Content uploaded by Mihails Pupins
Author content
All content in this area was uploaded by Mihails Pupins on Oct 26, 2014
Content may be subject to copyright.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
1
Eiropas purva bruņurupuča
Emys orbicularis (Linnaeus, 1758)
sugas aizsardzības plāns Latvijā
Mihails Pupiņš, Aija Pupiņa
Latgales Ekoloģiskā Biedrība
Daugavpils, 2007
MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU
APSTIPRINĀTS
ar Vides ministra
Rīkojumu Nr..................
200.... gada..................
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
2
Eiropas purva bruņurupuča
Emys orbicularis (Linnaeus, 1758)
sugas aizsardzības plāns Latvijā
Mihails Pupiņš, Aija Pupiņa
Latgales Ekoloģiskā Biedrība
Daugavpils, 2007
ISBN 978-9984-39-430-5
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
3
ISBN 978-9984-39-430-5
Ieteicamais citēšanas veids: Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys
orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība,
Daugavpils: 1-104. ISBN 978-9984-39-430-5.
Recommended citation: Pupins M., Pupina A. (2007): The Plan of preservation of European pond
turtle Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) in Latvia. -Latgale Ecological Society, Daugavpils: 104 p.
(in Latvian) ISBN 978-9984-39-430-5.
Izstrādāts ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
Darba autortiesības ir aizsargātās ar LR likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām". Materiāla
izmantošanas gadījumā atsauce uz darbu un autoriem obligāta.
Kontakti ar autoriem:
e-pasts: eco@apollo.lv
bombinalatvia@inbox.lv
tel.: +371 29621191
+371 29713005
Izdevējs: Latgales Ekoloģiskā Biedrība
ISBN 978-9984-39-430-5
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
4
Saturs
Darbā izmantoto galveno saīsinājumu un terminu skaidrojums....................................... 5
Kopsavilkums................................................................................................................... 6
Summary........................................................................................................................... 8
Ievads................................................................................................................................ 10
1. Eiropas purva bruņurupuča sugas raksturojums........................................................... 11
1.1. Taksonomija un morfoloģija...................................................................................... 11
1.1.1. Taksonomija............................................................................................................ 11
1.1.2. Morfoloģija............................................................................................................. 13
1.2. Eiropas purva bruņurupuča bioloģija......................................................................... 18
1.2.1. Eiropas purva bruņurupuča ekoloģija...................................................................... 18
1.2.2. Eiropas purva bruņurupuča biotopi......................................................................... 22
1.2.3. Eiropas purva bruņurupuča dzīves cikls................................................................. 28
1.2.4. Eiropas purva bruņurupuča pārvietošanās un migrācijas spējas............................. 31
1.3. Eiropas purva bruņurupuča izplatība......................................................................... 32
1.3.1. Eiropas purva bruņurupuča areāls........................................................................... 32
1.3.2. Eiropas purva bruņurupuču skaits Latvijā.............................................................. 47
1.3.3. Eiropas purva bruņurupuču uzskaites metodes...................................................... 47
1.4. Eiropas purva bruņurupuča apdraudētība Latvijā...................................................... 49
1.5. Eiropas purva bruņurupuča pašreizējā izpēte un monitorings Latvijā....................... 49
2.Sugas izplatības un tās biotopa izmaiņu cēloņi Latvijā................................................. 50
2.1. Sugas populāciju negatīvi ietekmējošie faktori......................................................... 50
2.2. Biotopus negatīvi ietekmējošie faktori...................................................................... 65
2.3. Rezultējošie faktori.................................................................................................... 72
2.4. Negatīvi ietekmējošo faktoru shēma.......................................................................... 73
3. Sugas un tās biotopa pašreizējā aizsardzība.................................................................. 74
3.1. Tiesiskā aizsardzība.................................................................................................... 74
3.1.1. Latvijas likumdošana............................................................................................... 74
3.1.2. Starptautiskās saistības un Eiropas Savienības noteiktās saistības......................... 82
3.2. Esošie aizsardzības pasākumi.................................................................................... 83
3.2.1. Aizsardzības pasākumu pārskats............................................................................ 83
3.2.2. Sugas populācijas daļa, kas atrodas ĪADT............................................................. 89
4. Purva bruņurupuča aizsardzības plāna mērķis un uzdevumi......................................... 90
4.1. SAP mērķis ................................................................................................................ 90
4.2. SAP uzdevumi............................................................................................................ 90
5. Sugas un tās biotopa aizsardzības pasākumi................................................................. 90
5.1. Sugas aizsardzības pasākumi...................................................................................... 90
5.2. Sugas biotopa aizsardzības pasākumi......................................................................... 90
5.3. Sugas izpēte un monitorings....................................................................................... 92
5.4. Sabiedrības informēšana un izglītošana...................................................................... 92
5.5. Pasākumu izpildes pārskata tabula.............................................................................. 94
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
5
6. SAP saistība ar citiem sugu un biotopu aizsardzības plāniem……................................ 95
7. Eiropas purva bruņurupuča SAP ieviešanas riska analīze............................................ 96
8. Sugas aizsardzības plāna pārskatīšanas termiņš............................................................ 97
9. Sugas aizsardzības plāna ieviešana................................................................................ 97
10. Izmantotās literatūras saraksts....................................................................................... 98
11. Pateicības....................................................................................................................... 103
Darbā izmantoto galveno saīsinājumu un terminu skaidrojums
DU - Daugavpils Universitāte
ES - Eiropas Savienība
ĪADT - īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
LES - (Latgale Ecological Society) Latgales Ekoloģiskā Biedrība
LR - Latvijas Republika
LU - Latvijas Universitāte
LVAFA - Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija
LZD - Latgales zoodārzs
MK - Ministru kabinets
PBSC - Purva bruņurupuču saglabāšanas centrs
RNZD - Rīgas nacionālais zooloģiskais dārzs
SAP - sugas aizsardzības plāns
VIDM - Latvijas Republikas Vides ministrija
VMD - Valsts meža dienests
Autohtons (no grieķu "autóchthones" - vietējie iedzīvotāji) - organismi, izveidojušies uz noteiktas
teritorijas evolūcijas gaitā, atšķirībā no allohtoniem, kuri šajā teritorijā nokļuva nesen. Šajā
plānā par autohtoniem indivīdiem (autohtonām populācijām) tiek saukti vietējas, sugas
areāla ziemeļos, izcelsmes Eiropas purva bruņurupuči.
Allohtons (no grieķu "allos" - cits un "chthon" - zeme) - organismi, apdzīvojoši noteiktu teritoriju,
bet, atšķirībā no autohtoniem, evolūcijas gaitā radušies uz citas teritorijas. Šajā plānā par
allohtoniem indivīdiem (allohtonām populācijām) tiek saukti Eiropas purva bruņurupuči,
kurus ieveda cilvēks no citām areāla daļām.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
6
KOPSAVILKUMS
Situācija Latvijā. Eiropas purva bruņurupucis Emys orbicularis ir ļoti reta suga Latvijā, kurai
Latvija ir uz Eiropas areāla ziemeļu robežas (Meeske et al. 2006). Nav vispārpieņemta vienota
uzskata par šīs sugas statusu Latvijas teritorijā (Vilnītis 1996). Latvijas Sarkanajā grāmatā, kura ir
izdota 2003. gadā, purva bruņurupucis Emys orbicularis ir norādīts kā jau izmirusi suga un tai
piešķirta 0. kategorija (Bērziņš 2003). Turpat arī tiek norādīts, ka šīs sugas vairošanās Latvijā nav
konstatēta jau vairākus desmitus gadu. Ir izteikti arī tādi viedokļi, ka purva bruņurupučus, kuri ir
novēroti Latvijā, varēja ievest cilvēki un pēc tam izlaist dabā, kur purva bruņurupuči adaptējās, bet
nespēja vairoties Latvijas klimatiskajos apstākļos (Siliņš, Lamsters 1934).
Ir zināmi dati, kuri liecina par šīs sugas novērošanu Latvijā no 1820. līdz 2007. gadam (Siliņš,
Lamsters 1934; Pupina, Pupins 1996; Meeske et al. 2006; Pupins, Pupina 2007 c).
Par iespējamu autohtonu purva bruņurupuču populācijas eksistenci Latvijā nelielu atsevišķu grupu
veidā liecina purva bruņurupuča salīdzinoši liels sugas novērojumu skaits Latvijā (Pupins, Pupina
2007 c) un bruņurupuču atradņu vietu esamība Lietuvā pie Latvijas robežas (Balciauskas et al.
1999), kā arī liecības par juvenīlu īpatņu novērošanu Latvijā (Tone E., Zvirgzds J., pers.ziņ.). Tāpat
kā citās Eiropas valstīs (Drews 2005), arī Latvijā ir iespējama purva bruņurupuča autohtonu un
allohtonu grupu, kā arī grupu ar jauktu izcelsmi, eksistence.
Eiropas purva bruņurupucis ir oficiāli ierakstīts Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra
noteikumos Nr.396 "Par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu
sarakstu" ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 27.07.2004.
Sugas aizsardzības plāna mērķis. Šī plāna mērķis ir saglabāt autohtonu Eiropas purva bruņurupuču
populāciju Latvijā.
Galvenie sugas aizsardzības plāna uzdevumi. Šī plāna uzdevums ir noteikt Eiropas purva
bruņurupuča statusu Latvijā, definēt negatīvos faktorus, kas ietekmē purva bruņurupuča populāciju
un biotopus Latvijā, noteikt un plānot pasākumus, kuri ir nepieciešami autohtonu purva bruņurupuču
populācijas saglabāšanai Latvijā.
Sugas populāciju negatīvi ietekmējošie faktori. Aukstais klimats Latvijā ir limitējošais
pamatfaktors purva bruņurupuču areāla ziemeļu robežā. Problemātiska ir arī Latvijas aukstā īsā
vasara, kuras dēļ bruņurupuču olas līdz rudenim nepaspēj attīstīties. Ir ļoti bīstama autohtonu purva
bruņurupuču populācijas areāla fragmentācija, bruņurupuču skaita samazināšanās un sekojošais
populāciju izretinājums Latvijā. Liela ietekme ir antropogēnās izcelsmes negatīviem faktoriem:
bruņurupuču ķeršanai un turēšanai mājas apstākļos, ķeršanai zvejojot zivis, mazāk - bruņurupuču
bojāejai zem autotransporta riteņiem, nemiera faktoram, kā arī kūlas dedzināšanai pavasarī. Latvijā
ar cilvēku palīdzību ieviestie un masveidā savairojušies jenotsuņi Nyctereutes procyonoides,
Amerikas ūdeles Mustella vison ir bīstami plēsēji purva bruņurupučiem. Jenotsuns ir bīstams olām
un arī pieaugušajiem bruņurupučiem. Mežacūkas, lapsas, eži, suņi apēd purva bruņurupuču olas.
Briesmas juvenīliem purva bruņurupučiem rada lielās plēsīgās zivis; ūdens putni, tai skaitā jūras
kraukļi; bruņurupučus ēd žurkas, suņi, lapsas, ūdri un citi plēsēji. Invazīvā bruņurupuču suga
Trachemys scripta elegans ir novērota Latvijā (Pupins 2007 b).
