No full-text available
To read the full-text of this research,
you can request a copy directly from the author.
LATGALES REĢIONA EKONOMIKAS ATTĪSTĪBA
Abstract
Latgales ekonomika veido vairāk nekā 8% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Neto apgrozījumā Latgales reģionā liels īpatsvars 2015. gadā bija pārtikas un dzērienu ražošanai, transportam, loģistikai un pārvadājumiem, kā arī tirdzniecībai. Reģionā palielinās ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaits. 2015. gadā Latgalē bija reģistrētas 5266 komercsabiedrības (sal.: 2013. g. – 4901). Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi turpina augt. 2015. gadā ienākumu pieaugums uz vienu mājsaimniecības locekli salīdzinājumā ar 2014. gadu Latgalē bija 8,5%, kas aiz Zemgales bija otrais straujākais pieaugums starp reģioniem. Skaidri redzamo pozitīvo dinamiku Latgales attīstībā neapšaubāmi ir veicinājusi Latgales attīstības dokumentu izstrāde un ieviešana. Jaunu impulsu attīstībai varētu dot 2016. gadā pieņemtais Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums un Latgales speciālās ekonomiskās zonas uzsāktais darbs 2017. gadā. Neskatoties uz pozitīvo Latgales reģionā strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu par 20,82% laikā no 2013. gada līdz 2016. gadam (sal.: Latvijā – 19,97%), Latgalē mēneša vidējā bruto darba samaksa 2016. gadā bija tikai 69% no Latvijas vidējiem rādītājiem. Ikvienas teritorijas attīstības pamats ir cieši saistīts ar uzņēmējdarbības attīstību. Lai uzlabotu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, Ekonomikas ministrija izstrādā un īsteno pasākumus zināšanu ekonomikas attīstībai, ražošanas produktivitātes un inovāciju kapacitātes uzlabošanai, eksportējošo uzņēmumu atbalstam un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. Tālākai Latgales reģiona ekonomikas attīstībai būtiska ir ilgtspējīga novada ekonomikas attīstības modeļa izveidošana, iezīmējot savus akcentus valsts ekonomikas politikai. Pieaugot darbaspēka izmaksām, arī Latgale arvien vairāk zaudēs savas lētā darbaspēka priekšrocības. Īpašus izaicinājumus tālākai Latgales reģiona ekonomikas attīstībai rada darba tirgus profesionālā kvalitāte un uzņēmumu ražošanas produktivitāte. Darbaspēka kvalitāte neatbilst darba tirgus pieprasījumam. Reģionā ir divas augstskolas, ir profesionālās izglītības iestādes. Sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu un reģiona uzņēmējiem, tas rada visus priekšnoteikumus labas mūžizglītības sistēmas izveidošanai. Latgalē īpaši svarīgi mūžizglītību piemērot riska grupām – cilvēkiem ar zemiem ienākumiem un pirmspensijas vecuma cilvēkiem. Blakus profesionālajām prasmēm produktivitātes celšanas otrs aspekts ir jaunas tehnoloģijas un inovācijas. Mūsdienās inovācijas vairs netiek attiecinātas tikai uz tehnoloģijām, bet arī uz jaunu ideju ieviešanu ikvienā darbības jomā. 2016. gadā Saeima pieņēma Jaunuzņēmumu atbalsta likumu. Ļoti svarīgi, lai Latgales uzņēmēji izmantotu jaunuzņēmumu dibināšanas iespējas, kā arī citas Attīstības finanšu institūcijas ALTUM piedāvātās programmas. Papildus inovatīvu tehnoloģiju un efektīvas mūžizglītības sistēmas ieviešanai, ir būtiski turpināt darbu pie reģiona sasniedzamības uzlabošanas – transporta, telekomunikāciju, IT un loģistikas infrastruktūras attīstības, kā arī plašsaziņas līdzekļu – interneta, preses, valsts un komerciālo televīzijas un radio kanālu pieejamības nodrošināšanas.
... L.Straujuma has pointed out that the professional quality of labour and enterprise productivity represent the key challenges to further economic growth in Latgale region. The quality of labour does not meet labour market requirements [20]. Reports on emigration give the same evidence -the most educated residents emigrate from Latgale region [21]. ...
The quality of the entrepreneurial environment is one of the preconditions for the competitiveness of the national economy of Latvia. Mentoring in entrepreneurship is mainly used to foster the expansion of new and less-experienced enterprises. Cooperation between a mentor and a mentee gives opportunities for the mentee to grow and develop. The paper is based on the implementation results for the research grant "Mentoring Opportunities for Entrepreneurship Development in Rezekne Municipality”. The research aim is to examine mentoring as one of the preconditions for the development of the entrepreneurial environment. The research results revealed that mentoring could be one of the most effective ways how to promote an increase in the number of entrepreneurs and economic growth. Potential mentors rated a mentor’s knowledge of relevant business legislation and how to enter a new market and attract a new cooperation partner as “important” and “very important”. Mentees, in contrast, wished to make new contacts, acquire new cooperation partners and attract investments and funds with the help of their mentors as well as expected that their mentors would help them to reveal their personal potential and how to effectively use it in entrepreneurship. The key traits needed by mentees, the potential mentors referred to, confirmed the theoretical principles of mentoring – mentors have to hear and listen and to help their mentees to find answers to problems themselves. In Rezekne municipality, mentoring in entrepreneurship could contribute to the development of less-experienced enterprises. Accordingly, it is necessary to continue the research begun by the authors, identifying and creating a database of potential mentors and mentees in the other municipalities of Latgale region who can and are ready to engage in the business mentor network. Research methods used: monographic and descriptive, analysis, synthesis, statistical analysis and a sociological method – surveying. The research was done based on relevant research studies by foreign and national scientists as well as industry experts, data of the Central Statistical Bureau and other information sources.
ResearchGate has not been able to resolve any references for this publication.