras Maxus Zinātniskās izpētes un attīstības nodaļa Metalworks prognozē, ka nākamajās
desmitgadēs tehnoloģijas radīs apvērsumu pārtikas un dzērienu nozarē un mainīs attieksmi pret uztu-
ru. Starp lielākajiem cilvēces izaicinājumiem pētnieki min biotehnoloģiju attīstību (konstruēta pārtika
ar modificētām īpašībām) un viedo pārtikas atkritumu apsaimniekošanu. Citas novērotās tendences
ietver jaunas pārtikas pieredzes rašanos, jaunus veidus mijiedarbībai ar “pārtikas internetu”, kā arī ino-
vatīvus konceptus par “gatavu lietošanai” un 3D-drukāto pārtiku. Neviens no šiem izaicinājumiem un
tendencēm nav jauns.
Metalworks pārtikas tendenču izpētes ziņojumā minētie galvenie punkti ir:
1. Laboratorijā audzēti pārtikas produkti un viedie instrumenti personalizētam veselīgam uzturam jau ir
realitāte, un tie tiks attīstīti arī tālāk. Pirmā inženierveidotā liellopu gaļa tika kultivēta no lopu muskuļu
šūnām Londonas laboratorijā 2013. gadā. Kā alternatīvu īstajai gaļai divi novatoriski Kalifornijas uzņē-
mumi Beyond Meat un Hampton Creek ražo augu izcelsmes gaļas aizstājējus ar tādu pašu uzturvērtību.
To produkti ir pieejami vietējos lielveikalos.
2. Tā kā pieaug apzinātais pārtikas patēriņš, masveidā parādās ar pārtiku saistītās platformas, aplikā-
cijas un rīki. Daži no tiem ir paredzēti, lai samazinātu pārtikas atkritumus, piemēram, LeftoverSwap,
citi informē patērētājus par ĢMO saturu, piemēram, Fooducate. Ir arī elektroniskas ierīces, piemēram,
Tellspec, kas analizē pārtikas ķīmisko sastāvu un nosaka kaitīgās sastāvdaļas, piemēram, nitrātus vai
potenciālos alergēnus.
3. Bāri un restorāni izmantos tehnoloģijas, lai sniegtu klientiem ātrākus pakalpojumus vai padziļinātu
emocionālo pieredzi, kas pārsniegs ēdienu un dzērienu garšu. Vairāki restorāni Āzijā jau izmanto roboti-
zētus viesmīļus un ēdienu gatavotājus, lai ietaupītu naudu, kas būtu jāmaksā darbiniekiem. Sanfrancisko
viedo restorānu ķēde Momentum izmanto robotizētus pavārus, kas stundā izgatavo 360 burgerus.
4. „Lietu” internets (Internet of Things) – ar aplikācijām savienotās viedās ierīces atradīs savu vietu
arī virtuvē. Samsung jau ir prezentējis ar WiFi savienotu ledusskapi; GE sadarbojas ar ārpakalpojumu
inkubatoru Quirky, lai finansētu viedās burkas izstrādi, kas informē lietotāju, kad piens kļūst skābs. Daži
jaunie uzņēmumi arī eksperimentē ar “pārtikas internetu”, izveidojot viedās cepešpannas, piemēram,
Pantelligent vai ar Bluetooth aprīkotu termometru, lai izmērītu gatavotās pārtikas temperatūru, piemē-
ram, iGrill Mini ceptajai gaļai.
5. Pārtikas 3D printeri un nanoiepakojums var radikāli mainīt ēdienu gatavošanas veidu un to, kā sastāv-
daļas tiek uzglabātas. Hershey ir izveidojis CocoJet šokolādes mašīnu, kas var “izdrukāt” tumšo, piena
vai balto šokolādi. Nanoiepakojuma izmantošana nodrošinās ilgāku uzglabāšanas termiņu produktiem
bez konservantiem, tādējādi samazinot pārtikas izšķiešanu, saglabājot veselīgāku produkta uzturvērtī-
bu un nodrošinot zemākas izmaksas gan ražotājiem, gan patērētājiem.
Avots: http://popsop.com/2015/05/how-technology-changes-the-future-of-food-5-trends-to-watch/
37
PĀRTIKAS RAŽOŠANA UN LAUKSAIMNIECĪBA
ATSLĒGVĀRDI “Viedā” pārtika; modificētā ciete; produkti ar zemu tauku saturu; saldinātāji; iekapsulēšanas tehnoloģija;
biotehnoloģijas
PROCESA
APRAKSTS
Pārtikas ražošanas pāreja no mājražošanas uz rūpniecības mērogiem ir radījusi jaunas problēmas produktu
pastāvīguma un kvalitātes ziņā. Kaut arī kvalitātes pārmaiņas ir pieļaujamas vietējā līmenī, patērētāji n o iegā-
dātajiem pārtikas produktiem sagaida pastāvīgi augstus standartus. Turklāt veselības problēmas
un zinātniskās izpratnes attīstība ir atklājušas jaunas iespējas sastāvdaļu tehnoloģijā.
Jaunās molekulārās struktūras var koncentrēties uz:
• modicētocieti,piemēram,pirmsželatinizētocieti;
• taukuaizstājējiem,piemēram,olestru;
• saldinātājiem,piemēram,aspartāmu,u.tml.
Modificētā ciete sastāv no divu veidu glikozes polimēriem: amilozes un milopektīna. Tie parādās kopā cietes
granulās, aptuveni 20–25 % parasti ir amiloze. Piemēram, kukurūzā ir ļoti maz amilozes. Ja želatinizētiem
cietes šķīdumiem ļauj nostāvēties dažas stundas, tiem sākas izmaiņas īpašībās. Piemēram, atšķaidītie šķīdu-
mi zaudē viskozitāti un kļūst kā gumija, izdalot ūdeni. Abu veidu izmaiņas ir saistītas ar parādību, ko sauc par
retrogradāciju, kas ietver amilozes molekulas. Tas ir tādēļ, ka želatinizētā šķīdumā amiloze saista kopā ami-
lopektīna molekulu paplašināto granulāro struktūru. Izpratne par šo dabas parādību ir radījusi modificētas
cietes ražošanu, ko var mainīt, lai nodrošinātu konsekventus rezultātus, kas pielāgoti produkta vajadzībām.
Cieti var mainīt fizikāla (piemēram, sildīšana un griešana) vai ķīmiska apstrāde (piemēram, oksidēšana, de-
rivatizēšana).
Pieprasījums pēc produktiem ar zemu tauku saturu ir saistīts ar patērētāju interesi par veselību kopumā, jo
īpaši ar bažām par enerģijas patēriņu un dažos gadījumos arī taukiem. Apvienotajā Karalistē 45% vīriešu un
33% sieviešu ir liekais svars; attiecīgi 17% un 21% ir aptaukojušies. Tauku aizstājēji var būt noderīgs līdzeklis
tauku uzņemšanas samazināšanai un var palīdzēt samazināt kopējo enerģijas patēriņu.
Tauku aizstājēju piemēri ir:
- ogļhidrāti un proteīni:
• modicētiglikozespolimēri;
• modicētaciete,piemēram,kukurūza,kartupeļiunrīsi;
• dabiskieproteīni,piemēram,želatīns,kukurūzasproteīns,sūkaluunolbaltumvielukoncentrāts;
- lipīdu bāzes:
• cietovaicukuraspirtataukskābjuesteri;
• vidējiķēdestriacilglicerīni;
• emulgatori,piemēram,poliglicerīnaesteri,lecitīns.
Saldinātājus klasificē intensīvajos vai masīvajos. Intensīvie saldinātāji, piemēram, saharīns un aspartāms, ir
daudzkārt saldāki par cukuru, un tos izmanto tikai nelielos daudzumos. Tas padara tos piemērotus lietošanai
tādos produktos kā diētiskie dzērieni, kuriem ir ļoti maz enerģijas. Masīvie saldinātāji, piemēram, sorbīts, pēc
salduma ir līdzīgi cukuram, tādēļ tos izmanto līdzīgos daudzumos konditorejas izstrādājumos bez cukura.
Iekapsulēšanas tehnoloģija tiek izmantota daudzās nozarēs, tostarp pārtikas, zāļu, smaržu produktos. Pārti-
kas nozarē iekapsulēšana tiek izmantota, lai:
• darbotoskālīdzeklisraugapievienošanaibrūvēšanasvaipienafermentācijasprocesā;
• uzlabotupārtikasizskatuvaigaršu,izmantojotdabiskosunmākslīgosaromātusunkrāsas;
• stiprinātupārtikasproduktusarpapildubarībasvielām,piemēram,funkcionālāpārtika;
• saglabātuatbalstu;
• nodrošinātukonsekvenci.
38 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
Iekapsulēšana ietver aktīva kodola smalkas daļiņas pārklājumu ar ārējo apvalku nelielās kapsulās.
Iekapsulēšanu var pielietot jebkurā mērogā, mikrokapsulas izmērs ir, sākot no1 līdz 1000 mikrometriem
(1 mikro = 1000 mm), lai gan var izgatavot mazākas kapsulas, ko sauc par nanokapsulām (1 nanometrs =
1 000 000 milimetru). Būtībā iekapsulēšana ir šķēršļu tehnoloģija, kas novērš to, ka sastāvdaļas pirms
apstrādes vai glabāšanas priekšlaicīgi reaģē ar apkārtējo vidi vai degradējas.
Kāpēc iekapsulēt?
Ar iekapsulēšanas tehnoloģiju var:
• panākt kontrolētu kodolmateriāla izplūdi, piemēram, kodolmateriāla izplūde ilgstošā laika periodā
nemainīgā ātrumā;
• maskēt kapsulas kodola garšu;
• samazināt kodolmateriāla reaktivitāti, piemēram, uz skābekli un ūdeni;
• atvieglot kodola apstrādi, piemēram, novēršot sūkšanos, šķidruma pārvēršanos par cietu un viegli sa-
jaucamu;
• atšķaidīt kodolmateriālu, ja to izmanto nelielos daudzumos, bet vienlaikus iegūt vienmērīgu izkliedi.
Kā tiek atbrīvoti kodolmateriāli?
Kodolmateriālus kapsulās var atbrīvot no čaulas:
• ar mehānisku spiedes spēku;
• izšķīdināt šķidrumā (piemēram, aromatizētās kapsulas pulvera šķīdumā);
• kūstot cepšanas laikā;
• pārraujot un atverot blenderī ar asmeņiem.
Kāda ir mūsdienu biotehnoloģija?
Tradicionālās audzēšanas metodes ietver vairākas mājlopu vai kultūru paaudzes, kas prasa daudz laika,
lai sasniegtu vēlamās pazīmes, piemēram, cūku šķirņu krustošana, lai ražotu cūkgaļu ar mazāku tauku
saturu. Jaunākās mūsdienu biotehnoloģijas metodes ļauj zinātniekiem identificēt atsevišķus gēnus, kas
kontrolē noteiktas īpašības. Atlasīto gēnu var pārnest uz citu augu vai dzīvnieku, lai vēlamās izmaiņas
radītu ātrāk. Šis paņēmiens ir precīzāks nekā tradicionālās metodes. Tā galvenā priekšrocība ir iespēja ie-
viest vai n oņemt izvēlēto ģenētisko materiālu esošajai sugai. Tomēr ieguvums ir rūpīgi jānovērtē drošības
ziņā. Tradicionālajā audzēšanā var izmantot mūsdienīgu biotehnoloģiju, lai uzlabotu šķirnes.
Gēni, DNS un īpašības. Visas augu un dzīvnieku šūnas satur gēnus, kas nosaka to individuālās īpašī-
bas, piemēram, augu lapu krāsu. Gēnu sastāvā ir specifiski dezoksiribonukleīnskābes (DNS) garumi. DNS
sastāv no divām virknēm, kas ir savstarpēji saistītas spirālē – to sauc par divkāršo spirāli. Katra daļa ir
veidota no četrām nukleotīdu bāzēm, šo bāzu summas atšķiras. Lai izveidotu unikālu kodu, bāzes izveido
dažādā secībā. Katrs kods satur īpašu norādījumu, ko šūnas izmanto, lai reproducētu atsevišķas īpašības,
piemēram, augstumu un krāsu. Izpratne par DNS raksturu ir pamats biotehnoloģijai, kas dažkārt saukta
par ģenētisko modifikāciju. Mūsdienu biotehnoloģija ļauj manipulēt ar specifiskām DNS sekvencēm, lai
modificētu augu un dzīvnieku īpašības.
Avots: http://www.foodafactoflife.org.uk/attachments/26596934-b2e7-4c1c0b32122b.pdf
APRĪKOJUMS Augsta spiediena homogenizācijas iekārtas, kas
paredzētas, lai apstrādātu šķidrumus, mērces un
citus šķidrus produktus; separatori pagarināta
derīguma termiņa piena ražošanai, samazi-
not baktēriju skaitu; liofilizatori, kas palīdz
pagarināt pārtikas derīguma termiņu, žāvējot
dziļi sasaldētu pārtiku vakuumā, iztvaicējot ledu;
saldēšanas tehnoloģijas, kas nodrošina nova-
torisku pārtikas saldēšanu un dzesēšanu visā
ražošanas, transportēšanas un uzglabāšanas
procesā.
Modificēta vakuumiepakošana pulverveida
produktiem, pagarinot to derīguma termiņu līdz
vairākiem gadiem.