Biotopus negatīvi ietekmējošie faktori. Pie faktoriem, kas negatīvi ietekmē purvu bruņurupuča
biotopus Latvijā, pamatā pieder antropogēnās izcelsmes faktori. Tā ir meliorācija, kuras rezultātā
1976.-1982.g. Latvijā tika nosusināti 394000 ha (Jērāns (red.) 1984) un iznīcinātas daudzas nelielās
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
7
ūdenstilpes, kā arī iespējamie bruņurupuču migrācijas dabiskie ceļi. Arī bebru iznīcināšana
19.gadsimta beigās Latvijā (Spuris (red.) 1974) sekmēja ūdenstilpju izsīkumu. Īpaši negatīvi
biotopus ietekmē ceļu un apdzīvoto vietu būve, kuras rezultātā notiek populāciju areāla
fragmentācija un purva bruņurupuču apdzīvoto biotopu fiziska iznīcināšana Latvijā (Mauruciems,
Ventspils rajons; Apgulde, Dobeles rajons; Jumurdas pagasts, Madonas rajons). Negatīva loma ir
dīķu, kuros mitinās purva bruņurupuči, modernizācijai (Jumurdas pagasts, Madonas rajons; Ūkri,
Dobeles rajons) un nosusināšanai (Ūkri, Dobeles rajons). Notiek arī dabiska ūdenstilpju krastu
aizaugšana un purva bruņurupuču biotopu degradācija Latvijā (Janciški, Daugavpils rajons).
Piedāvātie pasākumi sugas saglabāšanai Latvijā. Tiek piedāvāti pasākumi autohtonu purva
bruņurupuču populācijas saglabāšanai Latvijā in-situ un ex-situ. In-situ autohtonu purva
bruņurupuču populācijas saglabāšanai ir nepieciešama aizsardzības režīma noteikšana jaunajām
teritorijām, kurās vairākkārt ir novēroti purva bruņurupuči (Krāslavas rajons, Dobeles rajons u.c.) un
aizsardzības pasākumu pastiprināšana jau eksistējošajā liegumā (Apgulde, Dobeles rajons). Jāveic
biotopu monitoringu, ūdenstilpju un olu dēšanas vietu optimizēšanu un aizsardzību, plēsēju kontroli,
migrāciju ceļu radīšanu starp bruņurupuču grupām. Īpaši svarīgās teritorijas paredzēts iegūt valsts
īpašumā.
Ex-situ populācijas saglabāšanai tiek plānots attīstīt Purva Bruņurupuču Saglabāšanas Centru Latvijā
uz Latgales ekoloģiskās biedrības un Latgales zoodārza bāzes. Paredzēta kontrolējamo autohtonu
populāciju tīkla izveidošana Latvijā no topošiem Centrā vairotajiem indivīdiem iežogotajās
teritorijās ar speciāli optimizētām ūdenstilpēm un olu dēšanas vietām. Nepieciešams izveidot
patversmi invāzīvajiem bruņurupučiem un allohtoniem purva bruņurupučiem, turpināt pētīt
autohtonu purva bruņurupuču populācijas stāvokli, ekoloģiju un genotipu Latvijā. Paredzēti
pasākumi zemes īpašnieku un citu Latvijas iedzīvotāju izglītošanas jomā.
Sugas aizsardzības plāna pārskatīšanas termiņš. Plāns izstrādāts piecu gadu periodam un
pārskatāms 2013. gadā.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
8
SUMMARY
Situation in Latvia. The European pond turtle Emys orbicularis is an extremely rare species in
Latvia, which occurs there on the north border of its area in Europe (Meeske et al. 2006). There is
no generally accepted common opinion on the status of this species in Latvia (Vilnītis 1996). In the
Red Data Book of Latvia, published in 2003, the pond turtle is included in the category 0, i.e. extinct
species (Bērziņš 2003). In this book it is also said that the reproduction of Emys orbicularis has not
been established in Latvia for several last decades. There is also an opinion that the pond turtles
observed in Latvia are allochtone animals and could be brought by a local people as a pets and then
the turtles run away, but could not reproduce in Latvian climate (Siliņš, Lamsters 1934).
There is information about many cases of observation of this species in Latvia since 1820 up to 2007
(Siliņš, Lamsters 1934; Pupina, Pupins 1996; Meeske et al. 2006; Pupins, Pupina 2007 c).
Taking into account the comparatively big number of the turtle’s finds in Latvia (Pupins, Pupina
2007 c) and the presence of points in Lithuania on the border with Latvia (Balciauskas et al. 1999),
as well as data on the observation of juvenile individuals in Latvia (Tone E., Zvirgzdz J. pers.com.),
the the existence of autochtone populations of the pond turtle in the form of small isolated groups in
Latvia occurs to be real.
Certainly, as well as in other European countries (Drews 2005), the existence of autochtone and
allochtone Emys orbicularis groups as well as groups of the mixed origin is possible in Latvia.
The European pond turtle Emys orbicularis is officially included in the list of rare and protected
animals of Latvia (Ministru kabinets 2000).
The aim of the species protection plan. The aim of this Plan is a preservation of autochtone
European pond turtle Emys orbicularis in Latvia.
The main objectives of the species protection plan. The objectives of the Plan under review are
the determination of the status of the European pond turtle Emys orbicularis in Latvia; the
determination of the factors, negatively influencing the autochtone population and biotopes of the
pond turtle in Latvia; the determination and planning of the measures, necessary for the preservation
of autochtone European pond turtle Emys orbicularis in Latvia.
Negative factors affecting the population of the species
The Latvian cold climate is a basic limiting factor for inhabitation of the European pond turtle Emys
orbicularis on the north border of the natural habitat in Latvia. The cold short summer, which is so
frequent in Latvia, is also dangerous, because the eggs laid by the turtles do not have time to develop
till the autumn. The fragmentation of the natural habitat of populations, the reduction of number of
the European pond turtles and the following rarefaction of the population in Latvia are also
dangerous. Negative antropogene factors: the catching of turtles for keeping as a pets, fishing, the
death of turtles under the wheels of transport, the factor of anxiety, as well as the burning of grass in
the spring etc. Invasive species Nyctereutes procyonoides, Mustella vison introduced and greatly
reproduced in Latvia are predators dangerous to pond turtles in Latvia. Nyctereutes procyonoides is
dangerous for eggs and for adult turtles also.
The eggs of the pond turtles are eaten by wild boars, foxes, hedgehogs and dogs etc. A danger for the
juvenile Emys orbicularis is represented by large predatory fishes; water birds, including
cormorants, rats, dogs, foxes, otters and other predators. Otters, foxes, dogs, wild boars are
dangerous for adult Emys orbucularis. Invasive species Trachemys scripta elegans is observed in
Latvia also (Pupins 2007 b).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
9
Negative factors affecting the biotopes
Among the factors, which have a negative impact on the biotopes of Emys orbicularis in Latvia, are
mainly the factors of anthropogenic origin. This is melioration in Latvia for 394.000 ha, which in
1976-1984 years (Jērāns (Ed.) 1984) destroyed many small ponds in Latvia and natural ways of the
turtles’ migrations. The extermination of beavers in Latvia in a 19.h. (Spuris (Ed.) 1974) also
contributes to the drying up of ponds. Among the factors which have an extremely negative impact
on the biotopes are constructions of roads and settlements, during which the fragmentation of natural
habitat of the populations and the physical extermination of the habitat biotopes of the pond turtles in
Latvia is taking place (Mauruciems, Ventspils district; Apgulde, Dobeles district; Jumurda region,
Madona district etc.). Also a negative role has the modernization and drainage of ponds, which the
pond turtles inhabited (Jumurda region, Madona district; Ukri, Dobele district etc.). The natural
overgrowing of ponds’ banks and the degradation of the pond turtles’ biotopes are also taking place
in Latvia (Janciski, Daugavpils district etc.).
Suggested measures on the preservation of species in Latvia
The authors suggest measures on the preservation of autochtone European pond turtle Emys
orbicularis in Latvia in-situ and ex-situ. For the preservation of the population in-situ it is
recommended to establish the protected regime for new territories where the pond turtles were more
than once observed (Kraslava district; Dobele district etc.) and to intensify the protections measures
in the existing preservation territory (Apgulde, Dobele district). The monitoring and the optimization
of the ponds and egg-laying sites, the protection of egg-laying sites and the control of predators, the
creation of migration ways between the groups of autochtone European pond turtle Emys orbicularis
are also recommended. It is recommended to purchase and transfer the most important territories to
the state ownership. For the preservation of the population ex-situ it is also recommended to create
the Pond Turtle Preservation Centre for the autochtone European pond turtles Emys orbicularis on
the basis of the Latgale Ecological Society and Latgale Zoo. It is recommended to create in Latvia,
from the autochtone turtles bred in the Centre, a chain of controlled autochtone populations on the
specially optimized sites, which do not belong to private persons. It is recommended to continue
researches of distribution, ecology and genotype of the Emys orbicularis in Latvia.
It is also recommended to create isolated special ponds shelters: for caught allochtone Emys
orbicularis and for Trachemys scripta elegans. The measures in the field of education of land
owners and other people in Latvia are also suggested.
The date of the revision of the Species Protection Plan. This Plan is valid for 5 years and will be
revised in 2013.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
10
IEVADS
Eiropas purva bruņurupucis Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) tiek uzskatīts par retu un
aizsargājamu Latvijas dzīvnieku. Lai gan liecības par šīs sugas konstatēšanu Latvijā eksistē kopš
1820.gada (Zirnis 1980), tomēr šobrīd purva bruņurupuča statuss Latvijā tiek uzskatīts par
neskaidru. Latvijas Sarkanajā grāmatā purva bruņurupucis ir norādīts kā Latvijas teritorijā jau
izmirusi suga (Bērziņš 2003). Apguldē, Dobeles rajonā, eksistē speciāli izveidots liegums purva
bruņurupuču aizsardzībai, kurā regulāri novēro šos dzīvniekus (Tone E., pers.ziņ.). Eksistē arī ziņas
par purva bruņurupuču atrašanu dažādos Latvijas rajonos (Siliņš, Lamsters 1934). Tomēr, pamatā
atrasti pieauguši vienpatņi.
Tādā veidā rodas vairāki jautājumi:
• Vai joprojām Latvijas teritorijā ir sastopami purva bruņurupuči?
• Ja ir sastopami, tad vai tie ir autohtonie (vietējās populācijas) bruņurupuči, jeb tos Latvijā
ir ieveduši cilvēki (allohtonie dzīvnieki)?
• Ja purva bruņurupuči ir autohtonie indivīdi, tad vai tie var dēt olas Latvijas klimatiskajos
apstākļos?
• Ja notiek dēšana, tad vai olas var attīstīties un vai purva bruņurupuči var izšķilties
Latvijas klimatiskajos apstākļos?
• Ja purva bruņurupuči vairojas Latvijas klimatiskajos apstākļos, tad tādā gadījumā kādi
citi negatīvie faktori traucē purvu bruņurupuču eksistencei Latvijā?
• Kāda ir antropogēnās izcelsmes negatīvo faktoru loma?
• Kādus pasākumus jāuzsāk, lai samazinātu negatīvo faktoru ietekmi un saglabātu purva
bruņurupuci Latvijas faunā?
