Content uploaded by Mihails Pupins
Author content
All content in this area was uploaded by Mihails Pupins on Nov 09, 2018
Content may be subject to copyright.
1
REKOMENDĀCIJAS
Emys orbicularis,
Bombina bombina, Triturus cristatus
POPULĀCIJU SAGLABĀŠANAI
DABAS PARKĀ “SILENE”
Mihails Pupiņš, Andris Čeirāns
Daugavpils, 2018
2
Ieteicamais citēšanas veids:
Latviešu valodā:
Pupiņš M., Čeirāns A. (2018): Rekomendācijas Emys orbicularis, Bombina bombina, Triturus
cristatus populāciju saglabāšanai Dabas parkā “Silene”. – Daugavpils: 41 lpp.
In English:
Pupins M., Ceirans A. (2018): Recommendations for Emys orbicularis, Bombina bombina,
Triturus cristatus populations’ conservation in Nature park “Silene” [Rekomendacijas Emys
orbicularis, Bombina bombina, Triturus cristatus populaciju saglabasanai Dabas parka
“Silene”]. – Daugavpils: 41 pp. (In Latvian, Abstract in English)
Recenzenti:
Ph.D. (Kand.biol.sci.) Sergey Drobenkov, Belarus
Dr.biol.sci. Prof. Tatyana Peskova, Russia
Ph.D. (Kand.biol.sci.) Oksana Nekrasova, Ukraine
Dr.biol. Prof. Artūrs Škute, Latvia
Materiāla izmantošanas gadījumā atsauce uz publikāciju un autoriem obligātā.
Kontakti ar autoriem:
e-mail: mihails.pupins@gmail.com
tel.: +371 29621191
Fotogrāfijas: Aija Pupiņa, Mihails Pupiņš
Ortofotokartes: Mihails Pupiņš, izmantots Google Earth
3
Saturs
Abstract ......................................................................................................................................................... 3
1. Ievads. Silenes DP herpetofaunas sugu kompleksa aizsardzības koncepcija ............................................ 4
2. Silenes DP izvēle un stratēģiska loma E.orbicularis populāciju uzlabošanai Latvijā .................................. 5
3. E.orbicularis populāciju situācija Silenes DP ............................................................................................. 6
4. Faktori, negatīvi ietekmējošie E.orbicularis populācijas Silenes DP un aizsardzības pret tiem pasākumi 7
5. E.orbicularis populāciju aizsardzības pasākumu lokalizācija un regularitāte Silenes DP ........................ 14
6. E.orbicularis Silenes DP aizsardzības pasākumu lokalizāciju ortofotokartes .......................................... 22
Pateicības .................................................................................................................................................... 37
Literatūra ..................................................................................................................................................... 38
Abstract
Triturus cristatus, Bombina bombina, and Emys orbicularis are rare and protected herpetofauna
species in Europe, Latvia, and in neighboring countries (Drobenkov et al. 2005; Drobenkov
2012). Only small populations of these species are known at the species range border in Latvia
(Siliņš 1936; Siliņš, Lamsters 1934; Kuzmin et al. 2008; Pupiņš, Pupiņa 2011; Čeirāns et al. 2015;
Pupins et al. 2017). All three species inhabit Nature Park “Silene” and were registered here in
common habitats (Čeirāns et al. 2015). The species in Latvia and in Nature Park “Silene” are
limited by Latvian cold climate (Tytar et al. 2018), threatened by overgrowing and degradation
of habitats, predators, parasites, new (Ardea albaand, Egretta garzetta etc.) and invasive
species (Perccottus glenii, Nyctereutes procyonoides, Neovison vison, and Ondatra zibethicus
etc.) (Pupiņš, Pupiņa 2012; Pupina et al. 2015), populations decline and fragmentation (Pupiņa
et al. 2018). In the research the threats were investigated and analyzed, and habitats and
populations optimization measures (Pupiņš et al. 2010) are developed and suggested in
accordance with the data of authors’ researches (Pupiņa, Pupiņš 2015; Pupiņš, Pupiņa 2015;
Pupins et. al 2016), data of other nature conservation projects (Pupina, Pupins 2014; Pupins,
Pupina 2014), and species conservation plans in Latvia (Pupiņš, Pupiņa 2007, 2008; Pupina,
Pupins 2016).
4
1. Ievads. Silenes DP herpetofaunas sugu kompleksa
aizsardzības koncepcija
1.1. Emys orbicularis Silenes DP ir ūdens biotopu lietussarga suga priekš Bombina bombina,
Triturus cristatus; olu dēšanas sauszemes biotopu lietussarga suga – priekš L.agilis. Visas šīs
sugas Silenes DP mīt E.orbicularis biotopos.
1.2. Lielāka daļa pasākumu, kas uzlabos E.orbicularis dzīvotnes Silenes DP – ūdens biotopus,
padarīs tos par optimālākiem arī priekš B.bombina un T.cristatus.
1.3. Lielāka daļa pasākumu, kas uzlabos E.orbicularis olu dēšanas sauszemes biotopus Silenes
DP, padarīs tos par optimālākiem arī priekš Lacerta agilis.
1.4. Ūdens un mitro zemju biotopu koridori Silenes DP, izveidoti priekš E.orbicularis, tiks
izmantoti, ka dzīvotnes un migrācijas koridori citām sugām: B.bombina, T.cristatus.
Attēls: Izaudzis E.orbicularis, izlaists DP Silene 2014.g. populācijas Nr. POP_Ilgas_1_Ieleja
papildināšanai. 2018.g.
5
2. Silenes DP izvēle un stratēģiska loma E.orbicularis
populāciju uzlabošanai Latvijā
Silenes DP teritorija un tās dienvidi tika izvēlēti 2009.g., ka populāciju atjaunošanai izaudzēto
E.orbicularis Latvijas vēsturē pirmās izlaišanas dabā teritorija sakarā ar sekojošiem faktiem:
2.1. Dabas aizsardzības pārvalde atļāva izlaist E.orbicularis dabā bruņurupuču atradņu vietās
(Pupiņš, Pupiņa 2008): un Silenes DP teritorijā vēsturiski tika reģistrētas 4 E.orbicularis atradnes,
no tām vienai atradnei ir 4., augstākas ticamības pakāpe (Pupins, Pupina 2008; Pupiņš, Pupiņa
2012; Pupins, Pupina, Pupina Ag. 2017).
2.2. E.orbicularis Latvijā ir dienvidu suga, kas mīt šeit uz Eiropas areāla ziemeļu robežas
(Meeske, Pupins 2009): un Silenes DP ir visdienvidnieciskākā dabas parka aizsargājamā teritorijā
Latvijā.
2.3. E.orbicularis Latvijā ir svarīgi ģenētiskie kontakti ar stiprākām dienvidu populācijām Lietuvā
un Baltkrievijā (Drobenkov 2012): un Silenes DP robežojas ar Baltkrievijas teritoriju, kur
E.orbicularis tika atrasti Braslavas apkaimē (~16 km no Silenes DP) un tika novēroti pie
Baruniem (~10 km no Silenes DP) (Pupins et al. 2010); attālums no Silenes DP līdz Lietuvai ir
~3,5 km.
2.4. E.orbicularis migrācijām un izplatīšanai aktīvi izmanto ūdens ceļus un mitrus biotopus: un
Silenes DP teritorija ir ļoti bagāta ar tiem, šie ūdens ceļi pariet arī Baltkrievijā (daudzi purvi,
upītes, lieli ezeri Riču un Sitas).
