Content uploaded by Mihails Pupins
Author content
All content in this area was uploaded by Mihails Pupins on Oct 26, 2014
Content may be subject to copyright.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
1
Eiropas purva bruņurupuča
Emys orbicularis (Linnaeus, 1758)
sugas aizsardzības plāns Latvijā
Mihails Pupiņš, Aija Pupiņa
Latgales Ekoloģiskā Biedrība
Daugavpils, 2007
MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU
APSTIPRINĀTS
ar Vides ministra
Rīkojumu Nr..................
200.... gada..................
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
2
Eiropas purva bruņurupuča
Emys orbicularis (Linnaeus, 1758)
sugas aizsardzības plāns Latvijā
Mihails Pupiņš, Aija Pupiņa
Latgales Ekoloģiskā Biedrība
Daugavpils, 2007
ISBN 978-9984-39-430-5
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
3
ISBN 978-9984-39-430-5
Ieteicamais citēšanas veids: Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys
orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība,
Daugavpils: 1-104. ISBN 978-9984-39-430-5.
Recommended citation: Pupins M., Pupina A. (2007): The Plan of preservation of European pond
turtle Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) in Latvia. -Latgale Ecological Society, Daugavpils: 104 p.
(in Latvian) ISBN 978-9984-39-430-5.
Izstrādāts ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
Darba autortiesības ir aizsargātās ar LR likumu "Par autortiesībām un blakustiesībām". Materiāla
izmantošanas gadījumā atsauce uz darbu un autoriem obligāta.
Kontakti ar autoriem:
e-pasts: eco@apollo.lv
bombinalatvia@inbox.lv
tel.: +371 29621191
+371 29713005
Izdevējs: Latgales Ekoloģiskā Biedrība
ISBN 978-9984-39-430-5
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
4
Saturs
Darbā izmantoto galveno saīsinājumu un terminu skaidrojums....................................... 5
Kopsavilkums................................................................................................................... 6
Summary........................................................................................................................... 8
Ievads................................................................................................................................ 10
1. Eiropas purva bruņurupuča sugas raksturojums........................................................... 11
1.1. Taksonomija un morfoloģija...................................................................................... 11
1.1.1. Taksonomija............................................................................................................ 11
1.1.2. Morfoloģija............................................................................................................. 13
1.2. Eiropas purva bruņurupuča bioloģija......................................................................... 18
1.2.1. Eiropas purva bruņurupuča ekoloģija...................................................................... 18
1.2.2. Eiropas purva bruņurupuča biotopi......................................................................... 22
1.2.3. Eiropas purva bruņurupuča dzīves cikls................................................................. 28
1.2.4. Eiropas purva bruņurupuča pārvietošanās un migrācijas spējas............................. 31
1.3. Eiropas purva bruņurupuča izplatība......................................................................... 32
1.3.1. Eiropas purva bruņurupuča areāls........................................................................... 32
1.3.2. Eiropas purva bruņurupuču skaits Latvijā.............................................................. 47
1.3.3. Eiropas purva bruņurupuču uzskaites metodes...................................................... 47
1.4. Eiropas purva bruņurupuča apdraudētība Latvijā...................................................... 49
1.5. Eiropas purva bruņurupuča pašreizējā izpēte un monitorings Latvijā....................... 49
2.Sugas izplatības un tās biotopa izmaiņu cēloņi Latvijā................................................. 50
2.1. Sugas populāciju negatīvi ietekmējošie faktori......................................................... 50
2.2. Biotopus negatīvi ietekmējošie faktori...................................................................... 65
2.3. Rezultējošie faktori.................................................................................................... 72
2.4. Negatīvi ietekmējošo faktoru shēma.......................................................................... 73
3. Sugas un tās biotopa pašreizējā aizsardzība.................................................................. 74