Plāna mērķis ir apspriest minētos jautājumus, meklēt atbildes uz tiem, kā arī rīkoties par labu
autohtoniem purva bruņurupučiem Latvijā.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
11
1. EIROPAS PURVA BRUŅURUPUČA SUGAS RAKSTUROJUMS
1.1. TAKSONOMIJA UN MORFOLOĢIJA
1.1.1. Taksonomija
Sugas nosaukums. Senie nosaukumi latviešu valodā ir bruņu rupucis, kaulu rupucis, rupucis (Siliņš,
Lamsters 1934). Pašreizējais, vispārpieņemtais Latvijā, nosaukums latviešu valodā "Purva
bruņurupucis" (Vilnītis 1996), iespējams, ir nepietiekami korekts sugai Emys orbicularis.
Nosaukumu ir nepieciešams papildināt ar precizējošu vārdu "Eiropas", kas norāda, par kuru tieši
purva bruņurupuci iet runa (Sokolov (Ed.) 1988). Līdzīgs nosaukums tiek izmantots, piemēram,
zinātniskajos rakstos angļu valodā: "European pond turtle", atšķirībā no radniecīgu sugu līdzīgiem
nosaukumiem "Western pond turtle (Emys marmorata Baird, Girard 1852)", "Blanding’s pond turtle
(Emys blandingii Holbrook 1838)" u.c. (Sokolov (Ed.) 1988; Parham, Feldman 2000).
Ir jāatzīmē, ka dažādās valodās šī suga tiek dēvēta dažādi, piemēram:
Angļu valodā: European Pond turtle, European Pond Terrapin
Vācu valodā: Europäische Sumpfschildkröte
Franču valodā: Cistude d'Europe (Sokolov (Ed.) 1988)
Itāļu valodā: Testuggine d'acqua o palustre
Poļu valodā: zólw blotny
Portugāļu valodā: Cágado de carapaça estriada
Spāņu valodā: Galápago europeo
Zviedru valodā: europeisk kärrsköldpadda
Šajā sugas aizsardzības plānā tiks izmantots nosaukums "Eiropas purva bruņurupucis", viennozīmīgi
saprotamā kontekstā tiks izmantoti arī nosaukumi "purva bruņurupucis" un "bruņurupucis".
Taksoni. Eiropas purva bruņurupucis Emys orbicularis pieder pie sekojošiem rāpuļu klases
taksoniem (Uetz et al. 2006):
Klase Reptilia LAURENTI, 1768
Apakšklase Anapsida OSBORN, 1903
Kārta Testudines LINNAEUS, 1758
Apakškārta Cryptodirida LINNAEUS, 1758
Virsdzimta Testudinoidea FITZINGER, 1826
Dzimta Emydidae RAFINESQUE, 1815
Apakšdzimta Emydinae RAFINESQUE, 1815
Ģints Emys DUMÉRIL, 1806
Suga Emys orbicularis LINNAEUS, 1758
Sinonīmi. Sugas Emys orbicularis nosaukuma sinonīmi ir sekojoši (Uetz et al. 2006) :
Testudo orbicularis LINNAEUS, 1758
Testudo lutaria LINNAEUS, 1758
Testudo europaea SCHNEIDER, 1783
Testudo punctata GOTTWALD, 1792
Testudo pulchella SCHOEPFF, 180x
Testudo rotunda MERREM, 1820
Testudo lutraria GRAY, 1831 (ex errore)
Cistudo hellenica VALENCIENNES, 1832
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
12
Emys iberica VALENCIENNES, 1832 (nomen nudum)
Emys antiquorum VALENCIENNES, 1833
Cistudo Europaea DUMÉRIL & BIBRON, 1835
Emys hofmanni FITZINGER, 1836
Emys europaea RATHKE, 1846
Cistudo Europaea DUMÉRIL & BIBRON, 1854
Lutremys europaea GRAY, 1856
Emys orbicularis BLANFORD, 1876
Emys europaea LEIDY, 1888
Emys lutaria taurica MEHNERT, 1890
Emys tigris SALVATOR, 1897 (nomen nudum)
Emys europaea var. sparsa DÜRIGEN, 1897
Emys europaea var. maculosa DÜRIGEN, 1897
Emys europaea var. concolor DÜRIGEN, 1897
Emys europaea var. punctata DÜRIGEN, 1897
Emys orbicularis aralensis NIKOLSKY, 1915
Emys orbicularis ENGELMANN et al., 1993
Emys orbicularis SCHLEICH, KÄSTLE & KABISCH, 1996: 142
Emys orbicularis capolongoi FRITZ, 1995
Emys orbicularis capolongoi MUTZ et al., 1999
Emys orbicularis capolongii [sic] OBST, 2003
Emys orbicularis hellenica (VALENCIENNES, 1832)
Emys orbicularis hellenica RUTSCHKE et al.
Pasugas. Suga Emys orbicularis iekļauj sekojošas pasugas (Uetz et al. 2006):
Emys orbicularis orbicularis (LINNAEUS, 1758)
Emys orbicularis capolongoi FRITZ, 1995
Emys orbicularis colchica FRITZ, 1994
Emys orbicularis eiselti FRITZ et al., 1998
Emys orbicularis fritzjuergenobsti FRITZ, 1993
Emys orbicularis galloitalica FRITZ, 1995
Emys orbicularis hellenica (VALENCIENNES, 1832)
Emys orbicularis hispanica FRITZ, KELLER & BUDDE, 1996
Emys orbicularis iberica EICHWALD, 1831
Emys orbicularis ingauna JESU et al., 2004
Emys orbicularis kurae FRITZ, 1994
Emys orbicularis lanzai FRITZ, 1995
Emys orbicularis luteofusca FRITZ, 1989
Emys orbicularis occidentalis FRITZ, 1993
Emys orbicularis orientalis FRITZ, 1994
Emys orbicularis persica EICHWALD, 1831
Latvijā dzīvo nomināla pasuga Emys orbicularis orbicularis (LINNAEUS, 1758) (Fritz, Havas
2007).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
13
1.1.2. Morfoloģija
Izmēri un ķermeņa forma. Eiropas purva bruņurupucis ir samērā neliels bruņurupucis. Tā
karapakss (augšējais vairogs) ir gluds, ovāls, nedaudz izliekts un kustīgi savienots ar plastronu
(apakšējais vairogs) (Siliņš, Lamsters 1934). Pieaugušo bruņurupuču karapaksa garums ir līdz 210
mm, bruņurupuča svars ir līdz 1,5 kg (Drobenkov 2006). Karapaksa platums ir līdz 17 cm un
augstums līdz 8 cm. Dzīvnieki areāla ziemeļu daļā (tai skaitā Latvijas purva bruņurupuči) ir attiecīgi
lielāki par eksemplāriem areāla dienvidu daļā. Jaunajiem dzīvniekiem karapakss ir noapaļots, ar
viduvēju ķīli pakaļējā daļā. Jauno dzīvnieku karapaksa garums ir no 25 līdz 30 mm, svars 5,7 - 6,5.
g. (Drobenkov 2006). Kājām ir vidēji izteiktas peldplēves (Terentyev, Chernov 1949) (1.att.).
1.att. Eiropas purva bruņurupucis Emys orbicularis Latvijā.
Nokrāsa. Areāla ziemeļos (Iverson 1992), tai skaitā arī Latvijā, autohtoniem Eiropas purva
bruņurupučiem krāsa parasti ir tumšāka (Schneeweiss 2003, Adrados, Schneeweiss 2006), karapakss
bieži vien ir tumšpelēks vai melns, uz karapaksa ir sīki, dzeltenīgi, dzeltenbalti plankumi (Siliņš,
Lamsters 1934; Drews 2005) (2.att.). Bieži vien karapaksam nav skaidri izteiktu plankumu. Plastrons
ir tumšpelēks vai melns, kā arī dzeltenīgs ar lieliem tumšpelēkiem plankumiem (Siliņš, Lamsters
1934; Schneeweiss 2003) (3.att.). Dzīvniekiem areāla ziemeļu daļā galva, kājas un kakls parasti ir
tumši, melni vai tumšpelēki, ar salīdzinoši mazāku dzeltenu vai balti dzeltenu plankumu skaitu un
izmēru (Drobenkov 1999). Jaunajiem bruņurupučiem dzeltenie plankumi ir izteikti spilgtāk, nekā
pieaugušiem (Frommhold 1959).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
14
2.att. Eiropas purva bruņurupucis Emys orbicularis, noķerts Latvijā. Karapakss.
3.att. Eiropas purva bruņurupucis Emys orbicularis, noķerts Latvijā. Plastrons.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
15
Gaiši dzeltenīgais plastrons bez plankumiem var liecināt par to, ka Latvijā sastaptais Eiropas purva
bruņurupucis ir alohtons indivīds.
Jāņem vērā to, ka, tāpat kā citās sugas areāla ziemeļrobežas Eiropas valstīs, arī Latvijas dabā ir
iespējama autohtonu (parasti ar tumšāku krāsojumu), allohtonu (gan ar tumšām, gan arī ar gaišākām
nokrāsām, dažreiz ar spilgtiem dzelteniem raibumiem uz karapaksa un ar gaišu plastronu (Drews
2005) purva bruņurupuču grupu, kā arī jauktas izcelsmes īpatņu, ar nokrāsas komplicētām pazīmēm,
eksistence (Winkler 2005).
Ārējas dzimuma atšķirības. Tēviņi atšķiras no mātītēm ar salīdzinoši garāku un resnāku asti
(Siliņš, Lamsters 1934) un ieliektu plastronu (4.att., 5.att.), bet mātītēm aste ir īsāka, plastrons ir
plakans vai nedaudz izliekts (Frommhold 1959; Ayres, Cordero 2001). Kopumā tēviņi ir salīdzinoši
sīkāki un vieglāki par mātītēm, tēviņu karapakss ir plakanāks (Pikulik (Ed.) 1996) (4.att.). Kloākas
atvere tēviņiem ir izvietota tālāk nekā karapaksa mala. Kloākas atvere mātītēm ir novietota līdz
karapaksa malas projekcijai (6.att.). Acs varavīksnene mātītēm ir dzeltena, ar radiālām tumšām
svītrām (7.att.), tēviņiem - sarkanīgi brūna (8.att.).
4.att. Purva bruņurupuča tēviņiem (pa labi) plastrons ir salīdzinoši platāks, nekā mātītēm (pa kreisi).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
16
5.att. Purva bruņurupuča tēviņiem plastrons ir ieliekts, atšķirībā no mātītēm.
6.att. Purva bruņurupuča mātītes aste ir īsāka un tievāka, nekā tēviņam.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
17
7.att. Purva bruņurupuča mātītei acu varavīksnene ir dzeltena.
8.att. Purva bruņurupuča tēviņam acu varavīksnene ir sarkanīgi brūna.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
18
1.2. EIROPAS PURVA BRUŅURUPUČA BIOLOĢIJA
1.2.1. Eiropas purva bruņurupuča ekoloģija
Dzīves veids. Eiropas purva bruņurupucis aktīvā perioda lielāko laika daļu pavada ūdenstilpē un tās
krastā (Frommhold 1959; Vilnītis 1996). Dzīvnieki labi peld un nirst, ūdenī pārvietojas ātri, var
ilgstošu laika posmu uzturēties zem ūdens (Bannikov et al. 1977). Eiropas purva bruņurupucis bieži
izrāpo krastā (pa zemi pārvietojas ne tik ātri kā ūdenī), stundām ilgi, nekustīgi guļot, sildās saules
staros (Pikulik (Ed.) 1996) (9.att.). Vietās, kuras ir ērtas sildīšanās nolūkiem, var sanākt vairāki
bruņurupuči (Schneeweiss 2003).
