PreprintPDF Available
Preprints and early-stage research may not have been peer reviewed yet.

Abstract

Ideoloģisko uzstādījumu komunicēšanā nozīmīga loma ir viedokļu līderiem-sabiedrībā atpazīstamiem cilvēkiem, kam kopiena uzticas un kuru paustajām idejām ir svars sabiedrības uztverē. Edvarta Virzas daiļrade akcentē idejas, kas aktualizē dažādus ideoloģiskos konceptus, kuri gan saskan ar laikmeta valdošajiem strāvojumiem, gan ir pretrunā ar valsts varas akceptēto ideoloģiju. Kā iezīmīgi pētījumā izcelti Virzas paustie viedokļi par sociāldemokrātiju, sieviešu jautājumu, 20. gadsimta 20. gados aktuālo pretvācu noskaņojumu u. c. Virzas gadījums atklāj arī valsts varas attieksmi pret viedokļa līderiem, kuri popularizējuši varai nepieņemamus uzskatus, kā arī iezīmē laikmeta politisko procesu ietekmi uz sabiedrības attieksmi pret radošu personību un tās daiļradi.
Sigita Kušnere
LU, Humanitāro zinātņu fakultāte, Rīga
nerediģēts, nerecenzēts, iesniegts publicēšanai
Ideoloģija un dzeja. Edvarts Virza
Kopsavilkums
Ideoloģisko uzstādījumu komunicēšanā nozīmīga loma ir viedokļu līderiem
sabiedrībā atpazīstamiem cilvēkiem, kam kopiena uzticas un kuru paustajām idejām ir
svars sabiedrības uztverē. Edvarta Virzas daiļrade akcentē idejas, kas aktualizē dažādus
ideoloģiskos konceptus, kuri gan saskan ar laikmeta valdošajiem strāvojumiem, gan ir
pretrunā ar valsts varas akceptēto ideoloģiju. Kā iezīmīgi pētījumā izcelti Virzas paustie
viedokļi par sociāldemokrātiju, sieviešu jautājumu, 20. gadsimta 20. gados aktuālo
pretvācu noskaņojumu u. c. Virzas gadījums atklāj arī valsts varas attieksmi pret
viedokļa līderiem, kuri popularizējuši varai nepieņemamus uzskatus, kā arī iezīmē
laikmeta politisko procesu ietekmi uz sabiedrības attieksmi pret radošu personību un
tās daiļradi.
Atslēgvārdi
Ideoloģija, politiskā vara, viedokļa līderi, Edvarts Virza.
Ikvienā laikmetā sabiedrības struktūru un sociāli ekonomiskos, kultūras un
radošās domas procesus ietekmējuši pie varas esošās grupas ideoloģiskie uzstādījumi.
“Ideoloģija ir sociālās vai politiskās filozofijas veids, kurā vienlīdz nozīmīgi ir
praktiskie, tā teorētiskie elementi. Tā ir ideju sistēma, kas cenšas gan izskaidrot pasauli,
gan mainīt to.
1
Rietumu sabiedrības jaunākajā vēsturē vairāki ideoloģiskie strāvojumi
ietekmējuši vēstures gaitu un cilvēku likteņus sociālisms, komunisms, anarhisms,
fašisms, nacionālisms, liberālisms, konservatīvisms u. c.
Ideoloģijas jēdziena lietojuma aizsākumi attiecināmi jau uz Lielās Franču
revolūcijas laiku un tiek saistīti ar Antuāna Destuta de Trassi (Antoine Destutt de Tracy)
1
[EB]. Ideology. In: Encyclopedia Britannica. Available: https://www.britannica.com/topic/ideology-
society [sk. 10.01.2019.].
“jēdzienu zinātnes” konceptu, piesaucot arī Džonu Loku (John Locke) un Etjēnu Bonno
de Kondiljaku (Etienne Bonnot de Condillac) un viņa uzskatu, ka visas cilvēces
zināšanas ir vien ideju apzināšanās. No vēlāko gadsimtu domātājiem nereti tiek minēts
arī Georgs Vilhelms Frīdrihs Hēgelis (Georg Wilhelm Friedrich Hegel) un, protams,
Kārlis Markss (Karl Marx) un Frīdrihs Engelss (Friedrich Engels). Mūsdienās “[..]
zinātnieku uzmanības centrā ir divas atšķirīgas ideoloģisko uzskatu sistēmas, kuras tiek
klasificētas kā kreisas vai labējas jau kopš Lielās Franču revolūcijas laikiem, kur status
quo atbalstītāji ieņēma vietas Francijas Nacionālās Asamblejas zāles labajā pusē, bet
viņu pretinieki kreisajā. Amerikas Savienotajās Valstīs un citur Rietumu pasaulē
arvien populārāk kļūst aizstāt šo dalījumu ar jēdzieniem “liberāls” un “konservatīvs”.”
2
Teorētisko spriedumu laukā joprojām aktuāla ir diskusija par politiskās
ideoloģijas līdzību ar reliģisko pārliecību un sajūsmu, tai pretstatot racionalitāti, kas
politiku cenšas uztvert abstraktu ideju, kam ir sakars ar reālās dzīves notikumiem,
tomēr ideja netiek pielīdzināta ikdienišķajai pieredzei. Teorētiskās un abstraktās idejas,
kas tiek ietvertas kādā politiskā doktrīnā, nebūt nenozīmē šo konceptu īstenošanos
reālajā dzīvē, piemēram, 1789. gadā Francijas Nacionālās sapulces pieņemtā Cilvēka
un pilsoņa tiesību deklarācija (Déclaration des droits de l'homme et du citoyen), kurā
ir apkopoti liberālās demokrātijas galvenie pamatprincipi un kas ir viens no Franču
revolūcijas augstākajiem sasniegumiem. Deklarācijā iekļauti 17 panti, kuros visi cilvēki
tika pasludināti par brīviem un vienlīdzīgiem, bet tauta par augstākās varas avotu, un
tomēr šīs tiesības un brīvības ne tolaik Francijā, ne pat vēl mūsdienās cilvēki lielā
daļā pasaules nebauda, taču joprojām gan teorētiskās diskusijās, gan politiskos disputos
nereti tiek piesaukti tieši šāda mēroga, atpazīstamības un idealizācijas pakāpes piemēri.
