A field guide to the adult amphibians species of Latvia (in Latvian)

Abstract

Šis noteicējs ir rakstīts, kā lauku līdzeklis abinieku sugu operatīvai noteikšanai ekspedīcijas apstākļos. Dabas aizsardzības mērķiem noteikšanai izvēlētastikai neinvazīvas metodes, kuras lielākoties neprasa pētnieka tiešu taktīlu kontaktu ar abinieku. Noteicējs sastādīts tā, lai viņa lietošana neprasītu iepriekšēju pieredzi abinieku pētījumos vai bioloģisku izglītību.

Full text

Daži Latvijas abinieki: a) lielais tritons, b) parastais tritons, c) parastā kokvarde, d) brūnais
varžukrupis, e) sarkanvēdera ugunskrupis, f) parastais krupis, g) zaļais krupis, h) smilšu krupis
(foto: Ingmārs Līdaka), i) parastā varde, j) purva varde, k) dīķa varde.
Lūdzu, ziņojiet autoriem par visiem redzētiem Latvijas abiniekiem
pa t. 29621191 vai pa e-pastu: еcо@аpоllo.lv, bоmbinаlatviа@inbох.lv
LATVIJAS
PIEAUGUŠO ABINIEKU
SUGU LAUKU NOTEICĒJS
Mihails Pupiņš, Aija Pupiņa
Daugavpils
2011
Daļa materiālu saņemta Projekta LIFE-HerpetoLatvia,
kuru līdzfinansē Eiropas Komisijas LIFE+ programma, ietvaros.
www.life-herpetolatvia.biology.lv
a
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE
EKOLOĢIJAS INSTITŪTS
b
c
d e
f
g
h
j
i
k

LATVIJAS
PIEAUGUŠO ABINIEKU
SUGU LAUKU NOTEICĒJS
Mihails Pupiņš, Aija Pupiņa
Daļa materiālu saņemta Projekta LIFE-HerpetoLatvia, kuru līdzfinansē Eiropas
Komisijas LIFE+ programma, ietvaros. www.life-herpetolatvia.biology.lv
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES
AKADĒMISKAIS APGĀDS „SAULE”
2011
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE
EKOLOĢIJAS INSTITŪTS

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
2
UDC 59.018: 597.6: 591.36
ISBN 978-9984-14-531-0
Apstiprināts DU Studiju padomes sēdē 2011. gada 20. jūnijā, protokols Nr. 9
Ieteicamais citēšanas veids:
Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku
noteicējs. Daugavpils Universitāte, Akadēmiskais apgāds "Saule": 1-76.
Recommended citation in English:
Pupins M., Pupina A. (2011): Latvijas pieauguso abinieku sugu lauku
noteicejs [A field guide to the adult amphibians species of Latvia].
Daugavpils University, Academic Press "Saule": 1-76. (in Latvian).
Recenzenti: Dr.biol. (Cand.sc.biol.) V.Bakharev (Baltkrievija, I.P.
Shamyakin State Pedagogical Institute, faculty of Biology)
Dr.biol. A.Čeirāns (Latvija, Latvijas Universitāte)
M.biol. I.Dunce (Latvija, Rīgas Nacionālais zooloģiskais
dārzs)
Dr.biol. A.Škute (Latvija, Daugavpils Universitāte)
Dr.sc.nat., Cand.sc.biol. W.Wojtas (Polija, Institute of
Biology, Pedagogical University of Cracow)
Darba autortiesības ir aizsargātās ar LR likumu "Par autortiesībām un
blakustiesībām". Materiāla izmantošanas gadījumā atsauce uz grāmatu un
autoriem obligāta.
Kontakti ar autoriem:
e-mail: eco@apollo.lv
bombinalatvia@inbox.lv
tālr.: +371 29713005
+371 29621191
© Mihails Pupiņš, Aija Pupiņa, ideja, teksts,
fotogrāfijas (izņemot tās, kurām norādīti autori tekstā),
zīmējumi, dizains, 2011

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
3
SATURS
IEVADS...................................................................................................................4
KĀ UN KUR MEKLĒT ABINIEKUS...........................................................................5
DATU REĢISTRĀCIJA UN ZIŅOJUMI SPECIĀLISTIEM...........................................6
DABAS AIZSARDZĪBAS PRASĪBAS.......................................................................14
PIEDALIETIES ABINIEKU AIZSARDZĪBĀ: LIFE+ PROJEKTS LIFE-HERPETOLATVIA
.............................................................................................................................15
KĀ NOTEIKT ABINIEKU AR ŠĪ NOTEICĒJA PALĪDZĪBU........................................17
NOTEIKŠANAS IESPĒJAMĀS PROBLĒMAS.........................................................18
LATVIJAS PIEAUGUŠO ABINIEKU SUGU NOTEIKŠANAS TABULA.....................21
ABINIEKU SUGU APRAKSTI.................................................................................26
Lielais tritons............................................................................................ 27
Mazais tritons.......................................................................................... 31
Sarkanvēdera ugunskrupis...................................................................... 35
Parastā kokvarde..................................................................................... 39
Brūnais varžukrupis ................................................................................. 42
Smilšu krupis............................................................................................ 45
Zaļais krupis ............................................................................................. 48
Parastais krupis ....................................................................................... 51
Ezera varde .............................................................................................. 54
Zaļā varde................................................................................................. 57
Dīķa varde ................................................................................................ 60
Parastā varde........................................................................................... 63
Purva varde.............................................................................................. 66
LITERATŪRA ........................................................................................................70
PATEICĪBAS..........................................................................................................71
PAR AUTORIEM...................................................................................................72

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
4
IEVADS
Kā rakstīts šis noteicējs. Šis noteicējs ir rakstīts, kā lauku līdzeklis
abinieku sugu operatīvai noteikšanai ekspedīcijas apstākļos. Dabas
aizsardzības mērķiem noteikšanai izvēlētas tikai neinvazīvas metodes,
kuras lielākoties neprasa pētnieka tiešu taktīlu kontaktu ar abinieku.
Noteicējs sastādīts tā, lai viņa lietošana neprasītu iepriekšēju pieredzi
abinieku pētījumos vai bioloģisku izglītību.
Informācijas avoti. Noteicēja tabulas sastādīšanai izmantota autoru
lauku ekspedīciju pieredze. Abinieku izplatības Latvijā un sugas aprakstos
izmantoti citu autoru (Siliņš, Lamsters 1934; Terentyev, Chernov
1949; Bannikov et al. 1977; Caune 1992) apkopoti dati un autoru
pētījumu rezultāti (Kuzmin, Pupina, Pupins, Trakimas 2007; Pupiņš,
Pupiņa 2006, 2007; Pupiņa 2011; Pupina, Pupins 2007, 2008; Pupiņa,
Pupiņš 2007; autoru nepubl. dati), arī konsultācijas ar speciālistiem
(K.Fog, A.Bērziņš, A.Čeirāns, J.Zvirgzds-Zvirgzdiņš). Abinieku
aizsardzības statusi norādīti pēc N.Kabuces darba (2004) un oficiāliem
avotiem.
Kam rakstīts šis noteicējs. Šis noteicējs ir domāts kā praktiskais
papildus mācību līdzeklis studentiem, kas pēta dabas zinātnes un
bioloģiju. Viņš var būt izmantojams dabas aizsardzības speciālistu un
citu biologu, kas līdz šīm nepētīja abiniekus, pētnieciskajā un dabas
aizsardzības darbā. Noteicēju var izmantot bioloģijas skolotāji,
skolēni, projektu darbinieki, zemes īpašnieki un dabas draugi.
Kompleksais Latvijas herpetofaunas noteicējs. Šis noteicējs ir
autoru plānota kompleksa Latvijas herpetofaunas sugu lauku noteicēja
sastāvdaļa: abinieku: 1.) pieaugušo abinieku noteicējs (šis noteicējs),
2.) juvenīlu īpatņu noteicējs, 3.) kāpuru noteicējs, 4.) olu noteicējs,
5.) balss noteicējs (plānots izdot tikai elektroniskā veidā) un rāpuļu:
6.) pieaugušo rāpuļu sugu noteicējs, 7.) juvenīlu īpatņu noteicējs,
8.) olu noteicējs, 9.) nomesto ādu noteicējs, 10) pēdu noteicējs. Daļas
tiks izdotas elektroniski un papīra versijās sagatavošanas kārtībā un
tos plānots izdot vienā izdevumā pēc visu daļu sagatavošanas.
Krāsainie attēli atrodas pielikumā.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
5
Kā un kur meklēt abiniekus
Vizuālā meklēšana transektās. Abinieku vizuālai meklēšanai
transektās pētnieks nesteidzoties pārvietojas pēc izvēlētā maršruta,
uzmanīgi vērojot sev priekšā joslu 1-3 m platumā, atkarīgi no
redzamības, kas var mainīties atkarība no laika apstākļiem, biotopa
aizaugšanas pakāpes, pētnieka sagatavošanas u.c. Pētnieks apseko
joslu, zigzagveidā apskatot to.
Biotopi. Abinieki Latvijā var būt biežāk sastapti mitros biotopos: upes
krastos, purvos, dīķos, karjeros u.c., bet arī sausos mežos, pļavās, uz
pilsētu ielām – īpaši lietus laikā vai pēc tā. Nārstošanas laikā pieauguši
abinieki uzturas ūdenstilpēs vai tuvu tām.
Mikrobiotopi. Par mikrobiotopu sauc konkrētu vietu biotopā, kur tieši
abinieks atrodas un kur tas atrod nepieciešamos vides parametrus. Tā
varētu būt peļķe, koka miza, ala zem akmens u.c.
Diennakts laiks. Sausajā laikā Latvijas abinieki ir vairāk aktīvi
vakaros vai naktīs. Mitrajā laikā viņi ir bieži sastopami arī dienā.
Vairošanās periodā, kas Latvijā lielākai daļai abinieku ir pavasaris,
abinieki ūdenī ir parasti aktīvi visu dienu.
Laika apstākļi. Aktīvajā fāzē abiniekus efektīvāk meklēt siltā, mitrā
un bezvēja laikā. Pasīvajā fāzē (tos, kas atrodas paslēptuvēs) – pretēji,
aukstajā, sausajā laikā.
Gada sezonas. Abinieki, kā poikilotermie un eksotermie (ar mainīgu
ķermeņa temperatūru, no vides temperatūras atkarīgi) dzīvnieki,
Latvijā ir vairāk aktīvi siltajā gada laikā. Bet abiniekus var atrast arī
rudenī vai ziemā ziemošanas vietās pagrabos, strautos, avotos u.c.
Gada cikla periodi. Vairošanās periodā Latvijas pieaugušus
abiniekus jāmeklē ūdenstilpēs; barošanās periodā ūdenstilpēs un to
krastos (ūdens un pieūdens sugas) un sauszemes biotopos; ziemošanas
periodā – ziemošanas vietās ūdenī vai uz sauszemes (alās, pagrabos).
Migrāciju laikā abinieki var būt atrasti arī neraksturīgajās vietās.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
6
Datu reģistrācija un
ziņojumi speciālistiem
Pareizas reģistrācijas svarīgums. Lai dati par atrastiem abiniekiem
būtu korekti, adekvāti novērojumiem un tiem būtu zinātniska un dabas
aizsardzības nozīme, svarīgi tos pareizi un laicīgi noformēt. Saņemtus
datus jāreģistrē elektroniski (datu bāzēs, vai arī var izmantot Excel vai
Word) vai ar roku ierakstot tos novērojumu tabulā (73.lpp).
Novērojuma reģistrācijas numurs. Katrai atradnei piesaviniet savu
individuālo reģistrācijas numuru. Turpmākai analīzei un apstrādes
ērtībai tam jāsakās ar ģints un sugas latīniska nosaukuma pirmajiem
diviem burtiem (katri divi burti sākas ar lielo burtu) un jāturpinās ar
kārtējo numuru, rakstītu arābu cipariem.
Piemērs: novērots parastais krupis. Viņa latīniskais nosaukums ir Bufo
bufo. Ta ir Jūsu pirmā atradne. Tātad, šīs atradnes reģistrācijas numurs
būs BuBu0001. Ja Jūs atrodat jau piekto lielo tritonu, kam latīniskais
nosaukums ir Triturus cristatus, viņa reģistrācijas numuram jābūt
TrCr0005.
Fotodokumentēšāna. Ļoti svarīgi nofotografēt reģistrējamo abinieku
un biotopu, kur tas bija reģistrēts. Izmantojiet šiem mērķiem
fotoaparātu, vai, ja tā nav, vismaz mobilā tālruņa kameru un iespējas.
Fotografējiet abinieku blakus lineālam vai citam priekšmetam ar
zināmu garumu, tas palīdzēs novērtēt abinieka ķermeņa garumu.
Abinieka un tā biotopa fotogrāfija dos iespēju konsultēties ar
speciālistiem sarežģītajos jautājumos, kā arī sniegs papildus
informāciju par redzētās sugas ekoloģiju. Pārrakstiet pēc ekspedīcijas
fotogrāfijas uz cieto disku, numurējot tās atbilstoši novērojuma
reģistrācijas numuriem. Neizmantojiet grafiskus redaktorus!
Sugas nosaukums. Norādiet arī sugas latīnisko nosaukumu.
Latīniskais nosaukums ļaus izmantot Jūsu datu bāzi arī citu valsts
herpetologiem. Starptautiskā sadarbība abinieku pētījumos ļauj labāk