9.att. Purva bruņurupuča tēviņš sildās saulē. PBSC, Daugavpils rajons.
Diennakts aktivitāte. Eiropas purva bruņurupuči ir aktīvi gan dienā, gan naktī (Bannikov et al.
1977; Pikulik (Ed.) 1996).
Miegs. Uzturēti brīvdabas voljērā Latvijā, purva bruņurupuči naktī gulēja pamatā ūdenī: gan baseina
dibenā (vairākums dzīvnieku), gan peldot virspusē. Daži dzīvnieki gulēja baseina krastā.
Bruņurupuči bieži guļ arī dienā, sildoties saulē.
Autori vairākkārt ir atzīmējuši purva bruņurupuču iespējami komfortablu uzvedību uzturoties
brīvdabas voljērā. Bruņurupuči ierakās baseina krasta saules sasildītajās smiltīs dziļumā līdz 10 cm
un aizmiga (10.att.). Uzturoties akvārijā jaunie dzīvnieki guļ zem ūdens, ielienot zem plastikāta augu
un akmeņu slēpņiem.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
19
.
10.att. Purva bruņurupucis ierakās smiltīs, kur pavadīja divas dienas. PBSC, Daugavpils rajons.
Ziemošana. Eiropas purva bruņurupucis ziemas periodu pavada guļot ūdenstilpes dibenā
(Terentyev, Chernov 1949; Bannikov et al. 1977), Vācijā arī uz sauszemes (Frommhold 1959).
Atšķirībā no areāla dienvidu daļām, Latvijas apstākļos bruņurupuči ziemo ūdenstilpēs, kuras pilnībā
un uz ilgu laiku aizsalst.
Purva bruņurupuči, iespējams, Latvijā sāk doties uz ziemošanu oktobra sākumā vai vidū (Bannikov
et al. 1977; Vilnītis 1996). Uzturoties Latvijā PBSC apstākļos, apmēram no septembra vidus
bruņurupuči pārtrauc uzņemt barību un, temperatūrai pazeminoties, arvien retāk izrāpo krastā.
Latvijā autoriem ir zināms tikai viens purva bruņurupuču novērošanas gadījums ziemošanas laikā
(Janciski, Daugavpils rajons). Dzīvnieki tika novēroti ziemas sākumā seklā dīķī zem ledus. Viņi bija
lēni, bet reaģēja uz cilvēkiem, kuri vēroja tos, un mēģināja slēpties lapās. Autori, turot purva
bruņurupučus Latvijā PBSC baseinā, novērojuši, ka līdz pat ūdens sasalšanai bruņurupuči ir
pietiekoši aktīvi.
Aktīvais periods. Tiek atzīmēts, ka Eiropas purva bruņurupucis pamostas no ziemas guļas aprīļa
beigās - maija sākumā (Vilnītis 1996), kad gaisa temperatūra ir 6 - 14o С un ūdens temperatūra 5-10o
С. Iespējams, ka īstenībā aktīvais periods sākas vēl agrāk, jo literatūrā ir sniegtas ziņas par to, ka
purva bruņurupuči pavasarī ir novēroti no ledus brīvās vietās blakus ūdenstilpju krastiem.
Dažādās areāla daļās aktīvā perioda ilgums ir atšķirīgs un ir atkarīgs no klimatiskiem faktoriem.
Latvijā, pie areāla ziemeļu robežas, purvu bruņurupuču aktīvais periods ir salīdzinoši īsāks, nekā
areāla dienvidu daļās. Tas negatīvi ietekmē bruņurupuča augšanu un attīstību Latvijā, sekmīgai
pārziemošanai nepieciešamās ķermeņa masas uzkrāšanas ātrumu utt.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
20
Barība. Eiropas purva bruņurupucis barības meklēšanai izmanto gan redzi, gan ožu. Sugas barības
spektru sastāda ūdens bezmugurkaulnieki: gliemeži, odu un maksteņu kāpuri, ūdensvaboles - to
kāpuri un pieaugušās vaboles, spāru kāpuri, sliekas u.c. (Vilnītis 1996; Bereznay 2002). Barībā
lietoto arī mugurkaulniekus: kurkuļus, tritonus - kāpurus un pašus tritonus, vardes, zivis (Terentyev,
Chernov 1949). Purva bruņurupucis, esot krastā, pamatā medī bezmugurkaulniekus: vaboles,
sienāžus, sliekas, mitrenes, gliemežus (Pikulik (Ed.) 1996). Ir ievērots, ka tiek apēsti arī miruši
ūdensputnu mazuļi, ūdensputni un zivis.
a) b)
11.att. a) Purva bruņurupucis medī prusaku zookultūrā. Latgales zoodārzs, Daugavpils.
b) Akvārija augs, kuru apgrauza juvenīlie purva bruņurupuči. Latgales zoodārzs, Daugavpils.
Juvenīlie purva bruņurupuči zookulturā vecumā līdz pusgadam tika baroti ar izkaltētām sānpeldēm
(Gammarus sp.), kas tika nobērtas uz ūdens virsmas un no dzīviem prusakiem Shelfordella tartara,
kas tika palaisti voljērā (11.a.att.). Tos baroja arī ar speciālo ūdens bruņurupuču barību, vēlāk par to
pamatbarību tika izmantota mitrā konservētā kaķu barība. Racionā tiek ietverta arī augu barība
(ūdens un pieūdens augi). Uzturot bruņurupučus zookultūrā, autori novēroja, ka purva bruņurupuči
pārtiek arī no salātu lapām, burkānu gabaliņiem, kā arī no akvāriju augiem (11.b.att.).
Pieaugušie bruņurupuči, uzturētie zookultūrā brīvdabas voljērā un terārijā, labprāt ēd sagrieztu zivi,
vistas sirdis, uz ūdens virsmas peldošo sauso granulēto kaķu barību. Turot purva bruņurupučus
zookultūrā, autori atzīmē, ka, pat notverot laupījumu uz sauszemes, purva bruņurupuči to nogādā
zem ūdens, kur arī apēd.
Aizsargreakcijas. Eiropas purva bruņurupucis ir ļoti piesardzīgs dzīvnieks (Pikulik (Ed.) 1996).
Niršana ūdenī. Sildoties krastā un sajūtot briesmas, purva bruņurupucis metas ūdenī, nirst un slēpjas
zem ūdens augiem (Bereznay 2002) (12.att.). Attālums, no kura tas sajūt briesmas, ir pietiekami liels
(Pikulik (Ed.) 1996).
Turēti zookultūrā vairākus gadus, purva bruņurupuči reaģē uz mierīgi ejošu cilvēku no 15 - 20 metru
attāluma un acumirklī slēpjas ūdenī. Iespējams, ka purva bruņurupuči reaģē uz savas sugas īpatņu
niršanas kustībām un skaņu kā uz briesmu signālu. Uzturot zookultūrā terārijā pirmā dzīves gada
juvenīlos bruņurupučus, novērots, ka tie, ieraugot cilvēku, ienirst ūdenī un cenšas slēpties zem
peldošajiem augiem un zem akmeņiem (13.a.att.).
Bēgšana un ierakšanās gruntī. Nosusinot baseinu tīrīšanai, kur brīvdabas voljērā dzīvoja purva
bruņurupuči, autori novēroja, ka dzīvnieki masveidā atstāja ūdeni, kad tā līmenis nokritās līdz 15 -
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
21
30 cm. Bruņurupuči ātri pārvietojās pa krastu, tiecoties pamest voljēru. Daži no tiem ierakās gruntī
zem zāles kumšķiem un ķieģeļiem, kuri atradās uz smiltīm (13.b.att.). Purva bruņurupuči gruntī
pavadīja 12 un pat vairāk stundas.
a) b)
12.att. a, b) Purva bruņurupuči ir ļoti piesardzīgi dzīvnieki un ienirst briesmu gadījumā. PBSC,
Daugavpils rajons.
a) b)
13.att. a) Juvenīlais bruņurupucis briesmu gadījumā ienirst zem peldošiem augiem. b) Bruņurupuči
slēpjas, ierokoties zem augiem un smiltīs. PBSC, Daugavpils rajons.
Bruņas, kā aizsargāšanās līdzeklis. Purva bruņurupuča vispārpazīstama aizsargreakcija ir galvas,
ķepu un astes ievilkšana zem bruņām briesmu gadījumā (14.att.) Parasti Eiropas purva bruņurupuči
tā rīkojas, ja nav iespējas noslēpties ūdenī. Šī aizsargreakcija var būt efektīva aizsargājoties no vidēja
lieluma dabiskiem plēsējiem. Daži plēsēji, piemēram, žurkas, tādā gadījumā nograuž tām pieejamās
ķepas, asti, pēc tam arī bruņurupuča galvu.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
22
Tāda aizsargreakcija nepalīdz bruņurupučiem izdzīvot arī antropogēnas izcelsmes briesmu
gadījumos: neaizsargā no noķeršanas, kuru veic cilvēki, no transporta uzbraukšanas vai no
nokļūšanas ugunī kūlas dedzināšanas laikā pavasarī u.t.t.
14.att. Bīstamības gadījumā purva bruņurupucis slēpj galvu, kājas un asti zem bruņām. PBSC,
Daugavpils rajons, 2007.g.
1.2.2. Eiropas purva bruņurupuča biotopi
Barošanas biotopi. Eiropas purva bruņurupucis Eiropā apdzīvo saldūdens ūdenstilpes: nelielus
ezerus, līčus, zivsaimniecības dīķus (15.att.), nelielu mežu upju gultnes un vecupes (16.att., 17.att.),
dīķus (18.att.), aizdambētus un ūdens piepildītus meliorācijas kanālus (Schneeweiss 2003; Zuffi,
Rovina 2006), kūdras karjerus (Balciauskas et al. 1999), zemos purvus (Terentyev, Chernov 1949) ar
pietiekamu ūdens spoguļa platību. Tie dod priekšroku stāvošām ūdenstilpēm vai ūdenstilpēm ar lēnu
straumi (Terentyev, Chernov 1949), dūņainu dibenu un ar bagātu ūdens un pieūdens veģetāciju, ar
sauli labi apsildītām ūdenstilpēm. Kā barības ūdenstilpes bruņurupuči izmanto arī nelielas
ūdenstilpes, kuras vasarā var arī izžūt (Meeske, Muhlenberg 2004) (Krāslavas rajons).
Latvijas klimatiskos apstākļos iespējai sasildīties purva bruņurupuču dzīvē ir īpaša nozīme, tādēļ ir
svarīgi, lai biotopā būtu tam ērtas vietas: kritušu koku stumbri, zāles ciņi utt. Jaunie bruņurupuči
dzīvo biotopos, kuros ir stipri aizaugusi piekrastes zona līdz 50 cm dziļumam un nav pieaugušo
bruņurupuču (Meeske, Muhlenberg 2004).
Autoriem ir zināmi dati par bruņurupuču novērošanu Latvijā dabiskajos un mākslīgi izveidotajos
dīķos, zivju dīķos, nelielos ezeros, lielu ezeru līčos, pārpurvotos ezeros purvu vidū.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
23
15.att. Purva bruņurupuču biotops - zivju dīķis. "Vietējās nozīmes purva bruņurupuču liegums",
Apgulde, Dobeles rajons, 2006.g.
16.att. Purva bruņurupuču biotops - aizaugusi upe. Krāslavas rajons, 2007.g.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
24
17.att. Purva bruņurupuču biotops - aizaugusi meža upīte. Ventspils, 2006.g.