Katras valsts/zemes/tautas kolektīvajā atmiņā ir līdzvērtīgi piemēri ASV
demokrātisko vērtību paudējiem tie būs, piemēram, Martina Lutera Kinga (Martin
Luther King) vārdi “Man ir sapnis…”, padomju telpā Ļeņina (Vladimir Lenin) izteika
“Mācīties, mācīties, mācīties” u. tml.
Ideoloģija politiskās varas interesēs tiek saistīta ar tās romantizēto dabu, kas
spēj pat masu slepkavības un visaptverošu teroru it attaisnot ar cēliem un
2
Šķupele, I. Uzskatos par labu un ļaunu cilvēku novērojamās kopīgās realitātes saistība ar ideoloģisko
orientāciju un morāles pamatu nozīmīgumu. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte, 2011, 6.
lpp. Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4686/20800-
Irina_Skupele_2011.pdf?sequence=1 [sk. 20.12.2018.].
Promocijas darba autore atsaucas uz: Jost, J. T., Federico, C. M., Napier, J. L. Political ideology: Its
structure, functions, and elective affinities. Annual Review of Psychology, Nr. 60, 2009, pp. 307333.
vispārcilvēciskiem mērķiem un idejām. Un šāda romantiskā idealizācija nebūt
neiedarbojas tikai uz neizglītotiem sabiedrības slāņiem polittehnologu izmantotie
ideoloģiskie instrumenti mērķēti un precīzi spēj ietekmēt pat augsti izglītotus
sabiedrības pārstāvjus, un vēlēšanu kampaņas nereti vairāk līdzinās reklāmas aģentūru
ražojumu sacensībai, ne politisko ideju plurālismam un diskusijām.
No biznesa vides aizgūtais mārketinga rīks viedokļu līderisms ir viens no
iedarbīgākajiem mehānismiem sabiedrības viedokļa veidošanā, ideoloģisko
uzstādījumu un principu komunicēšanā ar sabiedrību, šo ideju izplatīšanā.
Biznesa terminu vārdnīca jēdzienu “viedokļa līderi” vispārīgā nozīmē skaidro
“ietekmīgi sabiedrības locekļi, grupa, pie kuras citi sabiedrības locekļi vēršas pēc
padoma, viedokļa un uzskatiem”. Savukārt biznesa mārketinga jeb aktīvas pārdošanas
veicināšanas jomas izpratnē “mazākuma grupu (sauktu arī par agrīnajiem
lietotājiem), kas informāciju par jauniem produktiem (iegūtu no medijiem) sniedz
mazāk pieredzējušiem/zinošiem vai mazāk informētiem sabiedrības slāņiem”
3
.
Jēdziena skaidrojumam pievienota piebilde, ka šāda viedokļu izplatīšana un ietekme ir
iedarbīga tikai atsevišķu produktu grupu automobiļu, grāmatu un apģērba
pārdošanas veicināšanā, savukārt sadzīves tehnikas, pārtikas un higiēnas preču
segmentā šāda informētā lietotāja viedokļa izplatīšana nenes cerēto pārdošanas apjomu
kāpumu.
Ideju (arī politisko) mārketingā viedokļu līderu darbības principi ir pazīstami
kopš civilizācijas sākotnes. Mediju bizness informācijas izplatīšana iespējami ātri un
plaši – informāciju un līdz ar to arī idejas ir padarījis par naudas izteiksmē novērtējamu
preci, kuras pārdošanu veicinošais mārketinga instruments ir tieši viedokļu līderisms.
Piemēram, viena no pasaules ietekmīgāko mediju The Washington Post interneta
vietnē
4
publiskots “informatīvais materiāls” par viedokļu līderu darbības principu
izpratni, kurā norādīts: “Viedokļu līderi ir ideju un informācijas siets. Ikvienai
industrijai, jautājumam, interesēm un ideoloģijai ir savi viedokļa līderi. Tie ir pārmaiņu
veicinātāji un aktīvi mediju lietotāji. Viedokļu līderi sadarbojas ar medijiem, caur
kuriem viņu idejas tiek izplatītas, aizvadot plašā pasaulē līdz cilvēkiem, kam ir būtiska
konkrētā industrija, jautājumus, intereses vai ideoloģiju. [..] Viedokļa līderi fokusē
biznesu un industrijas, ietekmē studijas un diskusijas, izplata idejas, vairo viedokļu
3
[BD]. Opinion leaders. In: Business Dictionary. Available:
http://www.businessdictionary.com/definition/opinion-leaders.html [sk. 04.02.2018.].
4
washingtonpost.com
dažādību un ietekmē politiskus lēmums.”