APRĪKOJUMA
CENU DIAPAZONS
- -
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
39
PĀRTIKAS RAŽOŠANA UN LAUKSAIMNIECĪBA
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
CITAS ATSAUCES
(TIEŠSAITE
UZ VIDEO
MATERIĀLIEM):
https://www.youtube.com/watch?v=ezNYkz9a0XI
https://www.youtube.com/watch?v=ja0UOi8VlvQ
https://www.youtube.com/watch?v=4xFH2CZ5pAI
https://www.youtube.com/watch?v=hw321SwC6kA
http://www.fao.org/docrep/014/i2454e/i2454e00.pdf
40 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
2.2.1. Virpošana, frēzēšana, urbšana,
lāzergriešana, hidroabrazīvā griešana
42 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
NOZARE: Metālapstrāde TEHNOLOĢIJA: Metālgriešna KONKRĒTA
TEHNOLOĢIJA:
2.2.1. Virpošana, frēzēšana,
urbšana, lāzergriešana,
hidroabrazīvā griešana
IEVADS Metāla griešana ir rūpniecisks process, kurā metāla detaļas tiek veidotas, atdalot lieko, nevēlamo, ne-
vajadzīgo materiālu. Tradicionālā skaidu atdalīšanas procesā, piemēram, metāla virpošanā, urbšanā un
frēzēšanā metāls tiek atdalīts plastiski deformētu skaidu daļiņu veidā, ievērojot vajadzīgos izmērus.
Metāla griešana ir viena no visplašāk izmantojamajām metāla detaļu veidošanas metodēm, kas ļauj
iegūt konkrēta izmēra, formas un virsmas raupjuma detaļas. Metāla lokšņu griešana visbiežāk notiek,
izmantojot lāzerus vai ūdens strūklu.
ATSLĒGVĀRDI CNC – datora skaitliskā programmvadība; frēze – rotējošs griezējinstruments ar vairākiem asmeņiem
cietu materiālu apstrādei; grieznis – nerotējošs virpošanas instruments; frēzēšanas galva – rotējošs
griezējinstruments ar vairākām griezošiem asmeņiem; griešanas šķidrums – šķidrums, ko izmanto
metāla dzesēšanai, eļļošanai apstrādes laikā; lāzers – optiskā diapazona elektromagnētisko viļņu ģe-
nerators vai pastiprinātājs, kura darbības pamatā ir inducētais starojums. Ar lāzeru iegūst ļoti spēcīgu,
intensīvu, maz izkliedētu gaismas staru; abrazīvā strūkla – smalku abrazīvo daļiņu (apmēram 0,025
mm diametrā) un ūdens maisījuma strūkla.
Grieznis
Frēzēšanas
galva
Urbis
Griešanas
šķidrums
Abrazīvā strūkla
43
PROCESA
APRAKSTS
Virpošana ir metāla sagataves apstrāde, izmantojot dažāda veida instrumentus – ārējo (apvirpošanai),
iekšējo (izvirpošanai) un cilindrisko (rotācijas ķermeņu apstrādei). Sagatave griežas (pamata kustība),
bet instruments kustas pakāpeniski (notiek padeve). Virpošanas procesā nerotējošais grieznis piekļaujas
darba virsmai, veidojot detaļas formu, kamēr tā rotē ap savu asi.
https://www.youtube.com/watch?v=8EsAxOnzEms
Frēzēšana ir metāla sagataves apstrāde ar specifisko izgriešanas instrumentu uz frēzēšanas darbgalda.
Ar frēzēšanu var apstrādāt dažādas virsmas un plaknes, griezt vītnes, izstrādāt lāpstiņu riteņus, veidot
dažādas formas ģeometriskus elementus. Izmantojot frēzēšanu, var pietiekami precīzi sasniegt vēlamos
detaļas izmērus un nepieciešamo virsmas kvalitāti.
Frēzēšanas procesā, izmantojot frēzes vai frēzēšanas galvas, tiek noņemts liekais materiāls no sagataves
(detaļas) virsmas. Pretstatā urbšanai, kur rīks tiek virzīts pa rotācijas asi, frēzēšanas griezējinstruments
vai detaļa parasti tiek pārvietoti perpendikulāri to asij. Frēzējot iekšējās virsmas, nevar iegūt asus stūrus,
jo to ierobežo frēzes diametrs (mazākais – 1,5 mm).
https://www.youtube.com/watch?v=Ef59DogwLrI
Urbšana ir griešanas process, kurā tiek izmantots urbis, lai izgrieztu apaļa šķērsgriezuma caurumu cietos
materiālos. Urbis ir rotējošs griezējinstruments attiecībā pret detaļu. Tas griežas ar ātrumu no simtiem
līdz tūkstošiem apgriezienu minūtē, piespiežot griezošo asmeni pret apstrādājamo detaļu un nogriežot
skaidas no urbuma vietas.
https://www.youtube.com/watch?v=KYfAjakKO5w
Lāzergriešana ir process, kurā, izmantojot vadāmu, fokusētu lāzera staru, tiek apstrādāts materiāls, lā-
zera fokusa punktā to dedzinot vai iztvaicējot. Lāzergriešanas tehnoloģija ļauj izgriezt detaļas no lokšņu
tērauda ar ļoti augstu precizitāti bez speciālu palīgierīču iepriekšējas izgatavošanas, kas padara šo teh-
noloģiju unikālu un konkurētspējīgu ražošanas izmaksu, ātruma un kvalitātes ziņā. Izmantojot lāzergrie-
šanas tehnoloģiju, nav nepieciešams pēcapstrādes process (slīpēšana, apvirpošana, tīrīšana).
Lāzergriešanu parasti izmanto rūpnieciskajās ražošanas iekārtās. Lāzera optiku un CNC izmanto, lai vir-
zītu materiālu vai radīto lāzera staru. Fokusētais lāzera stars tiek vērsts uz materiālu, kas vai nu kūst,
sadeg, iztvaiko, vai tiek izpūsts ar gāzes strūklu, nodrošinot augstas kvalitātes materiāla virsmu.
https://www.youtube.com/watch?v=PlF_oXvbu4s
Hidroabrazīvā griešana ir griešana ar augstspiediena ūdens strūklu, kas ļauj iegūt detaļas (profilus) no
dažāda veida un biezuma plātņu materiāliem.
Ūdens ar augstspiediena sūkni tiek saspiests līdz apm. 4000 bāriem (iespējams pat līdz 6200 bāriem),
caur speciāliem augstspiediena cauruļvadiem tiek vadīts līdz griezējgalvai. Griezējgalvā atrodas dārg-
metāla dīze (visbiežāk dimanta vai safīra, apm. Ø 0,35 mm), caur kuru izplūstot ūdens strūkla nonāk
abrazīva jaucējkamerā. Jaucējkamerā ūdens strūkla „iesūc” abrazīva materiālu un tālāk plūst cauri ot-
rajai cietmetāla sprauslai (apm. Ø 0,76 mm), kas ar nepieciešamo pārvietošanās ātrumu fokusē ūdens
strūklu virs griešanas trajektorijas. No šīs sprauslas ūdens strūkla izplūst ar aptuveni 3M ātrumu (apm.
1200 m/sek.), kas trīs reizes pārsniedz skaņas ātrumu. Pēc materiāla sagriešanas atlikusī enerģija tiek
„dzēsta” speciālā darbgaldā (vannā). Savienojot ūdens enerģiju ar hidroabrazīvo materiālu, tiek iegūta
vērienīga jauda. Pateicoties šai kombinācijai, ir iespējams sagriezt ļoti cietus dažāda biezuma materiālus
(piemēram, granītu, titānu u. c.). Mīkstu materiālu griešanā (piemēram, pārtikas nozarē) tiek izmantota
ūdens strūkla bez abrazīva.
https://www.youtube.com/watch?v=XfGkLsUm92Q
https://www.youtube.com/watch?v=lMSGHJ8GJ1A
APRĪKOJUMS Virpošanas iekārta Frēzēšanas iekārta Lāzers
APRĪKOJUMA
CENU
DIAPA ZONS
1000–40 000 EUR … >
100 000 EUR
600 –20 000 EUR … >
100 000 EUR
8000 EUR … > 100 000
EUR
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
Metāla cena ir atkarīga no metāla veida, izmēra un kvalitātes.
Tērauds ar zemu oglekļa saturu. Lokšņu metāls un standarta profili: 1,5 ... 2,5 EUR/kg.
Nerūsējošais tērauds. Lokšņu metāls: 3,5 ... 6,5 EUR/kg.
Alumīnija sakausējumi. Lokšņu metāls un standarta profili: > 3,5 EUR/kg.
Metālapstrādes iekārtu instrumentu cena ir atkarīga no konstrukcijas un pielietojuma.
Virpošanas instrumentu turētāji: 300–500 EUR/gab., ieliktņi: 10–20 EUR/gab.
Frēzēšanas instrumentu turētāji: 300–3000 EUR/gab., ieliktņi: 10–20 EUR/gab.
Urbšana: cietkausējuma (karbīdu) urbji: 40–300 EUR/gab.
Metāla griešanas pakalpojumu cena ir atkarīga no tehnoloģijas un aprīkojuma.
Virpošana (CNC): 35–50 EUR/h.
Frēzēšana (roku/CNC): 25–35 EUR/h.
Urbšana: 15–20 EUR/h.
Lāzergriešana: 25–35 EUR/h.
Darbagalda operatora alga: 5–20 EUR/h.
Darbagalda iestatītāja alga: 20–50 EUR/h.
44 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
45
2.2.2. Karsēšana
un dzesēšana
46 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
NOZARE: Metālapstrāde TEHNOLOĢIJA: Termiskā
apstrāde
KONKRĒTA
TEHNOLOĢIJA:
2.2.2. Karsēšana un
dzesēšana
IEVADS Jau grieķu un romiešu laikos bija zināms, ka zobena asuma noturību var uzlabot, strauji atdzesējot to
pēc karsēšanas līdz kalšanas temperatūrai. Lielākajai daļai cilvēku jēdziens “termiskā apstrāde” asoci-
ējas ar rūdīšanu, padarot materiālu cietāku, palielinot tā izturību. Tomēr daudzi nezina, ka šis termins
attiecas arī uz procesu, kura uzdevums ir mērķtiecīgi padarīt materiālu mīkstāku. Turklāt termiskā
apstrāde nav ierobežota tikai ar metāliem, pat daži stikla veidi ir termiski apstrādājami. Piemēram,
automašīnu logi ir izgatavoti no termiski apstrādāta stikla (saukts par rūdīto stiklu), ja tas plīst, tad
tikai smalkos gabaliņos.
ATSLĒGVĀRDI Rūdīšana, karsēšana, dzesēšana, ātrā rūdīšana, sprieguma noņemšana, termiskās apstrādes cikls,
atlaidināšana, atkvēlināšana.
PROCESA
APRAKSTS Jēdzienu “termiskā apstrāde” izmanto, lai raksturotu kontrolētu materiālu karsēšanu un dzesēšanu ar
mērķi mainīt to struktūru un īpašības. Viens un tas pats materiāls var kļūt mazāk izturīgs un stigrs, lai
būtu vieglāk izmantojams ražošanā, un pēc tam, atkārtoti apstrādājot, iespējams nodrošināt augstu tā
izturību un noturību pret sagraušanu (mašīnas motora vārpsts, kokapstrādes vīle).
Tā kā gan fizikālās, gan mehāniskās īpašības var mainīt termiskās apstrādes procesā un šīs izmaiņas var
izraisīt, vienlaikus nemainot produkta formu, termiskā apstrāde ir viens no svarīgākajiem un plašāk pie-
lietojamajiem ražošanas procesiem. Visvairāk termiski tiek apstrādāts tērauds un melnie metāli. Citi ter-
miski apstrādājamie sakausējumi ir Al, Cu, Ti, Zn sakausējumi.
Termisko apstrādi ne vienmēr lieto, lai palielinātu izturību vai cietību. Dažreiz ir nepieciešams, lai mate-
riāls kļūtu mīkstāks, pakļāvīgāks, plastiskāks liekšanai, stiepšanai utt.
Konstrukciju tērauds, kas sastāv galvenokārt no dzelzs (pārsvarā virs 95%) un oglekļa, noteikti ir vissva-
rīgākais inženierijas materiāls. Dzelzs sakausējumi ar tādiem metāliem kā Si, Mn, Cr, Ni, Mo, Cu, V, Ti,
Nb, N, Al veido tā saucamos leģētos tēraudus, kuriem ir dažādas specifiskas lietošanas īpašības – augsta
karstumizturība, rūsas noturība u.c. Tērauds var saturēt arī nevēlamos elementus – S, P, kas samazina tā
izturību.
Tērauds ir termiski apstrādājams, jo dzelzs var pastāvēt dažādas struktūras kristālos: 20 °C temperatūrā
tā pastāv kā ferīts, bet augstākā temperatūrā – kā austenīts. Tēraudos ferīts var saturēt tikai daļu no
oglekļa, kas izraisa divfāžu maisījuma veidošanos. Pārējā oglekļa daļa ir citā fāzē – cementītā. Karsēšanu
līdz austenīta veidošanās temperatūrai sauc par austenizāciju. Austenīts var uzņemt apmēram 10 reizes
vairāk oglekļa, un divfāžu struktūra pārveidojas vienā fāzē. Ja šādu struktūru lēni dzesē, tā atkal mainās
uz telpisko divfāžu struktūru.