2.5. E.orbicularis Latvijā ir apdraudēta suga kam ir letāli antropogēnie tehniskie faktori (zemju
uzaršana, pļavu pļaušana, transports u.c.) (Pupiņš, Pupiņa 2008; Meeske, Pupins 2009): un
Silenes DP dienvidi ir teritorija ar mazattīstītām lauksaimniecību un ceļu infrastruktūru.
2.6. E.orbicularis Latvijā ir apdraudēta suga, kam traucē cilvēku esamība (Pupiņš, Pupiņa 2008;
Meeske, Pupins 2009): un Silenes DP dienvidi ir mazapdzīvota teritorija, tai pieguļ Baltkrievijas
arī mazapdzīvota teritorija.
2.7. E.orbicularis ir vajadzīga stingra aizsardzība: un Silenes DP pierobežu zonā papildus
aizsardzību nodrošina robežsardze (šeit aizliegts atrasties bez caurlaides). Baltkrievijas
robežsardze arī nodrošina līdzīgo papildus aizsardzību no Baltkrievijas puses.
2.8. E.orbicularis ir nepieciešami ūdens biotopi (purvi, dīķi, ezeriņi, upītes) un tuvumā olu
dēšanas sauszemes biotopi (smilšaini maz aizauguši pauguri) (Drobenkov 2012; Pupiņš, Pupiņa
2008): un Silenes DP teritorijas dienvidos ir tādas teritorijas.
2.9. E.orbicularis apdraud eksotiskie bruņurupuči (Pupins 2007; Pupins, Pupina 2011), to
slimības un parazīti: un Silenes DP teritorija ir maz apdzīvota un maz apmeklējama, kas
samazina tropisko bruņurupuču izlaišanas dabā risku.
2.10. Pirmā Latvijā E.orbicularis izlaišana dabā ir eksperimentāls, ļoti atbildīgs un riskants
process (pirms izlaišanas E.orbicularis tika audzēti zookultūrā ap 5-8 gadiem (Pupins et al. 2016)
un pieprasa populāciju regulāro izpēti un monitoringu: un Silenes DP atrodas Daugavpils
Universitātes biologu mācību bāze “Ilgas”, kas atvieglo populāciju monitoringu un kontroli.
2.11. E.orbicularis ir suga, kas ilgi dzīvo (līdz 120 gadiem) un lēni attīstās (ap 8-15 gadiem līdz
dzimumspējai): un Silenes DP mērķa teritoriju īpašnieki atbalstīja un atļāva E.orbicularis
izlaišanu tajās un apsolīja nepārveidot šo teritoriju biotopus nākotnē.
6
3. E.orbicularis populāciju situācija Silenes DP
3.1. Silenes DP teritorijā vēsturiski tika reģistrētas 4 E.orbicularis atradnes, no tām vienai
atradnei (pieaugusi mātīte, 20.07.1995.) ir 4., augstākas ticamības pakāpe.
3.2. Realizējot Eiropas purva bruņurupuču aizsardzības plānu Latvijā, projekta LIFE-
HerpetoLatvia ietvaros 2014.g. Silenes DP tika izlaisti daba 6-8 gadu veci zookultūrā pavairotie
un izaudzētie 42 purva bruņurupuči trīs vietās, kur tika atjaunoti biotopi un veidotas
populācijas:
3.2.1. Populācija Nr. POP-Ilgas-1-Ieleja (55.692485°; 26.786369°): 12 īpatņi.
3.2.2. Populācija Nr. POP-Ilgas-2-Kaskade (55.690507°; 26.787994°): 15 īpatņi.
3.2.3. Populācija Nr. POP-Ilgas-3-Strauts (55.684709°; 26.770753°): 15 īpatņi.
Attēli: 1. Pastiprināto DP Silene E.orbicularis populāciju izvietojums. 2. Sub-adultus E.orbicularis izlaišana
DP Silene 2014.g. populācijas Nr. POP_Ilgas_3_Strauts papildināšanai.
3.3. Izlaistie bruņurupuči tika regulāri novēroti izlaišanas vietās 2014.g., 2015.g., 2016.g.,
2017.g. 2018.g. kopā tika novēroti 18 īpatņi.
Attēli: 1. Pieaudzis E.orbicularis (populācija Nr. POP_Ilgas_1_Ieleja) pēc pirmās ziemošanās, pavasaris,
2015.g. 2. Pieaudzis E.orbicularis (populācija Nr. POP_Ilgas_1_Ieleja) vasarā, 2018.g.
1.
2.
1.
2.
7
4. Faktori, negatīvi ietekmējošie E.orbicularis populācijas
Silenes DP un aizsardzības pret tiem pasākumi
(1 Faktora bīstamības pakāpe: * - vidēji bīstams; ** - ļoti bīstams; *** - apdraud populāciju eksistenci)
(2 Pasākuma svarīguma pakāpe: 1 - vidēji svarīgs; 2 - ļoti svarīgs; 3 - neizpildīšana apdraud populāciju eksistenci)
Apdraudējums
SNP
1Bīstamības
pakāpe
SNP
Apdraudējuma negatīvā
ietekme SNP
Rekomendējamie pasākumi
SNP
2 Pasākuma
svarīguma
pakāpe SNP
4.1. Dabiskie klimatiskie draudi
4.1.1. Aukstais
laiks aktīvajā
sezonā.
** 1) Bruņurupuči nesaņem
pietiekošo siltumu.
1) Noēnojošo krūmu, koku
un niedru izciršana
barošanas biotopos.
2) Sauļošanas vietu
ierīkošana barošanas
biotopos.
2
1
4.2. Dabiskie biotopu draudi
4.2.1.
Barošanas
biotopu (dīķi,
grāvji, purviņi)
aizaugšana un
noēnošana.
*** 1) Biotopi ir noēnoti un
pārāk auksti.
2) Gaismas trūkuma dēļ
veidojas barības trūkums
dīķos un izmainās
ekosistēmas.
1) Biotopu monitorings.
2) Noēnojošo krūmu, koku
un niedru izciršana
barošanas biotopos.
3) Jauno dīķu - barošanas
biotopu izveide.
4) Sauļošanas vietu
ierīkošana barošanas
biotopos.
2
2
3
1
4.2.2. Olu
dēšanas
biotopu
(smilšainie
pauguri)
aizaugšanās un
noēnošanās.
*** 1) Izdētas olas var
neattīstīties.
2) Mātītēm jāiet dēt olas
citās vietās, pārāk tālu, kas
ir bīstami.
3) Stimulē plēsēju aktivitāti
olu dēšanas vietās.
1) Biotopu monitorings.
2) Olu dēšanas vietu
atbrīvošana no krūmu, koku
un zāles aizaugšanas.
3) Atklātas smilts zonu un
pauguru izveide olu dēšanas
vietās.
2
3
2
4.2.3.
Ziemošanas
biotopu (dīķi,
grāvji, purviņi)
pārpildīšanas
ar dūņām.
** 1) Ziemā ūdenstilpe var
caursalst.
1) Biotopu monitorings.
2) Dīķu tīrīšana no dūņām.
2
1
4.2.4.
Migrācijas
* 1) Biotopi ir noēnoti un ir
pārāk auksti
1) Biotopu monitorings.
2) Migrācijas ūdens ceļu
2
8
biotopu
(strauti, grāvji,
upītes)
aizaugšana un
noēnošana.
bruņurupučiem.
atbrīvošana no krūmu, koku
un niedru aizaugšanas.
1
4.3. Dabiskie sugas draudi
4.3.1. Vietējas
plēsīgas zivs
sugas (līdaka
u.c.).
** 1) Plēsonība uz mazuļiem. 1) Plēsīgo zivju sugu
monitorings barošanas
biotopos.