5
Līdzīgi mediju darbības principiem, kuros
informācija un ideja ir prece, arī politiskā ideoloģija kļūst par preci ar piedāvājumu,
izplatīšanas kanāliem, naudā novērtējamu politisko ietekmi. Viedokļu līderisma
koncepts nebalstās prasībā, ka viedokļu līderim noteikti jābūt konkrētās jomas
ekspertam, būtiskāka ir šā līdera personība, tās atpazīstamība un spēja piesaistīt
uzmanību, kā arī reāla vai nereti arī vien iedomāta uzticamība. Atsaucoties uz Heinriha
Heines (Heinrich Heine) atziņu
6
, tieši domātāji filozofi, rakstnieki, arī citu mākslu
pārstāvji, humanitāro zinātņu pētnieki ir cilvēki, kuri kļūst par viedokļa līderiem,
turklāt visplašākajā jautājumu lokā, komentējot ne tikai savas jomas (filozofijas,
vēstures, literatūras u. c.) aktualitātes un idejas, bet arī visaptverošus saimnieciskus,
sabiedriski politiskus, militārus – praktiski jebkuras sabiedrības norises jautājumus.
Lai gūtu priekšstatu par rakstnieku kā viedokļa līderi Latvijā, aplūkoju Edvarta
Virzas proponētās idejas, kas dažādos laikposmos ir bijušas gan saskaņā ar valdošo
ideoloģiju, gan tiešā pretrunā. Dzejnieka daiļrade un paustie uzskati dažbrīd oficiālā
valsts līmeņa retorikā gan cildināti un slavēti, gan pelti, nicināti un noliegti. Dzejnieka
radošā biogrāfija un gan tieša, gan pastarpināta iesaiste politiskajos procesos ataino
mākslinieka un varas attiecību trīs modeļus pret varu, ar varu, zem varas. Viens no
veidiem, kā konkrētais rakstnieks kļūst par viedokļa līderi, kurš komunicē politiskus un
ideoloģiskus jautājumus, ir viņa pamanāmība, atpazīstamība, kas nereti tiek gūta, esot
pastāvošās varas opozīcijā un sludinot jaunas, rosinošas idejas.
Runājot par idejām kāda rakstnieka daiļradē, pastāv kļūdainu interpretāciju
risks, proti, kādas domas atspoguļojumu uzskatīt par pārliecību. Vienlīdz sarežģīta ir
ideju interpretācija konkrētā laikmeta un varas īstenotās ideoloģijas kontekstā. Šā
iemesla dēļ šajā pētījumā ir vairāku domu un ideju pieteikums, atsaucoties uz dažādu
laikposmu Virzas tekstiem, gan dzejas un publicistikas, gan programmatisku rakstu un
literatūrkritikas darbu, cenšoties atainot gan tos konceptus, kas vien neilgi saistījuši
dzejnieka interesi un ar laiku zaudējuši sākotnējo rosinošas domas spēku, gan tos, kas
5
[WP]. Opinion Leaders: The Circle of Influence. Available: http://www.washingtonpost.com/wp-
adv/media_kit/wp/pdf/OpinionLeaderBook_MediaKit.pdf [sk. 04.02.2018.].
6
“To ievērojiet, Jūs, lepnie rīcības vīri. Jūs neesat nekas vairāk, domātāju radīto ideju bezapziņas
piekritēji, to domātāju, kas pazemīgā klusumā jūs ir pievērsuši un sagatavojuši jūsu rīcībai. Maksimilians
Robespjērs [Maximilian Robespierre] nebija nekas vairāk, kā vien Žana Žaka Ruso [Jean Jaques
Rousseau] roka, asiņainā roka, kas no Laika klēpja izvilka miesu, kam garu jau bija radījis Russo.”
Heine, H. Zur Geschichte der Religion und Philosophie in Deutschland. Zuerst in: Revue des deux
Mondes, De L’Allemagne depuis Luther (Première Partie: März, Deuxième Partie: November, Troisième
Partie: Dezember 1834). In: Der Salon, Bd. II (1835). Verfügbar: http://gutenberg.spiegel.de/buch/378/1
[sk. 05.08.2014.].
kļuvuši par nozīmīgiem daiļrades balstiem, tomēr neizsakot kategoriskus
apgalvojumus.
Otrs risks izmantoto avotu uzticamība. Lielākā daļa paša dzejnieka piezīmju
un rokrakstu līdz mūsdienām nav saglabājušies, tādēļ nākas paļauties uz laikabiedru
atziņām un atmiņām, bet galvenokārt censties rasts iespējami precīzu interpretāciju
dzejnieka publicētajiem darbiem.
Edvarta Virzas gadījumā mūsdienu Latvijas sabiedrībā viņa vārds tiek saistīts
ar poēmas “Straumēni” latviskās identitātes balstu kodējumu sabiedrības struktūra,
kas veidota pēc saimes un saimnieka attiecību modeļa un latviskajiem mītiskajiem
pasaules uzbūves priekšstatiem. Mazāk zināmi mūsdienās ir Virzas publicistikas darbi,
kas radīja rezonansi dzejnieka dzīves laikā un vēl jo vairāk nostiprināja viņa viedokļa
līdera pozīciju. Virza latviskajā kultūrkodā ir latviskās dzīvesziņas izpratējs, latvisko
vērtību atklājējs, viens no Latvijas valstiskās ideoloģijas konceptu formulētājiem, arī
patriarhālās kārtības proponētājs. Tomēr šī pārliecība Virzā veidojas pakāpeniski.
Secīgi centīšos skatīt dažādu konkrētajā laikmetā aktuālu ideju iekļāvumu vai
noraidījumu Virzas darbos.