Ātrajā rūdīšanā tērauda struktūrā ogleklis nespēj pārvērsties divās fāzēs, bet nevar arī palikt tikai aug-
stā temperatūrā eksistējušajā austenītā. Izveidosies vēl viena fāze – martensīts. Būtībā martensīts ir fe-
rīts, kurā ir ieslēgti visi liekie oglekļa atomi. Tas ievērojami palielina cietību. Paaugstināta cietība nozīmē
palielinātu izturību un nodiluma pretestību, taču stigrība gan ir ļoti zema. https://www.youtube.com/
watch?v=fLvZkZxiXnE. Šāds materiāls praktiski nav izmantojams. Lai iegūtu labākas stigrības vērtības,
ir jāveic termiskās apstrādes cikls, ko sauc par atlaidināšanu. Rūdīšanai vienmēr seko atlaidināšana, un
atlaidināšanu neveic bez rūdīšanas. Mainot atlaidināšanas temperatūru, var līdzsvarot cietību/izturību
un stigrību. Vienmēr pastāv dilema: vai nu ir augsta cietība un stiepes izturība, bet zema stigrība, vai
otrādi. Pirmajā gadījumā atlaidināšanas temperatūra ir zema, otrajā atlaidināšanu veic augstā tempe-
ratūrā. Piemēram, vīlei ilgstoši jāuztur tās sākotnējās īpašības, bet triecienizturība nav tik svarīga. Lai to
sasniegtu, tās atlaidināšanas temperatūrai jābūt zemai. Cirtnis darbojas zem trieciena slodzes. Veicot tikai
zemas temperatūras atlaidināšanu, tā griešanas šķautne būs asa ilgu laiku, bet tas lūzīs zem dinamiskās
slodzes. Atlaidināšanas temperatūrai jābūt augstākai. Vēl viens labs piemērs ir sausu egļu zaru ciršana ar
termiski apstrādātu cirvi. Ja cietība ir pārāk zema (augsta atlaidināšanas temperatūra), griezošā šķautne
tiks deformēta un iegūs “S” burta formu saskares zonā. Ja cietība ir pārāk augsta (zema atlaidināšanas
temperatūra), griezošajā šķautnē veidosies plaisa.
47
Klasiskā termiskā apstrāde ir karsēšana krāsnī gaisa klātbūtnē un dzesēšana ūdenī.
Krāsaino metālu termiskā apstrāde ir citāda parādība. Galvenā atšķirība ir mehānismi, ar kuriem tiek
panākts sacietējums un nostiprināšana. Pats process varētu būt līdzīgs, jo pirmais posms ir karsēšana
līdz paaugstinātai temperatūrai, izturēšana tajā un pēc tam ātra dzesēšana. Tomēr pēc karsēšanas un
dzesēšanas cietība samazinās un veidojamība palielinās, gluži pretēji tēraudam. Cietība reizē ar izturību
sāk palielināties pēc noteikta laika. Šis periods ir tā sauktais inkubācijas periods, kad materiāls ir viegli
veidojams. Tam ir augsta tehnoloģiskā nozīme. Tā kā cietība laika gaitā palielinās, procesu bieži sauc par
novecināšanu. Novecināšanās laiku var saīsināt, sildot metālus līdz mērenai temperatūrai.
APRĪKOJUMS Vienkārša krāsns Vakuuma krāsns Nepārtrauktas termiskās
apstrādes līnija
APRĪKOJUMA
CENU
DIAPA ZONS
800–1500 EUR 800–1500 EUR > 800 000 EUR
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
Termiskā apstrāde veido tikai daļu no produkta galīgās cenas, bet pagarina metāla lietošanas laiku
vairākas reizes.
PASKAIDROJO-
ŠIE ATTĒLI
2.attēls . Cilindriskā apvalk a
noņemšana detaļas aizsardzībai
pret atdzišanu
1.attēls . Detaļas izņemša na no krāsns
rūdīšanas temperatūrā. Temperatūras
karstumu var novērtēt pēc detaļu
mirdzuma
Liquid
Austenīts
Austenīts+Ferīts+Cementīts
Ferīts+
Cementīts
~20
Temperatūra, C° nb
Rūdīšana
Strauja atdzesēšana Atlaidināšana Laiks
METĀLAPSTRĀDE UN MAŠĪNBŪVE
48 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
3.attēl s. Cilindra detaļ as rūdīšana , atdzesējot detaļas galu ar te košu ū deni.
Atdzesēto galu var at šķirt pēc k rāsas
4.attēl s. Termis ki rūdīts
automašīnas logu stikls
5.attēl s. Rūdīšana s ietekme uz detaļas me hāniskajām īpaš ībām:
1 - mīkst a, kaļama daļa bez rū dīšanas, vi egli saliekama;
2 - rūdī ta ūdenī bez atlaidin āšanas, trausl a, saplīst, jau piel ietojot nelielu spēku;
3 - rūdī ta augstā temperatū rā, atlaidināta, l iecas, pieliekot liel āku spēku;
4 - rūdī ta un atlaidināta optim ālā režīmā, ti kai nedaudz salieca ma, pielietojot lielu spē ku.
1 2 3 4
49
2.2.3. Tehniskā graka
50 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
NOZARE: Inženiertehniskais
dizains
TEHNOLOĢIJA: Projektēšana KONKRĒTA
TEHNOLOĢIJA:
2.2.3. Tehniskā
grafika
IEVADS Inženiertehniskā dizaina (projektēšanas) vispārējais mērķis salīdzinājumā ar dizainu kā noformējumu ir
“veidot” mehāniskās sistēmas darbību tā, lai tā pildītu nepieciešamās funkcijas (sasniegtu rezultātu).
Labs inženiertehniskais dizains rada priekšmetu, kas reizē ir funkcionāls, ērts (parocīgs, ergonomisks),
uzticams (ilgstoši darbojas, nelūst vai nenolietojas), drošs (sev un apkārtējiem) un rentabls (lēts,
pieejams). Ja kāds produkts vai lieta bieži lūst, ātri nolietojas, stipri rūsē vai nedarbojas tādā veidā kā
nepieciešams, nepilda savas funkcijas, tad parasti tas ir saistīts ar sliktu inženiertehnisko dizainu.
ATSLĒGVĀRDI Iekārtas dizains; GrabCAD; CAD; inženiertehniskais projekts.
PROCESA
APRAKSTS
Inženiertehniskās projektēšanas process ir dažādu soļu virkne, ko veic inženieru komandas, kad risina
problēmas. Sīki jāapsver visi iespējamie aspekti, no kuriem atkarīga produkta kvalitāte. Inženiertehnis-
kās projektēšanas process galvenokārt ir komandas darbs.
https://www.youtube.com/watch?v=bipTWWHya8A&index=23&list=PLyGJI5XXNa5SxyMYuFUW
P4d0nx5DC6sgP
Labs inženiertehniskais dizains ir balstīts uz izpratni par to, kā lietas darbojas, inženierzinātnēm un pie-
redzi.
https://www.youtube.com/watch?v=EXP58ykBhEg Aizraujoši inženiertehniskie projekti
https://www.youtube.com/watch?v=F9_m2xvwxpk Aizraujoši inženiertehniskie projekti
https://www.youtube.com/watch?v=ZjzXWr1rhdQ – automašīnas motoru konstrukcija un ekspluatā-
cijas principi.
https://www.youtube.com/watch?v=N7lWM_yDxU0 – durvju slēdzenes projektēšana un darbības
princips.
https://www.youtube.com/watch?v=WX8NG0275R4 – durvju roktura darbības princips un projektē-
šana.
https://www.youtube.com/watch?v=3MUL65-vZHY – operāciju un kustību plāna skaidrojums.
https://www.youtube.com/watch?v=HMROEMSc-Kk – inovatīvi tehnoloģiskie risinājumi automašīnu
novietošanai.
Inženiertehniskais dizains vienmēr ir problēmu risināšana. Pirmais solis ir izprast pamatproblēmu un
tās risinājuma prasības. Piemēram, ierīce jādarbina ar motoru vai manuāli, to varēs izmantot telpās vai
ārā, kādi rezultāti ir sagaidāmi utt.
Jebkuru inženierijas problēmu var atrisināt daudzos veidos. Nākamais svarīgais solis ir datu vākšana un
risinājuma ideju veidošana. “Ja jums ir tikai viena risinājuma ideja, tā droši vien ir slikta. Ja jums ir 100
ideju, iespējams, ka viena no tām ir laba.”
Pēc tam apkopotās idejas jāizvērtē, ņemot vērā visas zināmās priekšrocības un trūkumus. Visdaudz-
sološākajai idejai ir jāparedz turpmākā attīstība detalizētākajā līmenī. Vislabākais konceptuālais risi-
nājums tiek pilnveidots, pamatojoties uz inženiertehniskajiem aprēķiniem un testiem iteratīvā veidā.
Visas inženiertehniskā projektēšanas procesa daļas tiek atkārtotas, tas nozīmē, ka iepriekš minētās
darbības tiek atkārtotas tik reižu, cik vajadzīgs, uzlabojot inženiertehnisko datu apjomu vai mācoties
no neveiksmēm.
APRĪKOJUMS
Meccano sistēmas, LEGO sistēmas, robotu
būvēšanas komplekti, materiāli, darbnīcu
rīki
Vienkārša 3D
CAD program-
matūra
3D printeris + testē-
šanas iekārta
APRĪKOJUMA
CENU
DIAPA ZONS
100 EUR – … 6000 EUR + 6000 EUR
51
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
https://www.ansys-blog.com/engineering-simulation-the-10x-multiplier-to-top-line-growth/
Inženiertehniskajā projektēšanā ir būtiski saprast procesa “pirmos posmus”, kuros risinājumu pamata
idejas tiek radītas ar minimālām izmaksām un nozīmīgumu. Jo būs daudz sarežģītāk un dārgāk, ja paveik-
tais nebūs pareizs, un nāksies mainīt lietas inženiertehniskās projektēšanas procesa vēlākajos posmos.
METĀLAPSTRĀDE UN MAŠĪNBŪVE
Skice Projekts Prototips Testēšana Ražošana
Izmaksas/Apjomi 1X 10X 100X 1000X
Inovāciju nozīmīgums 1000X 100X 10X 1X
Izmaksas/Nozīmīgums
Inovāciju
nozīmīgums
Izmaiņu
izmaksas
Laiks
52 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
PASKAIDROJO-
ŠIE ATTĒLI
https://reader.paperc.com/books/Materials-Selection-in-Mechanical-Design/605626/Contents
Tālāk ir dots inženiertehniskās projektēšanas procesa piemērs, sākot ar vajadzību noteikšanu un bei-
dzot ar galīgo risinājumu, lai ilustrētu dažādas inženiertehniskās projektēšanas iespējas visās produkta
izstrādes stadijās.
Tirgus vajadzība = Inženiertehniskā problēma: Šķidrumam aizkorķētajā pudelē jābūt viegli pieejamam.
Ir piecas iespējamās konceptuālās idejas, kā to izdarīt. Katrai no tām ir noteiktas priekšrocības un
trūkumi: (A) aksiālā vilkšana; (B) vilkšana ar bīdes palīdzību; (C) spiediens no iekšpuses; (D) korķa sa-
graušana; (E) pudeles kakla noņemšana.
Tirgū ir pieejamas tehnoloģijas un instrumenti, lai izmantotu pirmās trīs idejas. Pēdējās divas idejas
tiek uzskatītas par novecojušām dominējošo trūkumu dēļ.
53
Četras iespējamās metodes, lai izmantotu pirmo tehnoloģiju, ir saistītas ar aksiālo vilkšanu: (A) tiešā
vilkšana; (B) vilkšana ar sviru palīdzību; (C) vilkšana ar zobrata palīdzību; (D) atsperes spēka atbalsts.
(B) metodes beidzamais inženiertehniskais risinājums – vilkšana ar sviru palīdzību
(C) metodes beidzamais inženiertehniskais risinājums – vilkšana ar zobrata palīdzību
(D) metodes beidzamais inženiertehniskais risinājums – atsperes atbalsts
http://www.omerohome.com/product/handcrafted-italian-spring-assisted-corkscrew-cow-horn
METĀLAPSTRĀDE UN MAŠĪNBŪVE
54 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
Dažādi inženiertehniskie risinājumi nagu griešanas rīku dizainam.
https://www.slideshare.net/illuminationgroup/ch-11-ullman-the-mechanical-design-process-4th-
edition-75691873
http://compscienceedu.blogspot.com.ee/2013/07/engineering-design-process.html
Piemērots inženiertehniskā risinājuma process
Uzdod jaunus
jautājumus!
Atrodi
risinājumu ar
“prāta vētru”!
Nosaki
prognozi!
Izmēģini ideju!
Dalies ar rezultātiem!
Atrodi
problēmu!
Pārskati!
Parastas nagu standziņas Nagu griešanas rīks
ar vadību
Viengabalainas nagu
standziņas
55
Salūzusi klēpjdatora atvēršanas/aizvēršanas eņģe
nepietiekamas izturības un noturības dēļ.
http://www.
scooterresource.com
Salūzis motorollera
ritenis (slikta
konstrukcijas dizaina
pazīme) sakarā
ar nepiemērota
materiāla izvēli vai
neatbilstošu slodzes
novērtējumu.
https://en.wikipedia.
org/wiki/Tacoma_
Narrows_Bridge_
(1940)
Tacoma Narrows tilta
sabrukšana nepareiza
inženierijas dizaina dēļ
un sliktu inženierijas
prasmju pielietojums,
lai nodrošinātu drošu
konstrukciju.
Sarūsējušas durvis (slikta konstrukcijas dizaina pazīme) nepietieka-
ma vides apstākļu novērtējuma vai nepareizas virsmas apstrād es dēļ.