18.att. Purva bruņurupuču biotops - dīķis. Daugavpils, 2007.g.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
25
Ziemošanas biotopi (Santi et al. 2005). Latvijā īpašu lomu ieņem purva bruņurupuču pārziemošanas
biotopu raksturojumi, kas nav tik aktuāli siltāka klimata apgabalos. Tā kā purva bruņurupucis
pārziemo Latvijas ūdenstilpēs zem ūdens (Pikulik (Ed.) 1996), sekmīgai pārziemošanai Latvijā ir
svarīgi, lai dīķis neizsalst līdz dibenam (Ultsch 2006) pat tad, kad ziemas gaisa temperatūra ir
zemāka par -25оС, kas Latvijai ir raksturīgi. Ziemošanas vietas var atrasties bruņurupuču dzīves
biotopos, bet bruņurupuči var arī migrēt pārziemošanai uz speciāliem ziemošanas biotopiem
(Schneeweiss 2003; Meeske, Muhlenberg 2004).
Šobrīd autoriem ir zināms tikai viens gadījums, kad Latvijā tika novēroti purva bruņurupuči
ziemošanas laikā (19.att.).
Liela nozīme bruņurupuču sekmīgai pārziemošanai zem ledus Latvijas klimatiskajos apstākļos ir
skābekļa saturam ūdenī (Schneeweiss 2003), iespējams, arī citām ķīmiskām vielām, kā arī citiem
ūdens raksturojumiem (Ultsch 2006). Diemžēl autoriem ir zināms purva bruņurupuču saindēšanās un
bojāejas gadījums baseinā, kas saturēja augstu sērūdeņraža koncentrāciju.
19.att. Purva bruņurupuču ziemošanas biotops - dabiskais dīķis. Daugavpils rajons, 2007.g.
Olu dēšanas biotopi. Šo biotopu kvalitāte ir ļoti svarīga purva bruņurupučiem Latvijā, tādēļ ka tieši
olu inkubācijas veiksmīgums ir ierobežojošais faktors bruņurupuču izplatīšanai uz ziemeļiem (Ultsch
2006). Parasti tās ir smilšainas vietas (nelieli uzkalniņi), kas atrodas starp ūdenstilpju ielejām, kas ir
Eiropas purva bruņurupuča biotopi (Schneeweiss 2003). Purvu bruņurupucis olu dēšanai izvēlas
saulainās nogāzes, ar retu veģetāciju, līdz 50% no platības (Meeske et al 2002) un ar saules labi
apsildītu augsni (Zuffi, Rovina 2006). Augsne parasti ir viegli mālaini smilšaina, ar porainību 34-
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
26
37%, blīvums 1,5 g/cm3, organisku vielu saturu 3-4% (Walczak 2006). Bieži vien tādas nogāzes ir
noklātas ar gaišu retu mežu. Mežmalas bruņurupuču mātītes izmanto olu dēšanai.
Autoriem ir zināmi gadījumi Latvijā, kad iedzīvotāji noķēra bruņurupuču mātītes uz ceļmalas
pakalna ar smilšmālainu augsni un pēc dienas - divām mātītes izdēja olas (20.att.). Ir zināms arī
gadījums, ka vecās zāģskaidās notvertā purva bruņurupuču mātīte, drīz pēc notveršanas izdēja olas
(Jelgavas rajons).
20.att. Uz šī paugura pie dīķa tika noķerta purva bruņurupuča mātīte, kas nākamā dienā pēc
notveršanas izdēja olas. Madonas rajons, 2006.g.
Migrācijas ceļi (Santi et al. 2005). Latvijā Eiropas purva bruņurupuči par migrācijas ceļiem uz
citām ūdenstilpēm vai uz olu dēšanas vietām izmanto ūdens piepildītos meliorācijas kanālus
(21.att.), strautus un upītes ar lēnu vai ātru straumi (Rovero, Chelazzi 1996) (22.att.). Ir jāatzīmē, ka
purva bruņurupucis izvairās no ūdenstilpēm ar spēcīgu straumi, bet var izmantot tās, kā migrācijas
ceļus. Migrācijas ceļi var atrasties arī uz sauszemes, bieži vien caur mitriem biotopiem (Balciauskas
et al. 1999; Schneeweiss 2003). Mātītes olu dēšanas laikā migrē arī pa sausām, klajām vietām līdz
olu dēšanas biotopiem.
Autoriem ir zināmi dati par dažu īpatņu novērošanu Latvijas straujās upītēs vai strautos, ko var
izskaidrot ar dzīvnieku migrāciju. Ir arī ziņas par purva bruņurupuča pēdu atrašanu Latvijā Rīgas
jūras līča pludmalē. Pēdas veda no ūdens uz krastu.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
27
21.att. Purva bruņurupuču migrācijas ceļš - aizaudzis meliorācijas grāvis. "Vietējās nozīmes purva
bruņurupuču liegums", Apgulde, Dobeles rajons, 2007.g.
22.att. Purva bruņurupuču migrācijas ceļš - upīte meliorācijas grāvī. Saldus rajons, 2007.g.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
28
Eiropas purva bruņurupuča optimālās dzīves vietas Latvijā. Eiropas purva bruņurupucim ir
amfībisks dzīves veids. Tas atrod barību un paslēptuves ūdens biotopos un to piekrastes zonā, bet olu
dēšanai izmanto sausās augstienes (Drobenkov 2006). Tādējādi, lai populācija sekmīgi eksistētu, tai
nepieciešami dažādi biotopi, kas padara šo sugu vārīgāku salīdzinājumā ar sugām, kurām
nepieciešami tikai viena tipa biotopi.
Tādā veidā, Eiropas purva bruņurupuča optimālās dzīves vietas Latvijā ir mitru vietu apgabali, kurus
reti apmeklē cilvēki, ar labi apsildītu ūdenstilpju tīklu (Zuffi, Rovina 2006), kurām ir arī pietiekošs
dziļums sekmīgai ziemošanai. Tuvumā jābūt klajiem, smilšainiem pakalniem, kas kalpo par
vairošanās biotopiem (Drobenkov 2003), kurus savieno kanāli un zemienes ka migrācijas ceļi.
Eiropas purvu bruņurupuča optimālās dzīves vietas nosacītā formula Latvijā var būt atspoguļota
sekojoši (Santi et al. 2005):
Barošanas biotopi + ziemošanas biotopi + olu dēšanas biotopi + migrācijas ceļi starp tiem =
Eiropas purva bruņurupuča optimālās dzīves vietas Latvijā.
1.2.3. Eiropas purva bruņurupuča dzīves cikls
Populācijas dzimuma struktūra. Latvijas purva bruņurupuču populācijā dzimumu struktūra nav
zināma. Dažās areāla daļās tēviņu un mātīšu attiecība var būt no 1:1 līdz 1:2 Baltkrievijā
(Drobenkovs 2006), no 1:1 līdz 1:2-3 Ukrainā (Karmishev 2003).
Pēc autoru datiem, starp Latvijā iedzīvotāju notvertajiem pieaugušajiem purva bruņurupučiem,
tēviņu un mātīšu attiecība bija apmēram 1:4. Tomēr, šie cipari neatspoguļo populācijas reālo
dzimumu attiecību, jo to ticamību ietekmē dažādu dzimumu dzīvnieku notveršanas relatīvā
pieejamība. Šķiet, ka Latvijā purva bruņurupuču mātītes biežāk notver cilvēki uz sauszemes
migrācijas laikā, kad mātītes dodas uz olu dēšanas vietām.
Reproduktīvā uzvedība. Purva bruņurupuču reproduktīva uzvedība sākas drīz vien pēc ziemošanas.
Pārošanās Latvijas dabā, iespējams, notiek apmēram aprīļa beigās – maija sākumā, tāpat, kā
kaimiņvalstī Baltkrievijā (Drobenkovs 2006), vai nedaudz vēlāk. Turot bruņurupučus voljērā, autori
novērojuši, ka bruņurupuču pārošanās notiek maija sākumā – vidū. Konstatēts, ka tēviņi mēģina
sapāroties visā aktīvās sezonas laikā, līdz pat septembra sākumam. Pirms pārošanās notiek rituāls –
tēviņi „aplido” mātītes. Šim rituālam ir atšķirīgs ilgums (Pikulik (Ed.) 1996). Dzimumpartneru
meklēšanai purva bruņurupuči izmanto smaržu ķīmisku komunikāciju (Poschadel et al. 2006).
Uzturoties voljērā, purva bruņurupuču pārošanās pamatā iesākās un notika ūdenī (23.a.att.). Varēja
vērot, ka sapārojošies dzīvnieki iziet uz sauszemi, bet pēc neilga laika tie atgriezās ūdenī,
nepārtraucot kontaktu.
Grūtniecība. Grūtniecības ilgums ir atkarīgs no temperatūras, parasti mātītes olu iznēsāšana ilgst 4-
6 nedēļas pēc sapārošanās (Highfield 2002). Apaugļotai mātītei tēviņa sperma var saglabāties gadu
un ilgāk (Pikulik (Ed.) 1996; Roques et al. 2006)
Olu dēšana. Olu dēšanas periods ilgst Lietuvā 14-20 dienas (Meeske et al. 2002). Purva
bruņurupucis olas dēj uz sauszemes bedrītē 8-10 centimetru dziļumā (Frommhold 1959; Vilnītis
1996; Schneeweiss 2003), kuru izrok pārmaiņus ar pakaļkājām (23.b.att.), ar priekšējo ekstremitāšu
palīdzību iepriekš attīrot laukumu. Rakšanas process var aizņemt vienu - divas stundas. Olas tiek
dētas porcijās, ar nelielu intervālu, pēc tam bedrīte tiek aizbērta.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
29
Latvijā purva bruņurupuču mātītes, uzturoties voljērā, dēja no 5 līdz 14 olām, atkarībā no mātītes
lieluma un masas.
a) b)
23.att. a) Purva bruņurupuču pārošanās zookultūrā. Latgales zoodārzs, Daugavpils, 2007.
b) Bruņurupuča mātīte dēj olas. PBSC, Daugavpils rajons, 2006.g.
Olas ir baltas, elipsveida, ar kaļķainu apvalku. To garums ir 28-39 mm, platums ir 12-21 mm
(24.a.att.). Inkubācijas periods ir ļoti atkarīgs no inkubācijas temperatūras un vidēji ilgst 70 - 110
diennaktis (Terentyev, Chernov 1949).
Olu attīstīšanās un jauno bruņurupuču izšķilšanās. Nav datu par bruņurupuča olu attīstīšanos
Latvijas dabā.
Jaundzimušu dzīvnieku karapaksa garums parasti ir 20-25 milimetri (Terentyev, Chernov 1949)
(24.b.att.). Jaunie bruņurupuči pārgriež olas čaulu ar speciāla olu zoba palīdzību, kas atrodas uz
degungala. Purva bruņurupučiem vairojoties zookultūrā, pēc olas čaumalas pārgriešanas daži
bruņurupuči dažas diennaktis pavada pārgrieztajā olā līdz uzsūc visu olas dzeltenummaisu.
Autori ir konstatējuši jaunu bruņurupuču bojāeju izšķiļoties zookultūrā, kā iemesls bija noslāpšana,
ja olas pārgriešana, kuru viņi veica, bija neveiksmīga (griezums olas apakšpusē; izšķīlušais
bruņurupucis noslāpis šaurā izgriezumā).