1905. gada revolūcijas idejas, kas saistās ar Jaunās strāvas domubiedru kopu,
vienlaikus ietekmē arī tos radošās inteliģences pārstāvjus, kas tolaik vēl tikai meklēja
savu pārliecības ceļu. Vēl pirms pirmajām dzejas publikācijām un pirms doties studēt
uz Maskavu, Virzas interesi saista strādnieku nemieri, revolūcijas priekšnojauta,
sabiedriskās domas pārveide. Edvarta Virzas skolasbiedrs, vēlāk rakstnieks, Jānis
Sarma (īst. v. Jānis Kalniņš) atmiņās raksta, ka viņš kopā ar Virzu reiz devies
paskatīties, kā notiek strādnieku streiks kādā Rīgas fabrikā. Ceļā viņus aizturējuši
žandarmi: “Tā abiem mums bija nekoptas bārdeles un gari mati, ar kādiem toreiz
staigāja visi jaunieši, kas sevi turēja par progresīvi noskaņotiem, bet man pie tam vēl
arī zils krievu krekls, tad kārtības sargiem pamatoti radās aizdomas, ka esam
revolucionāri vai, mazākais, to līdzjutēji [..]. Gorodovoji mūs aicināja uz iecirkni. Kad
gājām pāri Aleksandra [Brīvības] bulvāra tiltam, Lieknis pastiepa roku un kaut ko
iemeta kanālā. bija proklamācija, kas viņam bija pagadījusies kabatā.”
7
Vēlākajos
gados Virzas dzejas vai publicistikas darbos nav revolūcijas ideju slavinošu tekstu
7
Sarma, J. Edvarts Virza skolnieka gaitās. J. Sarmas apceres. Rokraksts. RTMM Nr. 587289 1-2. J.
Sarm R10/15-16.
tieši pretēji, Pirmā pasaules kara laikā un Latvijas brīvvalsts izveides posmā dzejnieks
pret kreisuma idejām ir krasi noraidošs:
Un, kamēr trakodami citi pakaļ skrien
Pa ceļiem tumšsarkaniem ārprātības flagām,
Es skatos arājos, kas mierīgi pa vagām
Iet pakaļ saviem arkliem, mašīnām, kas prot
Ir laimi, veselību, prieku ļaudīm dot.
8
Un tomēr, vai ir pamats pilnībā noliegt Virzas interesi par 1905. gada
revolūciju?
Virzas Kopotu rakstu 1. sējumā, kas tiek izdots vēl dzejnieka dzīves laikā (1938)
Jāņa Lapiņa apcerē, ko, domājams, dzejnieks pirms publicēšanas bija lasījis un
akceptējis, minēts, ka “arī jaunais Liekna labprāt iet kopā ar Augustu Sukutu
9
uz
slepenām sapulcēm gan Rīgā, gan Rīgas apkārtnes mežos. Edvarta Lieknas kareivīgais
noskaņojums saskan ar sociālās cīņas garu”
10
. Vēl vairāk Virza, ja Lapiņa apceri
pieņemam par ticamu avotu, nemieros piedalījies pat ar ieroci rokās: “Krievu-japāņu
kara laikā 1904. gadā Maskavā ir apbruņota sacelšanās. Jaunais students Liekna ar
buldogu rokās cīnās uz Maskavas barikādēm, un, kad, lielgabalu sašautas, tās viņam
jāatstāj, viņš neļauj karogam krist ienaidnieku rokās. Pat mājās braucot uz Latviju, tas
paņem līdzi no Maskavas suvenīru sarkanā karoga strēmeli – un atved to uz Billītēm,
iešuvis karogu aiz mēteļa oderes.”
11
Neminot iemeslus un pamatojumu, Lapiņš tajā pašā
apcerē norāda, ka jau 1906. gadā Virza piedzīvo lūzumu un “vairs nav
sociāldemokrāts”. Pēc 1905. gada revolūcijas atplūdiem, pēc Pirmā pasaules kara un
Krievijas revolūcijas patiesās sejas apzināšanās, Virza kādā publikācijā 1922. gadā
norāda: “Sociālisma tempļi Eiropā ir palikuši tukši, un viņu priesteriem atbild viņu pašu
balsu atbalss. Moderna cilvēka reliģija, salīmēta no dažādām zinātniskām un
sabiedriskām pārliecībām, ir bijusi uz smilts dibināta: lielās straumes, kas dažus gadus
8
Dzejolis Zemniekiem (pārstrādāts iekļauts krājumā “Dievišķīgās rotaļas”), pirmpublicējums1919.
gada 23. janvārī laikrakstā “Latvijas Sargs”.
Virza, E. Zemniekiem [1919]. No: Virza, E. Raksti. 4. sēj. Rīga: Zinātne, 2011, 331. lpp.
9
Augusts Sukuts (18741919) 1905–1907. gada revolūcijas dalībnieks. Strādājis Rīgas centrālā pasta
un telegrāfa kantorī. Līdz 1914. gadam darbojies LSD Rīgas organizācijā, vēlāk Maskavā. 1919. gadā
iecelts par Padomju Latvijas valsts kontroles komisāru. Pirmā pasaules kara laikā vācu okupācijas varas
iestādes Sukutu arestē un nogalina. Sk.: https://timenote.info/lv/Augusts-Sukuts-24.08.1874 [sk.
10.12.2018.].
10
Lapiņš, J. Dzīve un darbi. No: Virza, E. Kopoti raksti. 1. sēj. Rīga: Valters un Rapa, 1938, 26. lpp.
11
Lapiņš, J. Dzīve un darbi. No: Virza, E. Kopoti raksti. 1. sēj. Rīga: Valters un Rapa, 1938, 27.–28. lpp.
atpakaļ un vēl tagad pārskrej pasauli, ir pilnīgi izskalojušas viņas pamatus.”
12
Turpmākajās publikācijās Virza pret sociālistiem un sociāldemokrātiem ir ļoti ass,
iezīmīgi, ka kreisuma idejas viņš retāk saista ar līdzās esošo tolaik jau Padomju
Krieviju, biežāk – ar Vāciju un vācu kultūru, pret kuru ir bezierunu noraidošs: “Bet kas
tad ir Vācijas sociāldemokrātija, kuras priekšgalā, kaut arī miris, vēl arvienu stāv
platbārdainais Markss? Tā ir viens no tiem saģiftētiem šķēpiem, kuru, kārodama iegūt
virsvaldību pasaulē, meta mierīgo tautu krūtīs Vācija.”