2) Barošanas biotopu
ūdenstilpju bez ūdens
kontakta ar citām
ūdenstilpēm izveide.
3) Izžūstošo dīķu izveide.
4) Iedzīvotāju un
apmeklētāju (īpaši
makšķernieku) izglītošana
par zivju sugu neizplatīšanu
(stendi, www).
1
2
1
2
4.3.2. Vietējas
plēsīgas
bruņurupučie
m zīdītāju
sugas (ūdrs,
lapsa, meža
cūka, ezis u.c.).
*** 1) Plēsonība uz olām.
2) Plēsonība uz mazuļiem.
3) Plēsonība uz
pieaugušajiem, īpaši ziemā
(ūdrs) un uz mātītēm olu
dēšanas laikā.
4) Parazītu pārnešanas
vektors.
1) Plēsēju zīdītāju sugu
monitorings barošanās un
olu dēšanas biotopos.
2) Olu dēšanas vietu un
barošanās biotopu
apžogošana.
3) Olu dēšanas vietu
pietuvināšana barošanas
biotopiem (un otrādi).
4) Plēsēju zīdītāju
atbiedēšana olu inkubēšanās
laikā (10 maijs – 10
septembris).
1
3
3
2
4.3.3. Vietējas
putnu sugas
(zivju gārnis,
stārķis u.c.).
** 1) Plēsonība uz mazuļiem
un juvenīliem
bruņurupučiem.
2) Konkurence par barību.
3) Konkurence par
sauļošanas vietām.
4) Parazītu pārnešanas
vektors.
1) Putnu mērķa sugu
monitorings barošanās
biotopos.
2) Putnu atbiedēšana.
1
2
4.3.4. Vietējas
parazītu sugas
(bruņurupuču
dēles u.c.).
*** 1) Parazītizms uz
bruņurupučiem.
2) Citu parazītu pārnešanas
1) Parazītu monitorings
populācijās.
2) Sauļošanās vietu izveide.
2
2
9
vektors.
3) Slimo bruņurupuču
ārstēšana.
3
4.4. Invazīvie sugas un biotopu draudi
4.4.1. Invazīvas
zivju sugas:
Perccottus
glenii u.c.
** 1) Iespējamā plēsonība uz
mazuļiem.
2) Konkurence par barību.
3) Ekosistēmu izmaiņas.
4) Jauno parazītu sugu
izplatīšana.
5) Parazītu pārnešanas
jauns vektors.
1) Invazīvo zivju sugu
monitorings.
2) Barošanas biotopu
ūdenstilpju bez ūdens
kontakta ar citām
ūdenstilpēm izveide.
3) Izžūstošo dīķu izveide.
4) Mērķa sugas īpatņu skaita
samazināšana bruņurupuču
barošanās periodā.
5) Iedzīvotāju un
apmeklētāju (īpaši
makšķernieku un zemes
saimnieku) izglītošana par
zivju neizplatīšanu Silenes NP
(stendi, www).
2
2
1
1
3
4.4.2. Invazīvas
un svešas
bruņurupuču
un citu rāpuļu
sugas
(Trachemys
scripta u.c.).
*** 1) Iespējamā plēsonība uz
mazuļiem.
2) Konkurence par barību,
sauļošanas un olu dēšanas
vietām.
3) Jauno parazītu sugu
izplatīšana.
4) Parazītu pārnešanas
jauns vektors.
1) Invazīvo rāpuļu sugu
monitorings.
2) Konstatēto svešo sugu
rāpuļu īpatņu izķeršana.
3) Iedzīvotāju un
apmeklētāju (īpaši
atpūtnieku) izglītošana par
svešo sugu neizlaišanu dabā
un neievešanu Silenes DP
(stendi, www).
2
3
3
4.4.3. Invazīvas
un svešas
zīdītāju sugas
(jenotsuns,
Amerikas
ūdele, ondatra
u.c.), gaidāmā
Latvijā suga
Amerikas
jenots Procyon
lotor.
*** 1) Plēsonība uz olām.
2) Plēsonība uz mazuļiem.
3) Plēsonība uz
pieaugušajiem, īpaši uz
mātītēm olu dēšanas laika.
4) Konkurence par barību.
5) Parazītu un jauno
parazītu pārnešanas jauns
vektors.
1) Invazīvo zīdītāju sugu
monitorings barošanās un
olu dēšanas biotopos.
2) Olu dēšanas vietu un
barošanās biotopu
apžogošana.
3) Olu dēšanas vietu
pietuvināšana barošanās
biotopiem (vai otrādi).
4) Medību uz invazīvo
zīdītāju sugām atļaušana olu
inkubēšanās laikā (10 maijs –
10 septembris).
1
3
3
1
4.4.4. Jaunas
un invazīvas
*** 1) Plēsonība uz mazuļiem
un juvenīliem
1) Invazīvo putnu sugu
monitorings barošanas
1
10
putnu sugas
(lielais baltais
gārnis Egretta
alba, mazais
baltais gārnis
Egretta
garzetta, Jūras
krauklis
Phalacrocorax
carbo u.c.
bruņurupučiem.
2) Konkurence par barību.
3) Konkurence par
sauļošanas vietām.
4) Parazītu un jauno
parazītu pārnešanas jauns
vektors.
biotopos.
2) Invazīvo putnu sugu
atbiedēšana.
3) Medību uz invazīvo putnu
mērķa sugām atļaušana (ja ir
iespējams).
2
1
4.4.5. Invazīvas
parazītu sugas.
*** 1) Parazītizms uz
bruņurupučiem.
2) Citu parazītu pārnešanas
vektors.
1) Invazīvo parazītu sugu
monitorings populācijās.
2) Sauļošanās vietu izveide
(pret dēlēm).
3) Invadēto bruņurupuču
ārstēšana.
2
3
3
4.4.6. Invazīvas
augu
sauszemes
sugas
(Solidago
canadensis,
Sosnovska
latvānis
Heracleum
sosnovskyi
u.c.).
** 1) Izkonkurē vietējas augu
sugas, izmainot un
noēnojot olu dēšanas un
barošanas biotopus.
1) Invazīvo mērķa augu sugu
monitorings.
2) Invazīvo mērķa augu sugu
izpļaušana un cita
iznicināšana olu dēšanas un
barošanās biotopos (un min.
10 m ap biotopiem).
1
2
4.4.7. Invazīvas
augu ūdens
sugas (Elodea
canadensis
u.c.).
* 1) Izkonkurē vietējas augu
sugas, izmainot un
noēnojot barošanas un
ziemošanas biotopus.
1) Invazīvo ūdens mērķa
augu sugu monitorings.
2) Invazīvo ūdens mērķa
augu sugu aizaugumu
izņemšana.
1
1
4.5. Antropogēnie draudi
4.5.1.
Bruņurupuču
mērķa
izķeršana.
*** 1) Cilvēki speciāli izķer
bruņurupučus, parasti
mājas turēšanai vai
pārdošanai (lielākoties
mātītes olu dēšanas laikā,
dzīvnieki mirst).
1) Izķeršanas dabā
aizliegums (ir ieteicams,
atrodot bruņurupuci, uzreiz
ziņot bruņurupuču SAP
koordinatoram).
2) Cilvēku, īpaši apmeklētāju
un zemes īpašnieku,
izglītošana par bruņurupuču
neizķeršanu (brīdinošo
stendu izvietošana SNP
apmeklēšanas vietās un
populāciju teritorijās, www).
3) Visu darbību populāciju
3
3
11
teritorijās (arī ekskursiju,
taku un pētījumu) obligāta
saskaņošana ar bruņurupuču
SAP koordinatoru.