Pēc izšķilšanās jaunie bruņurupuči areāla citās daļās parasti nenāk ārā no bedrītes (Frommhold 1959;
Pikulik (Ed.) 1996). Viņi pārziemošanai var palikt augsnē, pārtiekot no olas dzeltenuma maisa
krājumiem (Mitrus, Zemanek 2003).
Nav tiešu datu par Latviju, iespējams, Latvijā jaunie bruņurupuči nespēj pārziemot augsnē ziemas
zemo temperatūru dēļ un viņiem jāpaspēj līdz ziemai izlīst no „ligzdas” bedrītes un migrēt līdz vai
uz ziemošanas vietu ūdenī.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
30
a) b)
24.att. a) Purva bruņurupuča olas. PBSC, Daugavpils rajons, 2006.g.
b) Tikko izšķīlies bruņurupucēns. PBSC, Daugavpils rajons, 2007.g.
Purva bruņurupuču dzimuma noteikšana. Eiropas purva bruņurupucim, tāpat kā dažiem citiem
rāpuļiem, dzimumu nosaka olu inkubēšanas temperatūra: ja olas inkubācijas temperatūra ir +30°C un
vairāk, tajās attīstās mātītes, bet ja zemāka par +27°C - tēviņi. Nestabilās temperatūras, kas ir
raksturīgas dabiskajai inkubācijai dabā, rada atšķirīgas dzimumu attiecības (Delmas et al. 2007).
Dzimumnobriešana. Nav datu par purva bruņurupuču dzimumnobriešanas sasniegšanas termiņiem
Latvijā. Lielākajā areāla daļā purva bruņurupuči sasniedz dzimumbriedumu 5-8 gadu vecumā, kad
karapaksa garums ir 9-12 cm (Bereznay 2002). Iespējams, ka Latvijā bruņurupuču
dzimumnobriešana notiek vēlāk. Zookultūrā vairojot un turot bruņurupučus, autori atzīmēja juvenīlu
purva bruņurupuču reproduktīvās uzvedības elementus jau vecumā līdz vienam gadam (25.att.).
25.att. Purva bruņurupuča šī gada juvenīlo īpatņu reproduktīvas uzvedības elementi. PBSC,
Daugavpils rajons, 2006.g.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
31
Dzīves ilgums un populācijas vecumu struktūra. Nav tiešu datu par Latviju. Populācijās Ukrainā
un Baltkrievijā 90% sastāda pieaugušie indivīdi (Drobenkovs 2003; Karmishev 2003).
Tiek norādīts purva bruņurupuča dzīves ilgums Baltkrievijas apstākļos līdz 25 gadiem (Drobenkovs
2006) un līdz 70-120 gadiem (Frommhold 1959; Pikulik (Ed.) 1996). Iespējams, ka Latvijā purva
bruņurupuču dzīves ilgums ir augsts, jo Latvijā noķertā purva bruņurupuču mātīte, kuras garums
aptuveni bija 18 cm, autoru zookultūrā nodzīvoja vēl 23 gadus (26.att.).
26.att. Šī purva bruņurupuča mātīte nodzīvoja autoru zookultūrā 23 gadus. PBSC, Daugavpils
rajons, 2006.g.
1.2.4. Eiropas purva bruņurupuča pārvietošanās un migrācijas spējas
Nav tiešu datu par purva bruņurupuču migrācijam Latvijā. Uz sauszemes purva bruņurupuči uzturas
parasti ūdenstilpes tuvumā, bet var arī pārvietoties attālumā līdz 100 - 200 m. Ir zināms gadījums,
kad purva bruņurupuči tika atrasti 7 - 8 km attālumā no tuvākās ūdenstilpes. Mātītes, vairošanās
vietu meklēšanā, nereti ik gadu migrē pa sauszemi līdz 1000 m. Migrācijas ūdens ceļi var būt vēl
tālāki (Drobenkovs 2006).
Autoriem ir zināmi gadījumi, kad iedzīvotāji atrada migrējošos bruņurupuču īpatņus Latvijas
strautos, meliorācijas grāvjos, upītēs un arī uz sauszemes.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
32
1.3. EIROPAS PURVA BRUŅURUPUČA IZPLATĪBA
1.3.1. Eiropas purva bruņurupuča areāls
Eiropas purva bruņurupucis pašlaik ir sastopams sekojošās valstīs (IUCN Red List of Threatened
Animals 1994): Albānija, Alžīrija, Armēnija, Austrija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Beļģija, Bosnija
un Hercogovina, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehijas Republika, Francija, Gruzija, Vācija, Grieķija,
Ungārija, Irāna, Kazahstāna, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Maķedonija, Montenegro, Moldova,
Monako, Maroka, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Krievija, Serbija, Slovākija, Slovēnija,
Spānija, Šveice, Tunisija, Turcija, Turkmēnija, Ukraina, Dienvidslāvija (Uetz et al. 2006).
Introducēta: Beļģijā, Luksemburgā, Apvienotajā Karalistē (Uetz et al. 2006).
Nezināma izcelsme: Kiprā, Irākā (Uetz et al. 2006).
1959 g. daļa Latvijas teritorijas bija atzīmēta, kā Eiropas purva bruņurupuča areāla sastāvdaļa
(Frommhold 1959) (27.att.).
27.att. Eiropas purva bruņurupuča areāls Eiropā (Frommhold 1959).
1992 g. Eiropas purva bruņurupuča viena atradne atzīmēta Latvijas teritorijā Liepājas tuvumā
(Iverson 1992) (28.att.).
Eiropas purva bruņurupucis plaši izplatīts Dienvideiropā un Centrālajā Eiropā, bet abinieku un
rāpuļu Eiropas atlantā (Gasc et al 1997) nav norādīta informācija par Emys orbicularis atradnēm
Latvijā (29.att.).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
33
28.att. Eiropas purva bruņurupuča areāls (Iverson 1992)
29.att. Eiropas purva bruņurupuča areāls Eiropā (Gasc et al 1997)
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
34
Eiropas purva bruņurupuča izplatība Lietuvā
Latvijas dienvidu robežvalstī Lietuvā ir ap 30 purva bruņurupuču atradņu. Dzīvnieki konstatēti arī
Lietuvas ziemeļu daļā, tomēr stabilas populācijas konstatētas tikai Lietuvas dienvidos (Balciauskas
et al. 1999). Jāatzīmē, ka četras purva bruņurupuču atradnes ir tikai 5-10 km attālumā no Latvijas
dienvidu un dienvidaustrumu robežas (Balciauskas et al 1999) (30.att.).
30.att. Eiropas purva bruņurupuča izplatība Lietuvā (Balciauskas et al. 1999).
Eiropas purva bruņurupuča izplatība Baltkrievijā
Baltkrievijas Sarkanajā grāmatā minēts, ka Baltkrieviju šķērso Eiropas purva bruņurupuča areāla
ziemeļu robeža, ka sugas izplatības zona Baltkrievijā šobrīd pārsvarā ir republikas dienviddaļā un
pamatā sakrīt ar Poļesjes reģionu (Drobenkovs 2006) (31.att.). Līdz ar to turpat tiek atzīmēts, ka
purva bruņurupucis dažbrīd ir sastopams uz ziemeļiem no izplatīšanās pamatzonas.
Baltkrievijas Sarkanās grāmatas autori izskaidro atradnes ar to, ka indivīdi, kurus turēja mājās
apstākļos, tika izlaisti ārā, bet arī neizslēdz atsevišķu reliktu populāciju eksistences iespēju. Tiek
apgalvots, ka pagājušā gadsimta sākumā sugas areāls Baltkrievijā bija ievērojami plašāks un
sasniedza valsts ziemeļu reģionus (Vitebskas apgabals) (Drobenkov 2003; Drobenkov 2006).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
35
31.att. Eiropas purva bruņurupuča izplatība Baltkrievijā (Drobenkov 2006)
Eiropas purva bruņurupuča izplatība Latvijā.
Eiropas purva bruņurupucis sastopams Latvijā pietiekoši ilgā vēsturiskā laikposmā, kas netieši
apstiprinās ar sugas seniem latviskiem nosaukumiem: bruņu rupucis, kaulu rupucis, rupucis (Siliņš,
Lamsters 1934).
Eiropas purva bruņurupuči bija daudzkārt atrasti Latvijā. Iespējams, pirmais ziņas par purva
bruņurupučiem Latvijā 1855. gadā apkopoja Heinrihs Kavals. (Zirnis 1980). Viņš norādījis par 14
purva bruņurupuču indivīdiem, sastaptiem Latvijā no 1820. līdz 1852. gadam. J.Siliņš un V.Lamsters
(1934) analizēja purva bruņurupuču 38 atrašanas gadījumus no 1820. līdz 1934. gadam: pavisam
atrasti 11 indivīdi Zemgalē, 21 Kurzemē un 6 Vidzemē.
1949. gadā Latvijas dienvidrietumu daļa tika atzīmēta kā purva bruņurupuču apdzīvota teritorija
(Terentyev, Chernov 1949) (32.att.).
1977. gadā Latvijā tika atzīmēts tikai viens punkts ar jautājuma zīmi, kurā konstatēts purva
bruņurupucis (Bannikov et al 1977). Tomēr, uz tās pašas kartes aiz Latvijas robežām ir redzams
purva bruņurupuča atrašanas vietas punkts, kurš atrodas tālāk uz ziemeļiem (33.att.)
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
36
32.att. Eiropas purva bruņurupuča izplatība bijušajā Padomju Savienībā (Terentyev, Chernov 1949)
33.att. Eiropas purva bruņurupuča areāls bijušajā Padomju Savienībā (Bannikov et al. 1977)
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
37
Esošo ziņojumu par purva bruņurupuču sastapšanu Latvijā ticamības pārbaudi un jaunu ziņojumu
meklēšanu veica E.Zirnis (Zirnis 1980). Pēc pētījumu rezultātiem viņš secināja, ka daži ziņojumi nav
pietiekoši ticami, bet vēl citi var būt saistīti ar izmukušiem terāriju iemītniekiem.
Latvijas Sarkanajā grāmatā Eiropas purva bruņurupucis ievietots 0. kategorijā, kā izmirusi suga
Latvijas teritorijā (Bērziņš 2003). Sugas atradņu Latvijas kartē vairākums ir atzīmēti ar melniem
punktiem, кā izzudušās atradnes. Viens no punktiem (Dobeles rajonā) tomēr ir atzīmēts kā esošā
atradne aizsargājamā teritorijā (zīmējumā atzīmēta ar balto punktu) (34.att.).
34.att. Eiropas purva bruņurupuča atradnes Latvijā, norādītās Latvijas Sarkanajā grāmatā (Bērziņš
2003)
Autori, pastāvīgi pētot purva bruņurupuča izplatīšanos Latvijā laika posmā no 1982.gada līdz
2007.gadam, rezultātā ieguva dažādas ticamības pakāpes 81 ziņojumu no iedzīvotājiem par purva
bruņurupuču sastapšanu Latvijā dažādos gados (Pupina, Pupins 1996; Pupins 2005; Pupins, Pupina
2007 c).
Šis pētījums turpinās arī šobrīd, autori ir ieguvuši papildus ziņas, kuras tiek analizētas, kā arī tiks
pārbaudītas 2008.gada lauka sezonas laikā.