13
Sociāldemokrātiskais
pasaulsuzskats ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ Virza lielākoties ir noraidošs
pret Raiņa daiļradi. Sociāldemokrātisko ideju kritika ir viens no atslēgas konceptiem
Virzas publicistikas darbos, kuros analizēta politiskā situācija Latvijas jaunizveidotajā
valstī, arī vēlākos gados Virza asi izsakās par Saeimā ievēlētajiem sociāldemokrātiem.
Cita ideja, kas 19.–20. gadsimta mijā aktualizējas Rietumeiropā, un tostarp arī
latviešu inteliģences vidū, ir sieviešu emancipācijas jautājums. Šī ideja simbolu veidolā
zināmā mērā ietonē arī Virzas pirmā dzejas krājums “Biķeris” (1907) sieviešu tēlus,
piesakot tolaik latviešu literatūrā nebūt ne plaši izplatīto pašapzinīgas, drosmīgas,
pašnoteikties gribošas un varošas “jaunā tipa” sievietes tēlu. Iespējams, šajā gadījumā
jārunā par Pirmā pasaules kara atstāto iespaidu uz dzejnieka daiļradi, jo, jau sākot ar
otro dzejas krājumu “Dievišķīgās rotaļas” (1919), Virza sievietes tēlu vairs neskata kā
emancipētu modernā laikmeta sievieti, bet gan kā daiļo dāmu vai ģimenes māti.
Emancipācijas idejas dzās sociāldemokrātijai dzejnieks iezīmē kaitīgas un
latviskajam pasaulsuzskatam ne tikai nederīgas, bet pat kaitīgas: “Pārejot uz Aspazijas
un viņas lugas raksturojumu, jāsaka [..]. Viņa tik ļoti ir iemīlējusi kādu no mūsu laika
niecīgākām un pārejošākām īpašībām – sieviešu emancipāciju, ka liek to sludināt
Aspazijai, grieķu zelta laikmeta filozofu, dzejnieku un politiķu draudzenei. Šī dāma
spēlēja ievērojamu lomu [ne tāpēc], ka viņa bija sieviešu tiesību aģitatore, bet tāpēc ka
viņa bija gudra un asprātīga sieviete. Viņa bija ievērojamo renesanses sieviešu
priekšgalā bez jel mazākās līdzības ar mis Pakhort
14
.”
15
12
Virza, E. Pāvestiem mainoties (vēstule no Parīzes). Latvis, Nr. 143, 1922, 21. febr. Citēts no: Virza,
E. Raksti. 7. sēj. Rīga: Zinātne, 2018, 102. lpp.
13
Virza, E. Vācu iespaids dažās mūsu politiskās partijās. Brīvā Zeme, Nr. 197, 1922, 4. sept. Citēts no:
Virza, E. Raksti. 7. sēj., 125. lpp.
14
Domājams, Virza te atsaucas uz sufrāžistu kustību un vienu no tās līderēm, proti, Emelīni Pankhērstu
(Emmeline Pankhurst, 18581928).
15
Virza, E. Brigaderes luga “Princese Gundega un karalis Brusubārda” Dailes un Aspazijas “Aspazija”
Nacionālā teātrī. Brīvā Zeme, Nr. 196, 1923, 6. sept. Citēts no: Virza, E. Raksti. 7. sēj., 206.207. lpp.
Pēc Pirmā pasaules kara Virzas dzejas sieviešu tēlu galerijā parādās jauns tēls –
spēcīgā lauciniece.
Vēl augsti slavēt tīk man mūsu laucinieces,
To stāvus spēcīgos un nodegušās sejas,
Un acis zilganās, kur gaiši spogulējas
Šās zemes tālumi un daiļums mīlīgais.
16
Šajā ziņā Virzas idejas ir saskaņā ar valdošo ideoloģisko strāvojumu, kas, no
vienas puses, dāvā sievietēm balstiesības, bet, no otras, joprojām uztur spēkā viedokli
par sievietei piemērotu vai nepiemērotu lomu sabiedrībā, uzvedības normām, kā
iederīgāko popularizējot mātes tēlu un liekot uzsvaru tieši uz laucinieku nozīmi
jaunizveidotās valsts stipru pamatu izveidē un ekonomiskās labklājības veicināšanā.
Ar Pirmā pasaules kara laikā Krievijas impērijas valsts varas īstenoto
ideoloģisko uzsvaru, noniecinot kara pretinieka kultūru, idejisko un militāro spēju,
sasaistās ideja, kas kopš tās pirmajiem pieminējumiem Virzas darbos ir saglabājusi un
pat pastiprinājusi savu nozīmību, – tas ir visa vāciskā noliegums. Šādu negatīvu
attieksmi, par spīti rusifikācijas centieniem, ko Virza pieredz jau skolas gados,
neizpelnās krievu kultūra. Par citu tautu mākslu, literatūru, piemēram, zviedru vai poļu,
ar kuriem Latvijas teritorijā arī saistās neviennozīmīgi vērtējamas vēsturiskās situācijas,
Virza neizsakās noraidoši, tieši pretēji šo tautu gara bagātības Virza nostata kā
paraugu latviešiem. Jau kopš 20. gadsimta sākuma, kad Virza sāk apgūt franču valodu,
franču kultūras slavinājums viņa publicistikas un dzejas darbos ir nerimstošs, vienlīdz
nerimstošs ir visa vāciskā noliegums. “[..] visi vācieši, kuri domā tālāki par nacionālo
un stāv sakarā ar vispār cilvēcisko, ienīst vācu kultūru. Gētem var pievienot
Šopenhaueru un Nīči – cilvēkus ar lielu garīgu pārākumu, kuri ar visu spēku saņemšanu
pūlas tikt vaļā no visa vāciskā. Līdz ar Gētes laikmetu aizveras pēdējais gaišais vācu
kultūras logs, un mēs redzam, ka pamazām mūsu acu priekšā izaug milzīga un
apvienota Vācijas tumšā ēka, aiz kuras aizrestotiem logiem tiek darīti visi, bet tikai ne
lielas un apgarotas kultūras darbi.”