METĀLAPSTRĀDE UN MAŠĪNBŪVE
Inženiera uzdevums NAV uzrasēt pasaulē labāko mehānismu.
Inženiera uzdevums IR:
uzrasēt noteiktos termiņos drošu, viegli ražojamu,
apkalpojamu un utilizējamu mehānismu atbilstoši darba
uzdevumam un specifikācijai, iekļaujoties budžetā.
Mehāniskās struktūras sastāvdaļas
KISS = keep it simple, smart = vislabākā inženiera stratēģija
56 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
2.2.4. Ātrā prototipēšana
57
NOZARE:: Mašīnbūve TEHNOLOĢIJA Prototipēšana KONKRĒTA
TEHNOLOĢIJA:
2.2.4. Ātrā
prototipēšana
IEVADS Vispārīgi ar 3D drukāšanu saprot materiālu pievienojošo ražošanu un to izmantošanu ātrās proto-
tipēšanas procesā. 3D drukāšana notiek, pielietojot slāņu klāšanas metodi – slāņi cits pēc cita tiek
pievienoti materiālam, veidojot produktu, tādējādi tie netiek noņemti, kā tas notiek parastajā apstrā-
des procesā. 3D drukāšana tiek izmantota, lai ātri izveidotu sistēmas vai detaļas noformējumu pirms
galīgās izlaišanas vai komercializācijas. Tiek uzsvērts, ka ražošanas process notiek ātri, un rezultāts ir
prototips vai pamatmodelis, no kura tiks iegūti turpmākie paraugi un galu galā arī galaprodukts. Sā-
kotnēji 3D drukāšanā izmantoja polimēru materiālus (plastmasu), piemēram, ABS, cieti (pulveris) un
sveķus. Tomēr beidzamajā laikā materiālu lauks ir paplašinājies un tagad formas (detaļas) veidošanai
tiek izmantoti dažādi metāli un kompozītmateriāli. Pievienojošās ražošanas tehnoloģija (3D drukā-
šana) materiālu izstrādes un elementu izmēru ziņā ir salīdzinoši jauna, tai ir arī ātrāka caurlaidspēja.
Turklāt šī tehnoloģija atbalsta tīrākas ražošanas koncepciju, samazinot ražošanas procesā radušos
atkritumus.
ATSLĒGVĀRDI Pievienojošā ražošana – AM (additive manufacturing); ātrā prototipēšana – RP (rapid prototyping),
trīs dimensiju – 3D (three dimensional); datorizētā projektēšana un ražošana – CAD/CAM (computer
aided design & manufacturing); cietu ķermeņu modelēšanas programmatūra – CAD (solid modelling
software); datnes formāts – STL (file format); stereolitogrāfija – SLA (stereo lithography); modelēšana
ar kausējuma uzklāšanu – FDM (fused deposition modelling), selektīva lāzera uzķepināšana – SLS (se-
lective laser sintering).
PROCESA
APRAKSTS
3D drukas paņēmiens pārsvarā darbojas pēc SLA, FDM un SLS principa, lai iegūtu detaļu vai elementu,
un ietver šādus posmus:
• CAD modelis – programmatūras veidota cieta modeļa detaļa, kas pilnībā apraksta ārējo ģeomet-
riju;
• pārveidošana STL faila formātā – CAD modeļa pārveidošana STL datnes formātā, lai to izmantotu
3D printera iekārtā;
• STL datnes pārsūtīšana un apstrāde – STL datne ir jānosūta uz 3D printeri un jāveic nepieciešamo
izmēru, pozīciju un orientācijas pielāgošana;
• 3D printera (iekārtas) iestatīšana – pareiza parametru noteikšana veidošanas procesam, piemēram,
materiālu ierobežojumi, enerģijas avoti, slāņa biezums, laika noteikšana utt.;
• būvēšana (veidošana) – tas ir automatizēts process, kam ir nepieciešama uzraudzība, lai izvairītos
no kļūdām;
• noņemšana – tiklīdz printeris pabeidz veidošanas posmu, detaļa ir jānoņem;
• pēcapstrāde – tā var iekļaut detaļas tīrīšanu pirms tās lietošanas utt.
3D drukāšana galvenokārt tiek izmantota prototipu un maketu veidošanai, koncepta fiziskai pierādī-
šanai, pilna izmēra paraugiem, izglītības iespēju (arī veselības aprūpes) radīšanai un daudz kur citur.
https://www.youtube.com/watch?v=8z-iebHRxJk (3D drukāta māja)
https://www.youtube.com/watch?v=nk_8IcBVkRA (3D drukāts skaists brieža modelis)
https://www.youtube.com/watch?v=fVg1rIT-J34 (3D drukāti stilīgākie darbi)
https://www.youtube.com/watch?time_continue=119&v=31i6jFgeGY8 (3D drukāta vētra – World of
Warcraft)
https://www.youtube.com/watch?v=5rrpQnnGC6E (metāla 3D drukāšana)
APRĪKOJUMS 3D printeris
(FDM – plastmasas diegs) 3D printeris (SLA) 3D printeris
(SLS un SHS)
APRĪKOJUMA
CENU
DIAPA ZONS
Atkarībā no izmēra: 600–7000 EUR
1500–6000 EUR
15 000–500 000 EUR un vairāk
1500–6000 EUR 15 000–500 000 EUR un
vairāk
METĀLAPSTRĀDE UN MAŠĪNBŪVE
58 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
3D drukāšana ir viena no progresīvākajām ražošanas tehnoloģijām un tiek uzskatīta par nākotnes ra-
žošanu digitālajā pasaulē. Pētījumi un pilnveidojumi šajā tehnoloģijā attīstās neticami ātri (reizē ar
4. rūpniecisko revolūciju). 3D drukāšanas tehnoloģija sākās ar maza mēroga prototipiem, izmēra un
ātruma ierobežojumiem, taču šodien var iegādāties 3D drukātas kurpes, rotaslietas, pildspalvas un pat
automašīnu rezerves detaļas. Automašīnu rūpniecībā, lidmašīnu ražošanā izmanto 3D drukātas deta-
ļas. 3D drukāšanas lietojumprogrammas pielieto pat veselības aprūpes nozarē un medicīnas zinātnē.
Tā iegūst popularitāti arī starp vidusskolēniem. Līdz 2025. gadam pasaules tirgū tiek prognozēta 3D
drukāšanas ekonomiskā ietekme līdz pat simtiem miljardu eiro. Daudzi jaunizveidotie uzņēmumi uz-
sāk savu uzņēmējdarbību, nodrošinot to ar 3D drukāšanas pakalpojumiem, to veic arī Baltijas valstīs.
Ekonomiskais ieguvums no 3D drukāšanas var ietvert iespēju izveidot jaunu sarežģītu formu, uzsākt
biznesu, kur ikviens var izdrukāt sev vēlamo dizainu. Prototipus var viegli izgatavot bez ievērojamiem
ieguldījumiem, samazinot materiālu (plastmasas un metāla) atkritumus.
3D METĀLA IZSTRĀDĀJUMU PRINTĒŠANA TALLINAS TEHNOLOĢIJU UNIVERSITĀTĒ (TTU)
http://bit.ly/2oqer2A
59
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
2
1
3
4
7
5
6
Processing
D P S C
METĀLAPSTRĀDE UN MAŠĪNBŪVE
60 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
61
2.2.5. Vakuuma veidošana un spiedliešana
(plastmasas)
62 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
NOZARE: Mašīnbūve TEHNOLOĢIJA: Veidošanas un
liešanas tehnoloģijas
KONKRĒ TA
TEHNOLOĢIJA:
2.2.5. Vakuuma
veidošana un
spiedliešana
(plastmasas)
IEVADS Beidzamo gadu laikā plastmasas nozīme un pielietojums ir pieaudzis daudz straujāk salīdzinājumā ar
metāla izmantošanu. Tas ietekmē spiedliešanas un vakuuma veidošanas tehnoloģiju komerciālo sva-
rīgumu. Šo tehnoloģiju pielietošana palielina detaļu ģeometrisko daudzveidību, samazina enerģijas
patēriņu un transporta izmaksas.
ATSLĒGVĀRDI Siltums; mehāniskais spēks; sacietēšana; detaļas ģeometriskās formas; metāla veidne, termoveidoša-
na, termoplasti, deformācija, vakuuma veidošana (VF).
PROCESA
APRAKSTS
Galvenie procesa posmi ir produkta un veidnes dizains un ražošanas process.
Spiedliešana
• Notiek plastmasas granulu vai pulvera padeve spiedliešanas mašīnas cilindrā caur bunkuru.
• Cilindrā atrodas gliemežtransportieris un sildītāji, kas plastmasu sajauc un izkausē.
• Gliemežtransportieris darbojas kā blīvētājs un iepilda izkausēto plastmasu liešanas veidnē.
• Veidne sakļaujas ar spēku, lai izveidotu lietās detaļas formu.
• Notiek detaļas dzesēšana un izņemšana.
Vakuuma formēšana
• Veidnes ievietošana vakuuma veidošanas iekārtā.
• Plastmasas loksnes ievietošana un nostiprināšana.
• Plastmasas loksnes uzkarsēšana, izmantojot sildītāju.
• Veidnes izplešana daļēji izkausētās (mīkstinātās) plastmasas loksnes virzienā, izmantojot sviru.
• Vakuuma veidošana ar vakuumsūkņa palīdzību, lai uzstieptu loksni uz veidnes un veidotu detaļu.
• Detaļas atbrīvošana, dzesēšana un noņemšana.
https://www.youtube.com/watch?v=ypxWHOtRG3g – vakuuma veidošanas process.
https://www.youtube.com/watch?v=-tAhCtlF3uo – vakuuma veidošana, izmantojot sadzīves tehniku.
https://www.youtube.com/watch?v=b1U9W4iNDiQ – spiedliešanas procesa animācija.
https://www.youtube.com/watch?v=y1Zhpdx-XtA – spiedliešana LEGO ražošanā.
https://www.youtube.com/watch?v=Ens_f2eSXYU – spiedliešana ar 3D drukātu formu.
APRĪKOJUMS Vakuuma veidošanas iekārta
(darbvirsma)
Vakuuma veidošanas
iekārta (komerciāla) Spiedliešanas iekārta
APRĪKOJUMA
CENU
DIAPA ZONS
2500–7000 EUR 5000–60 000 EUR 8000–90 000 EUR
vai vairāk
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
Katru gadu visā pasaulē tiek ražoti miljardi preču ar lielu apgrozījumu plastmasas rūpniecībā, izman-
tojot spiedliešanu un vakuumu. Šīs tehnoloģijas tiek plaši pielietotas patēriņa preču iepakojumos,
piemēram, konditorejas izstrādājumu (šokolādes un konfekšu) un pārtikas iesaiņošanai. Tās lieto arī
sadzīves tehnikas, automobiļu interjera, bērnu rotaļlietu u. c. ražošanā.
Spiedliešanas process vairāk ir piemērots liela apjoma preču ražošanai (pudeļu, iepakojuma, automo-
biļu detaļu un sastāvdaļu, dažu mūzikas instrumentu, nelielu krēslu, galdu ražošanā utt.
63
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
VF process
VF aprīkojums
METĀLAPSTRĀDE UN MAŠĪNBŪVE
64 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
65
2.2.6. Automatizēta montāža
66 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
NOZARE: Mašīnbūve TEHNOLOĢIJA: Montāža KONKRĒTA
TEHNOLOĢIJA:
2.2.6. Automatizēta
montāža
IEVADS Automātiska montāža ir process, kurā detaļu izvietošana, klātbūtnes noteikšana, pārbaude, orien-
tācija, savietošana, nostiprināšana un testēšana tiek veikta pilnīgi automātiski. Dažreiz cilvēki veic
pārbaudi vai iepakošanu paralēli, lai nodrošinātu procesa kvalitāti.
ATSLĒGVĀRDI Montāža – iekārtu, mašīnu salikšana, kā arī uzstādīšana to lietošanas, darbināšanas vietā pēc noteik-
tiem plāniem, projektiem un rasējumiem; ražošanas un montāžas dizains – DFMA (design for manufac-
tory and assembly); automatizētās montāžas dizains – DFAA (design for automated assembly); virsmas
montāžas tehnoloģija – SMT (surface-mount technology); virtuālā produkta modelis – VPM (virtual
product model); tehniskā redze – MV (machine vision); robotizēta metināšana – RW (robot welding).
PROCESA
APRAKSTS
Automātiskās montāžas process pamatā sastāv no šādām darbībām:
• detaļu izvietošana – atkarībā no detaļu izmēra un formas tiek izmantotas dažādas izvietošanas
metodes;
• detaļu klātbūtnes noteikšana izvietošanas pozīcijā – apstiprina, ka detaļa atrodas savā vietā;
• detaļas pārbaude – pārliecinās, ka šī detaļa ir īsta un piemērota montāžai;
• detaļas orientēšana – ja nepieciešams, detaļa tiek pagriezta, vai sistēma ir informēta, lai pagrieztu
detaļu pēc tās pacelšanas;
• detaļas atlase – satver detaļu un noņem to no padevēja;
• detaļas savietošana ar citām novietojuma vietā – novieto detaļu savā vietā;
• detaļas nostiprināšana – cita pēc citas vai visas detaļas kopā tiek fiksētas mezglā;
• montāžas pārbaude – pārliecinās, ka montāža ir labi izpildīta un visas detaļas ir ievietotas pareizi;
• Iepakošana – ja produkts vai apakšmezgls tiek transportēts uz citu vietu.