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
7
izpētīt šos dzīvniekus un izstrādāt dabas aizsardzības pasākumus
Eiropas līmenī.
Novērojuma datums. Norādiet novērojuma gadu, datumu. Abinieki
Latvijā ir īpaši aktīvi gada siltajā periodā: pavasarī, vasarā. Jūsu
informācija par atrašanas datumu ļaus labāk saprast šo dzīvnieku gada
ciklu un salīdzināt datus par dažādiem gadiem, veicot abinieku
monitoringu.
Novērojuma laiks. Abinieku aktivitāte parasti ir atkarīga no diennakts
laika. Norādiet novērojuma stundas un minūtes.
Dzīvnieka ķermeņa garums. Abinieku ķermeņa garums mainās
atkarīgi no vecuma, īpaši jauniem abiniekiem. Tāpēc šie dati ļaus
saprast arī populācijas vecuma struktūru.
1) Vizuāla ķermeņa garuma novērtēšana. Ja abinieks ātri aizmūk,
pirms Jūs paspējat viņu izmērīt, norādiet datos vismaz novērotā
dzīvnieka ķermeņa aptuvenu garumu centimetros (2-3 cm vai 4-5 cm
utt.). Šī novērtēšana nav precīza, bet dod papildus informāciju par
redzētā dzīvnieka vecumu.
2) Distanta ķermeņa garuma mērīšana. Jā abinieks nav aizmucis, bet
Jūs neveicat zinātnisko pētījumu, kam ir izdotas speciālās atļaujas,
mērīšanai nav nepieciešams ņemt dzīvnieku rokās, kas izraisa
abinieku psihiskā un fiziskā stresa stāvokli vai inficēt ar nāvējošiem
parazītiem (vīrusiem, parazītisko sēnīti Batrachochytrium
dendrobatidis un citām), kurus Jūs uz savām rokām varat pārnest no
viena abinieka otram.
Tāpēc, nepieskaroties dzīvniekam, pielieciet kāda gareniskā
priekšmeta galu (mērlente, lineāls, pildspalva) 1-2 cm attālumā no
dzīvnieka degungala no augšpuses paralēli dzīvnieka ķermenim (attēls
uz vāka) un ar nagu atzīmējiet dzīvnieka ķermeņa garumu. Pēc tam
izmēriet atzīmēto priekšmeta garumu ar lineālu vai mērlenti. Protams,
šie mērījumi nebūs ļoti precīzi, bet pasargā dzīvniekus no saslimšanas
un dos papildus informāciju par redzētā dzīvnieka vecumu.
3) Kontaktā mērīšāna. Zinātniskā pētījuma mērķiem, ja tas ir
pamatots ar zinātnisko nepieciešamību un pētījumam ir saņemtas visas

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
8
nepieciešamās atļaujas, abiniekus mēra precīzi, ar bīdmēri un fiksāciju
rokās. Dabas aizsardzības un slimību profilakses mērķiem katra jauna
dzīvnieka ņemšanai rokās vai vismaz katra jauna biotopa apsekošanai
jāizmanto jaunus gumijas cimdus. Dzīvniekam nedrīkst pieskarties ar
mērāmo ierīci vai to ir jādezinficē pēc katra jauna dzīvnieka mērīšanas
vai vismaz katra jauna biotopā.
Astainiem abiniekiem herpetoloģijā ir pieņemti sekojošie mērījumi
(Terentjev, Chernov 1949):
L. – (Longitudo corporis) ķermeņa garums no deguna gala
līdz kloakalas atveres priekšējam galam;
L.cd. – (Longitudo capitis) astes garums no kloakas atveres
priekšēja gala līdz astes galam;
L.c. – (Longitudo caudae) galvas garums no deguna gala
līdz žokļa pakaļējam galam;
P.a. – (Pedes anteriores) priekšējās ekstremitātes garums no
sākuma līdz garākā pirksta galam;
P.p. – (Pedes posteriores) pakaļējās ekstremitātes garums no
sākuma līdz garākā pirksta galam.
Bezastainiem abiniekiem herpetoloģijā ir pieņemti sekojošie mērījumi
(Terentjev, Chernov 1949):
L. – (Longitudo corporis) attālums no deguna gala līdz
kloakas atveres centram (dzīvnieku pielikt pie līdzenas
virsmas, fiksējot ar pirkstu krusta kaula vietā);
L.c. – (Longitudo capitis) attālums no deguna gala līdz
pakauša atveres galam (sataustīt caur adu);
Lt.c. – (Latitudo capitis) galvas maksimālais platums starp
apakšējo žokļu sākuma;
D.r.o. – (Distantia rostri oculi) attālums no deguna gala līdz
acs priekšējā gala;
Sp.c.r. – (Spatium canti rostrales) attālums starp tumšo
svītru pie acs priekšējā gala iekšējām robežām;
D.n.o. – (Distantia nasi oculi) attālums no nāss līdz acs
priekšējam galam;
L.o. – (Longitudo oculi) acs atveres lielākais garums;

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
9
Lt.p. – (Latitudo palpebrae) acs augšējās plaksta lielākais
platums;
Sp.p. – (Spatium palperbalis) mazākais attālums starp acu
augšējo plakstu iekšējām malām;
Sp.n. – (Spatium nasalis) attālums starp nāsīm;
L.tym. – (Longitudo tympani) bungādiņas lielākais garums;
F. – (Longitudo femoris) gurna garums no kloakas atveres
līdz locitāvas ārējam galam (mērīt saliktai ekstremitātei);
T. – (Longitudo tibiae) stilba garums (mērīt saliktai
ekstremitātei);
D.p. – (Primus digitus) pakaļējās ekstremitātes pirmā pirksta
garums, mērīts no sākuma līdz pirksta galam;
C.int. – (Callus internus) iekšējā pēdas puna lielākais
garums viņa pamatā.
Novērojuma koordinātes un datu bāzes izveide. Ļoti svarīgi noteikt
katras atradnes koordinātes. Bez tā dati nevarēs būt izmantoti
zinātniskos pētījumos, teritorijas plānošanā vai dabas aizsardzībā.
Koordināšu noteikšanai var izmantot dažādas iespējas:
GPS izmantošana. Global Position System – sistēma, kas ļauj precīzi
noteikt koordinātes, izmantojot GPS uztvērējus. Iedarbiniet savu GPS
uztvērēju un piereģistrējiet koordinātes, sekojot ierīces instrukcijai.
Obligāti pēc iespējas agrāk ievadiet šos datus Jūsu elektroniskajā
abinieku atradņu datu uzskaites tabulā.
Google Earth servisa izmantošana. Šī metode nav ļoti precīzā, bet dod
papildus informāciju par atradnēm.
1.) Ja Jums līdzi nav GPS uztvērēja vai citas ierīces ar GPS servisu,
tad dabā pierakstiet atradnes vietu blociņā šāda veidā: "Parastais
krupis, atrasts Daugavpilī, pie Lauceses upes ietekas Daugavā".
2.) Ieslēdziet klēpjdatoru ekspedīcijas laikā vai pēc ekspedīcijas
ieslēdziet savu mājas datoru. Ieejiet Internetā. Ieejiet Google Earth.
(To var atrast šeit: http://www.google.com/earth/index.html.
Uzklikšķiniet uz Download un sekojiet norādēm) (1.att.).