17
Lasot Virzas Rakstu septīto sējumu, kurā apkopotas dzejnieka rakstītās teātra
un literatūras kritikas, nākas secināt, ka praktiski neviens vācu literatūras darbs
neizpelnās atzinību, vācu kultūras noniecinošais pretstatījums franču kultūrai Virzas
16
Virza, E. Gada tirgus. No: Virza, E. Raksti. 1. sēj. Rīga: Zinātne, 2005, 335. lpp.
17
Virza, E. Latvieši un vācu kultūra [1920]. No: Virza, E. Raksti. 2. sēj. Rīga: Zinātne, 2008, 267. lpp.
skatījumā mūsdienu izpratnē ir jautājumus raisošs: “Frančus nevar nekas tā apvainot,
kā, ja kāds vācietis uzraksta lugu, ņemdams sižetu no franču dzīves. Franču dabas
apburošais vieglums, viņu trauslā it iz pūtām austā sarunas valoda, pilna dzelošas
enerģijas, nava nokopējama. Sevišķi to neiespēj vācieši ar savu smago nopietnību un
iedzimto stīvumu, un, ja kāds no viņiem to mēģina darīt, cieš neizbēgamu neveiksmi.
Varbūt tas viņiem bija iespējams 18. gs., kad vācu sabiedrība vistuvāk bija piegājusi
franču garam. Bet, ja Heinrihs Manns, mūsu dienu vāciets, to ņemas darīt, tad uz viņu
jānoskatās stipri aizdomīgi.”
18
Citētais raksts, protams, skatāms arī laikmeta
kontekstā pavisam nesen beidzies Pirmais pasaules karš, kas vairoja nepatiku pret
visu vācisko, aktuāla ir Zemes reforma un vācbaltu muižniecības jaunais statuss (arī par
to Virza ir izteicis savu viedokli preses publikācijā), tomēr pilnīgs kādas tautas kultūras
mantojuma vērtības noliegums nav pamatojams vien ar vēsturisko situāciju, pilnībā
ignorējot mākslas tīrās kvalitātes.
Viens no Virzas idejiskajiem pamatkonceptiem, kura saknes, domājams,
meklējamas jau dzejnieka daiļrades sākumposmā un saistās ar Frīdriha Nīčes (Friedrich
Nietzsche) ideju popularitāti modernistu lokā, ir pūļa un izcilas personības attiecības.
Virza dzejas tekstos formulē, kas, viņaprāt, ir izcilības un vienlaikus arī tautas, nācijas
un valsts pamats. Krājumā “Laikmets un lira” (1923) tie ir Saimnieks Karavīrs
Dzejnieks.
19
Nākamajā krājumā “Skaidrība” (1927) iekļautajā dzejolī “Lūdzama diena
(pirmpubl. 1926) šai trīsvienībai tiek pievienots arī Zinātnieks.
Jūs, kuri pūlaties un savus laukus ariet
Jeb valsti sargājiet un viņas darbus dariet,
Jūs, dziesminieki, kas par daili sapņojiet,
Un zinātnieki, kam prāts mūžu dzelmēs iet,
Jel lūdziet augstāko, lai Viņa gars mūs skautu
Un atjaunotu mūs, un glābtu mūsu tautu!
20
Saimnieka cildinājums, kas sabalsojas ar Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma
ideoloģijas pamatprincipiem, Virzas daiļradē ir aktuāls jau desmitgadi pirms
1934. gada, arī dzejnieka pārliecība par Ulmaņa lēmumu pareizību, kas balstās tieši
izcilības un pūļa pretnostatījuma idejā – izcils saimnieks zina, kā valdīt pār savu saimi,
18
Virza, E. Legro kundze. Henrika Manna drāma trīs cēlienos. Brīvā Zeme, Nr. 287, 1922, 20. dec. Citēts
no: Virza, E. Raksti. 7. sēj., 149.–150. lpp.
19
Plašāk sk.: Kušnere, S. Varoņa un Vadoņa motīvs Edvarta Virzas lirikā. No: Aktuālas problēmas
literatūras zinātnē 18. Liepāja: LiepU, 2013, 186.193. lpp.
20
Virza, E. Lūdzama diena. [kr. “Skaidrība”]. No: Virza, E. Raksti. 3 sēj. Rīga: Zinātne, 2009, 287. lpp.
tātad arī valsts vadītājs, kurš apveltīts ar šādu saimnieka prasmju un talantu kopumu,
spēs valsti vadīt kā labu saimniecību. No šodienas viedokļa raugoties, var pieņemt, ka
dzejnieks bijis nekritisks, jo autoritāro režīmu rašanos Eiropā un to uzsākto Eiropas
pārdalīšanu uzskata par pozitīvu zīmi, tas redzams arī apskatā par Virzas braucienu uz
Vāciju 1938. gadā neilgi pēc hitleriskās Vācijas īstenotās Čehoslovākijai piederošā
Sudetu apgabala aneksijas: “Berlīnes tauta mani galīgi pārsteidza. Tad bija tikko
notikusi Sudetijas pievienošana
21
, un pēc šīs lielās uzvaras es cerēju redzēt gavilējošus
ļaudis, bet redzēju kustamies pa ielām pūli lēnu un nospiestu, un neviens tur nesmaidīja.