3
4.5.2. Īpatņu
nejauša
izķeršana,
makšķerējot
un ķerot zivis
ar tikliem un
murdiem.
*** 1) Cilvēki nejauši izķer
bruņurupučus (dzīvnieki
noslīkst tiklos vai mirst no
aprītā āķa).
1) Makšķerēšanas uz
bruņurupučiem pievilcīgo
esmu (sliekas, kāpuri, gaļa,
moluski utt.) populāciju
teritorijās aizliegšana.
2) Murdu izmantošana, arī
zinātniskiem mērķiem, tikai
ar piekļuvi gaisām (ar
pludiņu murdam iekšā).
3) Cilvēku, īpaši
makšķernieku un zemes
īpašnieku, izglītošana par
makšķerēšanas
ierobežojumiem Silenes DP
(brīdinošo stendu
izvietošana SNP
apmeklēšanas vietās un
populāciju teritorijās, www).
3
2
3
4.5.3.
Populāciju
traucēšana.
** 1) Bruņurupuči nespēj veikt
nepieciešamas ekoloģiskās
un bioloģiskās aktivitātes.
1) Populāciju mērķa
ūdenstilpēs peldēšanas un
rekreācijas aizliegšana.
2) Cilvēku, īpaši apmeklētāju,
izglītošana par netraucēšanu
bruņurupučiem (brīdinošo
stendu izvietošana SNP
apmeklēšanās vietās un
populāciju teritorijās, www).
3) Izglītojošas un izpētes
darbību populāciju teritorijās
saskaņošana ar bruņurupuču
SAP koordinatoru.
4) Saimniecības darbību
populāciju teritorijās
saskaņošana ar bruņurupuču
SAP koordinatoru.
2
2
3
3
4.5.4.
Transporta
ietekme.
*** 1) Īpatņi ir traumēti un
mirst migrējot pārī ceļiem
(īpaši mātītes olu dēšanas
laikā un mazuļi, migrējot
pēc izšķilšanās).
1) Žodziņu gar ceļa malu un
bruņurupuču parēju izveide
senzitīvajās vietās.
2) Autovadītājiem brīdinošo
zīmju uzstādīšana pie
iebraukuma senzitīvajās
vietās.
3) Autovadītāju -
3
3
12
apmeklētāju izglītošana par
ātruma samazināšanu un
īpašu uzmanību senzitīvajās
vietās (brīdinošo stendu
izvietošana SNP
apmeklēšanas vietās un
populāciju teritorijās).
1
4.5.5.
Meliorācija un
dīķu darbi un
nosusināšana.
*** 1) Tiek iznicināti barošanas
un migrāciju biotopi.
2) Tiek traucētas
populācijas.
1) Meliorācijas un dīķu
nosusināšanas aizliegšana
populāciju teritorijās.
2) Saimniecības darbību
populāciju teritorijās
saskaņošana ar bruņurupuču
SAP koordinatoru.
3
3
4.5.6. Bebru un
to dambju
iznicināšana.
** 1) Tiek iznicināti barošanas
un migrāciju biotopu
dabiskie uzturētāji - bebri.
2) Tiek iznicināti barošanas
un migrāciju biotopi.
3) Tiek traucētas
populācijas.
1) Bebru un to dambju
iznicināšanas aizliegšana
populāciju teritorijās.
2) Saimniecības darbību
populāciju teritorijās
saskaņošana ar bruņurupuču
SAP koordinatoru.
3
2
4.5.7.
Lauksaimniecīb
as darbi un
smilts ieguve.
*** 1) Tiek iznicināti olu
dēšanas un migrāciju
biotopi.
2) Tiek traucētas
populācijas.
1) Lauksaimniecības darbu
un smilts ieguves aizliegšana
populāciju mērķa teritorijās.
2) Saimniecības darbību
populāciju teritorijās
saskaņošana ar bruņurupuču
SAP koordinatoru.
3
2
4.5.8. Meža
darbi un smilts
ieguve.
** 1) Tiek iznicināti olu
dēšanas un migrāciju
biotopi.
2) Tiek traucētas
populācijas.
1) Saimniecības darbību
populāciju teritorijās
saskaņošana ar bruņurupuču
SAP koordinatoru.
2
4.5.9. Brīvi
staigājošie
saimnieku
suņu
populāciju
mērķa
teritorijās.
*** 1) Tiek iznicināti olas,
jaunie un pieaugušie īpatņi.
2) Tiek traucētas
populācijas.
1) Brīvi staigājošo suņu
aizliegšana populāciju mērķa
teritorijās.
3
4.6. E.orbicularis populāciju draudi (augša minēto draudu ietekmes rezultātā)
4.6.1.
Populāciju
samazināšanas
*** 1) Populācija nespēj sevi
uzturēt skaitliski.
1) Populāciju monitorings.
2) Populāciju papildināšana
3
3
13
skaitā.
ar zookultūras īpatņiem.
4.6.2.
Dzimuma un
vecuma
struktūras
sabrukums.
*** 1) Populācija nespēj sevi
atjaunot un uzturēt.
1) Populāciju struktūras
monitorings.
2) Populāciju papildināšana
ar zookultūras īpatņiem.
2
3
4.6.3.
Populāciju
izretināšanas.
*** 1) Populācijas nespēj
kontaktēties un apmainīties
ar īpatniem.
1) Populāciju izplatības
monitorings.
2) Populāciju papildināšana
ar zookultūras īpatņiem.
3) Tiltu populāciju izveide.
2
3
3
4.6.4.
Populāciju
fragmentācija.
*** 1) Populācijas samazinās
skaitliski un teritoriāli.
2) Nespēj kontaktēties un
apmainīties ar īpatniem.
1) Populāciju skaita un
izplatības monitorings.
2) Populāciju papildināšana
un atjaunošana ar zookultūrā
izaudzētiem īpatņiem.
3) Tiltu populāciju izveide.
3
3
3
4.6.5.
Populāciju
ģenētiskās
daudzveidības
samazināšanas
.
** 1) Populācijas nespēj
pielāgoties vides izmaiņām.
1) Populāciju ģenētiskais
monitorings.
2) Populāciju papildināšana
ar zookultūrā izaudzētiem
ģenētiski daudzveidīgiem
īpatņiem.
3) Tiltu populāciju izveide
(biotopu optimizācija un
īpatņu izlaišana).
2
3
3
+
Attēli: Invazīvas un svešas sugas, bīstamas mērķa sugām Silenes DP: baltais zivju gārnis, sarkanausu
bruņurupucis, jenotsuns, rotans.
14
5. E.orbicularis populāciju aizsardzības pasākumu lokalizācija
un regularitāte Silenes DP
* pasākumu apjoms, vietas, metodes un raksturs var būt mainīti atbilstoši aktuālo pētījumu datiem.
Esošo populāciju teritorijas (Att.1.-3.):
1. Populācija Nr. POP-Ilgas-1-Ieleja (55.692485°; 26.786369°).
2. Populācija Nr. POP-Ilgas-2-Kaskade (55.690507°; 26.787994°).
3. Populācija Nr. POP-Ilgas-3-Strauts (55.684709°; 26.770753°).
Pasākuma
nosaukums un Nr.
Pasākuma apraksts Teritorija
ortofotokartē
Regularitāte
5.1. Monitoringa pasākumi
5.1.1. Biotopu
monitorings
Tiek novadīts, izmantojot rāpuļu ekspertu un
E.orbicularis SAP koordinatora vizuālo
novērtējumu (aizaugšanas pakāpe, ūdens
līmenis, citi draudi).
Visu
populāciju
teritorijās.
1 reizi 3 gados
5.1.2. Plēsīgo zivju
sugu monitorings
barošanas
biotopos.