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
10
1.att. Google Earth ielādēšana.
3.) Uz Google Earth Latvijas ortofotokartes atrodiet Jūsu atradnes
vietu (2.att.).
2.att. Abinieka novērošanas vietas atrašana.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
11
4.) Uzspiediet taustiņu Add Placemark (3.att.).
3.att. Atzīmēšanas režīma iedarbināšana.
5.) Uzlieciet dzeltenu grafisko atzīmi maksimāli precīzi uz to vietu,
kur Jūs atradāt abinieku (4.att.).
4.att. Abinieka novērošanas vietas atzīmēšana.
6.) Tabulā Jūs varēsiet redzēt Jūsu atradnes koordinātes (5.att.).
5.att. Abinieka novērošanas vietas koordināšu atrašanas.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
12
7.) Iedrukājiet atzīmētajā lodziņā Jūsu atradnes reģistrācijas numuru
atbilstoši šīs grāmatas noradījumiem (Piemērām, BuBu0001) (6.att.).
Tagad Jums ir sava atradņu datu bāze Google Earth servisā.
6.att. Abinieka novērošanas reģistrācijas numura ievadīšana.
8.) Lodziņā Description ievadiet papildus informāciju: atradnes
datums, laiks, latīniskais nosaukums, izmērs, dzimums, laika apstākļi,
biotops, mikrobiotops, citas piezīmes par atrašanas apstākļiem (7.att.).
Dzimuma noteikšana. Atzīmējiet šos datus, ja Jūs varat noteikt
dzīvnieka dzimumu. Dati par novērotā dzīvnieka dzimumu ir
svarīgi populācijas dzimuma struktūras pētīšanai. Tie arī var dot
informāciju par populācijas dzimumu izvietošanos telpā un laikā.
Daudziem Latvijas pieaugušajiem abiniekiem var noteikt dzimumu
pēc arējām dzimuma pazīmēm. Tā, astainajiem abiniekiem
tēviņiem pavasarī ir spura uz muguras, šīs spuras pēdas saglabājas
arī pēc vairošanās sezonas tumšas ādas krokas veidā, kas iet gar
mugurkaulu. Ja spuras vai šīs svītras nav, tad tā ir mātīte.
Bezastainajiem abiniekiem Latvijā tēviņiem ir dzimuma tulznas uz
priekšējo ekstremitāšu iekšdelma un 1.-2. pirkstiem, kas īpaši ir
izteiktas pavasarī, vairošanās sezonā. Krupju, brūno varžu,
kokvaržu tēviņiem ir tumšāks kakls, nekā mātītēm.
Biotops. Pierakstiet biotopa nosaukumu pēc biotopu klasifikatora
vai īsu raksturojumu: piemērām, upes krasts, purvs, sausā pļava.
Mikrobiotops. Pierakstiet dzīvnieka atrašanas mikrobiotopu, kur
tieši viņu atradāt: koka dobumā, peļķes dūņās, sūnās utt.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
13
7.att. Papildus informācijas ievadīšana.
Obligāti nokopējiet atradnes reģistrācijas numuru un koordinātes Jūsu
datu bāzē, Excel vai Word tabulā.
Ziņojums speciālistiem. Daudzos gadījumos dabas aizsardzības
speciālistiem ir svarīgi uzzināt par Jūsu atradni. Jā Jūs atrodat Latvijā
aizsargājamo abinieku sugu, lūdzu, ziņojiet šī noteicēja autoriem pa
t.29621191 vai elektronisko pastu: eco@apollo.lv un
bombinalatvia@inbox.lv.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
14
Dabas aizsardzības prasības
Atļaujas. Abinieki ir apdraudēta grupa visā pasaulē, nepieciešams tos
saglabāt arī Latvijas dabā. Tāpēc, pētot abiniekus Latvijā, ir ļoti
svarīgi novērot dabas aizsardzības prasības. Ja Jūs vienkārši
reģistrējiet satiktos abiniekus parastās pastaigās vai Jūsu citās ikdienas
nodarbošanās: makšķerēšanas, darbu dārzā, sēņošanas u.c. laikā,
netraucējot dzīvniekus un neņemot tos rokās, Jums nav nepieciešama
speciāla atļauja. Bet ja Jūs nolemjat veikt zinātnisko pētījumu, Jums
jāgriežas pēc konsultācijas un visām nepieciešamām atļaujām Dabas
aizsardzības pārvaldē http://www.daba.gov.lv/ .
Protams, ja Jūs veicat pētījumu uz privātas teritorijas, Jums jāsaskaņo
sava darbība ar zemes īpašnieku.
Aktivitātes dabā. Lai samazinātu kaitējumu dabai abinieku uzskaites
laikā, cenšaties netraucēt abiniekiem: neiet pārāk tuvu abinieku korim,
uzvesties klusi, nebiedēt abiniekus ar straujam kustībām.
Ja Jūs kaut ko dabā pārveidojiet, piemērām, paceļat koka mizu,
nolieciet to pēc tam tā, kā bija līdz Jums. Šīs nelielās dabas struktūras
veido abinieku mikrobiotopus, kalpo par orientieriem viņu apdzīvotā
vidē, tāpēc ir ļoti svarīgas viņu eksistencei.
Parazītisko slimību profilakse. Lai nepārnest parazītus (vīrusus,
parazītisko sēnīti Batrachochytrium dendrobatidis un citus), no viena
abinieka otram, izmantojiet jaunus gumijas cimdus kontaktam ar jaunu
abinieku vai vismaz katram jaunajam biotopam. Dezinficējiet gumijas
zābakus vannā ar dezinficējošo šķidrumu pirms ieiet jaunajā dīķa
ūdenī.
Reģistrējot un noteicot abiniekus, ierobežojiet taktīlu kontaktu
ar abinieku un ieiešanu ūdenstilpē, cik vien ir iespējams.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
15
Piedalieties abinieku aizsardzībā:
LIFE+ projekts LIFE-HerpetoLatvia
Latvijas un pasaules herpetologi un dabas aizsardzības speciālisti pēta
abiniekus un cenšas tos aizsargāt dabā. Abinieku efektīvai aizsardzībai
Latvijā, ir ļoti svarīgi zināt, kur tie dzīvo. Lai palīdzēt herpetologiem
šajos pētījumos, ziņojiet viņiem par saviem novērojumiem. It īpaši tas
ir svarīgi, jā Jūs piereģistrējat Latvijā un Eiropā aizsargājamās
abinieku sugas: lielo tritonu, sarkanvēdera ugunskrupi, kokvardi,
smilšu krupi, zaļo krupi, brūno varžukrupi.
Latvijā realizēti Eiropas un Latvijas finansēti dabas aizsardzības
projekti, kuru mērķa sugas bija abinieki.
LIFE-HerpetoLatvia. No 2010.
līdz 2014.gadam Latvijā
realizējas LIFE+ LIFE-
HerpetoLatvia Projekts
LIFE09NAT/LV/000239 "Reto
rāpuļu un abinieku aizsardzība
Latvijā" [Conservation of rare reptiles and amphibians in Latvia]
(8.att.), kuru līdzfinansē Eiropas komisijas LIFE+ programma
(6.piel.).
Šī projekta mērķis ir atbalstīt abinieku: sarkanvēdera ugunskrupju
Bombina bombina un rāpuļu: purva bruņurupuču Emys orbicularis,
gludenās čūskas Coronella austriaca populāciju palielināšanos Latvijā
un nodrošināt to ilgtspējīgu eksistēšanu ar in-situ, ex-situ un likuma
aizsardzības metožu kombināciju.
Projekta pamata uzdevumi:
 Izveidot atbilstošu biotopu un koridoru tīklu Emys orbicularis,
Coronella austriaca, Bombina bombina atslēgas populācijām vienā
eksistējoša vai jaunizveidotā Natura 2000 teritorijā katrai sugai.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
16
 Jaunas Natura 2000 teritorijas izveide Bombina bombina lielākai
populācijai Latvijā.
 Coronella austriaca Sugas aizsardzības plāna sagatavošana
apstiprināšanai.
 Pavairošana ex-situ zookultūrā Biotopu direktīvas II Pielikuma
sugu Emys orbicularis un Bombina bombina no ziemeļnieciskām
populācijām: vāju Bombina bombina galveno populāciju
pastiprināšana; vietējo īpatņu grupas Emys orbicularis izveide
zookultūrā, to pavairošana un juvenīlu īpatņu izlaišana dabā.
8.att. LIFE-HerpetoLatvia projekta dalībnieku logotipi.
 Emys orbicularis, Coronella austriaca, Bombina bombina
aizsardzības publicitātes pasākumi.
Jūsu palīdzība. Jūs varat līdzēt Projekta LIFE-HerpetoLatvia
realizācijai un dabas aizsardzībai Latvijā un Eiropā, ja ziņosiet
Projekta ekspertiem par redzētiem sarkanvēdera ugunskrupjiem un
citām mērķa sugām Latvijā. Īpaši ir svarīgi ziņot par tādām atradnēm
Projekta teritorijās: Silenes dabas parkā un Demenes pagastā
(Daugavpils novads), Ķemeru dabas parkā.
Papildus informāciju un kontaktus var saņemt Projekta LIFE-
HerpetoLatvia mājas lapā www.life-herpetolatvia.biology.lv.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
17
Kā noteikt abinieku
ar šī noteicēja palīdzību
1. Uzmanīgi aplūkojiet abinieku dabā, nepieskaroties tam,
nofotografējiet to, ja vien ir iespējams.
2. Izlasiet Latvijas pieaugušo abinieku sugu noteikšanas tabulas pirmo
jautājumu. Atslēgas pazīmes ir pasvītrotas šādi.
3. Ja atbilde ir Jā, sekojiet tēzei, norādītai iekāvās, līdz nākošajām
jautājumam.
4. Ja atbilde ir Nē, arī sekojiet antitēzei, neradītai iekāvās, līdz
nākošajām jautājumam.
5. Ja jautājumam ir norādīta atsauce uz zīmējumu (elektroniskajā PDF
izdevumā tā ir interaktīvā), salīdziniet to ar abinieka redzamām
pazīmēm.
6. Kad Jūs nonāksiet līdz abinieka latviskajam un latīniskajam
nosaukumam, suga ir noteikta.
7. Sekojiet aiz nosaukuma norādītajam lappuses numuram
(elektroniskajā PDF izdevuma šī atsauce ir arī interaktīva), lai
iepazītos ar sugas aprakstu un vēlreiz pārliecinātos par sugas pareizo
noteikšanu, salīdzinot abinieka ārējo izskatu ar fotogrāfiju.
8. Ja sugu noteikt neizdevās, atgriezieties pie pirmā jautājuma un
pamēģiniet vēlreiz.
9. Ar Jūsu augušo pieredzi abinieku noteikšanā jauno redzēto abinieku
noteikšanas process būs ātrāks, līdz ar laiku Jūs varēsiet izdarīt to arī
bez noteicēja. Bet pārbaudiet sevi ar noteicēja palīdzību, ja ir šaubas
abinieka noteikšanas pareizībā.
10. Sarežģītajos gadījumos konsultējieties ar šī noteicēja autoriem un
citiem herpetologiem.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
18
Noteikšanas iespējamās problēmas
Parastās problēmas. Dažos gadījumos noteikt abinieku sugu var
neizdoties kaut kādu iemeslu dēļ: dzīvniekam varētu būt neparasta
nokrāsa, tas varētu būt vel nepieaudzis u.c. Šājas situācijās sazinieties
ar autoriem pēc adresēm, kas ir norādītās grāmatas sākumā un nosūtiet
uz e-pastu fotogrāfijas ar aprakstiem.
Zaļo varžu sugu noteikšanas problēma. Zaļo varžu sugu grupas
vizuālā noteikšana Eiropā ir apgrūtināta sugu hibridizācijas dēļ. Šajā
noteicējā piedāvātais noteikšanas algoritms pamatojas uz 1949. gadā
aprakstītas metodes (Terentevs, Cernovs 1949). Iespējams, īsti noteikt
šīs sugu grupas abinieka sugu var tikai ar laboratorijas metodēm.
Tāpēc, ja par redzētās dabā zaļās vardes sugu noteikšanu ir šaubas,
reģistrējiet to, ka Pelophylax sp.
Eksotiskās sugas. Latvijā lielos daudzumos ved un arī pārdod
zooveikalos un privāti dažādus eksotiskus abiniekus: piešvardes
Xenopus laevis, aksolotļus Ambystoma mexicanum, tīģera salamandras
Ambistoma tigrinum, Spāņu adatainos tritonus Pleurodeles waltl un
citus (9.att.).
Šie dzīvnieki var aizmukt no saimnieka, vai viņš tos var izlaist dabā
un tāpēc eksotiski abinieki var būt atrasti Latvijas dabā. Šajos
gadījumos tos nevar atstāt dabā, jo tie var traucēt vietējām sugām, kā
arī izplatīt lipīgas eksotiskās abinieku slimības, piemērām, parazītisko
sēnīti Batrachochytrium dendrobatidis, kas ir nāvējoši bīstama
vietējiem abiniekiem!
Obligāti noķeriet eksotiskus abiniekus vai rāpuļus, sastaptus dabā,
novietojiet tos droši aizvērtā plastikāta boksā ar mitru substrātu un
ventilācijas caurumiem un uzreiz ziņojiet par to autoriem!