Automātisko montāžu galvenokārt izmanto masu ražošanā, bet elastīgas ražošanas līnijas ļauj veidot
arī mazas sērijas.
https://www.youtube.com/watch?v=2_R8oYQh4Uo – mobilo tālruņu ekrāna pārsega pievienošana.
https://www.youtube.com/watch?v=GDNAy6qYIi4 – pilnībā automatizēta dzinēja montāžas līnija.
https://www.youtube.com/watch?v=8_lfxPI5ObM – TESLA automobiļa montāža.
https://www.youtube.com/watch?v=pGqPjYALB50 – BMW X2 automobiļa ražošana.
https://www.youtube.com/watch?v=BepAMlrJwXI - ievads atlases un izvietošanas procesā.
APRĪKOJUMS Montāžas stacija mazām
detaļām
Montāžas līnija lielākām
detaļām
Rūpnīca ar cilvēku līdzdalību
APRĪKOJUMA
CENU
DIAPA ZONS
Atkarībā no izmēra:
10 000–1 000 000 EUR
Atkarībā no izmēra:
100 000–10 000 000 EUR
Atkarībā no izmēra:
līdz pat 1 000 000 000 EUR
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
Automātiska montāža dod teicamu, precīzu un ātru atkārtotu darbību kopumu, lai pabeigtu detaļu
pārvietošanu, savienošanu un pārbaudi ražošanas gala procesā – montāžā. Izmantojot automatizētu
montāžu, procesa ātrums un kvalitāte ievērojami pieaug un montāžas procesa izmaksas parasti ir ze-
mākas un paredzamas. Automatizētas montāžas līnijas gadījumā precizitāti un nepārtrauktu darbību
garantē labi organizēts apkalpošanas plāns.
Atlases un izvietošanas ierīce iespiedshēmas montāžai (smalkā elektronika), detaļas tiek novietotas
savās pozīcijās, bet piestiprināšana (lodēšana) notiek citā ierīcē.
67
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
METĀLAPSTRĀDE UN MAŠĪNBŪVE
68 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
2.2.7. Digitālā dvīņa tehnoloģija
69
NOZARE: Mašīnbūve TEHNOLOĢIJA: Virtuālā realitāte KONKRĒTA
TEHNOLOĢIJA:
2.2.7. Digitālā
dvīņa tehnoloģija
IEVADS Digitālā dvīņa (DD) koncepcija ir rūpnīcas reālās pasaules digitālā attēlojuma izveidošana un uzturē-
šana, kā arī tās vadības un optimizēšanas rīku un modeļu pārveidošana, kur izmanto reālus un atjau-
ninātus rūpnīcas datus. Šī koncepcija nav jauna, to pirmo reizi izmantoja NASA pētījumos 1957. gadā,
kad Vanguard satelīts tika nosūtīts Zemes orbītā. Vairāk nekā pusgadsimtu vēlāk jaunākie sasniegumi
IKT jomā sniedz jaunas iespējas pilnīga DD ražošanas potenciāla izmantošanai.
ATSLĒGVĀRDI VR – virtuālā realitāte.
DD – digitālais dvīnis.
PR – papildinātā realitāte.
PROCESA
APRAKSTS
Esošo ražošanas iekārtu un produktu digitalizācija 3D CAD programmatūrā. Digitālo modeļu
pārsūtīšana uz Unity3D spēles dzinēja platformu un mijiedarbības iespējas virtuālajā realitātē.
1. Sistēmas arhitektūras izveide (uzmetums).
2. 3D modeļu sagatavošana.
3. Mijiedarbības iespēja – scenāriju veidošana.
4. Integrācija.
Daži videoklipi un apmācība:
https://unity3d.com/learn/tutorials/s/interactive-tutorials
https://unity3d.com/learn/tutorials/s/roll-ball-tutorial
https://youtu.be/f8PRUE0ERO8
APRĪKOJUMS Unity3D programmatūra HTC Vive VR
komplekts Augstas kvalitātes dators
APRĪKOJUMA
CENU
DIAPA ZONS
0–100 EUR mēnesī 700–900 EUR 1000–2000 EUR
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI Spēles dzinēja bāzes versija ir bez maksas.
METĀLAPSTRĀDE UN MAŠĪNBŪVE
70 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
PASKAIDROJO-
ŠIE ATTĒLI http://ivar.ttu.ee/
72 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
2.3.1. Meža atjaunošana
73
NOZARE: Mežsaimniecība TEHNOLOĢIJA: Mežkopība KONKRĒTA
TEHNOLOĢIJA:
2.3.1. Meža
atjaunošana
IEVADS Meža atjaunošanā lēmumus pieņem meža plānotājs pirms cirsmas izstrādes un vēlreiz, apsekojot cirsmu
pēc izstrādes un novērtējot, vai ir notikušas izmaiņas, piemēram, mainījusies augsnes kvalitāte vai tās
mitrums. Tiek novērtēta meža tipoloģija un pieņemts lēmums, kā atjaunot mežu (dabiski/ mehāniski).
ATSLĒGVĀRDI Meža traktors (skiders) – smagais transportlīdzeklis, kas tiek izmantots mežsaimniecības procesā (1).
GPS – globālā pozicionēšanas sistēma (2).
Pacilas – īpaši izveidots augsnes pacēlums koku stādīšanai (3).
Tipoloģija – meža ekosistēmu lokālā klasifikācija (4).
Trupe – sēņu izraisīta koksnes noārdīšanās (5).
Meža tipi: sils, mētrājs, lāns, grīnis, slapjais mētrājs, viršu ārenis, mētru ārenis, viršu kūdrenis, mētru
kūdrenis, damaksnis, šaurlapju ārenis, šaurlapju kūdrenis, vēris, gārša, slapjais damaksnis, slapjais vēris,
slapjā gārša, purvājs, niedrājs, dumbrājs, liekņa, platlapju ārenis, platlapju kūdrenis.
PROCESA
APRAKSTS
Meža atjaunošana. Meža zemes augsnes sagatavošana notiek, mehāniski noņemot zemsedzes augus,
lai nodrošinātu koku stādu labāku ieaugšanu zemē. Mehāniskā apstrāde notiek divos veidos: 1) ar
smagās frēzes palīdzību, sauktu arī par disku arklu. Frēzi darbina īpašs meža traktors (skiders). Frēze var
būt pasīvā un aktīvā ar piedziņu no skidera vai meža darbiem aprīkota lauksaimniecības traktora; 2) ar
ekskavatora palīdzību, izveidojot mikro paaugstinājumus – pacilas (mitras augsnes gadījumā). Papildu
tehnika nolasa arī cirsmas GPS datus plānotājiem.
Jaunaudžu kopšana tiek iedalīta agrotehniskajā kopšanā, t. i., līdz koku 3 gadu vecumam, un sastāva
kopšanā – līdz 15–20 gadu vecumam. Agrotehniskās kopšanas būtība ir zāles pļaušana, ļaujot augiem
izaugt virs zāles augstuma. Dalās rindu agrotehniskā kopšana, kopšana ap stādiem un vienlaidus kop-
šana. Pakalpojuma cena ir aptuveni 100 EUR/ha. Cilvēks dienā var apkopt aptuveni 0,6 ha, un tas ir ļoti
smags fizisks darbs.
Sastāva kopšana nozīmē rūpes par lietderīgo cirsmas sastāvu, sasniedzot ciršanas vecumu. Atkarībā no
koku augstuma pastāv standarts, kādam koku blīvumam (koku skaitam) jābūt uz 1 ha. Vidēji koku skaits
ir jāsamazina uz pusi no stādāmo koku skaita. Retinot cilvēks izvērtē, kurus kokus atstāt, kurus retināt.
Atzarošana. 7. gadā koki tiek mehāniski atzaroti, lai ražotu koksni bez zariem. Tā kā grūti prognozēt
pieprasījumu pēc 50–70 gadiem, koku atzarošana tiek ierobežota līdz 500 kokiem uz ha.
Aizsardzība pret bojājumiem. Tiek izmantoti dažādi ķīmiskie materiāli koku aizsardzībai pret kukaiņiem,
pārnadžiem, briežveidīgajiem un trupi, tajā skaitā feromonu slazdi – mizgraužu kukaiņiem.
Infrastruktūras uzturēšana paredz transportēšanas ceļu izveidi sortimenta izvešanai, grāvju tīrīšanu un
ierīkošanu liekā mitruma novadīšanai, īpaši bebru aizsprostu likvidēšanu.
APRĪKOJUMS Skiders Meža frēze Koku stādīšanas stobrs
APRĪKOJUMA
CENU
DIAPA ZONS
80 000–160 000 EUR 5000–50 000 EUR 150 EUR
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
Meža atjaunošanas izmaksas vidēji ir no 551 līdz 600 EUR uz vienu hektāru atkarībā no mežu zemes
kvalitātes grupas.
Zemes sagatavošanas pakalpojuma cena ir aptuveni 110 EUR/ha (ar skideru) un 450 EUR/ha (ar ekska-
vatoru).
Koku stādīšana galvenokārt notiek ar rokām, izmantojot stādīšanas stobrus. Pakalpojuma cena ir 98
EUR/ha. Viens cilvēks dienā vidēji iestāda 0,3–0,5 ha meža. Tas ir fizisks, grūts darbs. Stādot egles, starp
rindām jāatstāj 2 metri, starp stādiem – 1,6 metri.
Retos gadījumos tiek izmantots speciāls ekskavators ar stādāmo galvu kausa vietā (Latvijā tādu nav).
Statistikas dati liecina, ka 2016. gadā vidējās meža kopšanas izmaksas Latvijā bija no 187 līdz 233 EUR/
ha. Lielākās meža kopšanas izmaksas, kurās ietilpst meža agrotehniskā kopšana un jaunaudžu sastāva
kopšana, bija ceturtās kvalitātes grupas mežos (damaksnis, vēris, gārša, šaurlapju ārenis, šaurlapju kūd-
renis, platlapju ārenis, platlapju kūdrenis) – 232,91 EUR/ha.
Jaunaudzes kopšanā izmanto roku darbu – 100 EUR/ha par vienu reizi. Tuvākajos gados varētu ieviest
augstražīgu mašinizēto kopšanu ar speciālu tehniku, kuras Latvijā vēl nav.
MEŽSAIMNIECĪBA UN KOKAPSTRĀD E
74 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
CITAS ATSAUCES
(SAITE UZ VIDEO
MATERIALIEM)
http://www.lvm.lv/mezsaimniecibas-cikls
https://www.youtube.com/watch?v=ik5ZVethbjc
https://www.youtube.com/watch?v=SR6VlEkYP_g meža plānotājs, infrastruktūras uzturēšana
https://www.youtube.com/watch?v=73050YM4CnY karjera mežā
https://www.youtube.com/watch?v=yvGoZfWKPG8 skiders
https://www.youtube.com/watch?v=X5IKxn5ALm4
https://www.youtube.com/watch?v=5QSP1KT6gFA meža stādīšana
https://www.youtube.com/watch?v=DacgQh1wKyQ meža stādīšana ar ekskavatora galvu
https://www.youtube.com/watch?v=OlQeWBLYmOg jaunaudžu kopšana
https://www.youtube.com/watch?v=hNIOtUByp2s jaunaudžu kopšana
https://www.youtube.com/watch?v=izr-P8yKfUc meža frēze
75
2.3.2. Koku ciršana
76 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
NOZARE: Mežsaimniecība TEHNOLOĢIJA: Mežizstrāde KONKRĒTA
TEHNOLOĢIJA:
2.3.2. Koku
ciršana
IEVADS Sākums koku ciršanai ir plānošana, ko vada mežizstrādes meistars un pārdošanas daļas speciālisti, kas
konsultē un jau gadu iepriekš sagatavo un dod darba uzdevumu darbu vadītājam par cirsmas platību,
robežām, sortimentu. Pārdošanas daļas loma ir konsultēt plānotājus, kāds ir sortiments (specifikācija
ar kvalitātes prasībām) un kādā apjomā tas būs pieprasīts tirgū. Plānošanas daļa to ņem vērā, tomēr
lēmumu par konkrētām cirsmām un sortimentu ietekmē dažādi faktori.
ATSLĒGVĀRDI Hārvesters – mežizstrādes vairākoperāciju pašgājēja mašīna koku gāšanai, stumbru atzarošanai un
sagarumošanai.
Kursorsvira (joystick) – vadības pults. Hārvestera griezējgalva. Kokvedējs (forvarders).
PROCESA
APRAKSTS
Koki tiek zāģēti, atzaroti un sagarumoti, izmantojot augstražīgu meža mašīnu – hārvesteru. Uzsākot
darbu cirsmā, hārvestera operators saņem datni FILE.APT, kur norāda sortimenta specifikāciju: sugas,
garuma, diametra un kvalitātes prasības. Operators iebrauc cirsmā, ar kursorsviras palīdzību vada izlici,
ar griezējgalvu satver koku, ievada datorā koka sugu. Pārējo izdara meža mašīna automātiski: nozāģē,
atzaro un sagarumo koku atbilstoši ievadītajai APT datnei. Operatora uzdevums ir sekot sortimenta
kvalitātes prasībām un manuāli apstādināt procesu, ja rodas nestandarta situācija – koka līkumainība,
trupe, sausnājs vai citi gadījumi.
Latvijā mežizstrāde tiek veikta pēc sortimenta metodes, tas nozīmē, ka hārvesters koku nozāģē, atza-
ro un sagarumo, bet izvešanu veic kokvedējs (forvarders), sortimentu iekraujot un transportējot, nevis
izvelkot (ar skideru). Tās ir divas dažādas tehnoloģijas.