Laikam tam sakāmam vārdam ir taisnība, ka liela laime nospiež tāpat kā liela
nelaime.”
22
Tomēr laikmeta konteksta izpratne konkrētajā laikā būtiski atšķiras no
vērtējuma, ko distancēti var veikt nākamās paaudzes, zinot turpmāko vēstures gaitu.
Dzīves nogalē Virza attālinās no politiskās varas elites, tomēr padomju
okupācijas varas ieskatā Virzas politiskā neitralitāte nav vērā ņemama un dzejnieks tiek
uzskatīts par vienu no padomju varas nīstamākajiem autoriem tieši savu
nacionālpatriotisko uzskatu dēļ. Jau 1940. gada jūlijā tiek izdots rīkojums izņemt no
skolu bibliotēkām nevēlamo literatūru, tikai 1989. gadā žurnālā “Karogs” publicēts
saraksts “Tautai atdotas grāmatas”, tostarp arī Edvarta Virzas darbi. Jau 1940. gada
nogalē iela Rīgā, kam dots Edvarta Virzas vārds, tiek pārsaukta iepriekšējā vārdā – par
Strēlnieku ielu. Pēc dzejnieka nāves 1940. gada 1. martā latviešu presē ir simtiem viņa
vārda pieminējumu – pēc padomju okupācijas 1940. gada 17. jūnija vien daži –
noniecinot dzejnieka darbu. Turpretim trimdā Virzas “Straumēni” ir viena no pirmajām
Zviedrijā nokļuvušo latviešu bēgļu izdotajām grāmatām jau 1946. gadā. 1966. gadā
trimdā tiek izdots Gunara Janovska romāns “Pie Tornas”, kurā aprakstītas latviešu
leģionāru gaitas kara pēdējā ziemā. Tiek svinēta jau zaudētās valsts dibināšanas diena:
“Tad slējās kājās Nībe un deklamēja Virzas “Karogu” tik varenā spēkā un izjūtā, ka vīri
viņā klausījās senajā krīvu krīvā, kas tiem it rādīja nākotnes ainavu ar brīvos vējos
atraisīto karogu brāžamies pār mūsu zemes pilsētām un laukiem.”
23
Šādas zīmes
trimdas kultūrā ļauj secināt, ka Virzas personība un viņa darbi bijuši nozīmīgi no
okupētās Latvijas bēgļu gaitās pasaulē izklīdinātajiem latviešiem.
21
Te runa par Minhenes vienošanos, kas tika noslēgta 1938. gada septembrī un ļāva Vācijai anektēt
Čehoslovākijai piederošo vāciešu apdzīvoto Sudetu apgabalu.
22
Virza, E. Ceļojuma piezīmes. Brīvā Zeme, Nr. 9, 1939, 12. janv. No: Virza, E. Raksti. 7. sēj., 1312.
lpp.
23
Janovskis, G. Pie Tornas. Vesterosa: Ziemeļblāzma, 1966, 150. lpp.
Kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas Edvarta Virzas poēma “Straumēni”,
neskaitot publicējumu Rakstos, izdota astoņas reizes, dažādi citi darbi “Biķeris”,
“Pēdējās dzejas”, “Zaļā Zemgale” u. c., arī darbu izlases kopskaitā publicēti 17
grāmatās, kam pievienojami arī dzejnieka Raksti septiņos sējumos. Neatbildēts paliek
jautājums – cik plaši un daudz lasīti ir šie izdevumi, cik iederīgas un būtiskas ir Virzas
idejas mūsdienu sabiedriskās domas veidošanā, arī valsts ideoloģijā, tomēr
neapstrīdami, ka Virzas kā talantīga rakstnieka un viedokļa līdera paustās idejas
joprojām saglabā savu aktualitāti un tiek izmantotas konkrētas ideoloģijas Latvijas
brīvvalsts idejas – uzturēšanā.
Avoti un literatūra
[BD]. Opinion leaders. In: Business Dictionary. Available:
http://www.businessdictionary.com/definition/opinion-leaders.html [sk. 04.02.2018.].
[EB]. Ideology. In: Encyclopedia Britannica. Available: https://www.britannica.com/topic/ideology-
society [sk. 10.01.2019.].
[WP]. Opinion Leaders: The Circle of Influence. Available: http://www.washingtonpost.com/wp-
adv/media_kit/wp/pdf/OpinionLeaderBook_MediaKit.pdf [sk. 04.02.2018.].
Heine, H. Zur Geschichte der Religion und Philosophie in Deutschland. Zuerst in: Revue des deux
Mondes, De L’Allemagne depuis Luther (Première Partie: März, Deuxième Partie: November,
Troisième Partie: Dezember 1834). In: Der Salon. Bd. II (1835). Verfügbar:
http://gutenberg.spiegel.de/buch/378/1 [sk. 05.08.2014.].
Janovskis, G. Pie Tornas. Vesterosa: Ziemeļblāzma, 1966, 150. lpp.
Kušnere, S. Varoņa un Vadoņa motīvs Edvarta Virzas lirikā. No: Aktuālas problēmas literatūras zinātnē
18. Liepāja: LiepU, 2013, 186.193. lpp.
Lapiņš, J. Dzīve un darbi. No: Virza, E. Kopoti raksti. 1. sēj. Rīga: Valters un Rapa, 1938, 26. lpp.
Sarma, J. Edvarts Virza skolnieka gaitās. J. Sarmas apceres. Rokraksts. RTMM Nr. 587289 1-2. J. Sarm
R10/15-16.
Šķupele, I. Uzskatos par labu un ļaunu cilvēku novērojamās kopīgās realitātes saistība ar ideoloģisko
orientāciju un morāles pamatu nozīmīgumu. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte,
2011, 6. lpp. Pieejams: https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4686/20800-
Irina_Skupele_2011.pdf?sequence=1 [sk. 20.12.2018.].