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
19
9.att. Daži eksotiski abinieki, kas ir brīvi pardodami zooveikalos Latvijā:
a) Aksolotļis Ambystoma mexicanum, b) piešvarde Xenopus laevis, c) tīģera
salamandra Ambistoma tigrinum, d) Spāņu adatainais tritons Pleurodeles waltl.
a
b
c
d

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
20
Speciāls ziņojums. Latvijā dabā vēsturiski 3 reizes bija reģistrēta arī
abinieku suga, kas mūslaikos nebija sastapta un tāpēc nav iekļauta
šajā noteicējā. Tā ir plankumainā salamandra Salamandra salamandra
(Siliņš, Lamsters 1949; Litvinchuk 1996). Salamandra salamandra uz
muguras parasti ir dzelteni plankumi (10.att.), bet tā varētu būt arī
pilnīgi melna.
Ja Jūs redzēsiet šo abinieku Latvijas dabā, lūdzu, noķeriet to,
novietojiet droši aizvērtā plastikāta boksā ar mitru substrātu (mitras
sūnas, zāle) un caurumiem ventilācijai un uzreiz ziņojiet par to
autoriem: tālr. 29621191, eco@apollo.lv; arī ja Jums ir ziņas par šī
abinieka sastapšanu agrāk, pat dažus desmitus gadu atpakaļ.
10.att. Plankumainā salamandra Salamandra salamandra (Foto: Miaow Miaow:
(http://en.wikipedia.org/wiki/File:Salamandra_salamandra_CZ.JPG).
Nesajauciet šo sugu ar Latvijā izplatīto lielo tritonu Triturus cristatus,
kam uz ķermeņa sāniem ir sīki daudzskaitliski balti graudiņi (sīkas
mannas veidā) (11.att., 1.piel.).

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
21
Latvijas pieaugušo abinieku sugu
noteikšanas tabula
1. Aste ir
Jā (1.1.)
Nē (2.)
1.1. Uz ķermeņa sāniem ir sīki daudzskaitliski balti graudiņi (sīkas
mannas veidā)
Jā (1.1.1.) (11.att., 1.piel.)
Nē (1.2.)
11.att. Uz ķermeņa sāniem ir sīki balti graudiņi (1.1.1.)
1.1.1. Lielais tritons Triturus cristatus (Laurenti 1768)
(1.piel., sugas apraksts: 27.lpp.)
1.2. Mazais tritons Lissotriton vulgaris (Linnaeus 1758)
(1.piel., sugas apraksts: 31.lpp.)
2. Ķermeņa un ekstremitāšu apakšpuse ir melna ar sarkaniem vai
oranžiem plankumiem
Jā (2.1.) (12.att., 2.piel.)
Nē (2.2.)

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
22
12.att. Apakšpuse ir melna ar sarkaniem vai oranžiem plankumiem (2.1.).
2.1. Sarkanvēdera ugunskrupis Bombina bombina
(Linnaeus 1761) (2.piel., sugas apraksts: 35.lpp.)
2.2. Pirkstu gali lipīgi, diskveidīgi
Jā (2.2.1.) (13.att., 2.piel.)
Nē (2.3.)
13.att. Pirkstu gali lipīgi, diskveidīgi (2.2.1.).
2.2.1. Parastā kokvarde Hyla arborea (Linnaeus 1758)
(2.piel., sugas apraksts: 39.lpp.)
2.3. Acu zīlīte vertikālā
Jā (2.3.1.) (14.att., 2.piel.)
Nē (2.4.)

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
23
14.att. Acu zīlīte vertikālā (2.3.1.).
2.3.1. Brūnais varžukrupis Pelobates fuscus (Laurenti
1768) (2.piel., sugas apraksts: 42.lpp.)
2.4. Āda grumbuļaina
Jā (2.4.1.)
Nē (2.5.)
2.4.1. Gar muguru pa vidu ir gaiša iedzeltenīga svītra
Jā (2.4.1.1.) (15a.att., 3.piel.)
Nē (2.4.2.)
15.att. a) ar gaišu svītru; b) ar zaļganiem plankumiem; c) bez svītras un zaļganiem
plankumiem (foto: a) Ingmārs Līdaka).
2.4.1.1. Smilšu krupis Epidalea calamita (Laurenti 1768)
(3.piel., sugas apraksts: 45.lpp.)
a
b
c

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
24
2.4.2. Mugurā zaļgani plankumi uz pelēkā fona
Jā (2.4.2.1.) (15b.att., 3.piel.)
Nē (2.4.3.) (15c.att., 3.piel.)
2.4.2.1. Zaļais krupis Pseudepidalea viridis (Laurenti
1768) (3.piel., sugas apraksts: 48.lpp.)
2.4.3. Parastais krupis Bufo bufo (Linnaeus 1758)
(3.piel., sugas apraksts: 51.lpp.)
2.5. Muguras pamatnokrāsa zaļa (dažreiz arī brūngani - zaļa). Aiz acs
parasti nav tumšais trīsstūra plankums (17.att.)
Jā (2.5.1.)
Nē (2.6.)
2.5.1. Stilbi garāki par gurniem (ja pakaļējās ekstremitātes saliktas
perpendikulāri ķermenim, tās pārklājas locītavās)
Jā (2.5.1.1.) (16a.att.)
Nē (2.5.2)
16.att. a) locītavas pārklājas (2.5.1.1.); b) locītavas nesaskaras (2.5.2.1.); c) locītavas
saskaras (2.5.3.) (Pēc Terentyev, Chernov 1949).
2.5.1.1. Ezera varde Pelophylax ridibundus (Pallas 1771)
(sugas apraksts: 54.lpp.)
2.5.2. Gurni garāki par stilbiem (ja pakaļējās ekstremitātes saliktas
perpendikulāri ķermenim, tās nesaskaras locītavās)
Jā (2.5.2.1.) (16b.att., 4.piel.)
Nē (2.5.3.) (16c.att.)
a
)
b)
c)

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
25
2.5.2.1. Zaļā varde Pelophylax kl. esculentus (Linnaeus
1758) (4.piel., sugas apraksts: 57.lpp.)
2.5.3. Dīķa varde Pelophylax lessonae (Camerano 1882)
(sugas apraksts: 60.lpp.)
2.6. Tumšais plankums aiz acs ar stūrīti augšā
Jā (2.6.1.) (17a.att., 4.piel.). Ķermeņa vēderpuse ar marmora
zīmējumu.
Nē (2.7.) (17b.att., 4.piel.). Ķermeņa vēderpuse balta vai
iedzeltena.
17.att. a) aiz acs tumšais plankums ar stūrīti uz augšu (2.6.1.); b) bez stūrīša uz augšu
(2.7.) (pēc Kaare Fog pers.ziņ.).
2.6.1. Parastā varde Rana temporaria (Linnaeus 1758)
(4.piel., sugas apraksts: 63.lpp.)
2.7. Purva varde Rana arvalis (Nilsson 1842) (4.piel.,
sugas apraksts: 66.lpp.)
a
)
b)

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
26
Abinieku sugu apraksti
Apzīmējumi izplatības shēmās:
- autohtona iespējamā izplatība Latvijā, suga sastopamā
reti vai nevienmērīgi;
- autohtona izplatība Latvijā, suga sastopamā bieži;
- allohtona iespējamā izplatība Latvijā.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
27
Lielais tritons
Triturus cristatus (Laurenti 1768)
Sistemātika
Class: Amphibia
Order: Caudata
Family: Salamandridae
Genus: Triturus
Species: T.cristatus
Izplatība Latvijā (18.att.): visa Latvijas teritorijā, bet ļoti
nevienmērīgi. Sastopams diezgan reti.
18.att. Lielā tritona iespējamā izplatība Latvijā (Siliņš, Lamsters 1934; Terentyev,
Chernov 1949; Bannikov et al. 1977; Caune 1992; autoru nepubl.dati).
Aizsardzības statuss
Pasaulē: Least Concern (IUCN 3.1).
Eiropā: Habitat Directive II, IV; Bern Convention (Annex 2).
Latvijā: Aizsargājama suga (MK noteikumi Nr.396); Mikrolieguma
suga (MK noteikumi Nr.45); Latvijas Sarkanā grāmata, 2.kat.
Pieaugušo īpatņu ārējais izskats (19.att., 1.piel.). L.=97 mm,
L./L.cd.=0,95-1,27. Tēviņu svars līdz 11 g, mātīšu – līdz 14 g. Āda
sīki graudaina. Ķermeņa mugurpuses pamatnokrāsa melna, brūngani
melna. Ķermeņa vēderpuse oranža vai dzeltena ar melniem
plankumiem. Pavasarī tēviņiem attīstās augsta muguras spura ar