Tiek veikts, izmantojot roku tīklus un tīkliņus,
vizuālo uzskaiti. Aizliegts izmantot
elektrozveju un tiklus.
Visu
populāciju
teritorijās.
1 reizi 3 gados
5.1.3. Plēsēju
zīdītāju sugu
monitorings
barošanas un olu
dēšanas biotopos.
Jāizmanto standarta metodes, nekaitīgas
bruņurupučiem.
Visu
populāciju
teritorijās.
Zīdītāju uzskaites
datu
izmantošana
5.1.4. Putnu
mērķa sugu
monitorings
barošanas
biotopos.
Tiek veikts standarta metodēm. Visu
populāciju
teritorijās.
Putnu uzskaites
datu
izmantošana
5.1.5. Parazītu
monitorings
populācijās.
Tiek veikts, izmantojot standarta metodes,
nekaitīgus bruņurupučiem.
Visu
populāciju
teritorijās.
1 reizi 2 gados
5.1.6. Invazīvo
zivju sugu
monitorings.
Tiek veikts, izmantojot roku tīklus un tīkliņus,
murdus ar bruņurupuču elpošanas ar gaisu
iespējamību (pludiņš murdā). Aizliegts
izmantot elektrozveju un tiklus.
Visu
populāciju
teritorijās.
1 reizi 3 gados
5.1.7. Invazīvo
rāpuļu sugu
Tiek veikta, izmantojot vizuālo uzskaiti,
murdus ar bruņurupuču elpošanas ar gaisu
Visu
populāciju
Kopā ar
bruņurupuču
15
monitorings.
iespējamību (pludiņš murdā). Aizliegts
izmantot elektrozveju un tiklus utt.
teritorijās.
populāciju
monitoringu
5.1.8. Invazīvo
zīdītāju sugu
monitorings
barošanas un olu
dēšanas biotopos.
Jāizmanto standarta metodes, nekaitīgas
bruņurupučiem.
Visu
populāciju
teritorijās.
Zīdītāju uzskaites
datu
izmantošana
5.1.9. Invazīvo
putnu sugu
monitorings
barošanas
biotopos.
Tiek veikts standarta metodēm. Visu
populāciju
teritorijās.
Putnu uzskaites
datu
izmantošana
5.1.10. Invazīvo
parazītu
monitorings
populācijās.
Tiek veikts, izmantojot standarta metodes,
nekaitīgus bruņurupučiem.
Visu
populāciju
teritorijās.
1 reizi 2 gados
5.1.11. Invazīvo
mērķa augu sugu
monitorings.
Tiek veikts, izmantojot standarta botāniskas
metodes.
Visu
populāciju
teritorijās.
1 reizi 5 gados
5.1.12. Invazīvo
ūdens mērķa augu
sugu monitorings.
Tiek veikts, izmantojot standarta botāniskas
metodes.
Visu
populāciju
teritorijās.
1 reizi 5 gados
5.1.13.
Bruņurupuču
populāciju un
īpatņu skaita
monitorings.
Tiek veikts, izmantojot vizuālo uzskaiti,
murdus ar bruņurupuču elpošanas ar gaisu
iespējamību (pludiņš murdā).
Aizliegts izmantot elektrozveju un tiklus utt.
Visu
populāciju
teritorijās.
1 reizi gadā
5.1.14. Populāciju
dzimuma un
vecuma struktūras
monitorings.
Tiek veikts, izmantojot vizuālo uzskaiti,
murdus ar bruņurupuču elpošanas ar gaisu
iespējamību (pludiņš murdā).
Aizliegts izmantot elektrozveju un tiklus utt.
Visu
populāciju
teritorijās.
1 reizi gadā
5.1.15. Populāciju
izplatības
monitorings.
Tiek veikts, izmantojot iedzīvotāju aptauju,
vizuālo uzskaiti, murdus ar bruņurupuču
elpošanas ar gaisu iespējamību (pludiņš
murdā).
Aizliegts izmantot elektrozveju un tiklus utt.
Visu
populāciju
teritorijās.
1 reizi gadā
5.1.16. Populāciju
ģenētiskais
monitorings.
Tiek veikts, izmantojot ģenētiskās un
molekulāras bioloģijas metodes.
Visu
populāciju
teritorijās.
1 reizi 5 gados
5.2. Biotopu uzlabošanas pasākumi
5.2.1. Noēnojošo
krūmu, koku un
Noēnojošie augi tiek izcirsti mozaiski, īpaši no
ūdenstilpes dienvidpuses, atbrīvojot 50-60%
Att. 5.2.1. Pēc vajadzības
atbilstošajā gada
16
niedru izciršana
barošanas
biotopos.
no ūdenstilpes krasta līnijas, atstājot
aizsargjoslu pret ziemeļu vēja.
periodā
5.2.2. Sauļošanas
vietu ierīkošana
barošanas
biotopos.
Sauļošanas vietas tiek izgatavotas no koku
stumbriem un zariem, dēlēm, mākslīgiem
piekrastes pauguriem tā, lai daļa priekšmeta
ir virs ūdens, bet daļa – zem ūdens, tā, lai
bruņurupuči varētu iziet no ūdens. Daudzums
vienā dīķī – 3-5 sauļošanas vietas dažādās
vietās (sauļošanas no rīta, dienas un vakara
laikā).
Att. 5.2.2. Pēc vajadzības
atbilstošajā gada
periodā
5.2.3. Jauno dīķu -
barošanas biotopu
izveide.
Jaunie dīķi tiek izveidoti 10-100 m attālumā
no blakus esošām ūdenstilpēm bijušo dīķu
vietās, reljefa pazeminājumos, paplašinot un
padziļinot esošas ūdenstilpes (strautus,
purvus, grāvjus). Dīķu platība 20-200 kv.m. un
vairāk. Krasta līnija ir mozaiska. Dīķu dziļums:
1-1,5 m, ar plāto litorāles zonu (dziļums 20-
50cm, ap 20-50% no dīķa platības),
ziemošanas zona ap 1-1,5 m dziļa, ap 10-30%
no dīķa platības.
Att. 5.2.3. Pēc vajadzības
atbilstošajā gada
periodā
5.2.4. Olu dēšanas
vietu atbrīvošana
no krūmu, koku un
zāles aizaugšanas.
Olu dēšanas vietas tiek mozaiski atbrīvotas no
aizaugšanas (70-90% no platības). Tiek atstāti
atsevišķi priežu koki, atstāti aizaugumi no
ziemeļpuses.
Att. 5.2.4. Pēc vajadzības
atbilstošajā gada
periodā
5.2.5. Migrācijas
ūdens ceļu
atbrīvošana no
krūmu, koku un
niedru
aizaugšanas.
Noēnojošie augi tiek izcirsti mozaiski, īpaši no
ūdenstilpes dienvidpuses, atbrīvojot 50-60%
no ūdenstilpes krasta līnijas, atstājot
aizsargjoslu pret ziemeļu vēja.
Att. 5.2.5. Pēc vajadzības
atbilstošajā gada
periodā
5.2.6. Atklātas
smilts zonu un
pauguru izveide
olu dēšanas vietās.
Olu dēšanas vietās mozaiski tiek izveidotas
atklātas smilts zonas (ap 20-50% no platības) ,
pauguri tiek izveidoti 30-5- cm augsti, ar
slīpumu 15-45°, ar orientāciju uz dienvidiem.
Att. 5.2.6. Pēc vajadzības
atbilstošajā gada
periodā
5.2.7. Dīķu tīrīšana
no dūņām.