APRĪKOJUMS Hārvesters Kokvedējs
APRĪKOJUMA
CENU
DIAPA ZONS
300 000 EUR 150 000 EUR
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
Hārvestera cena vidēji ir 300 000 EUR, tā griezējgalva maksā 100 000 EUR. Pakalpojuma cena tiek rē-
ķināta no izstrādes – 6–8 EUR/m3. Tehnika tiek nodarbināta 24 h diennaktī, ar to strādā trīs operatori.
Diennaktī nocērt un sagarumo 150–250 m3 dažāda sortimenta koksnes. Viens operators pelna no 1
līdz 1,5 EUR par 1 m3, atkarībā no veicamā darba apjoma vidējā alga varētu būt 1000–2000 EUR (neto)
mēnesī. Parasti karjeru uzsāk kā kokvedēja operators, pēc 3–4 gadiem pārņem hārvestera vadību.
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
CITAS ATSAUCES
(VIDEO
MATERIĀLU
SAITES)
http://www.lvm.lv/mezsaimniecibas-cikls
https://www.youtube.com/watch?v=ReF4UGHUHts
https://www.youtube.com/watch?v=XVggK-IpOvA Hārvestera kabīne
https://www.youtube.com/watch?v=DUe4bjxhSbU kokvedējs
https://www.youtube.com/watch?v=9ukwk1oyIlE kokvedējа kabīne
https://www.youtube.com/watch?v=zw5BReAqBS8 2,34 min.
77
2.3.3. Cirsmas atlieku šķeldošana
78 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
NOZARE: Mežsaimniecība TEHNOLOĢIJA: Mežizstrāde KONKRĒTA
TEHNOLOĢIJA:
2.3.3. Cirsmas atlieku
šķeldošana
IEVADS Sortimenta izvešana sākas ar cirsmas plānošanu, mežistrādes meistars nosaka krautnēšanas platību
(4 m3 = 1 metrs) un optimālo vietu. Vadoties no hārvestera operatora darba uzdevuma, zari tiek krauti
vai nu tehnoloģiskajā koridorā, vai zaru čupās, lai vēlāk tos krautnētu šķeldošanai. Koku gāšanas veids
ir atkarīgs no tā, lai tos varētu vieglāk savākt.
ATSLĒGVĀRDI Krautne – garo kokmateriālu (stumbru, pusstumbru un garā sortimenta) krāvums; krautnēšana – kok-
materiālu sakraušana dažāda veida krautnēs un grēdās.
PROCESA
APRAKSTS
Cirsmas atliekas netiek izstrādātas visos gadījumos. Ja apstākļi ir labvēlīgi un izvešana nav tālāka par
700–400 metriem, zari tiek krautnēti atsevišķi, koku gāšanu organizējot tā, lai zari veido kaudzītes.
Cirsmas atliekas mēra mWh (megavatstundās), izvērtējot kvalitāti, mitrumu u. c. faktorus.
https://www.youtube.com/watch?v=2Se_0WKejK4 krautnēšana
APRĪKOJUMS Šķeldotājs + traktors Hārvesters
APRĪKOJUMA
CENU
DIAPA ZONS
800–25000 EUR + 10 000–100 000 EUR 300 000 EUR
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
Kokvedēja cena: 150 000 EUR; pakalpojuma cena: 4–6 EUR/m3; operatora izpeļņa atkarībā no izstrā-
des: 0,7–1 EUR par 1 m3. Ar vienu kokvedēju strādā 2–3 cilvēki. Diennaktī izved no 100 līdz 150 m3
koksnes.
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
CITAS ATSAUCES
(VIDEO
MATERIĀLU
SAITES)
https://www.youtube.com/watch?v=saYrIcV3zkk
https://www.youtube.com/watch?v=F6KmJYgqW_g
https://www.youtube.com/watch?v=1ZOmJqlq508
https://www.youtube.com/watch?v=cwwkO7m4bpY
https://www.youtube.com/watch?v=4vU4x541r20
https://en.wikipedia.org/wiki/Harvester#Agriculture_and_forestry
https://lv.wikipedia.org/wiki/D%C5%BEoistiks
2.3.4. Kokmateriālu loģistika
80 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
NOZARE: Mežsaimniecība TEHNOLOĢIJA: Loģistika KONKRĒTA
TEHNOLOĢIJA:
2.3.4.
Kokmateriālu
loģistika
IEVADS Galvenie tehnoloģiskie procesi ir sortimenta sakraušana, transportēšana un izkraušana pie klienta.
ATSLĒGVĀRDI Krautne – garo kokmateriālu (stumbru, pusstumbru un garā sortimenta) krāvums; krautnēšana –
kokmateriālu sakraušana dažāda veida krautnēs un grēdās; sausieņi – meža edafiskā rinda, kurā ap-
vienoti meža augšanas apstākļu tipi labi aerētās minerālaugsnēs; trupe – sēņu izraisīta koksnes no-
ārdīšanās.
PROCESA
APRAKSTS
Kokvedēja dati ir pamats loģistikas departamentam, lai zinātu un plānotu sortimenta atlikumus un
to transportēšanu pie klienta. Loģistikas departaments plāno kokvedēja maršrutu un nosūta dar-
ba uzdevumus uz e-pastu. Kokvedēja operators atrod attiecīgo sortimentu, iekrauj, ievērojot darba
drošības prasības, novērtē koksnes daudzumu un nosūta datus departamentam, izdrukā pavadzīmes
dokumentu un saskaņā ar saņemto maršrutu nogādā koksnes sortimentu pie klienta. Izkrauj un at-
dot pavadzīmi klientam saskaņā ar norādījumiem.
Koksnes sortimenta uzmērīšanai tiek izmantotas dažādas standarta metodes, ņemot vērā koksnes
sugu, diametru un garumu. Sortimenta vērtēšanai ir vairākas metodes, piemēram, grupveida meto-
de, kas biežāk tiek pielietota malkai, papīrmalkai, tarai, vai individuālā – katru koku novērtē atsevišķi.
Sortimenta vērtēšanai lielos uzņēmumos (RSEZ SIA ”Verems”, AS ”Gaujas Koks” u. c.) tiek izmantoti
neatkarīgi sertificēti vērtēšanas uzņēmumi (SIA ”LVF”). Uzmērīšanu veic iekārta – uzmērīšanas līnija,
kas, skenējot koka diametru ik pēc 10 cm, nosaka koksnes daudzumu kubikmetros un citas kvalitātes
prasības (trupe, līkumainība, zaru augstums, biežums, zaru diametrs sausieņiem, iekrāsojumi, plaisas
u. c.). Īpaša uzmanība tiek veltīta kukaiņiem, kas bieži vien sabojā koksnes kvalitāti.
https://www.facebook.com/watch/?v=504693073346866
APRĪKOJUMS Kokvedējs ar piekabi-manipulatoru Baļķu skanēšanas iekārta
APRĪKOJUMA
CENU DIAPAZONS 200 000 EUR 1 500 000 EUR
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
Kokvedēja cena: 200 000 EUR; pakalpojuma cena: 5 EUR/m3; operatora alga: ap 1200 EUR (neto)
mēnesī.
Populārākie sortimentu veidi dalījumā pa koku sugām prioritārā secībā
Priede A klases
zāģbalķis
Zāģbaļķis Sīkbaļķis Papīrmalka Malka
Egle Zāģbaļķis Sīkbaļķis
Bērzs Elites
(A klases)
finierklucis
B klases
finierklucis
Taras klucis Papīrmalka Malka
Apse,
melnalksnis,
u.c. lapu
koki
Zāģbaļķis Taras klucis Malka
81
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
CITAS ATSAUCES
(VIDEO
MATERIĀLU
SAITES)
https://www.youtube.com/watch?v=oh-E80ExiVw
https://www.youtube.com/watch?v=2m1eCNz6ax0
https://www.youtube.com/watch?v=xCP-zTs_0Gc
https://www.youtube.com/watch?v=ph_eFF60ouQ
MEŽSAIMNIECĪBA UN KOKAPSTRĀD E
82 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
2.3.5. Zāģmateriālu ražošana
83
NOZARE: Kokapstrāde TEHNOLOĢIJA: Zāģmateriālu
ražošana
KONKRĒTA
TEHNOLOĢIJA:
2.3.5.
Zāģmateriālu
ražošana
IEVADS Zāģmateriālus ražo no attiecīgā koksnes sortimenta (koka sugas, baļķa garuma, diametra un kvalitātes
prasības, piemēram, zaru skaits uz 1 metru u.c.), kas ir sagatavoti mežizstrādes procesā un attiecīgi
vērtēti, iepērkot uzņēmumā. Tālāk apaļie koksnes baļķi tiek padoti uz rampu, kur, nonākot pie attiecī-
gajiem zāģiem, tiek sagriezti taisnstūra brusās vai dēļos. Šī procesa blakusprodukts ir miza, zāģskaidas
un nomaļi.
ATSLĒGVĀRDI Brusas – kokmateriāli, kuru biezums un platums ir 100 mm vai vairāk, izgatavoti no apaļkokiem vai
līmētiem dēļiem, izmanto māju celtniecībā, mēbeļu rūpniecībā, iepakojuma ražošanā u. c.; ripzāģis –
griezējinstruments, kas ir speciāli izstrādāts, lai zāģētu paralēli koka garuma virzienam; lentzāģis –
griezējinstruments ar garu, asu asmeni, kas sastāv no nepārtrauktas metāla zobu joslas un ir izstiepts
starp diviem vai vairākiem riteņiem.
PROCESA
APRAKSTS
Zāģēšanu veic kokzāģētavā ar ripzāģiem vai lentzāģiem (horizontālo vai vertikālo). Tikko zāģēta mate-
riāla mitrums ir 40–150 %, žūstot zāģmateriāli maina izmēru, saraujas, deformējas un plaisā.
Apkārtējās vides ietekmē materiāls “elpo”, kļūst mitrāks jeb uzbriest un deformējas. Deformācija lie-
lākoties notiek koka riņķveida šķiedrām, cenšoties tām iztaisnoties. Šī zāģmateriāla īpašība ierobe-
žo koksnes kā materiāla izmantošanu precīzu detaļu izgatavošanā un arī augstvērtīgā interjerā. Īpaša
problēma ir zaru vietas, kas ir cietas un nepadodas apstrādei, tās var izkalst un izbirst (īpaši eglei) vai
liekties. Tāpēc zāģmateriālus žāvē un līmē, lai mazinātu iekšējo koksnes spēku un tieksmi deformēties,
kā arī izvairītos no zaru vietām. Ilgi nostāvējis zāģmateriāls tiek uzskatīts par “mirušu” (aptuveni 5
gadi), tas deformējas krietni mazāk. Pēc zāģmateriālu iegūšanas tie ir jāžāvē līdz noteiktam mitrumam,
kas atkarīgs no to tālākā pielietojuma: galdniecībai – 8–12 %, celtniecībai – 18 %. Mitrumu nosaka
ar speciālu mērītājinstrumentu. Zāģmateriālus žāvē speciālās žāvētavās – angāros. Mājsaimniecības
apstākļos žāvēt var dabiskos apstākļos šķūnī vai zem nojumes (2–3 mēnešus).
APRĪKOJUMS Ripzāģis Lentzāģis Žāvēšanas iekārta Mitruma
mērītājs
APRĪKOJUMA
CENU
DIAPA ZONS
6000–100 000 EUR 4000–80 000 EUR 50 m3 – apmēram
100 000 EUR
20–300 EUR
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
Pakalpojuma cena: 10–20 EUR/m3.
Zāģmateriālu cenas: 50–1000 EUR/m3.
No 1m3 baļķu var izgatavot 0,4–0,55 m3 zāģmateriālu.
Algu līmenis: 460–560 EUR mēnesī.
Ražošanas līnijas aptuvenās izmaksas svārstās no 1 000 000 līdz 5 000 000 EUR.
Latvijā ražoti lentzāģi – http://www.tehnika.lv/lat/prod.htm.
Zāģmateriālu impregnēšanas aptuvenā cena: 17 EUR/m3.
MEŽSAIMNIECĪBA UN KOKAPSTRĀD E
84 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
CITAS ATSAUCES
(VIDEO
MATERIĀLU
SAITES)
https://www.youtube.com/watch?v=b8Xl451QvBE
https://www.youtube.com/watch?v=EDIumr3MM0Y
https://www.youtube.com/watch?v=WZxUBYVVAps
https://www.youtube.com/watch?v=l5Gru0IyX6s
https://www.youtube.com/watch?v=I9px0heI-aI
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%91%D1%80%D1%83%D1%81_(%D0%BF%D0%B8%D0
%BB%D0%BE%D0%BC%D0%B0%D1%82%D0%B5%D1%80%D0%B8%D0%B0%D0%BB)
https://en.wikipedia.org/wiki/Saw
https://en.wikipedia.org/wiki/Bandsaw
https://www.youtube.com/watch?v=NvbgwdTGoyo no baļķa līdz zāģmateriālam
https://www.youtube.com/watch?v=OvyZzwK6_AI daudzzāģis
85
2.3.6. Prolēto materiālu ražošana
86 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
NOZARE: Kokapstrāde TEHNOLOĢIJA: Zāģmateriālu
apstrāde
KONKRĒTA
TEHNOLOĢIJA:
2.3.6. Profilēto
materiālu
ražošana
IEVADS Lai iegūtos zāģmateriālus tālāk varētu izmantot gatavā produkta ražošanā, piemēram, izgatavotu
mēbeles, celtniecības elementus – trepes, plauktus vai ieklātu grīdu, tie ir jāapstrādā, jānoēvelē un
jāsagriež atbilstoši izmēram.