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
28
neregulāriem izgriezumiem, kas sastāv no divām: ķermeņa un astes
daļām; uz astes sāniem gaiši zila, tēraudbalta un oranža svītra.
Mātītēm muguras spuras nav. Tēviņiem arī ir anālās atveres liels
uztūkums, mātītēm tas ir daudz mazāks.
19.att. Lielā tritona ārējais izskats.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
29
Sezonāla un diennakts aktivitāte. Aktīvs siltajā gada periodā, vēlu
rudeni un ziemu pavada hibernācijā. Vairošanās laikā aktīvs visu
diennakti, īpaši dienā. Uz sauszemes aktīvs krēslā, vakaros, nakts
sākumā, pēc lietus vai lietus laikā.
Biotopi un mikrobiotopi (20., 21.att.). Barošanās biotopi ir jaukti
meži, arī parki, krūmāji, upes ielejas netālu no mitrām vietām:
purviem, dīķiem. Dienas laiku pavada alās, zem koku saknēm, zem
zariem, akmeņiem, sūnās. Vairošanās biotopi ir dīķi bez zivīm, labi
aizauguši ar ūdens augiem, apsauļoti. Hibernācijas mikrobiotopi ir
grauzēju alas, celmi, zaru čupas, pagrabi, bedres. Zināma ziemošana
strautos. Ziemo pa vienām vai grupās līdz pat vairākiem simtiem.
Barība. Uz sauszemes barojas ar sliekām, kailgliemežiem, kukaiņiem
un to kāpuriem, zirnekļveidīgiem. Ūdenī barojas ar ūdens vabolēm,
moluskiem, odu kāpuriem, spāru kāpuriem, zivju un abinieku ikriem,
sīkiem vēžveidīgiem un abinieku kāpuriem.
20.att. Lielo tritonu barošanās un vairošanās biotops.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
30
Vairošanās. Izdēj 150 – 200 ikrus ūdenī, pielīmējot tos pa vienam vai
pa 2-3 pie ūdens augu lapu apakšējas virsmas. Kāpuri dzīvo ūdenī līdz
metamorfozei. Dzimumgatavību sasniedz trešajā dzīves gadā.
21.att. Lielā tritona biotopi: a) vairošanās, b) ziemošanas.
a
b

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
31
Mazais tritons
Lissotriton vulgaris (Linnaeus 1758)
Sistemātika
Class: Amphibia
Order: Caudata
Family: Salamandridae
Genus: Lissotriton
Species: L.vulgaris
Izplatība Latvijā (22.att.): visā Latvijas teritorijā. Sastopams bieži.
22.att. Mazā tritona iespējamā izplatība Latvijā (Siliņš, Lamsters 1934; Terentyev,
Chernov 1949; Bannikov et al. 1977; Caune 1992; autoru nepubl.dati).
Aizsardzības statuss
Pasaulē: Least Concern (IUCN 3.1).
Pieaugušo īpatņu ārējais izskats (23.att., 1.piel.). L.=58 mm,
L./L.cd.=0,84-1,10. Tēviņu svars līdz 1,62 g, mātīšu – līdz 3 g. Āda
gluda. Ķermeņa mugurpuses pamatnokrāsa tēviņiem brungani pelēkā
ar tumšiem apaļīgiem plankumiem, mātītēm – gaiši brūna, brūngani
dzeltena bez plankumiem. Ķermeņa vēderpuse abiem dzimumiem ir
dzeltenīga vai gaiši oranža ar tumšiem plankumiem. Pavasarī tēviņiem
attīstās augsta mugurastes spura ar neregulāriem izgriezumiem; uz
sāniem gaiši zila uz balta svītra, uz pakaļekstremitāšu pirkstiem izaug
spuras.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
32
23.att. Mazā tritona ārējais izskats: a) tēviņš pavasara migrācijas laikā; b) vēderpuses
nokrāsa; c) tēviņš barošanās biotopā; d) tēviņi un mātītes ziemošanas biotopā -
pagrabā.
Sezonāla un diennakts aktivitāte. Aktīvs siltajā gada periodā, rudeni
un ziemu pavada hibernācijā. Vairošanās laikā aktīvs visu diennakti.
Uz sauszemes aktīvs krēslā, vakaros, nakts sākumā. Ziemo nelielās
grupās, dažreiz līdz dažiem desmitiem un simtiem.
a
b
c d

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
33
Biotopi un mikrobiotopi (24., 25. att.). Barošanās biotopi ir jaukti
meži, dārzi, parki, krūmāji, pļavas. Dienas laiku pavada grauzēju alās,
zem koku saknēm, zem zariem, akmeņiem, sūnās. Vairošanīs biotopi
ir nelieli dīķi pārsvarā bez zivīm, labi aizauguši ar ūdens augiem, silti
un apsauļoti. Hibernācijas mikrobiotopi ir grauzēju un kurmju alas,
celmi, zaru čupas, pagrabi netālu no ūdenstilpēm.
24.att. Mazo tritonu ziemošanas vieta pagrabā zem dēļeim.
Barība. Uz sauszemes barojas ar sliekām, ērcēm, tauriņu kāpuriem,
citiem kukaiņiem un to kāpuriem. Ūdenī barojas ar odu kāpuriem,
sīkiem vēžveidīgiem, ūdens vaboļu kāpuriem, sīkiem moluskiem,
zivju un abinieku ikriem.
Vairošanas. Izdēj ~150 ikrus ūdenī, pielīmējot tos pa vienai pie ūdens
augu lapas no apakšpuses un saliekot lapu tā, ka ola paliek starp lapas
daļām. Kāpuri dzīvo ūdenī līdz metamorfozei. Dzimumgatavību
sasniedz otrajā - trešajā dzīves gadā.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
34
25.att. Mazo tritonu biotopi: a) barošanās, b) vairošanās.
a
b

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
35
Sarkanvēdera ugunskrupis
Bombina bombina (Linnaeus 1761)
Sistemātika
Class: Amphibia
Order: Anura
Suborder: Archaeobatrachia
Family: Bombinatoridae
Genus: Bombina
Species: B.bombina
Izplatība Latvijā (26.att.): nelielas populācijas Latvijas
dienvidaustrumos netālu no robežas ar Lietuvu un Baltkrieviju, ļoti
nevienmērīgi. Sastopams ļoti reti.
26.att. Sarkanvēdera ugunskrupja zināmā izplatība Latvijā (Siliņš, Lamsters 1934;
Terentyev, Chernov 1949; Bannikov et al. 1977; Caune 1992; Kuzmin et al. 2007;
autoru nepubl.dati).
Aizsardzības statuss
Pasaulē: Least Concern (IUCN 3.1).
Eiropā: Habitat Directive II, IV; Bern Convention (Annex 2).
Latvijā: Aizsargājama suga (MK noteikumi Nr.396); Mikrolieguma
suga (MK noteikumi Nr.45); Latvijas Sarkanā grāmata, 1.kat.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
36
Pieaugušo īpatņu ārējais izskats (27.att., 2.piel.). L.=50 mm.
Ķermeņa mugurpuses pamatnokrāsa tumši pelēkā ar tumšākiem vai
melniem apaļīgiem plankumiem. Ķermeņa vēderpuse ir melna ar
sarkaniem, oranžiem, dzeltenīgi oranžiem plankumiem. Tēviņiem ir
dzimumtulznas uz priekšējām ekstremitātēm, īpaši izteiktas pavasarī.
Tēviņiem ir platāka galva, nekā mātītēm.
27.att. Sarkanvēdera ugunskrupja ārējais izskats: a) tēviņš; b) mātīte; c) vokalizējošais
tēviņš raksturīgajā pozā; d) ugunskrupji ampleksā.
a
b
c
d

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
37
Sezonāla un diennakts aktivitāte. Aktīvs siltajā gada periodā, rudeni
un ziemu pavada hibernācijā.
Biotopi un mikrobiotopi (28., 29.att.). Ūdens un pieūdens suga.
Barošanās biotopi ir nelieli pastāvīgie vai izžūstoši dīķi, grāvji, lielo
dīķu lagūnas, ar mālainu pamatu un ar bagātu ūdens veģetāciju, labi
apsauļoti. Izvairās no smilšainiem pamatiem un ātras straumes.
Vairošanās un barošanās biotopi bieži sakrīt. Pēc nārsta var arī
pārvietoties uz citām ūdenstilpēm. Hibernācijas mikrobiotopi ir
grauzēju un kurmju alas, vecie celmi, pagrabi.
Barība. Barojas ar odu kāpuriem, moluskiem, ūdens ērcēm, sliekām,
ūdens vaboļu kāpuriem, sīkiem moluskiem, kurkuļiem, citiem
kukaiņiem un to kāpuriem.
Vairošanās. Izdēj 80-200 ikrus ūdenī, pielīmējot tos porcijās parasti
pie pagājušā gada augu lapām. Kurkuļi dzīvo ūdenī līdz metamorfozei,
pēc tām var migrēt uz citām ūdenstilpēm. Dzimumgatavību sasniedz
trešajā dzīves gadā.
28.att. Sarkanvēdera ugunskrupja vairošanās un barošanās biotops.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
38
29.att. Sarkanvēdera ugunskrupja biotopi: a) barošanās, vairošanās; b) ziemošanas.
a
b

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
39
Parastā kokvarde
Hyla arborea (Linnaeus 1758)
Sistemātika
Class: Amphibia
Order: Anura
Family: Hylidae
Genus: Hyla
Species: H.arborea
Izplatība Latvijā (30.att.). Latvijas teritorijā (re)introducētā suga,
allohtona populācija izveidota no īpatņiem ar Baltkrievijas izcelsmi.
Sastopama Latvijā lokāli, bet aktīvi izplatās. Iespējams, ārpus
atzīmētās allohtonās populācijas areālam saglabājas nelielas
autohtonas populācijas Latvijas dienvidos (autoru nepubl.dati).
30.att. Parastās kokvardes iespējamā izplatība Latvijā (Siliņš, Lamsters 1934;
Terentyev, Chernov 1949; Bannikov et al. 1977; Caune 1992; J.Zvirgzds-Zvirdzdiņš
pers.ziņ.).
Aizsardzības statuss
Pasaulē: Least Concern (IUCN 3.1).
Eiropā: Habitat Directive IV; Bern Convention (Annex 2).
Latvijā: Aizsargājama suga (MK noteikumi Nr.396); Latvijas Sarkanā
grāmata, 0.kat.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
40
Pieaugušo īpatņu ārējais izskats (31.att., 2.piel.). L.=52 mm.
Ķermeņa mugurpuses pamatnokrāsa koši zaļa. Ķermeņa vēderpuse ir
balta. Tēviņiem ir tumšāks kakls, tas ir īpaši izteikts pavasarī.
Sezonāla un diennakts aktivitāte. Aktīva siltajā gada periodā, rudeni
un ziemu pavada hibernācijā. Aktīva krēslā vai lietus laikā, dienu
parasti sēž nekustoties.
Biotopi un mikrobiotopi (32.att.). Barošanās biotopi ir gaiši jaukti
meži, krūmāji, mežmalas, pļavas netālu no ūdenstilpēm. Vairošanās
biotopi ir nelieli aizauguši dīķi. Hibernācijas mikrobiotopi ir grauzēju
alas, alas zem koku saknēm.
Barība. Barojas ar kukaiņiem, pārsvarā lidojošiem, skudrām,
vabolēm, kāpuriem.
Vairošanās. Izdēj 800-1000 ikrus ūdenī, nelielos kamolos. Kurkuli
dzīvo ūdenī līdz metamorfozei. Dzimumgatavību sasniedz trešajā -
ceturtajā dzīves gadā.
31.att. Parastās kokvardes ārējais izskats.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
41
32.att. Parastās kokvardes biotopi: a) barošanās; b) vairošanās.
a
b