3.1. Tiesiskā aizsardzība.................................................................................................... 74
3.1.1. Latvijas likumdošana............................................................................................... 74
3.1.2. Starptautiskās saistības un Eiropas Savienības noteiktās saistības......................... 82
3.2. Esošie aizsardzības pasākumi.................................................................................... 83
3.2.1. Aizsardzības pasākumu pārskats............................................................................ 83
3.2.2. Sugas populācijas daļa, kas atrodas ĪADT............................................................. 89
4. Purva bruņurupuča aizsardzības plāna mērķis un uzdevumi......................................... 90
4.1. SAP mērķis ................................................................................................................ 90
4.2. SAP uzdevumi............................................................................................................ 90
5. Sugas un tās biotopa aizsardzības pasākumi................................................................. 90
5.1. Sugas aizsardzības pasākumi...................................................................................... 90
5.2. Sugas biotopa aizsardzības pasākumi......................................................................... 90
5.3. Sugas izpēte un monitorings....................................................................................... 92
5.4. Sabiedrības informēšana un izglītošana...................................................................... 92
5.5. Pasākumu izpildes pārskata tabula.............................................................................. 94
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
5
6. SAP saistība ar citiem sugu un biotopu aizsardzības plāniem……................................ 95
7. Eiropas purva bruņurupuča SAP ieviešanas riska analīze............................................ 96
8. Sugas aizsardzības plāna pārskatīšanas termiņš............................................................ 97
9. Sugas aizsardzības plāna ieviešana................................................................................ 97
10. Izmantotās literatūras saraksts....................................................................................... 98
11. Pateicības....................................................................................................................... 103
Darbā izmantoto galveno saīsinājumu un terminu skaidrojums
DU - Daugavpils Universitāte
ES - Eiropas Savienība
ĪADT - īpaši aizsargājamās dabas teritorijas
LES - (Latgale Ecological Society) Latgales Ekoloģiskā Biedrība
LR - Latvijas Republika
LU - Latvijas Universitāte
LVAFA - Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija
LZD - Latgales zoodārzs
MK - Ministru kabinets
PBSC - Purva bruņurupuču saglabāšanas centrs
RNZD - Rīgas nacionālais zooloģiskais dārzs
SAP - sugas aizsardzības plāns
VIDM - Latvijas Republikas Vides ministrija
VMD - Valsts meža dienests
Autohtons (no grieķu "autóchthones" - vietējie iedzīvotāji) - organismi, izveidojušies uz noteiktas
teritorijas evolūcijas gaitā, atšķirībā no allohtoniem, kuri šajā teritorijā nokļuva nesen. Šajā
plānā par autohtoniem indivīdiem (autohtonām populācijām) tiek saukti vietējas, sugas
areāla ziemeļos, izcelsmes Eiropas purva bruņurupuči.
Allohtons (no grieķu "allos" - cits un "chthon" - zeme) - organismi, apdzīvojoši noteiktu teritoriju,
bet, atšķirībā no autohtoniem, evolūcijas gaitā radušies uz citas teritorijas. Šajā plānā par
allohtoniem indivīdiem (allohtonām populācijām) tiek saukti Eiropas purva bruņurupuči,
kurus ieveda cilvēks no citām areāla daļām.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
6
KOPSAVILKUMS
Situācija Latvijā. Eiropas purva bruņurupucis Emys orbicularis ir ļoti reta suga Latvijā, kurai
Latvija ir uz Eiropas areāla ziemeļu robežas (Meeske et al. 2006). Nav vispārpieņemta vienota
uzskata par šīs sugas statusu Latvijas teritorijā (Vilnītis 1996). Latvijas Sarkanajā grāmatā, kura ir
izdota 2003. gadā, purva bruņurupucis Emys orbicularis ir norādīts kā jau izmirusi suga un tai
piešķirta 0. kategorija (Bērziņš 2003). Turpat arī tiek norādīts, ka šīs sugas vairošanās Latvijā nav
konstatēta jau vairākus desmitus gadu. Ir izteikti arī tādi viedokļi, ka purva bruņurupučus, kuri ir
novēroti Latvijā, varēja ievest cilvēki un pēc tam izlaist dabā, kur purva bruņurupuči adaptējās, bet
nespēja vairoties Latvijas klimatiskajos apstākļos (Siliņš, Lamsters 1934).