Tiek veikta ar bruņurupučiem drošu sūkņu un
aizsarga sietu izmantošanu un dūņu apskati
(izņemot purva bruņurupučus).
Pēc
vajadzības.
Pēc vajadzības
atbilstošajā gada
periodā
5.3. Pret-plēsēju, pret-konkurentu, pret-parazītu un
ekosistēmu saglabāšanas pasākumi
5.3.1. Barošanas
biotopu
ūdenstilpju bez
ūdens kontakta ar
citām ūdenstilpēm
Barošanas ūdenstilpes tiek veidotas 20 un
vairāk metru attālumā no citām ūdenstilpēm.
Visu
populāciju
teritorijās.
Pēc vajadzības
atbilstošajā gada
periodā
17
izveide.
5.3.2. Izžūstošo
dīķu izveide.
Dīķi tiek veidoti tā, lai tie periodiski izžūst
(sekli, ar līmeņa regulēšanu).
Visu
populāciju
teritorijās.
Pēc vajadzības
atbilstošajā gada
periodā
5.3.3. Olu dēšanas
vietu un barošanas
biotopu
apžogošana.
Var apsegt ar sietu pašas izdēto olu vietas
(uzliekams siets, piestiprināts pie augsnes),
vai labāk apžogot visu olu dēšanas vietu (žogs
50-70 cm augsts, ar vai bez elektrogana, ļauj
bruņurupučiem brīvi pārvietoties).
Att. 5.3.3.
Visu
populāciju
teritorijās pēc
vajadzības.
Pēc vajadzības
atbilstošajā gada
periodā
5.3.4. Olu dēšanas
vietu
pietuvināšana
barošanās
biotopiem (un
otrādi).
Tiek veikta, izveidojot jaunus barošanas un
olu dēšanas biotopus un migrācijas ceļus.
Visu
populāciju
teritorijās.
Pēc vajadzības
atbilstošajā gada
periodā
5.3.5. Plēsēju
zīdītāju
atbiedēšana olu
inkubēšanās laikā.
Tiek veikta no 10 maija līdz 10 septembrim,
izmantojot zīdītāju atbiedēšanas metodes,
nekaitīgos bruņurupučiem.
Visu
populāciju
teritorijās olu
iznkubēšanas
laikā.
Pēc vajadzības
atbilstošajā gada
periodā
5.3.6. Putnu
atbiedēšana.
Tiek veikta, izmantojot putnu biedēkļus. Visu
populāciju
teritorijās.
Pēc vajadzības
atbilstošajā gada
periodā
5.3.7. Slimo
bruņurupuču
ārstēšana.
Tiek veikta, izķerot īpatņus un ārstējot ex-situ,
izmantojot veterināras metodes.
Visu
populāciju
teritorijās .
Pēc vajadzības
5.3.8. Invazīvas
zivs sugas īpatņu
skaita
samazināšana
bruņurupuču
barošanās
periodā.
Tiek veikta, izmantojot roku tīklus un tīkliņus,
murdus ar bruņurupuču elpošanas ar gaisu
iespējamību (pludiņš murdā). Aizliegts
izmantot elektrozveju un tiklus utt.
Visu
populāciju
teritorijās.
Pēc vajadzības
atbilstošajā gada
periodā
5.3.9. Konstatēto
svešo sugu rāpuļu
īpatņu izķeršana.
Tiek veikta, izmantojot tīkliņus, murdus ar
bruņurupuču elpošanas ar gaisu iespējamību
(pludiņš murdā). Aizliegts izmantot
elektrozveju un tiklus utt.
Visu
populāciju
teritorijās.
Bruņurupuču
monitoringa gaitā
5.3.10. Medību uz
invazīvo zīdītāju
sugām atļaušana
olu inkubēšanās
laikā (10 maijs –
10 septembris).
Tiek veikta atbilstoši likumdošanai. Visu
populāciju
teritorijās.
Pēc vajadzības
atbilstošajā gada
periodā
18
5.3.11. Invazīvo
putnu sugu
atbiedēšana.
Tiek veikta, izmantojot putnu biedēkļus. Visu
populāciju
teritorijās.
Pēc vajadzības
atbilstošajā gada
periodā
5.3.12. Medību uz
invazīvo putnu
mērķa sugām
atļaušana.
Tiek veikta atbilstoši likumdošanai. Visu
populāciju
teritorijās.
Pēc vajadzības
atbilstošajā gada
periodā
5.3.13. Invadēto
bruņurupuču
ārstēšana.
Tiek veikta, izķerot īpatņus un ārstējot ex-situ,
izmantojot standarta veterināras metodes.
Visu
populāciju
teritorijās.
Pēc vajadzības
5.3.14. Invazīvo
mērķa sauszemes
augu sugu
izpļaušana un cita
iznicināšana olu
dēšanas un
barošanas
biotopos.
Tiek veikta 2-4 reizes sezonā (pirms 10 maija,
pēc 15 jūnija, izmantojot roku tehniku,
biotopos un aizsargjoslā min. 10 m ap
biotopiem.
Att. 5.3.14. Pēc vajadzības
atbilstošajā gada
periodā
5.3.15. Invazīvo
ūdens mērķa augu
sugu aizaugumu
izņemšana.
Tiek veikta nelielās ūdenstilpēs, ja aizaugums
pārsniedz 90% no ūdenstilpes platības vai
apjoma. Ūdens augi tiek apskatīti un atstāti
krastā slāni ne biezāk, ka 30 cm.
Visu
populāciju
teritorijās.
Pēc vajadzības
atbilstošajā gada
periodā
5.4. Antropogēno risku mazināšanas pasākumi
5.4.1.
Bruņurupuču
izķeršanas dabā
aizliegšana
Tiek veikta atbilstoši likumdošanai.
Ir ieteicams, atrodot bruņurupuci, uzreiz ziņot
bruņurupuču SAP koordinatoram pa
t.29621191.
Visu
populāciju
teritorijās.
Pastāvīgi
5.4.2. Visu darbību
populāciju
teritorijās (arī
ekskursiju, taku un
pētījumu) obligāta
saskaņošana ar
bruņurupuču SAP
koordinatoru.
Tiek veikta atbilstoši likumdošanai.
Ir ieteicams, atrodot bruņurupuci, uzreiz ziņot
bruņurupuču SAP koordinatoram pa
t.29621191.
Visu
populāciju
teritorijās.
Pastāvīgi
5.4.3.
Makšķerēšanas ar
bruņurupučiem
pievilcīgo esmu
aizliegšana.
Tiek veikta populāciju teritorijās atbilstoši
likumdošanai.
Aizliegts izmantot sliekas, kāpurus, gaļu,
moluskus utt. vai to analogus ar līdzīgo
iedarbību bruņurupučiem.
Visu
populāciju
teritorijās.
Gada siltajā
periodā
5.4.4. Murdu
izmantošana, arī
Murdā jāieliek pludiņš (aizkorķēta plastikāta
pudele ar gaisu), lai bruņurupuči varētu
Visu
populāciju
Gada siltajā
19
zinātniskiem
mērķiem, tikai ar
piekļuvi gaisām (ar
pludiņu murdam
iekšā).
murdā elpot ar atmosfēras gaisu.
Atļauts tikai ar bruņurupuču SAP
koordinatora saskaņojumu.
teritorijās.
periodā
5.4.5. Populāciju
mērķa ūdenstilpēs
peldēšanas un
rekreācijas
aizliegšana.
Tiek veikta atbilstoši likumdošanai.
Visu
populāciju
teritorijās.
Gada siltajā
periodā
5.4.6. Izglītojošas
un izpētes darbību
populāciju
teritorijās
saskaņošana ar
bruņurupuču SAP
koordinatoru.