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
42
Brūnais varžukrupis
Pelobates fuscus (Laurenti 1768)
Sistemātika
Class: Amphibia
Order: Anura
Suborder: Mesobatrachia
Family: Pelobatidae
Genus: Pelobates
Species: P.fuscus
Izplatība Latvijā (33.att.) visā Latvijas teritorijā (18.att.), bet
nevienmērīgi. Sastopams diezgan reti.
33.att. Brūnā varžukrupja iespējamā izplatība Latvijā (Siliņš, Lamsters 1934;
Terentyev, Chernov 1949; Bannikov et al. 1977; Caune 1992; autoru nepubl.dati).
Aizsardzības statuss
Pasaulē: Least Concern (IUCN 3.1).
Eiropā: Habitat Directive IV; Bern Convention (Annex 2).
Latvijā: Aizsargājama suga (MK noteikumi Nr.396); Latvijas Sarkanā
grāmata, 4.kat.
Pieaugušo īpatņu ārējais izskats (34.att., 2.piel.). L.=80 mm.
Ķermeņa mugurpuses pamatnokrāsa dzeltenīgi brūna, gaiši zaļgani
pelēka ar dažāda izmēra tumšiem plankumiem. Piere starp acīm ir
izliekta, acu zīlīte vertikāla.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
43
Sezonāla un diennakts aktivitāte. Aktīvs siltajā gada periodā, ziemu
pavada hibernācijā. Aktīvs vakaros un naktīs, dienu pavada, ierokoties
zemē.
Biotopi un mikrobiotopi (35.att.). Barošanās biotopi ir jaukti meži,
krūmāji, mežmala, pļavas, dārzi, lauki. Izvairās no akmeņainas
augsnes. Vairošanās biotopi ir nelieli aizauguši dīķi. Hibernācijas
mikrobiotopi ir grauzēju alas, vai pavada ziemu, ierokoties zemē.
Barība. Barojas ar skudrām, vabolēm, kāpuriem, zirnekļiem, sliekām.
Vairošanās. Pavasarī izdēj 1000-2500 ikrus ūdenī, divās šņorēs, kas
aptinas ap pagājušā gada ūdens augu čiekura veidā. Kurkuļi izaug līdz
175 mm un dzīvo ūdenī līdz metamorfozei. Dzimumgatavību sasniedz
trešajā dzīves gadā.
34.att. Brūnā varžukrupja ārējais izskāts.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
44
35.att. Brūnā varžukrupja biotopi: a) barošanās, ziemošanas; b) vairošanās.
b
a

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
45
Smilšu krupis
Epidalea calamita (Laurenti 1768)
Sistemātika
Class: Amphibia
Order: Anura
Family: Bufonidae
Genus: Epidalea
Species: E.calamita
Izplatība Latvijā (36.att.): Latvijas centrālajā un rietumdaļā (18.att.),
ļoti nevienmērīgi. Sastopams diezgan reti.
36.att. Smilšu krupja iespējamā izplatība Latvijā (Siliņš, Lamsters 1934; Terentyev,
Chernov 1949; Bannikov et al. 1977; Caune 1992; Ā.Berziņš pers.ziņ.; A.Čeirāns
pers. ziņ.; autoru nepubl.dati).
Aizsardzības statuss
Pasaulē: Least Concern (IUCN 3.1).
Eiropā: Habitat Directive IV; Bern Convention (Annex 2).
Latvijā: Aizsargājama suga (MK noteikumi Nr.396); Mikrolieguma
suga (MK noteikumi Nr.45); Latvijas Sarkanā grāmata, 2.kat.
Pieaugušo īpatņu ārējais izskats (37.att., 3.piel.). L.=80 mm. Āda
grubuļaina. Ķermeņa mugurpuses pamatnokrāsa zaļgani-pelēka un
brūna ar tumšiem plankumiem un raksturīgo gaišu svītru gar muguras
vidu.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
46
Sezonāla un diennakts aktivitāte. Aktīvs siltajā gada periodā, ziemu
pavada hibernācijā. Aktīvs vakaros un naktīs, dienu pavada, ierokoties
smiltīs vai zem akmeņiem, zem dēļiem.
Biotopi un mikrobiotopi (38.att.). Barošanās biotopi ir smilšu kāpas,
priežu meži, smilšu karjeri. Tendēts uz smiltīm. Vairošanās biotopi ir
nelieli izžūstoši dīķi, lāmas ar nelielu augu skaitu. Hibernācijas
mikrobiotopi ir akmeņu čupas, vai pavada ziemu, ierokoties smiltīs.
Barība. Barojas ar vabolēm, kāpuriem, zirnekļiem, sliekām.
Vairošanās. Pavasarī izdēj 3000-4000 ikrus ūdenī, īsas šņorēs līdz 2
m garās, kas piestiprinātas pie zemūdens substrāta. Kurkuļi dzīvo
ūdenī līdz metamorfozei.
37.att. Smilšu krupja tēviņa vokalizēšanas laikā ārējais izskāts (foto: Ingmārs Līdaka).

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
47
38.att. Smilšu krupja biotopi: a) barošanās, ziemošanas; b) vairošanās.
a
b

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
48
Zaļais krupis
Pseudepidalea viridis (Laurenti 1768)
Sistemātika
Class: Amphibia
Order: Anura
Family: Bufonidae
Genus: Pseudepidalea
Species: P.viridis
Izplatība Latvijā (39.att.): visā Latvijas teritorijā, iespējams, izņemot
centrālo ziemeļdaļu. Sastopams diezgan bieži, urbanizētajās teritorijās.
39.att. Zaļā krupja iespējamā izplatība Latvijā (Siliņš, Lamsters 1934; Terentyev,
Chernov 1949; Bannikov et al. 1977; Caune 1992; autoru nepubl.dati).
Aizsardzības statuss
Pasaulē: Least Concern (IUCN 3.1).
Eiropā: Habitat Directive IV; Bern Convention (Annex 2).
Latvijā: Aizsargājama suga (MK noteikumi Nr.396); Latvijas Sarkanā
grāmata, 3.kat.
Pieaugušo īpatņu ārējais izskats (40.att., 3.piel.). L.=140 mm. Āda
grumbuļaina. Ķermeņa mugurpuses pamatnokrāsa gaiši pelēka ar
dažāda izmēra un formas tumši zaļiem plankumiem.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
49
Sezonāla un diennakts aktivitāte. Aktīvs siltajā gada periodā, ziemu
pavada hibernācijā. Aktīvs vakaros krēslā, dienu pavada, ierokoties
zemē, zem akmeņiem, alās, zem koku zariem.
Biotopi un mikrobiotopi (41.att.). Barošanās biotopi ir krūmāji,
pļavas, dārzi, lauki. Sastopams cilvēku apdzīvotās vietās ciematos,
pilsētās. Vairošanas biotopi ir dīķi, lāmas, grāvji. Hibernācijas
mikrobiotopi ir grauzēju alas, bedres, akmeņu čupas, vai pavada
ziemu, ierokoties zemē.
Barība. Barojas ar vabolēm, skudrām, kāpuriem, sliekām.
Vairošanās. Pavasarī izdēj 3000-5000 ikrus ūdenī, šņorē ar divām
ikru rindām, kas aptinas ap ūdens augiem vai guļ dibenā. Kurkuļi
dzīvo ūdenī līdz metamorfozei. Dzimumgatavību sasniedz ceturtajā
dzīves gadā.
40.att. Zaļā krupja ārējais izskats.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
50
41.att. Zaļā krupja biotopi: a) barošanās, ziemošanas; b) vairošanās.
a
b

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
51
Parastais krupis
Bufo bufo (Linnaeus 1758)
Sistemātika
Class: Amphibia
Order: Anura
Family: Bufonidae
Genus: Bufo
Species: B.bufo
Izplatība Latvijā (42.att.): visā Latvijas teritorijā. Sastopams ļoti
bieži.
42.att. Parastā krupja iespējamā izplatība Latvijā (Siliņš, Lamsters 1934; Terentyev,
Chernov 1949; Bannikov et al. 1977; Caune 1992; autoru nepubl.dati).
Aizsardzības statuss
Pasaulē: Least Concern (IUCN 3.1).
Pieaugušo īpatņu ārējais izskats (43.att., 3.piel.). L.=120 mm. Āda
lielgrumbuļaina. Ķermeņa mugurpuses pamatnokrāsa pelēka, brūna
vientonī vai ar dažāda izmēra tumšiem plankumiem.
Sezonāla un diennakts aktivitāte. Aktīvs siltajā gada periodā, ziemu
pavada hibernācijā. Aktīvs vakaros krēslā, dienā lietus laikā, dienu
pavada zem akmeņiem, alās, zem koku zariem, dēļiem.
Biotopi un mikrobiotopi (44.att.). Barošanās biotopi ir meži,
krūmāji, pļavas, dārzi, lauki, purvi. Sastopams cilvēku apdzīvotās

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
52
vietās laukos. Vairošanās biotopi ir labi aizauguši dīķi, lāmas, grāvji,
arī ar zivīm apdzīvoti. Hibernācijas mikrobiotopi ir alas, pagrabi, māju
pamati.
Barība. Barojas ar vabolēm, kailgliemežiem, kāpuriem, sliekām.
Vairošanās. Pavasarī izdēj 1200-7000 ikrus ūdenī, 3-5 m garā šņorē,
kas aptīta ap ūdens augiem. Kurkuļi dzīvo ūdenī līdz metamorfozei.
Dzimumgatavību sasniedz trešajā - ceturtajā dzīves gadā.
43.att. Parastā krupja ārējais izskāts.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
53
44.att. Parastā krupja biotopi: a) barošanās, ziemošanas; b) vairošanās.
a
b

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
54
Ezera varde
Pelophylax ridibundus (Pallas 1771)
Sistemātika
Class: Amphibia
Order: Anura
Family: Ranidae
Genus: Pelophylax
Species: P.ridibundus
Izplatība Latvijā (45.att.): Daugavas un Lielupes krasti centrālajā
Latvijas daļā.
45.att. Ezera vardes iespējamā izplatība Latvijā (Siliņš, Lamsters 1934; Terentyev,
Chernov 1949; Bannikov et al. 1977; Caune 1992; A.Čeirāns pers. ziņ.).
Aizsardzības statuss
Pasaulē: Least Concern (IUCN 3.1).
Eiropā: Habitat Directive V; Bern Convention (Annex 3).
Pieaugušo īpatņu ārējais izskats (46.att.). L.=170 mm. Ķermeņa
mugurpuses pamatnokrāsa zaļa, ar dažāda izmēra tumšiem
plankumiem, gar muguru bieži gaišāka svītra.
Sezonāla un diennakts aktivitāte. Aktīvs siltajā gada periodā, ziemu
pavada hibernācijā. Aktīvs visu dienu un vakaros krēslā.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
55
Biotopi un mikrobiotopi (47.att.). Ūdens un pieūdens suga.
Barošanās biotopi ir dažāda tipa ūdenstilpes, pārsvarā lielas: upes,
ezeri, lieli kanāli. Vairošanās biotopi ir tie paši, ka barošanas biotopi.
Hibernācija notiek zem ūdens barošanas biotopos.
Barība. Barojas ar vabolēm, kāpuriem. Ēd citus abiniekus, kurkuļus,
zivju mazuļus.
Vairošanās. Pavasarī izdēj 3000-8000 ikrus ūdenī, divu kamolu veidā
vai nelielās porcijas, pa 8-10 ikri. Kurkuļi dzīvo ūdenī līdz
metamorfozei, juvenīliem ir ūdens un pieūdens dzīves veids.
Dzimumgatavību sasniedz trešajā dzīves gadā.
46.att. Ezera vardes ārējais izskats (foto: Christian Fischer,
http://en.wikipedia.org/wiki/File:RanaRidibundaFemale.jpg).