ATSLĒGVĀRDI Gropes – savienojuma vietas, rievas; līstes – kokmateriāls, ko izmanto, lai paslēptu spraugu starp
grīdu un sienu; kalts – instruments, ko izmanto, virpojot kokmateriālus dažādu iegriezumu veido-
šanai.
PROCESA
APRAKSTS
Profilēto materiālu ražošana. Sausos dēļus apstrādā no visām pusēm, izfrēzējot savienojuma gro-
pes. Profilētie materiāli ir grīdas dēļi, terases dēļi, apšuvuma dēļi, grīdas apdares līstes. Profilētos
materiālus ražo ar četrpusīgo ēvelmašīnu, kur ar rotējošu nažu palīdzību tiek panākta līdzena virsma.
Gadījumā, ja nepieciešams materiāls ar noapaļotām malām vai specifisku formu, tā saukto profilu,
piemēram, barokveidīgas grīdlīstes, logu līstes vai durvju pildiņu elementi, to iegūst ar virsmas frē-
zi – rotējošu griezējinstrumentu ar vairākiem asmeņiem (metāla apstrādes speciālisti var izgatavot
jebkura veida frēzi). Arī salaiduma vietas, piemēram, grīdas vai apšuvuma dēļi tiek frēzēti. Savukārt
virpotās detaļas ražo ar virpām, kur rotējošo materiālu apstrādā ar griezni vai kaltu, iegūstot nepie-
ciešamo formu un izmēru, piemēram, kāpņu margu statnes vai vienkāršs slotas kāts. Lai produktam
piešķirtu patīkamu izskatu, materiāls beigās tiek slīpēts ar vibrējošiem vai rotējošiem instrumen-
tiem, izmantojot dažāda raupjuma smilšpapīru.
APRĪKOJUMS Ēvelmašīna Frēze Virpa Zāģis Slīpmašīna
APRĪKOJUMA
CENU DIAPAZONS
300–10 000 EUR 1000–50 000
EUR
500–10 000
EUR
400–10 000 EUR 100–5000 EUR
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
CITAS ATSAUCES
(VIDEO
MATERIĀLU
SAITES)
https://www.youtube.com/watch?v=scnG-4PE-_4
https://www.youtube.com/watch?v=bdcrAs9YcH8
https://www.youtube.com/watch?v=b0Tkwt-0OR8
https://en.wikipedia.org/wiki/Groove
https://en.wikipedia.org/wiki/Baseboard
https://lv.wikipedia.org/wiki/Kokgriešana
2.3.7. Plātņu materiālu ražošana
88 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
NOZARE: Kokapstrāde TEHNOLOĢIJA: Zāģmateriālu
ražošana
KONKRĒTA
TEHNOLOĢIJA:
2.3.7. Plātņu
materiālu ražošana
IEVADS Izšķir dažāda veida plātņu materiālus, ko iegūst no zāģmateriālu ražošanas blakus produktiem, kok-
snes, ko nevar izmantot zāģmateriālu ražošanā, vai tīras koksnes. Plātņu materiāliem ir labāka notu-
rība, tie nedeformējas un nemaina savu izmēru.
Saplāksnis ir augstvērtīgs plātņu materiāls, ko ražo no tīras koksnes.
ATSLĒGVĀRDI Frakcija – materiāla daļa, kas atšķiras ar kādām īpašībām; KSP – kokskaidu plātnes; OSB – orientētu
skaidu plātnes; finierkluči – bērzu baļķi; finierlente – plāna finiera plātne, kas tiek iegūta no finier-
klučiem.
PROCESA
APRAKSTS
Kokskaidu plātņu ražošanā galvenokārt izmanto skujkoku un lapukoku apaļkokus, kurus nevar iz-
mantot zāģmateriālu ražošanā, kā arī pārpalikumus no zāģmateriālu ražošanas – zāģskaidas, no-
maļus vai šķeldu, sasmalcinot materiālu līdz noteiktai frakcijai. Tālāk iegūto masu žāvē un līmē,
iegūstot dažāda izmēra plātnes materiālu. Plātne sastāv no smalki sasmalcinātām koksnes daļiņām
(frakcijās sadalītām skaidām un koksnes putekļiem – ārpusē smalkās frakcijas, vidusslānī rupjās frak-
cijas koksnes daļiņas), tās sapresējot kopā ar līmi. Šādi iegūst kokskaidu plātnes (KSP) vai orientēto
skaidu plātnes (OSB). Pēdējās ir noturīgākas pret lielāku slodzi.
Saplākšņu ražošanā galvenokārt izmanto bērza apaļkokus jeb finierklučus, kā blakusprodukts veido-
jas šķelda. Sākumā baļķis tiek mērcēts, tad notiek finierkluča lobīšana (veic finierkluča hidrotermisko
apstrādi un tad noloba finierlenti). Tālāk to žāvē nepārtrauktas darbības slīdošās lentes žāvētavās,
pēc kā finieris tiek līmēts, uzklājot līmi un saspiežot karstajā presē. Iegūtā saplākšņa virsējās kārtas
tiek laminētas ar dažādiem materiāliem, iegūstot vajadzīgo krāsu un tekstūru.
APRĪKOJUMS Šķeldotājs Žāvēšanas iekārta Līmēšanas
darbgalds
Prese
APRĪKOJUMA
CENU DIAPAZONS
10 000–50 000 EUR 50 000–200 000
EUR
50 000–200 000
EUR
10 000–100 000 EUR
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
Pakalpojuma cenas nav pieejamas. Iekārtu cenas ir ļoti nosacītas atkarībā no darba ražīguma un
apjoma, cenu diapazons ļoti milzīgs.
Produkcijas cena svārstās atkarībā no produkta kvalitātes, biezuma un laukuma: 2–6 EUR/m2; 300–
500 EUR/m3.
CITAS ATSAUCES
(VIDEO
MATERIĀLU
SAITES)
https://www.youtube.com/watch?v=mE1s5CZEGR4
https://www.youtube.com/watch?v=XzIVuQQRY3s
https://www.youtube.com/watch?v=LVPAzWnMlag&index=7&list=RDvwLz6M_N3HM
https://www.youtube.com/watch?v=eF5LVBW1vl8
https://www.youtube.com/watch?v=STjdDSpEu6w&t=318s
https://www.youtube.com/watch?v=b0E7crKp5cU
https://en.wikipedia.org/wiki/Particle_board
https://en.wikipedia.org/wiki/Oriented_strand_board
89
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
MEŽSAIMNIECĪBA UN KOKAPSTRĀD E
90 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
2.3.8. Mēbeļu ražošana
91
NOZARE: Kokapstrāde TEHNOLOĢIJA: Plātņu materiālu
apstrāde
KONKRĒTA
TEHNOLOĢIJA:
2.3.8. Mēbeļu
ražošana
IEVADS Iegūtais plākšņu materiāls tiek plaši izmantots celtniecībā kā konstrukcijas elements, piemēram, grī-
das pārsedzē, kā apdares materiāls sienām un griestiem, vai arī mēbeļu ražošanā, izgatavojot galdus,
plauktus, skapjus u. tml.
ATSLĒGVĀRDI Vārpsta – rotējošā frēzgalva; masīvkoksnes materiāli – izkaltēts zāģmateriāls; MDF – vidēja blīvuma
kokšķiedras plātne, kas veidota no kokmateriālu blakusproduktiem, tos salīmējot ar vasku un sveķiem
augstā temperatūrā zem spiediena; pārsedze – grīdas pamatu balsti; CNC – instruments vai iekārta ar
datora skaitlisko programmvadību; CAD – dizaina projektēšanas programmas; CAM – ražošanas pro-
cesa uzraudzīšanas un kontrolēšanas programmas; 3D – trīsdimensiju objekts.
PROCESA
APRAKSTS
Mēbeles ražo no žāvēta zāģmateriāla, saukta arī par “cēlkoksni” (augstvērtīgs masīvkoksnes mate-
riāls), un kokšķiedras plātnēm. Koka mēbeļu ražošanai tiek izmantoti sausi zāģmateriāli – priežu, egļu
vai cieto lapu koku (osis, ozols, bērzs). Plātņu mēbeļu ražošanā tiek izmantotas laminētās kokskaidu
plātnes un MDF plātnes, retāk saplāksnis. Koka mēbeles ražo no sausiem zāģmateriāliem, tos sazāģē-
jot līstēs un salīmējot vairogos, pēc tam tos slīpē, sazāģē precīzos izmēros un lako. Plātņu mēbeles tiek
ražotas no laminētām kokskaidu plātnēm, tās sazāģējot precīzos izmēros.
Laminēta kokskaidu plātne ir biežāk izmantojamais materiāls mēbeļu ražošanā. To izgatavo no kok-
skaidu plātnes, kas tiek aplīmēta ar melamīna sveķiem piesūcinātu dekoratīvo papīru. MDF augstā
blīvuma dēļ iespējams frēzēt, krāsot un lakot tāpat kā masīvkoku, tādā veidā var radīt gludas mēbeļu
fasādes, nokrāsotas un nolakotas jebkurā vēlamajā krāsu tonī. Ar speciālu lokāmu MDF veidu iespē-
jams veidot arī mēbeles un interjera priekšmetus ar izliektiem elementiem un detaļām.
Saplāksnis sastāv no savstarpēji perpendikulāri salīmētām lobītā finiera aptuveni 1 mm biezām kārti-
ņām. Saplāksni var slīpēt, beicēt, krāsot un lakot tāpat kā masīvkoku.
Plātņu materiāla piegriešana notiek uz garenzāģa darbagalda vai frēzējot. Plātņu materiālu frēzēšanas
iekārtas lielākoties ir automatizētas, kas atvieglo vairāku vienādu nepieciešamo eksemplāru saražo-
šanu. Automatizētu iekārtu darbināšanai nepieciešams dators un speciāla programma, kas ar dažādu
kontrolieru palīdzību vada rotējošās frēzgalvas. Tajās tiek stiprināti dažādi instrumenti, kas ļauj iegūt
vajadzīgās formas izgriezumus. Sarežģītākas iekārtas spēj arī automātiski nomainīt instrumentu, vei-
cot vairākas darbības un būtiski samazinot vienas detaļas ražošanas ciklu.
CNC ražošana (frēzēšana, virpošana) ir datora skaitliskās programmvadības tehnoloģija, kuru plaši
izmanto metālapstrādē, kokapstrādē un citā automatizētā ražošanā. Tā galvenie elementi ir koordi-
nātu galds, apstrādes galva un dators ar attiecīgo apstrādes programmu. Uz koordinātu galda uzliek
un piestiprina vajadzīgo materiālu. Pa koordinātu galda vadulām kustas apstrādes galva ar vajadzīgo
instrumentu un saskaņā ar datorprogrammu nonāk nepieciešamajā koordinātu punktā (x, y, z.) ar
attiecīgajiem griešanas parametriem. Lai darbinātu šādu iekārtu, nepieciešama vajadzīgās detaļas dat-
ne FILE.STL. Šādas datnes izstrādā speciālās vektorgrafikas programmās, kur katram punktam, līnijai
vai formai ir savas koordinātes trīs dimensijās (3D). CNC tehnoloģijā tiek izmantotas automatizētās
projektēšanas (CAD) programmas (AutoCAD, CorelDRAW, Ilustrator u. c.), tām ir salīdzinoši dārgas
licences, tomēr pastāv arī vienkāršas bezmaksas alternatīvas (Google Sketch-up).
Kad datne ir pieejama vajadzīgajā formātā, kas ir katras atsevišķas iekārtas prasība (pastāv iespēja
datnes konvertēt, tomēr ne vienmēr tas notiek precīzi, bez datu zudumiem), tālāk var notikt nepiecie-
šamās detaļas apstrādes vai ražošanas procesa modelēšana. Šis posms arī notiek datorizēti ar CAM
programmām, nodrošinot iespēju modificēt, ies tatīt vai mainīt dažādus apstrādes procesus, koordinā-
tes, iestatījumus vai to kārtību. Kokapstrādē ir liels spektrs dažādu CAM programmu, kuras visbiežāk
nodrošina pats iekārtas ražotājs. Abi procesi ir savstarpēji saistīti, līdz ar to tos dēvē par CAD/CAM
ražošanu.
APRĪKOJUMS Programmvadības darbgalds (CNC) CAD programmas Rokas instrumenti
APRĪKOJUMA
CENU
DIAPA ZONS
5000 EUR Bez maksas –
10 000 EUR 100–5000 EUR
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
MEŽSAIMNIECĪBA UN KOKAPSTRĀD E
92 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
CITAS ATSAUCES
(VIDEO
MATERIĀLU
SAITES)
https://www.youtube.com/watch?v=huuDTZYvtos
https://www.youtube.com/watch?v=3LdtpAQtXkI
https://www.youtube.com/watch?v=HBMu_T8GjYw
https://www.youtube.com/watch?v=qoh0K3zzBrg
https://en.wikipedia.org/wiki/Milling_(machining)
https://en.wikipedia.org/wiki/Medium-density_fibreboard
https://en.wikipedia.org/wiki/Flooring#Wood_flooring
https://en.wikipedia.org/wiki/Numerical_control
https://en.wikipedia.org/wiki/Computer-aided_design
https://en.wikipedia.org/wiki/Computer-aided_manufacturing
https://lv.wikipedia.org/wiki/3D_model%C4%93%C5%A1ana
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
2.3.9. Guļbūvju ražošana
94 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
NOZARE: Kokapstrāde TEHNOLOĢIJA: Koka ēku
ražošana
KONKRĒTA
TEHNOLOĢIJA:
2.3.9. Guļbūvju
ražošana
IEVADS Koks kā tradicionāls un ekoloģisks materiāls tiek plaši pielietots būvniecībā jau no seniem laikiem. At-
tīstoties tehnoloģijām, tiek uzlabota kokmateriālu izmantošana, panākot ātrāku, estētiskāku, augst-
vērtīgāku un energoefektīvāku būvēšanu.