Virza, E. Brigaderes luga “Princese Gundega un karalis Brusubārda” Dailes un Aspazijas “Aspazija”
Nacionālā teātrī. Brīvā Zeme, Nr. 196, 1923, 6. sept. Citēts no: Virza, E. Raksti. 7. sēj. Rīga:
Zinātne, 2018, 206.207. lpp.
Virza, E. Ceļojuma piezīmes. Brīvā Zeme, Nr. 9, 1939, 12. janv. No: Virza, E. Raksti. 7. sēj. Rīga:
Zinātne, 2018, 1312. lpp.
Virza, E. Gada tirgus. No: Virza, E. Raksti. 1. sēj. Rīga: Zinātne, 2005, 335. lpp.
Virza, E. Latvieši un vācu kultūra [1920]. No: Virza, E. Raksti. 2. sēj. Rīga: Zinātne, 2008, 267. lpp.
Virza, E. Legro kundze. Henrika Manna drāma trīs cēlienos. Brīvā Zeme, Nr. 287, 1922, 20. dec. Citēts
no: Virza, E. Raksti. 7. sēj. Rīga: Zinātne, 2018, 149.150. lpp.
Virza, E. Lūdzama diena. [kr. “Skaidrība”]. No: Virza, E. Raksti. 3 sēj. Rīga: Zinātne, 2009, 287. lpp.
Virza, E. Pāvestiem mainoties (vēstule no Parīzes). Latvis, Nr. 143, 1922, 21. febr. Citēts no: Virza, E.
Raksti. 7. sēj. Rīga: Zinātne, 2018, 102. lpp.
Virza, E. Vācu iespaids dažās mūsu politiskās partijās. Brīvā Zeme, Nr. 197, 1922, 4. sept. Citēts no:
Virza, E. Raksti. 7. sēj. Rīga: Zinātne, 2018, 125. lpp.
Virza, E. Zemniekiem [1919]. No: Virza, E. Raksti. 4. sēj. Rīga: Zinātne, 2011, 331. lpp.
Ideology and poetry. Edvarts Virza
Abstract
Opinion leaders play a crucial role in communicating ideological beliefs. These
are well-known public figures that the community trusts and whose ideas leave an
impact on the perception of the community. Edvarts Virzas creative oeuvre emphasizes
the ideas that raise awareness of various ideological concepts, which both resonate with
the dominant narratives of this time period and are also against the ideology accepted
by the state authorities. The opinions expressed by Virza on such issues as social
democracy, the “women’s question”, anti-German sentiments characteristic to the
1920s, as well as other questions have been addressed by the author of the research in
this article. The case of Virza also reveals the attitude of state authorities towards the
opinion-leaders, who have popularised opinions not tolerated by the authorities. It also
outlines the impact of political processes on the society’s attitude towards creative
personalities and their oeuvre at the time.
Keywords
Ideology, political power, opinion leaders, Edvarts Virza
ResearchGate has not been able to resolve any citations for this publication.
Dailes un Aspazijas "Aspazija" Nacionālā teātrī. Brīvā Zeme, Nr. 196, 1923, 6. sept
  • E Virza
  • Brigaderes
  • Luga
Virza, E. Brigaderes luga "Princese Gundega un karalis Brusubārda" Dailes un Aspazijas "Aspazija" Nacionālā teātrī. Brīvā Zeme, Nr. 196, 1923, 6. sept. Citēts no: Virza, E. Raksti. 7. sēj. Rīga: Zinātne, 2018, 206.-207. lpp.
  • E Virza
  • Ceļojuma
  • Piezīmes
Virza, E. Ceļojuma piezīmes. Brīvā Zeme, Nr. 9, 1939, 12. janv. No: Virza, E. Raksti. 7. sēj. Rīga: Zinātne, 2018, 1312. lpp.
Dievišķīgās rotaļas"), pirmpublicējums1919. gada 23. janvārī laikrakstā "Latvijas Sargs
  • Dzejolis
Dzejolis "Zemniekiem" (pārstrādāts iekļauts krājumā "Dievišķīgās rotaļas"), pirmpublicējums1919. gada 23. janvārī laikrakstā "Latvijas Sargs".
Vesterosa: Ziemeļblāzma
  • G Pie Janovskis
  • Tornas
Janovskis, G. Pie Tornas. Vesterosa: Ziemeļblāzma, 1966, 150. lpp.
Varoņa un Vadoņa motīvs Edvarta Virzas lirikā
  • S Kušnere
Kušnere, S. Varoņa un Vadoņa motīvs Edvarta Virzas lirikā. No: Aktuālas problēmas literatūras zinātnē 18. Liepāja: LiepU, 2013, 186.-193. lpp.
Edvarts Virza skolnieka gaitās
  • J Sarma
Sarma, J. Edvarts Virza skolnieka gaitās. J. Sarmas apceres. Rokraksts. RTMM Nr. 587289 1-2. J. Sarm R10/15-16.
Henrika Manna drāma trīs cēlienos. Brīvā Zeme
  • E Virza
  • Legro Kundze
Virza, E. Legro kundze. Henrika Manna drāma trīs cēlienos. Brīvā Zeme, Nr. 287, 1922, 20. dec. Citēts no: Virza, E. Raksti. 7. sēj. Rīga: Zinātne, 2018, 149.-150. lpp.
Pāvestiem mainoties (vēstule no Parīzes). Latvis, Nr. 143, 1922, 21. febr. Citēts no: Virza
  • E Virza
Virza, E. Pāvestiem mainoties (vēstule no Parīzes). Latvis, Nr. 143, 1922, 21. febr. Citēts no: Virza, E.