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
56
47.att. Ezera vardes biotopi: a, b) barošanās, vairošanās, ziemošanas.
a
b

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
57
Zaļā varde
Pelophylax kl. esculentus (Linnaeus 1758)
Sistemātika
Class: Amphibia
Order: Anura
Family: Ranidae
Genus: Pelophylax
Species: Šī suga ir P.lessonae × P.ridibundus hibrīds
Izplatība Latvijā (48.att.): visā Latvijas teritorijā. Sastopama
nevienmērīgi (ar vienu no mātes sugām).
48.att. Zaļās vardes iespējamā izplatība Latvijā (Siliņš, Lamsters 1934; Terentyev,
Chernov 1949; Bannikov et al. 1977; Caune 1992).
Aizsardzības statuss
Pasaulē: Least Concern (IUCN 3.1).
Eiropā: Habitat Directive V; Bern Convention (Annex 3).
Pieaugušo īpatņu ārējais izskats (49.att.). L.=80 mm. Āda gluda.
Mugura zaļa, ar melniem plankumiem, gar muguru bieži ir gaiša
svītra. Vēderpuse balta vai pelēka, parasti ar melniem plankumiem.
Sezonālā un diennakts aktivitāte. Aktīvs siltajā gada periodā, ziemu
pavada hibernācijā. Aktīvs visu dienu un vakaros krēslā.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
58
Biotopi un mikrobiotopi (50.att.). Ūdens un pieūdens suga.
Barošanās biotopi ir dažāda tipa ūdenstilpes (kopā ar vismaz vienu no
mātes sugām): mazi un lieli dīķi, karjeri, vecupes. Vairošanās biotopi
ir tie paši, kas barošanās biotopi. Hibernācija notiek zem ūdens
barošanās biotopos vai uz sauszemes alās.
Barība. Barojas ar vabolēm, kāpuriem, lidojošiem kukaiņiem. Ēd
citus abiniekus, kurkuļus, zivju mazuļus.
Vairošanās. Kurkuļi dzīvo ūdenī līdz metamorfozei, juvenīliem ir
ūdens un pieūdens dzīves veids. Dzimumgatavību sasniedz trešajā
dzīves gadā.
49.att. Zaļās vardes ārējais izskats (foto: Grand-Duc, Wikipedia,
http://en.wikipedia.org/wiki/User:Grand-Duc).

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
59
50.att. Zaļās vardes biotopi: a, b) barošanās, vairošanās, ziemošanas.
a
b

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
60
Dīķa varde
Pelophylax lessonae (Camerano 1882)
Sistemātika
Class: Amphibia
Order: Anura
Family: Ranidae
Genus: Pelophylax
Species: P.lessonae
Izplatība Latvijā (51.att.): visā Latvijas teritorijā. Sastopama ļoti
bieži.
51.att. Dīķa vardes iespējamā izplatība Latvijā (Siliņš, Lamsters 1934; Terentyev,
Chernov 1949; Bannikov et al. 1977; Caune 1992; autoru nepubl.dati).
Aizsardzības statuss
Pasaulē: Least Concern (IUCN 3.1).
Eiropā: Habitat Directive IV; Bern Convention (Annex 3).
Pieaugušo īpatņu ārējais izskats (520.att., 4.piel.). L.=70 mm. Āda
gluda. Mugura koši zaļa vai olīvzaļa, ar melniem plankumiem, gar
muguru bieži ir gaiša svītra. Vēderpuse balta vai dzeltenbalta, ļoti reti
ar melniem plankumiem.
Sezonāla un diennakts aktivitāte. Aktīva siltajā gada periodā, ziemu
pavada hibernācijā. Aktīva dienā un vakaros.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
61
Biotopi un mikrobiotopi (53.att.). Ūdens un pieūdens suga.
Barošanās biotopi ir dažāda tipa ūdenstilpes: dīķi, karjeri, vecupes.
Vairošanās biotopi ir tie paši, kas barošanās biotopi. Hibernācija
notiek uz sauszemes alās netālu no ūdenstilpēm.
52.att. Dīķa vardes ārējais izskats: a) vasarā; b) pavasarī pēc ziemošanas.
a
b

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
62
Barība. Barojas ar vabolēm, kāpuriem, lidojošiem kukaiņiem. Ēd
citus abiniekus, kurkuļus, zivju mazuļus.
Vairošanās. Pavasarī izdēj 2000-3000 ikrus ūdenī, nelielām porcijām.
Kurkuļi dzīvo ūdenī līdz metamorfozei, juvenīliem ir ūdens un
pieūdens dzīves veids. Dzimumgatavību sasniedz trešajā dzīves gadā.
53.att. Dīķa vardes biotopi: barošanās, vairošanās, ziemošanas.
a
b

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
63
Parastā varde
Rana temporaria (Linnaeus 1758)
Sistemātika
Class: Amphibia
Order: Anura
Family: Ranidae
Genus: Rana
Species: R.temporaria
Izplatība Latvijā (54.att.): visā Latvijas teritorijā. Sastopama ļoti
bieži.
54.att. Parastās vardes iespējamā izplatība Latvijā (Siliņš, Lamsters 1934; Terentyev,
Chernov 1949; Bannikov et al. 1977; Caune 1992; autoru nepubl.dati).
Aizsardzības statuss
Pasaulē: Least Concern (IUCN 3.1).
Eiropā: Habitat Directive V; Bern Convention (Annex 3).
Pieaugušo īpatņu ārējais izskats (55.att., 4.piel.). L.=100 mm. Āda
gluda. Ķermeņa mugurpuses nokrāsa ir ļoti mainīga: brūna, pelēka,
sarkanīga, gandrīz vienmēr ar melniem plankumiem. Uz pakauša
parasti ir V-veida tumšais plankums. Ķermeņa vēderpuse pelēcīgi vai
dzeltenīgi balta ar marmora zīmējumu.
Sezonāla un diennakts aktivitāte. Aktīva siltajā gada periodā, ziemu
pavada hibernācijā. Aktīva vakaros, dienā parasti lietus laikā.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
64
55.att. Parastās vardes ārējais izskāts: a) barošanās periodā; b) tēviņš nārsta laikā.
Biotopi un mikrobiotopi (56.att.). Sauszemes suga. Barošanās
biotopi ir meži, pļavas, purvi, dārzi. Vairošanās biotopi ir dažāda tipa
dīķi, grāvji. Hibernācija notiek ūdenī, parasti ūdenstilpēs ar caurteci:
avotos, strautos, upītēs.
Barība. Barojas ar vabolēm, odiem, moluskiem, kāpuriem, sliekām.
Vairošanās. Pavasarī izdēj 600-1400 ikrus ūdenī, lielā kamolā.
Kurkuļi dzīvo ūdenī līdz metamorfozei. Dzimumgatavību sasniedz
trešajā dzīves gadā.
a
b

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
65
56.att. Parastās vardes biotopi: a) barošanās; b) vairošanas.
a
b

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
66
Purva varde
Rana arvalis (Nilsson 1842)
Sistemātika
Class: Amphibia
Order: Anura
Family: Ranidae
Genus: Rana
Species: R.arvalis
Izplatība Latvijā (57.att.): visā Latvijas teritorijā. Sastopama bieži,
bet nevienmērīgi.
57.att. Purva vardes izplatība Latvijā (Siliņš, Lamsters 1934; Terentyev, Chernov
1949; Bannikov et al. 1977; Caune 1992; autoru nepubl.dati).
Aizsardzības statuss
Pasaulē: Least Concern (IUCN 3.1).
Eiropā: Habitat Directive IV; Bern Convention (Annex 2).
Pieaugušo īpatņu ārējais izskats (58., 59.att., 4.piel.). L.=80 mm.
Āda gluda. Ķermeņa mugurpuses nokrāsa brūna, šokolādes krāsas,
sarkanīga, bieži, bet ne vienmēr, ar melniem plankumiem. Uz pakauša
ir V-veida tumšais plankums. Ķermeņa vēderpuse balta bez
plankumiem.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
67
Sezonāla un diennakts aktivitāte. Aktīva siltajā gada periodā, ziemu
pavada hibernācijā. Aktīva vakaros un naktīs, dienā parasti lietus
laika.
Biotopi un mikrobiotopi (60.att.). Sauszemes suga. Barošanās
biotopi ir meži, pļavas, purvi. Vairošanās biotopi ir dažāda tipa dīķi,
grāvji. Hibernācija notiek uz sauszemes alās, bedrēs zem lapām, kā arī
ūdenī, caurtekošajās ūdenstilpēs: strautos, upītēs.
Barība. Barojas ar vabolēm, odiem, moluskiem, taureņu kāpuriem,
zirnekļiem, sliekām.
Vairošanās. Pavasarī izdēj 500-2700 ikrus ūdenī, vienā vai divos
kamolos. Kurkuļi dzīvo ūdenī līdz metamorfozei. Dzimumgatavību
sasniedz trešajā dzīves gadā.
58.att. Purva vardes ārējais izskāts barošanās sezonā.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
68
59.att. Purva vardes ārējais izskats: a) barošanās sezonā; b) tēviņa nokrāsa vairošanās
sezonā.
a
b

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
69
60.att. Purva vardes biotopi: a) barošanās, ziemošanas; b) vairošanās.
b
a

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
70
LITERATŪRA
Bannikov A.G., Darevsky I.S., Ishchenko V.G., Rustamov A.K., Szczerbak
N.N. (1977): Opredelitel zemnovodnyh i presmykayushchihsya fauny
SSSR. – Prosveshchenie: 1-415. (Krievu val.).
Caune I. (1992): Latvijas abinieki un rāpuļi. – Gandrs: 1-67.
Kabuce N. (2004): Apdraudētās un aizsargājamās abinieku un rāpuļu sugas
Latvijā un Eiropā. – Latvijas Vides aģentūra
http://www.lva.gov.lv/daba/lat/
Litvinchuk S. N. (1996): On records of Salamandra salamandra in the
South-Eastern part of the Baltic region. – Russian Journal of
Herpetology Vol.3, No. 2: 196-198.
Pupina A., Pupins M. (2007): A new Bombina bombina L. population
"Demene" in Latvia, Daugavpils area. – Acta Universitatis Latviensis,
vol. 273, Biology: 47-52.
Pupina A., Pupins M. (2008): The new data on distribution, biotopes and
situation of populations of Bombina bombina in the south-east part of
Latvia. – Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, Vol.8 (1): 67-
73.
Pupiņa A. (2011): Sarkanvēdera ugunskrupju Bombina bombina L.
ekoloģijas īpatnības uz sugas areāla ziemeļu robežas Latvijā. Dr.biol.
Promocijas darbs. – Daugavpils Universitāte: 1-131.
Pupiņa A., Pupiņš M. (2007): Sarkanvēdera ugunskrupis Bombina bombina
(Linnaeus, 1761) un tā aizsardzība Latvijā. – Latgales ekoloģiska
biedrība: 1-143.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2006): Sarkanvēdera ugunskrupja Bombina bombina
(Linnaeus, 1761) Sugas aizsardzības plāns Latvijā. – Dabas aizsardzības
pārvalde: 1-82.
Siliņš J., Lamsters V. (1934): Latvijas rāpuļi un abinieki. – Rīga, A/S Valters
un Rapa: 1-96.
Terentyev P., Chernov S. (1949): Opredelitel presmykayuzschihsya i
zemnovodnyh. – Sovetskaya nauka, Moscow: 1-339. (Krievu val.).