Ir zināmi dati, kuri liecina par šīs sugas novērošanu Latvijā no 1820. līdz 2007. gadam (Siliņš,
Lamsters 1934; Pupina, Pupins 1996; Meeske et al. 2006; Pupins, Pupina 2007 c).
Par iespējamu autohtonu purva bruņurupuču populācijas eksistenci Latvijā nelielu atsevišķu grupu
veidā liecina purva bruņurupuča salīdzinoši liels sugas novērojumu skaits Latvijā (Pupins, Pupina
2007 c) un bruņurupuču atradņu vietu esamība Lietuvā pie Latvijas robežas (Balciauskas et al.
1999), kā arī liecības par juvenīlu īpatņu novērošanu Latvijā (Tone E., Zvirgzds J., pers.ziņ.). Tāpat
kā citās Eiropas valstīs (Drews 2005), arī Latvijā ir iespējama purva bruņurupuča autohtonu un
allohtonu grupu, kā arī grupu ar jauktu izcelsmi, eksistence.
Eiropas purva bruņurupucis ir oficiāli ierakstīts Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra
noteikumos Nr.396 "Par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu
sarakstu" ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 27.07.2004.
Sugas aizsardzības plāna mērķis. Šī plāna mērķis ir saglabāt autohtonu Eiropas purva bruņurupuču
populāciju Latvijā.
Galvenie sugas aizsardzības plāna uzdevumi. Šī plāna uzdevums ir noteikt Eiropas purva
bruņurupuča statusu Latvijā, definēt negatīvos faktorus, kas ietekmē purva bruņurupuča populāciju
un biotopus Latvijā, noteikt un plānot pasākumus, kuri ir nepieciešami autohtonu purva bruņurupuču
populācijas saglabāšanai Latvijā.
Sugas populāciju negatīvi ietekmējošie faktori. Aukstais klimats Latvijā ir limitējošais
pamatfaktors purva bruņurupuču areāla ziemeļu robežā. Problemātiska ir arī Latvijas aukstā īsā
vasara, kuras dēļ bruņurupuču olas līdz rudenim nepaspēj attīstīties. Ir ļoti bīstama autohtonu purva
bruņurupuču populācijas areāla fragmentācija, bruņurupuču skaita samazināšanās un sekojošais
populāciju izretinājums Latvijā. Liela ietekme ir antropogēnās izcelsmes negatīviem faktoriem:
bruņurupuču ķeršanai un turēšanai mājas apstākļos, ķeršanai zvejojot zivis, mazāk - bruņurupuču
bojāejai zem autotransporta riteņiem, nemiera faktoram, kā arī kūlas dedzināšanai pavasarī. Latvijā
ar cilvēku palīdzību ieviestie un masveidā savairojušies jenotsuņi Nyctereutes procyonoides,
Amerikas ūdeles Mustella vison ir bīstami plēsēji purva bruņurupučiem. Jenotsuns ir bīstams olām
un arī pieaugušajiem bruņurupučiem. Mežacūkas, lapsas, eži, suņi apēd purva bruņurupuču olas.
Briesmas juvenīliem purva bruņurupučiem rada lielās plēsīgās zivis; ūdens putni, tai skaitā jūras
kraukļi; bruņurupučus ēd žurkas, suņi, lapsas, ūdri un citi plēsēji. Invazīvā bruņurupuču suga
Trachemys scripta elegans ir novērota Latvijā (Pupins 2007 b).