Atļauts tikai ar bruņurupuču SAP
koordinatora saskaņojumu.
Visu
populāciju
teritorijās.
Pastāvīgi
5.4.7.
Saimniecības
darbību populāciju
teritorijās
saskaņošana ar
bruņurupuču SAP
koordinatoru.
Atļauts tikai ar bruņurupuču SAP
koordinatora saskaņojumu.
Visu
populāciju
teritorijās.
Pastāvīgi
5.4.8.
Autovadītājiem
brīdinošo zīmju
uzstādīšana
Uz brīdinošām zīmēm uz dzeltena fona ir
uzzīmēts bruņurupuča melns kontūrs.
Uzstādīt pie iebraukuma senzitīvajās vietās.
Att. 5.4.8. Pastāvīgi
5.4.9. Žodziņu gar
ceļa malu un
bruņurupuču
parēju izveide
senzitīvajās vietās.
Tiek izveidoti žodziņi, kas neļauj tikt pārī
bruņurupučiem, no sieta, plastikāta u.c., 25-
40 cm augsti. Konsultācijas par uzbūvi un
izvietojumu pie bruņurupuču SAP
koordinatora.
Bruņurupuču pārejas tiek izgatavotas no
plastikāta kanalizācijas caurulēm, no ~50-70
cm un vairāk diametrā, labāk līdz pusei
aizpildītām ar ūdeni. Konsultācijas par uzbūvi
un izvietojumu pie bruņurupuču SAP
koordinatora.
Att. 5.4.9. Pastāvīgi
5.4.10.
Meliorācijas un
dīķu
nosusināšanas
aizliegšana
populāciju
teritorijās.
Tiek veikta atbilstoši likumdošanai. Visu
populāciju
teritorijās.
Pastāvīgi
20
5.4.11.
Saimniecības
darbību populāciju
teritorijās
saskaņošana ar
bruņurupuču SAP
koordinatoru.
Tiek veikta atbilstoši likumdošanai. Visu
populāciju
teritorijās.
Pastāvīgi
5.4.12. Bebru un
to dambju
iznicināšanas
aizliegšana
populāciju
teritorijās.
Tiek veikta atbilstoši likumdošanai. Visu
populāciju
teritorijās.
Pastāvīgi
5.4.13.
Lauksaimniecības
darbu un smilts
ieguves
aizliegšana
populāciju mērķa
teritorijās.
Tiek veikta atbilstoši likumdošanai. Visu
populāciju
teritorijās.
Pastāvīgi
5.4.14. Brīvi
staigājošo suņu
aizliegšana
populāciju mērķa
teritorijās.
Tiek veikta atbilstoši likumdošanai. Visu
populāciju
teritorijās.
Pastāvīgi
5.5. Populāciju optimizēšanas pasākumi
5.5.1. Populāciju
papildināšana ar
zookultūrā
izaudzētiem
īpatņiem.
Populācijas tiek papildinātas ar zookultūrā
izaudzētiem īpatņiem atkarībā no
papildināšanas mērķiem
Visu
populāciju
teritorijās.
Esošās
populācijās: pēc
vajadzības
5.5.2. Tiltu
populāciju izveide.
Tiek veikta biotopu optimizācija un īpatņu
izlaišana (apraksti skat. augšā) tā, lai attālums
starp populācijām nepārsniegtu 0.1-5 km.
Att. 5.5.2. Pēc vajadzības
5.6. Izglītošanas pasākumi
5.6.1. Iedzīvotāju
un apmeklētāju
izglītošana par
purva
bruņurupuču
aizsardzību Silenes
DP.
Tiek veikta, izmantojot stendus, dabas takas,
novērošanas torņus un Internet-materiālus
atbilstoši DAP prasībām.
Jāsatur bruņurupuču, to biotopu un draudu
fotogrāfijas, aizliegto darbību saraksts ar
pamatojumu, lūgumu kopā saglabāt purva
bruņurupučus Silenes DP.
Izglītojošie stendi jāizvieto Silenes DP
apmeklēšanas vietās un iebraucot
Att. 5.6.1.1.
Pastāvīgi
21
bruņurupuču populāciju teritorijā.
Brīdinošie stendi jāizvieto Silenes DP
populāciju teritorijas.
Dabas takas, novērošanas torņus izvietot pēc
konsultācijām un saskaņojot projektu ar
bruņurupuču SAP koordinatoru.
Internet-materiālus jāizvieto Latgales
zoodārza, Daugavpils Universitātes, DAP
mājās lapās un citur.
Att. 5.6.1.2.
Attēls: Pieaudzis E.orbicularis (populācija Nr. POP_Ilgas_2_Kaskade) vasarā, 2018.g.
22
6. E.orbicularis Silenes DP aizsardzības pasākumu lokalizāciju
ortofotokartes
* pasākumu apjoms, vietas var būt mainīti atbilstoši aktuālo pētījumu datiem.
Attēls 1. Populācija Nr. POP-Ilgas-1-Ieleja (55.692485°; 26.786369°).
Attēls 2. Populācija Nr. POP-Ilgas-2-Kaskade (55.690507°; 26.787994°).
23
Attēls 3. Populācija Nr. POP-Ilgas-3-Strauts (55.684709°; 26.770753°).
Attēls 4. Visu populāciju teritoriju izvietojums.
24
Attēls 5. Visu populāciju teritoriju vieta Silenes DP dienvidos.
Attēs. Pieaugusi E.orbicularis mātīte (populācija Nr. POP_Ilgas_2_Kaskade), atrasta pavasarī olu dēšanas
sezonā, 2018.g.
25
Attēli 5.2.1. Noēnojošo krūmu, koku un niedru izciršana barošanas biotopos.
26
Attēli 5.2.2. Sauļošanas vietu ierīkošana barošanas biotopos.
27
Attēli 5.2.3.a. Jauno dīķu - barošanas biotopu izveide.
28
Attēli 5.2.3.b. Jauno dīķu - barošanas biotopu izveide.
29
Attēli 5.2.4. Olu dēšanas vietu atbrīvošana no krūmu, koku un zāles aizaugšanas.
30
Attēli 5.2.5. Migrācijas ūdens ceļu atbrīvošana no krūmu, koku un niedru aizaugšanas.
31
Attēli 5.2.6. Atklātas smilts zonu un pauguru izveide olu dēšanas vietās.
32
Attēli 5.3.3. Olu dēšanas vietu un barošanas biotopu apžogošana.
33
Attēls 5.3.14. Invazīvo mērķa sauszemes augu sugu izpļaušana un cita iznicināšana olu dēšanas un
barošanas biotopos.
Attēls 5.4.8. Autovadītājiem brīdinošo zīmju uzstādīšana.
34
Attēli 5.4.9. Žodziņu gar ceļa malu un bruņurupuču parēju izveide senzitīvajās vietās.
35
Attēli 5.5.2. Tiltu populāciju izveide.
36
Attēls 5.6.1.1. Iedzīvotāju un apmeklētāju izglītošana par purva bruņurupuču aizsardzību Silenes DP.
Izglītojošo stendu izvietošana.
Attēls 5.6.1.2. Iedzīvotāju un apmeklētāju izglītošana par purva bruņurupuču aizsardzību Silenes DP.
Brīdinošo stendu izvietošana.
37
Pateicības
M.Pupiņš pateicas Dr.biol. A.Pupiņai par ilgu gadu draudzību un sadarbību Latvijas herpetofaunas
pētījumos un aizsardzībā.