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
71
PATEICĪBAS
Mēs pateicamies Daugavpils Universitātei un Daugavpils pilsētas Domei,
Latgales zoodārzam par šī darba un Latvijas abinieku pētījumu atbalstu.
Daļa materiālu saņemta Projekta LIFE09NAT/LV/000239 "Conservation of
rare reptiles and amphibians in Latvia" LIFE-HerpetoLatvia, kuru līdzfinansē
Eiropas komisijas LIFE+ programma, ietvaros (www.life-herpetolatvia.
biology.lv). Daļa informācijas par abinieku izplatību iegūta pateicoties citu
LIFE projektu aktivitātēm: projekts # LIFE04NAT/LV/000199 "Sugu un
biotopu aizsardzība Dabas parkā „Rāzna”", projekts LIFE-Bombina #
LIFE04NAT/DE/000028 (Germany, Stiftung Naturschutz Schleswig
Holstein); Latvijas vides aizsardzības fonda Projektā # 1-08/30/2006 "Purva
bruņurupuču, sarkanvēdera ugunskrupju, plato ūdensvaboļu ekoloģijas
pētīšana un aizsardzība Latvijā".
Šie Latvijas zinātnieki palīdzēja mums pētīt Latvijas abiniekus: Arvīds
Barševskis, Arnis Bērziņš, Igors Caune, Raimonds Cibuļskis, Andris Čeirāns,
Margita Deičmane, Mārtiņš Kalniņš, Artūrs Škute, Natālija Škute, Valērijs
Vahruševs, Uldis Valainis, Valts Vilnītis, Juris Zvirgzds-Zvirgzdiņš. Mēs ļoti
pateicamies viņiem par sadarbību, padomiem un kritiku.
Daļa informācijas un idejas iegūtas, piedaloties projektos, konferencēs un
ekspedīcijās kopā ar ārzemju zinātniekiem: Viktor Bakharev, Lars Briggs,
Hauke Drews, Kaare Fog, Ruslan Novitsky, Giedrius Trakimas. Mēs ļoti
pateicamies viņiem par sadarbību.
Mēs pateicamies par konsultācijām abinieku uzturēšanā zookultūrā Rīgas
Nacionālā zooloģiskā dārza speciālistiem: Ilzei Duncei, Silvijai Gulbei,
Elvīrai Hrščenovičai, Ingmāram Līdakam, kas ļoti palīdzēja ugunskrupju
meklēšanā un abinieku aizsardzības popularizēšanā Latvijā. Mēs pateicamies
par fotogrāfijām Edgaram Iliško, Christian Fischer un Grand-Duc
(Wikipedia).
Mes pateicamies mūsu vecākiem: Aijas mammai Rasmai Veckaktiņai un
tētim Oļģertam Batarāgam, Mihaila mammai Valērijai Pupiņai un tētim
Francim Pupiņam par mūsu intereses pret abiniekiem atbalstu, savām meitām
Elīnai un Agnesei par sniegto palīdzību kurkuļu skaitīšanā, datu pierakstīšanā
un biotopu apsekošanā.
Autori

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
72
Par autoriem
Aija Pupiņa. Biologijas doktore (Dr.biol.) ekoloģijas apakšnozarē,
disertācijas temats: "Sarkanvēdera ugunskrupju Bombina bombina L.
ekoloģijas īpatnības uz sugas areāla ziemeļu robežas Latvijā".
Latgales zoodārza zoologs. LIFE-HerpetoLatvia Projekta (2010-2014)
Bombina eksperts, piedalījās citos LIFE projektos: LIFE-Bombina projekts
LIFE04NAT/DE/000028; Rāzna projekts LIFE04NAT/LV/000199.
"Sarkanvēdera ugunskrupja Bombina bombina (Linnaeus, 1761) sugas
aizsardzības plāna Latvijā" līdzautors un koordinators. Dabas aizsardzības
pārvaldes sertificēts eksperts grupā "Abinieki un rāpuļi".
Grāmatas "Sarkanvēdera ugunskrupis Bombina bombina (Linnaeus, 1761) un
tā aizsardzība Latvijā" līdzautors.
Mihails Pupiņš. Biologijas
doktors (Dr.biol.) ekoloģijas
apakšnozarē, disertācijas temats:
"Eiropas purva bruņurupucis Emys
orbicularis (Linnaeus, 1758) un
tā ekoloģijas aspekti uz sugas
areāla ziemeļu robežas Latvijā".
Daugavpils Universitātes Ekolo-
ģijas Institūta pētnieks, Latgales
zoodārza vadītājs. LIFE-Herpeto
Latvia Projekta (2010–2014)
vadītājs un Emys eksperts, pieda-
lījās citos LIFE projektos: LIFE-
Bombina projekts LIFE04NAT/
DE/000028; Rāzna projekts
LIFE04NAT/LV/000199.
"Sarkanvēdera ugunskrupja
Bombina bombina (Linnaeus,
1761) sugas aizsardzības plāna Latvijā" līdzautors un koordinators. Dabas
aizsardzības pārvaldes sertificēts eksperts grupā "Abinieki un rāpuļi".
Grāmatas "Sarkanvēdera ugunskrupis Bombina bombina (Linnaeus, 1761) un
tā aizsardzība Latvijā" līdzautors.

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
73
5. pielikums
Abinieku novērošanas tabula
Datums,
laiks
Sugas
nosaukums
Reģistrācijas
numurs
Novērošanas
koordinātes
vai vieta
Piezīmes
(dzimums, lielums,
biotops, mikrobiotops,
uzvedība, laika
apstākļi, citas
piezīmes)

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
74
6. pielikums
Saglabāsim sarkanvēdera
ugunskrupjus Latvijā!
Sarkanvēdera ugunskrupji
Bombina bombina ir reta un
aizsargājama abinieku suga Latvijā
un Eiropā, LIFE-HerpetoLatvia
Projekta LIFE09NAT/LV/000239
"Reto rāpuļu un abinieku
aizsardzība Latvijā" [Conservation of rare reptiles and amphibians in
Latvia], kuru līdzfinansē Eiropas komisijas LIFE+ programma, suga.
Latvijā tā sastopama dienviddaļā, ir zināmas tikai dažas vietas, kur
dabā var sastapt ugunskrupjus.
Ugunskrupjiem eksistencei ir nepieciešami saulaini, caursildāmi,
ar lēzeniem krastiem, brīvi no zivīm dīķi.
Tādēļ Jūsu dīķī:
1. Ja krasti ir stipri aizauguši ar
krūmiem un niedrēm, nepieciešams
ir izcirst tos (ziemā).
2. Ja ar niedrēm ir aizaudzis pats
dīķis, tās arī vajadzētu pļaut.
3. Ja dīķim ir stāvi krasti, kaut
vienu krastu (kaut 2 kv.m) vēlams
izveidot lēzenu (ar ekskavatoru vai lāpstu)
4. Derīgi ir izrakt blakus vel 1-2 nelielus seklus dīķīšus.
5. Neielaidiet ugunskrupju dīķos zivis!
Ja Jūsu dīķī dzīvo sarkanvēdera ugunskrupji, paziņojiet par to
herpetologiem: tālr. 29621191, e-pasts: bombinalatvia@inbox.lv,
eco@apollo.lv

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
75
Piezīmēm

Pupiņš M., Pupiņa A. (2011): Latvijas pieaugušo abinieku sugu lauku noteicējs
76
• • • • •
Izdevējdarbības reģistr. apliecība Nr. 2-0197.
Iespiests DU Akadēmiskajā apgādā „Saule” –
Saules iela 1/3, Daugavpils, LV–5400, Latvija

4. pielikums. 1. pielikums.
Brūnas vardes: a) parastā varde Rana temporaria; b) purva varde Rana arvalis: tēviņš
nārstošanas tērpā.
c) Dīķa varde Pelophylax lessonae.
Lielā tritona Triturus cristatus tēviņš: a) dorsālā puse, redzama mugurspura; b) ventrālā
puse, redzama raksturīga brīdinoša nokrāsa (foto: E.Iliško).
c) Mazais tritons Lissotriton vulgaris. Mātīte vairošanās periodā.
a
b
a
b
c
c

2. pielikums. 3. pielikums.
Sarkanvēdera ugunskrupis Bombina bombina: a) mugurpuses nokrāsa; b)
raksturīgā aizsargpoza „Bombina reflekss”.
c) Parastā kokvarde Hyla arborea. d) Brūnais varžukrupis Pelobates fuscus.
a) Smilšu krupis Epidalea calamita (foto: I.Līdaka). b) Zaļais krupis
Pseudepidalea viridis.
c) Parastais krupis Bufo bufo (foto: E.Iliško).
a
b
c
d
a
b
b

Daži Latvijas abinieki: a) lielais tritons, b) parastais tritons, c) parastā kokvarde, d) brūnais
varžukrupis, e) sarkanvēdera ugunskrupis, f) parastais krupis, g) zaļais krupis, h) smilšu krupis
(foto: Ingmārs Līdaka), i) parastā varde, j) purva varde, k) dīķa varde.
Lūdzu, ziņojiet autoriem par visiem redzētiem Latvijas abiniekiem
pa t. 29621191 vai pa e-pastu: еcо@аpоllo.lv, bоmbinаlatviа@inbох.lv
LATVIJAS
PIEAUGUŠO ABINIEKU
SUGU LAUKU NOTEICĒJS
Mihails Pupiņš, Aija Pupiņa
Daugavpils
2011
Daļa materiālu saņemta Projekta LIFE-HerpetoLatvia,
kuru līdzfinansē Eiropas Komisijas LIFE+ programma, ietvaros.
www.life-herpetolatvia.biology.lv
a
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE
EKOLOĢIJAS INSTITŪTS
b
c
d e
f
g
h
j
i
k