ATSLĒGVĀRDI Kalibrēts – ēvelēts; brusas – kokmateriāli, kuru biezums un platums ir 100 mm vai vairāk, ir izgatavoti
no apaļkokiem vai līmētiem dēļiem, tos izmanto māju celtniecībā, mēbeļu, iepakojuma ražošanā u. c.
PROCESA
APRAKSTS
Guļbūves ir koka mājas, kas tiek ražotas no tēstiem vai virpotiem taisniem, bezzarainiem un vienā-
da diametra apaļkokiem (baļķiem), tos nomizojot un iestrādājot savienojuma vietas. Izšķir vairākus
tradicionālus koku salaiduma veidus, bet jaunākās tehnoloģijas piedāvā arī jaunus salaiduma risinā-
jumus.
Ja izmanto virpotus baļķus, tad nepieciešama lielgabarīta virpa, kas ar īpašu asmeņu palīdzību no-
apaļo baļķi vajadzīgā diametrā. Gropes baļķu salaiduma vietās izveido ar īpašas frēzes palīdzību. Ja
izmanto nevirpotu koku, tad baļķus mizo ar cirvi vai speciālu rokas instrument u, piegriež ar elektrisko
vai motorzāģi, gropes tēš ar izliektu cirvi vai griež ar rokas instrumentiem.
Stāvbūves ir koka mājas, kurās koks galvenokārt tiek izmantots konstrukcijas (karkasa) izbūvei un
siltinājuma slāņu iebūvei. Koka paneļi tiek ražoti no izžāvētiem zāģmateriāliem, kas tiek kalibrēti, sa-
audzēti garumā un līmēti brusās, kombinējot siltinājumu, dažādas tvaiku izolējošās plēves un plātņu
materiālus.
Daudzstāvu moduļu mājas. Pasaulē koks kļūst par arvien atzītāku celtniecības materiālu, īpaši popu-
lārs tas ir Skandināvijā. Koka mājām piemīt īpaši patīkama aura, tāpēc koku kā celtniecības materiālu
izmanto daudzstāvu māju būvēšanā (augstākā celtne ar 26 stāviem atrodas Norvēģijā). Tehnoloģija
ir līdzīga stāvbūvju, daudzstāvu mājas sastāv no atsevišķiem moduļiem, kas, stiprinoties viens uz
otra, veido vairākus ēkas stāvus.
Koka sijas tiek iegūtas, salīmējot kopā brusas, un tiek izmantotas nesošo kopņu konstrukcijās, no-
drošinot lielus pārlaidumus, būvējot sporta zāles, ražošanas kompleksus (RSEZ SIA ”Verems”) vai
kultūras objektus, piemēram, koncertzāles.
APRĪKOJUMS Rokas instrumenti
APRĪKOJUMA
CENU DIAPAZONS
100–2000 EUR
EKONOMISKIE
FAKTI UN DATI
CITAS ATSAUCES
(VIDEO
MATERIĀLU
SAITES)
https://www.youtube.com/watch?v=FU9_v58YL0A
https://www.youtube.com/watch?v=PzwJLkz6WY0
https://www.youtube.com/watch?v=Fsezel6YyJo
https://www.youtube.com/watch?v=KImuIeMrlKc
https://www.youtube.com/watch?v=ndTOoO1wl_M
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%91%D1%80%D1%83%D1%81_(%D0%BF%D0%B8%D
0%BB%D0%BE%D0%BC%D0%B0%D1%82%D0%B5%D1%80%D0%B8%D0%B0%D0%BB)
95
PASKAIDROJOŠIE
ATTĒLI
MEŽSAIMNIECĪBA UN KOKAPSTRĀD E
96 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
Ražošanas veids (PT): vienas vienības ražošana (U);
partijas saražošana (B); masveida ražošana (M)
Izvēlētais
produkts-
Izmaksu raksturojums:
1. Produkta raksturojums:
izmērs 200x200 mm
2. Kādas detaļas var iegādāties gatavas/izgatavot:
Māksliniecisks rāmis - izgatavots,
Pulksteņa mehānisms - iegādāties internetā
3. Izgatavoto detaļu materiāla izvēle:
koks plastmasa
bronza titāns
alva alumīnijs
dzelzs ...
Izstrādes process: Tehnoloģija atbilstoši materiāla izvēlei:
1.Metāls
3D drukāšana
Liešana
Štancēšana
CNC frēzēšana
2.Koks
Izgriešana ar
rokām
CNC frēzēšana
3.Plastmasa
3D drukāšana
CNC apstrād e
Termoliešana
Ņemiet vērā, ka, balstoties uz projekta gaitā veikto rezultātu analīzi, svarīgākās ekonomikas jomas kompe-
tences, ko novērtējuši Baltijas reģiona uzņēmumi, ir:
• problēmu risināšana, adekvāti un savlaicīgi pieņemot nepieciešamos lēmumus;
• nosakot uzdevumus noteikto mērķu sasniegšanai, lai ražotu produktus ar augstu pievienoto vērtību;
• izvērtējot veicamo pakalpojumu izmaksu aprēķinus, nepieciešamos ieguldījumus un darbaspēka patēriņu;
• projektu izstrāde un pārvaldība.
Vairāk informācijas par pētījumu un tā ieteikumiem var skatīt projekta vietnē: https://www.rta.lv/imateii
Uzdevumu piemērs.
Aprēķināt, cik hektāru meža ir vidēji jāizstrādā mēnesī, lai kompensētu jaunas meža tehnikas – hārvestera –
iegādi, ņemot vērā, ka pakalpojums ar mežizstrādātājiem pēc Latvijas valsts meža izsoles datiem maksā
vidēji 6 EUR par kubikmetru koksnes. Hārvesteru cenas un tehniskā specifikācija ir pieejama tīmeklī vai
pie izplatītājiem (johndeer.com, ponse.com vai citi). Trīs cilvēki strādā ar vienu mašīnu. Viņu atalgojums ir
1500–2000 EUR mēnesī (algas kalkulators, lai noskaidrotu darba devēja nodokļus, atrodams: www.vid.gov.
lv). No viena hektāra mežiem vidēji var iegūt 800 kubikmetrus koksnes (AS “Latvijas Valsts meži”); 400 –
privātajos mežos.
Tehnikas nolietojums ir 5 gadi, tās uzturēšanas izmaksas (degviela, eļļa, ekspluatācija u.c. – 0,1 EUR par 1 ku-
bikmetru koksnes).
pulkstenis
97
Metāls
Materiāls
Apstrādes veids
PT
Daudzums, gab.
1 vienības mat.
izmaksas, EUR
Izgatavošanas
laiks, stundas
Izgatavošanas
izmaksas, EUR
Apstrādes laiks,
stundas
Apstrādes
izmaksas, EUR
Komentāri
1 vienības tiešās
izmaksas, EUR
Varš 3D U 1 200
EUR
3 20 EUR 4 50 EUR Programmēšanas
izmaksas
60 EUR
460
EUR
Varš Liešana B 6 23
EUR
1 0,5
EUR
0,5 10 EUR Presformas
izmaksas
1000 EUR
190
EUR
Varš CNC
apstrāde
B 5 40
EUR
3,25 20 EUR 1 40 EUR Programmēšana
60 Eur iekārtas
uzstādīšana
5 EUR
141
EUR
Titāns 3D U 1 200
EUR
3 20 EUR 4 50 EUR Programmēšanas
izmaksas 60 EUR
460
EUR
Liešana B 200
EUR
Nerūsējošs
tērauds
CNC
apstrāde
B 5 10
EUR
3,25 20 EUR 1 40 EUR Programmēšana
60 EUR iekārtas
uzstādīšana
5 EUR
111
EUR
Nerūsējošs
tērauds
3D U 1 10
EUR
3 20 EUR 4 50 EUR Programmēšanas
izmaksas 60 EUR
270
EUR
…
Koks
Koks Izgatavošana
ar rokām
U 1 25 20 EUR 500
EUR
Koks CNC
apstrāde
B 3 Programmēšanas
izmaksas 60 EUR
110
EUR
…
Plastmasa
Plastmasa 3D U 1 5 EUR 3 20 EUR Programmēšanas
izmaksas 60 EUR
42
EUR
Plastmasa Štancēšana MŠtances izmaksas
10000 EUR
5 EUR
…
98 KARJERAS KONSULTANTU ROKASGRĀMATA DIZAINA, TEHNOLOĢIJU UN EKONOMIKAS STARPDISCIPLINARITĀTES ĪSTENOŠANAI
AGF Pluss SIA
ArtStudio IK
Daba Laba SIA
Gaujas Koks SIA
Rēzeknes gaļas kombināts SIA
Latgales Dārzeņu loģistika SIA
Latgales Galdnieks IK
Latgales Piens AS
Latvijas valsts meži AS
Leax Rēzekne SIA
Light Guide Optics Int. SIA
Nodarbinātības Valsts aģentūra
Rēzeknes autobusu parks AS
SM SIA
Upeslāči IK
Viļānu selekcijas un
izmēģinājumu stacija
Verems RSEZ SIA
Zieglera Mašīnbūve SIA
Zeize SIA
Amoor OÜ
Balbiino AS
Baltic Connexions OÜ
Barrus AS
Bellfire OÜ
BLRT Grupp AS
Estonian Cell AS
Ensto Ensek AS
E-profiil AS
Fazer Food OÜ
HKScan Estonia AS
Kalev AS
Norma AS
Pagaripoisid OÜ
Põltsamaa Felix AS
Puiduhake.com OÜ
Saku Õlletehase AS
Stora Enso Eesti AS
UPM-Kymmene Otepää
Valga Puu OÜ
Viiratsi Saeveski AS
Windak OÜ
ADworks.lt
Akvatera UAB
Europine partneryste UAB
Hidroteka UAB
Jadygos Kepiniai UAB
Kauno grūdai AB
Kauno maisto pramonės
mokymo centras
LZUKT.lt
Modest AB
Nacionalinė mokėjimo agentūra
Nematekas ŽŪB
Odetos Liesionienės ūkis
Vetfarmas UAB
Vilkyškių pieninė AB
žemėsūkis.com
101 kepyklėlė
99
21st Century Skills for Students and Teachers. (2010). Honolulu: Kamehameha Schools, Research &
Evaluation Division. Retrieved from http://www.ksbe.edu/_assets/spi/pdfs/21_century_skills_full.pdf
Boden, M. A. (2004). The Creative Mind: Myths and Mechanisms.
London: Routledge.
Brooks, J. G., & Brooks, M. G. (1994). In search of understandings:
The case for constructivist classrooms. Alexandria: Association for Supervision and Curriculum Develoment.
Collin, A. (2009). Multidisciplinary, interdisciplinary, and transdisciplinary collaboration:
implications for vocational psychology. International Journal for Educational and Vocational Guidance,
9(2), 101–110.
Crawford, A., Saul, W., Mathews, S., & Makinster, J. (2005).
Teaching and Learning Strategies for the Thinking Classroom. New York: International Debate Education
Association. Retrieved from http://www.xaricidil.com/wp-content/uploads/2017/07/
Teaching-learning-strategies-for-the-thinking-classroom.pdf.
David, L. (2015). Constructivism. Learning Theories. Retrieved from
https://www.learning-theories.com/constructivism.html
Erasmus+ Strategic Partnership Project “Implementing Interdisciplinarity in Career Counselling”
No.016-1-LV01-KA201-022681. (2017). Retrieved from http://www.rta.lv/uploads/source/projects/
citi%20projekti/2017/Recommendations.pdf
Fleming, G. (2018). Introduction to Critical Thinking. Retrieved from
https://www.thoughtco.com/introduction-to-critical-thinking-1857079
Karjeras izglītība skolā [Career Education at School]. (2010). Rīga: Valsts izglītības attīstības aģentūra,
Retrieved from http://viaa.gov.lv/files/news/727/karjeras_izgliitiiba_skolaa_2010.pdf.
Kenneth, B. H. (2001). Career Education and Education Reform: Time for a Rebirth.
Phi Delta Kappan International, 83(4), 327–331. Retrieved from http://journals.sagepub.com/doi/
pdf/10.1177/003172170108300413
Marshall, N. (1999). The Students. Who are they and how do I reach them?
Reading and writing for critical thinking, 5(3), 45–47.
Meredith, K. S., Steele, J. L., & Kikusova, S. (2001).
Critical Issues: Democracy, Community, Self, Literacy, and the Value of Global Conversation.
Journal of Literacy Research, 33(1), 169–202.
Rethinking Education: Investing in skills for better socio-economic outcomes. (2012). Strasbourg:
European Comission. Retrieved from file: ///C:/Users/user/Downloads/com669_en.pdf
Trilling & Fadel (2009). 21st Century Learning Skills. San Francisco, CA: John Wiley & Sons.
LŪGUMS PIEDALĪTIES EKSPRESAPTAUJĀ PAR METODES UZLABOŠANU
TURPMĀKAJAI ZINĀTNISKAJAI DARBĪBAI
https://ej.uz/careerbaltic