Daļa datu par mērķa sugu izplatību, draudiem tika saņemta konsultācijās, no literatūras un citu projektu
materiāliem: Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas projekti: Nr. 1-08/189/2018, Nr. 1-
08/263/2018, Nr. 1-08/190/2017, Nr. 1-08/153/2017, Nr. 1-08/370/2015; Daugavpils Universitātes
projekts: Nr. 14-95/31; Zemkopības ministrijas, Zivju fonda un Lauku atbalsta dienesta projekti: Nr. 2.6.;
Nr. 16-00-F02201-000002, Nr. 2013/0067/1DP/ 1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/060; EVIDEnT projekts: Nr. LHEI-
2015-19.
38
Literatūra
Čeirāns A., Pupiņa A., Pupiņš M. (2015): Abinieku fona monitoringa Latvijā gala atskaite par 2015. gadu.
– Dabas aizsardzības pārvalde, Latgales zoodārzs: 230 lpp.
Drobenkov S. (2012): Populacionnaia ekologiya Evropeiskoi bolotnoi cherepahi v Belarusi. – Belaruskaia
Nauka: 106 pp. (In Russian).
Drobenkov S., Novitsky R., Kosova L., Ryzhevich K., Pikulik M. (2005): Amphibians of Belarus. – Pentsoft,
Sofia-Moscow: 176 pp.
Kuzmin S.L., Pupina A., Pupins M., Trakimas G. (2008): Northern border of the distribution of the red-
bellied toad Bombina bombina. – Zeitshrift fur Feldherpetologie, 15 (2): 215-228.
Meeske A.C.M., Pupins M. (2009): The European pond turtle in Latvia. – in: Rogner M.: European Pond
Turtles. The Genus Emys. – Germany, Edition Chimaira. Chelonian Library, 4: 214-216.
Pupina A., Pupins M. (2014): Project LIFE-HerpetoLatvia: first results on conservation of Bombina
bombina in Latvia. – Conference: 2nd International workshop–conference: “Research and
conservation of European herpetofauna and its environment: Bombina bombina, Emys orbicularis,
and Coronella austriaca”. 14-15.08.2014. Daugavpils University, Daugavpils, Latvia. – Herpetological
Facts Journal, Vol.1.: 76-84.
Pupina A., Pupins M. (2016): Action plan for the Fire-bellied toad Bombina bombina in Latvia:
assessment of the implementation, aquaculture and restoration of habitats in 2006-2015. –Acta
Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 16 (2): 213-2022.
Pupina A., Pupins M., Ceirans A., Pupina Ag. (2018): 65 Decline and Conservation of Amphibians in
Latvia. – In: Amphibian biology. Chapter 65. United Kingdom: 26 p. (In press).
Pupina A., Pupins M., Skute A., Pupina Ag., Karklins A. (2015): The distribution of the invasive fish amur
sleeper, rotan Perccottus glenii Dybowski, 1877 (Osteichthyes, Odontobutidae), in Latvia. – Acta
Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 15 (2): 329 – 341.
Pupins M. (2007): First report on recording of the invasive species Trachemys scripta elegans, a potential
competitor of Emys orbicularis in Latvia. -Acta Universitatis Latviensis, vol. 273, Biology: 37-46.
Pupins M., Pupina A. (2008): Distribution of European pond turtle Emys orbicularis (LINNAEUS, 1758) on
the northern edge of its area in Latvia. – Revista Espanola de Herpetologia: 22: 149-157.
Pupins M., Pupina A. (2011): First records of 5 allochthonous species and subspecies of Turtles
(Trachemys scripta troostii, Mauremys caspica, Mauremys rivulata, Pelodiscus sinensis, Testudo
horsfieldii) and new records of subspecies Trachemys scripta elegans in Latvia. (Correction:
Trachemys scripta troostii = Pseudemys concinna (corrected by V.Sancho)) – Management of
Biological Invasions, 2: 69 – 81.
Pupins M., Pupina A. (2014): LIFE-HerpetoLatvia: Results of monitoring of European pond turtle (Emys
orbicularis) habitat improvement actions in Silene Nature Park (Latvia). Action E.3. –Daugavpils,
LIFE-HerpetoLatvia, Latgales Zoo: 24 pp.
Pupins M., Pupina A., Bakharev V. (2010): Rasprostranenie evropeiskoi bolotnoi cherepahi (Emys
orbicularis L. 1758) v Latvii i na territorijah, granichaschih s Belarusiu. [European pond turtle
distribution in Latvia and in territories bordered with Belarus]. – in: Belarus, Vestnik Mozyrskaga
Dzyarzhavnaga Universiteta imya I.P. Shamyakina, V.1 (26): 35 – 38 (in Russian).
Pupins M., Pupina A., Pupina Ag. (2016): The first experience in new technologies of breeding and semi-
natural eggs incubation of northern Emys orbicularis in glass-house aquaculture in Latvia. – Acta
Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 16 (2): 201-2011.
39
Pupins M., Pupina A., Pupina Ag. (2017): Updated Distribution of the European Pond Turtle, Emys
orbicularis (L., 1758) (Emydidae) on the Extreme Northern Border of its European Range in Latvia. –
Acta Zoologica Bulgarica, Supplement 10: 133-137.
Pupiņa A, Pupiņš M. (2015): Bombina bombina ekoloģijas īpatnības uz areāla ziemeļu robežas Latvijā. –
GlobeEdit, Germany: 284 pp. PDF ISBN: 978-3-639-49275-0. (In Latvian).
Pupiņa Ag., Pupiņš M., Škute N. (2018): Daugavpils novada batrahofauna: sugu sastāvs, draudi, izpēte un
aizsardzība. – in: Daugavpils novads. Vietas vērtība. – Apgāds “Zinātne”: 279-293.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Sarkanvēdera ugunskrupja Bombina bombina (Linnaeus, 1761) sugas
aizsardzības plāns Latvijā. – Dabas aizsardzības pārvalde, Rīga: 82 lpp.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2008): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas
aizsardzības plāns Latvijā. – Latgales ekoloģiskā biedrība: 104 pp.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs. – Daugavpils Universitāte,
Akadēmiskais apgāds "Saule": 76 lpp.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2012): Findings of Emys orbicularis (Linnaes 1758) in salmonid lakes in Latvia. –
Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, Suppl. 3, 2012: 91 – 93.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2012): Invasive fish Perccottus glenii in biotopes of Bombina bombina in Latvia on
the north edge of the fire-bellied toad’s distribution. -Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis,
Suppl. 3: 82 – 90. ISSN: 1407-8953.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2015): Emys orbicularis ekoloģijas aspekti uz areāla ziemeļu robežas Latvijā. –
GlobeEdit, Germany: 157 lpp.
Pupiņš M., Pupiņa A., Škute A. (2010): Vides un biotopu plānošana Eiropas purva bruņurupuču Emys
orbicularis saglabāšanai Latvijā. – Daugavpils Universitāte: Akadēmiskais apgāds "Saule": 192 lpp.
Siliņš J. (1936): Latvijas rāpuļi un abinieki. – Latvijas Zeme, Daba un Tauta. 2.sējums. Rīga: 468-488 lpp.
Siliņš J., Lamsters V. (1934): Latvijas rāpuļi un abinieki. – Rīga, Valters un Rapa: 95 lpp.
Tytar V. M., Nekrasova O. D., Pupina A., Pupins M., Oskyrko O. S. (2018): Long-term bioclimatic
modelling the distribution of the fire-bellied toad, Bombina bombina (Anura, Bombinatoridae),
under the influence of global climate change. – Vestnik Zoologii: 341-348.
40
Iespiests PDF formātā
Latgales ekoloģiskā biedrība
Daugavpils, Latvija
latgekob@gmail.com
Tālr + 371 29621191
41