Autoriem saņemtie 81 ziņojumi par purva bruņurupuču sastapšanu tika analizēti un kartēti atbilstoši
Latvijas kartei (35.att.). Izplatības attēlošanai izmantota kartēšanas koncepcijas pieeja, kur kā
uzskaites pamatvienība izmantoti transversālās Merkatorās projekcijas (TM-1993) 5x5 km kvadrāti
Baltijas koordinātu sistēmā. Kā kartogrāfiskais pamats tika izmantotas 1999.-2000.gadā izdotās
Valsts Zemes dienesta Latvijas satelītkartes 1:50 000 mērogā. Karte ir sadalīta 1x1 km (1 km2)
kvadrātos un 5x5 km kvadrātu robežas sakrīt ar katru piekto km līniju. Kopumā Latvijas sauszemes
teritorija ietilpst 2785 kvadrātos (daļa no tiem nav pilni).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
38
Eiropas purva bruņurupuča sastapšanas vietu izvietojums Latvijā, kuru ieguva autori
pētījuma rezultātā laika posmā no 1983. gada līdz 2007. gada septembrim
(Pupins, Pupina 2007 c)
Šajā sarakstā norādīti sekojoši parametri: Reģistrācijas numurs: reģistrācijas kārtas numurs.
Ticamība: ziņojuma ticamības pakāpe no 4. līdz 1.: 4.-autoru pārbaudīta vai ir dzīvnieka foto; 3.-
dzīvnieku novēroja biologs; 2.- dzīvnieku novēroja respondents - nebiologs; 1.- dzīvnieku novēroja
nevis respondents, bet cits cilvēks. Gads: gada noteikšanas neiespējamības gadījumā, ierakstīts tika
vidējais norādīto gadu intervāla rādītājs. Atradne: novērošanas vieta, biotops. Izmēru klase: visi
novērojamie dzīvnieki tika sadalīti 4 klasēs pēc karapaksa garuma: 1. – mazāks par 5 cm; 2. – 5–10
cm; 3. – 10-15 cm; 4. – vairāk par 15 cm.
Reģistrācijas numurs: 0001
Ticamība: 4 (autoru pārbaudīts, fotogrāfija). Gads: 1984. Atradne: Daugavpils pilsēta, Sporta ielā,
netālu no upes Šuņupe, blakus dīķu sistēmai. Izmēru klase: 4 (19.8 cm). Dzimums: mātīte.
Dzīvnieku daudzums: 1. Novērojumu biežums: 1. Novērojuma laiks: vēla vasara. Komentāri: atrasts
uz sauszemes netālu no dīķu sistēmas. Izdētas 12 olas.
Reģistrācijas numurs: 0002
Ticamība: 2. Gads: 1978. Atradne: Daugavpils pilsēta, Stropu ezers, krasts. Izmēru klase: 3.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 2. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vēla
vasara. Komentāri: atrasts zem zemes, 10 cm dziļumā, zemi apstrādājot.
Reģistrācijas numurs: 0003
Ticamība: 2. Gads: 1982. Atradne: Rīgas rajons, Ādažu pagasts, Jūgu purvs, Lielais Jūgezers.
Izmēru klase: 2. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 3. Novērošanas biežums: 2.
Novērojuma laiks: pavasaris. Komentāri: atrasti dīķī ūdenī.
Reģistrācijas numurs: 0004
Ticamība: 4 (autoru pārbaudīts). Gads: 1995. Atradne: Daugavpils rajons, Skrudalienas pagasts,
Silenes dabas parks, Riču ezers, Priedaines atpūtas bāze. Izmēru klase: 4 (16.5 cm). Dzimums:
mātīte. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: 20.07.1995. Komentāri:
nirējs atrada ūdenī 1,5 m dziļumā.
Reģistrācijas numurs: 0005
Ticamība: 2. Gads: 1997. Atradne: Krāslavas pilsēta, Persteņa ezers. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav
zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 3. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri:
atrasts dīķa krastā ūdenī.
Reģistrācijas numurs: 0006
Ticamība: 2. Gads: 1982. Atradne: Daugavpils rajons, purvs blakus Beļanu ezeram, pie Baltkrievijas
robežas. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 2. Novērošanas biežums: 3.
Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: mednieki atrada purvā.
Reģistrācijas numurs: 0007
Ticamība: 2. Gads: 1989. Atradne: Daugavpils rajons, Višķi. Izmēru klase: 1. Dzimums: nav zināms.
Dzīvnieku daudzums: 3. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: rudens. Komentāri: noķerti
kūdras dīķos.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
39
Reģistrācijas numurs: 0008
Ticamība: 2. Gads: 1996. Atradne: Ventspils pilsēta, Mauruciems, blakus Zemsaka upei. Izmēru
klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma
laiks: vasara. Komentāri: atrasts purvā mežā uz sauszemes.
Reģistrācijas numurs: 0009
Ticamība: 2. Gads: 1985. Atradne: Ventspils pilsēta, blakus Mauru purvs, netālu no jūras. Izmēru
klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 2. Novērojuma
laiks: vasara. Komentāri: atrasts purvā.
Reģistrācijas numurs: 0010
Ticamība: 1. Gads: 1996. Atradne: Ventspils pilsēta, netālu no Mauruciema, Mauru purvs blakus
dzelzceļa sliedēm. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas
biežums: 2. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: atrasts purvā.
Reģistrācijas numurs: 0011
Ticamība: 2. Gads: 1996. Atradne: Liepājas rajons, Skrunda - Liepāja grunts ceļš, Vītoli, Grauduši.
Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: atrasts purvā mežā.
Reģistrācijas numurs: 0012
Ticamība: 1. Gads: 1938. Atradne: Dobeles rajons, blakus Apguldes pilsētai, Apguldes ezers. Izmēru
klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma
laiks: vasara. Komentāri: atrasts uz ceļa blakus Apguldes ezeram.
Reģistrācijas numurs: 0013
Ticamība: 4 (fotogrāfija). Gads: 1997. Atradne: Dobeles rajons, blakus Apguldes pilsētai, zivju dīķī.
Izmēru klase: 1 (4.4 cm). Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: 27.07.1997. Komentāri: kanāla krastā.
Reģistrācijas numurs: 0014
Ticamība: 1. Gads: 2004. Atradne: Rīgas pilsēta, Ķīšezers. Izmēru klase: nav zināms. Dzimums: nav
zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri:
atrasts krastā.
Reģistrācijas numurs: 0015
Ticamība: 4 (autoru pārbaudīts, fotogrāfija). Gads: 2003. Atradne: Madonas rajons, Jumurdas
pagasts, Vestiena - Ineši gruntsceļš, blakus apdzīvotai vietai Lāči, Vecais kapukalns. Izmēru klase: 4
(19,6 cm). Dzimums: mātīte. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks:
21.07.2003. Komentāri: atrasts uz ceļa blakus zivju dīķim. Izdēja 7 olas 2 dienās.
Reģistrācijas numurs: 0016
Ticamība: 2. Gads: ~1983. Atradne: Daugavpils rajons, Skrudalienas pagasts, Silenes dabas parks, 2
km no Riču ezera, mežā. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 2
(karapakss). Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: rudens. Komentāri: atrasts blakus
jenotsuņa alai.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
40
Reģistrācijas numurs: 0017
Ticamība: 2. Gads: 1968. Atradne: Daugavpils rajons, Maļinova, apdzīvota vieta Janciški, dīķis
blakus skolai. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 3. Novērošanas
biežums: 1. Novērojuma laiks: Novembris. Komentāri: bērni pamanīja zem ledus, ūdens dziļumā 20-
30 cm, dzīvnieki bija aktīvi.
Reģistrācijas numurs: 0018
Ticamība: 4 (autoru pārbaudīts, fotogrāfija). Gads: 2004. Atradne: Daugavpils pilsēta, Jaunās
Forštates mikrorajons, blakus skolai Nr.16. Izmēru klase: 4. (17.7 cm). Dzimums: tēviņš. Krāsa:
karapakss melns. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: 24.06.2005.
Komentāri: atrasts uz sauszemes.
Reģistrācijas numurs: 0019
Ticamība: 2. Gads: 2005. Atradne: Daugavpils pilsēta, Mežciems. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav
zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri:
atrasts uz grunts ceļa mežā.
Reģistrācijas numurs: 0020
Ticamība: 2. Gads: 1964. Atradne: Daugavpils rajons, Višķi, Višķu ezers. Izmēru klase: 4.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 3. Novērojuma laiks: vasara.
Komentāri: noķēra cilvēki.
Reģistrācijas numurs: 0021
Ticamība: 2. Gads: 1996. Atradne: Daugavpils rajons, Višķi, Korolevščina. Izmēru klase: 3.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 3. Novērojuma laiks: vasara.
Komentāri: tika novērots mazā piemājas dīķī dažu dienu ilgumā.
Reģistrācijas numurs: 0022
Ticamība: 2. Gads: 1997. Atradne: Daugavpils pilsēta, Vecās Forštates mikrorajons, blakus Šuņa
ezers. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: uz ceļa blakus dzelzceļam.
Reģistrācijas numurs: 0023
Ticamība: 1. Gads: 1983. Atradne: Talsu rajons, Slītere, Rukšupurvs. Izmēru klase: nav zināms.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: ≥3. Novērojuma laiks: nav
zināms. Komentāri: purvā.
Reģistrācijas numurs: 0024
Ticamība: 3. Gads: 1985. Atradne: Talsu rajons, Slītere, Pēterezers. Izmēru klase: nav zināms.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: nav zināms. Novērošanas biežums: no. Novērojuma
laiks: vasara. Komentāri: novēroti zivju pūšļi.
Reģistrācijas numurs: 0025
Ticamība: 3. Gads: 1988. Atradne: Talsu rajons, Stende, blakus dzelzceļam. Izmēru klase: 4.
Dzimums: mātīte. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara.
Komentāri: uz sauszemes.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
41
Reģistrācijas numurs: 0026
Ticamība: 3. Gads: 1989. Atradne: Talsu rajons, Pitrags, blakus Pitraga upei, uz ceļa. Izmēru klase: 4
(17 cm). Dzimums: mātīte. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks:
vasara. Komentāri: uz ceļa blakus Pitraga upei.
Reģistrācijas numurs: 0027
Ticamība: 3. Gads: 2003. Atradne: Talsu rajons, Melnsils, Baltijas jūras krasts. Izmēru klase: nav
zināms. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks:
07.2003. Komentāri: novērotas pēdas Baltijas jūras pludmalē, kuras veda no jūras uz mežu.
Reģistrācijas numurs: 0028
Ticamība: 4. (fotogrāfija). Gads: 1972. Atradne: Jelgavas pilsēta, Mežciems, blakus Vircavas upei.
Izmēru klase: 4 (17 cm). Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: 06.06.1972. Komentāri: veca skaidu noliktava. Izdēja 12 olas.
Reģistrācijas numurs: 0029
Ticamība: 4. (autoru pārbaudīts, fotogrāfija). Gads: 2005. Atradne: Krāslavas rajons, Dagda, blakus
Dzeguzes upei. Izmēru klase: 4 (17.3 cm). Dzimums: mātīte. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas
biežums: 1. Novērojuma laiks: 06.06.1972. Komentāri: uz ceļa blakus Dzeguzes upei.
Reģistrācijas numurs: 0030
Ticamība: 4. (fotogrāfija). Gads: 1998. Atradne: Talsu rajons, Kolka, pludmale pie Pitraga upes.
Izmēru klase: 4 (18 cm). Dzimums: mātīte. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: 28.07.1998. Komentāri: atrasts jūras krastā.
Reģistrācijas numurs: 0031
Ticamība: 3. Gads: 1980. Atradne: Dobeles rajons, Ukru pilsēta, dīķis blakus skolai. Izmēru klase: 2
(7-8 cm). Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: ≥5. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma
laiks: vasara. Komentāri: atrada bērni dīķa tīrīšanas laikā.
Reģistrācijas numurs: 0032
Ticamība: 2. Gads: 1985. Atradne: Ogres pilsēta, blakus attīrīšanas iekārtu dīķim. Izmēru klase: 3.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara.
Reģistrācijas numurs: 0033
Ticamība: 1. Gads: 1986 -1989. Atradne: Jelgavas pilsēta, Mežciems, blakus Vircavas upei. Izmēru
klase: nav zināms. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: ≥2.
Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: atrasts Vircavas upes krastā.
Reģistrācijas numurs: 0034
Ticamība: 3. Gads: 1968. Atradne: Daugavpils pilsēta, Ķīmiķu mikrorajons. Izmēru klase: 4 (19 cm).
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara.
Komentāri: vietējais zēns atrada un demonstrēja dzīvnieku izstādē.
Reģistrācijas numurs: 0035
Ticamība: 3. Gads: 1960. Atradne: Daugavpils rajons, Skrudalienas pagasts, Silenes dabas parks,
Silupīte blakus ceļam. Izmēru klase: nav zināms. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: nav
zināms. Novērošanas biežums: ≥3. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: novēroti daži zivju pūšļi.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
42
Reģistrācijas numurs: 0036
Ticamība: 3. Gads: 1981-1985. Atradne: Kuldīgas pilsēta, blakus Ventas upei. Izmēru klase: 3.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: ≥3. Novērojuma laiks:
vasara. Komentāri: vecās skaidās.
Reģistrācijas numurs: 0037
Ticamība: 3. Gads: 1986-1987. Atradne: Kuldīgas pilsēta, dīķis. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav
zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: ≥3. Novērojuma laiks: vasara.
Reģistrācijas numurs: 0038
Ticamība: 2. Gads: 1989. Atradne: Daugavpils pilsēta, Ruģeļi, zivju dīķis. Izmēru klase: 4.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara.
Komentāri: tika noķerts un mēnesi vēlāk izlaists dabā..
Reģistrācijas numurs: 0039
Ticamība: 2. Gads: 2005. Atradne: Daugavpils rajons, Kalkūnes pagasts, Celtnieks dārziņu rajons,
Tarzanka dīķu sistēma. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1.
Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: ūdenī.
Reģistrācijas numurs: 0040
Ticamība: 2. Gads: 2001. Atradne: Daugavpils pilsēta, Esplanādes mikrorajons, dīķis blakus
jaunajam Daugavpils Universitātes korpusam. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku
daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: dīķī.
Reģistrācijas numurs: 0041
Ticamība: 1. Gads: 2000. Atradne: Saldus rajons, blakus Lašupei, kūdras laukos. Izmēru klase: 3.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara.
Komentāri: atrasts karapakss.
Reģistrācijas numurs: 0042
Ticamība: 2. Gads: 2002. Atradne: Saldus rajons, blakus Lašupei, kūdras laukos. Izmēru klase: 4.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks:
05.2002. Komentāri: dzīvnieku atrada bērni.
Reģistrācijas numurs: 0043
Ticamība: 2. Gads: 1996. Atradne: Krāslavas rajons, Dagda, apdzīvota vieta Vorzovo, maza upe,
zem tilta. Izmēru klase: 4. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: pavasaris. Komentāri: bērns atrada dzīvnieku ūdenī.
Reģistrācijas numurs: 0044
Ticamība: 1. Gads: 1986. Atradne: Krāslavas rajons, Drīdz ezers blakus Plociņiem. Izmēru klase:
nav zināms. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma
laiks: vasara. Komentāri: ezerā. Publikācija vietējā laikrakstā.
Reģistrācijas numurs: 0045
Ticamība: 2. Gads: 2006. Atradne: Dobeles rajons, Apgulde, zivju dīķis blakus Apguldes ezeram.
Izmēru klase: 2 (8 cm). Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: 14.06.2006. Komentāri: uz koka gabala ūdenī.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
43
Reģistrācijas numurs: 0046
Ticamība: 2. Gads: 2002. Atradne: Daugavpils rajons, Demenes pagasts, Meži, dīķu sistēma. Izmēru
klase: 2. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma
laiks: 07.2002. Komentāri: zem akmeņa izžuvušā dīķī.
Reģistrācijas numurs: 0047
Ticamība: 2. Gads: 2001. Atradne: Daugavpils pilsēta, Jaunās Forštates mikrorajons, Šuņu ezers.
Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: pēc suņa uzbrukuma ienira ūdenī.
Reģistrācijas numurs: 0048
Ticamība: 2. Gads: 2002. Atradne: Daugavpils pilsēta, Jaunās Forštates mikrorajons, Šuņu ezera
krasts. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: atrasts nedzīvs dzīvnieks.
Reģistrācijas numurs: 0049
Ticamība: 2. Gads: 2004. Atradne: Liepājas rajons, Nīcas pagasts, ceļš Nīca - Lietuva, 2 km., pēc
pagrieziena 3 km, mežā. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1.
Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: uz ceļa.
Reģistrācijas numurs: 0050
Ticamība: 2. Gads: 1968. Atradne: Kuldīgas rajons, Ranķu pagasts, Savinieki, blakus lauku Ranku
skolai, 3 km no Ventas upes. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1.
Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: maza dīķa krastā.
Reģistrācijas numurs: 0051
Ticamība: 1. Gads: 1980. Atradne: Liepājas rajons, Aizputes pagasts, Kalvenes ciems, Podnieku
ezers. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: nav zināms. Komentāri: ūdenī.
Reģistrācijas numurs: 0052
Ticamība: 2. Gads: 2001. Atradne: Krāslavas rajons, Kombuļu pagasts, Ots ezerā, krasts, blakus
Kusiņiem. Izmēru klase: 1. (2.5-3 cm). Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 3. Novērošanas
biežums: 1. Novērojuma laiks: august. Komentāri: ūdenī, 20 cm dziļumā.
Reģistrācijas numurs: 0053
Ticamība: 2. Gads: 1996. Atradne: Krāslavas rajons, Dagdas apkārtne, ceļš pie Kromaņu mājas.
Izmēru klase: nav zināms. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 3. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: pēdas uz grunts ceļa.
Reģistrācijas numurs: 0054
Ticamība: 2. Gads: 2002. Atradne: Krāslavas rajons, Dagdas apkārtne, blakus Kromaņiem, Dzeguzes
upe. Izmēru klase: 15 cm. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: krastā.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
44
Reģistrācijas numurs: 0055
Ticamība: 2. Gads: 1998. Atradne: Krāslavas rajons, Dagda, blakus Kromaņiem, Dzeguzes upe.
Izmēru klase: 15 cm. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: zivju tīklos.
Reģistrācijas numurs: 0056
Ticamība: 4. (autoru pārbaudīts). Gads: 2007. Atradne: Ventspils rajons, Ances pagasts,
Auzdarciems, blakus Liepatiem. Izmēru klase: 4 (17 cm). Dzimums: mātīte. Dzīvnieku daudzums: 1.
Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: 03.06.2007. Komentāri: uz grunts ceļa mežā.
Reģistrācijas numurs: 0057
Ticamība: 1. Gads: 2002. Atradne: Jēkabpils pilsēta, Dambja iela. Izmēru klase: nav zināms.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: nav
zināms. Komentāri: dīķa krasts.
Reģistrācijas numurs: 0058
Ticamība: 1. Gads: 2007. Atradne: Daugavpils pilsēta, Gubišče ezers. Izmēru klase: 3. Dzimums:
nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: 21.06.2007.
Komentāri: purva krasts blakus mazai laipai.
Reģistrācijas numurs: 0059
Ticamība: 3. Gads: 2004. Atradne: Cēsu rajons, Gaujas Nacionālais parks, Sudas purvs, Zviedru
ezers. Izmēru klase: nav zināms. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas
biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: peldēja ūdenī.
Reģistrācijas numurs: 0060
Ticamība: 2. Gads: 1979. Atradne: Rīgas rajons, Kangaru purvs, Kangaru ezers. Izmēru klase: 3.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara.
Komentāri: noķerts.
Reģistrācijas numurs: 0061
Ticamība: 2. Gads: 2004. Atradne: Preiļu rajons, Aglonas pilsēta, ceļš uz Jaunaglonas pilsētu, bijušā
bērnudārza teritorija, mazs dīķis. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1.
Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: 09.2004. Komentāri: krastā, saulainā dienā.
Reģistrācijas numurs: 0062
Ticamība: 2. Gads: 1977. Atradne: Preiļu rajons, Aglonas pilsēta, bijušā bērnudārza teritorija.
Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 2. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: nezināms. Komentāri: bērnudārzā kā mājdzīvnieks.
Reģistrācijas numurs: 0063
Ticamība: 2. Gads: 1981. Atradne: Daugavpils rajons, Demenes pagasts, Dervanišku ezers. Izmēru
klase: 4. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 2. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma
laiks: vasara. Komentāri: zvejas tīklos.
Reģistrācijas numurs: 0064
Ticamība: 2. Gads: 2007. Atradne: Rīgas rajons, Vārnu krogs, blakus dīķiem uz ceļa. Izmēru klase:
4. Dzimums: nav zināms. Daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: 07.2007.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
45
Reģistrācijas numurs: 0065
Ticamība: 1. Gads: 1980. Atradne: Krāslavas rajons, Dagda, Bronki. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav
zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: saulaina diena, vasara.
Komentāri: dzīvoja mājās kā mājdzīvnieks.
Reģistrācijas numurs: 0066
Ticamība: 2. Gads: 1995. Atradne: Kuldīgas rajons, Mežvalde, Blāķu dīķis. Izmēru klase: 3.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara.
Komentāri: atrasts makšķerēšanas laikā.
Reģistrācijas numurs: 0067
Ticamība: 3. Gads: 2007. Atradne: Cēsu rajons, Bērzkrogs, blakus Bērziņu dīķim un Kondrātu
dīķim. Izmēru klase: 4. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: 08.2007. Komentāri: uz asfalta ceļa.
Reģistrācijas numurs: 0068
Ticamība: 1. Gads: 1995. Atradne: Saldus rajons, Blīdenes pilsēta, maza upe, zem tilta. Izmēru
klase: 4. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma
laiks: nav zināms. Komentāri: zem tilta.
Reģistrācijas numurs: 0069
Ticamība: 1. Gads: 1977. Atradne: Saldus rajons, Blīdene. Izmēru klase: nav zināms. Dzimums: nav
zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Reģistrācijas numurs: 0070
Ticamība: 1. Gads: 1965. Atradne: Dobeles rajons, Bikstu pagasts, Upesmuiža, upe Bērze, zem tilta.
Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: nav zināms. Komentāri: bērni atrada zem tilta.
Reģistrācijas numurs: 0071
Ticamība: 1. Gads: 1997. Atradne: Saldus rajons, Ezere, Ezeres dzirnavu dīķis. Izmēru klase: nav
zināms. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks:
nav zināms. Komentāri: nav zināms.
Reģ