Biotopus negatīvi ietekmējošie faktori. Pie faktoriem, kas negatīvi ietekmē purvu bruņurupuča
biotopus Latvijā, pamatā pieder antropogēnās izcelsmes faktori. Tā ir meliorācija, kuras rezultātā
1976.-1982.g. Latvijā tika nosusināti 394000 ha (Jērāns (red.) 1984) un iznīcinātas daudzas nelielās
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
7
ūdenstilpes, kā arī iespējamie bruņurupuču migrācijas dabiskie ceļi. Arī bebru iznīcināšana
19.gadsimta beigās Latvijā (Spuris (red.) 1974) sekmēja ūdenstilpju izsīkumu. Īpaši negatīvi
biotopus ietekmē ceļu un apdzīvoto vietu būve, kuras rezultātā notiek populāciju areāla
fragmentācija un purva bruņurupuču apdzīvoto biotopu fiziska iznīcināšana Latvijā (Mauruciems,
Ventspils rajons; Apgulde, Dobeles rajons; Jumurdas pagasts, Madonas rajons). Negatīva loma ir
dīķu, kuros mitinās purva bruņurupuči, modernizācijai (Jumurdas pagasts, Madonas rajons; Ūkri,
Dobeles rajons) un nosusināšanai (Ūkri, Dobeles rajons). Notiek arī dabiska ūdenstilpju krastu
aizaugšana un purva bruņurupuču biotopu degradācija Latvijā (Janciški, Daugavpils rajons).
Piedāvātie pasākumi sugas saglabāšanai Latvijā. Tiek piedāvāti pasākumi autohtonu purva
bruņurupuču populācijas saglabāšanai Latvijā in-situ un ex-situ. In-situ autohtonu purva
bruņurupuču populācijas saglabāšanai ir nepieciešama aizsardzības režīma noteikšana jaunajām
teritorijām, kurās vairākkārt ir novēroti purva bruņurupuči (Krāslavas rajons, Dobeles rajons u.c.) un
aizsardzības pasākumu pastiprināšana jau eksistējošajā liegumā (Apgulde, Dobeles rajons). Jāveic
biotopu monitoringu, ūdenstilpju un olu dēšanas vietu optimizēšanu un aizsardzību, plēsēju kontroli,
migrāciju ceļu radīšanu starp bruņurupuču grupām. Īpaši svarīgās teritorijas paredzēts iegūt valsts
īpašumā.
Ex-situ populācijas saglabāšanai tiek plānots attīstīt Purva Bruņurupuču Saglabāšanas Centru Latvijā
uz Latgales ekoloģiskās biedrības un Latgales zoodārza bāzes. Paredzēta kontrolējamo autohtonu
populāciju tīkla izveidošana Latvijā no topošiem Centrā vairotajiem indivīdiem iežogotajās
teritorijās ar speciāli optimizētām ūdenstilpēm un olu dēšanas vietām. Nepieciešams izveidot
patversmi invāzīvajiem bruņurupučiem un allohtoniem purva bruņurupučiem, turpināt pētīt
autohtonu purva bruņurupuču populācijas stāvokli, ekoloģiju un genotipu Latvijā. Paredzēti
pasākumi zemes īpašnieku un citu Latvijas iedzīvotāju izglītošanas jomā.
Sugas aizsardzības plāna pārskatīšanas termiņš. Plāns izstrādāts piecu gadu periodam un
pārskatāms 2013. gadā.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
8
SUMMARY
Situation in Latvia. The European pond turtle Emys orbicularis is an extremely rare species in
Latvia, which occurs there on the north border of its area in Europe (Meeske et al. 2006). There is
no generally accepted common opinion on the status of this species in Latvia (Vilnītis 1996). In the
Red Data Book of Latvia, published in 2003, the pond turtle is included in the category 0, i.e. extinct
species (Bērziņš 2003). In this book it is also said that the reproduction of Emys orbicularis has not
been established in Latvia for several last decades. There is also an opinion that the pond turtles
observed in Latvia are allochtone animals and could be brought by a local people as a pets and then
the turtles run away, but could not reproduce in Latvian climate (Siliņš, Lamsters 1934).
There is information about many cases of observation of this species in Latvia since 1820 up to 2007
(Siliņš, Lamsters 1934; Pupina, Pupins 1996; Meeske et al. 2006; Pupins, Pupina 2007 c).
Taking into account the comparatively big number of the turtle’s finds in Latvia (Pupins, Pupina
2007 c) and the presence of points in Lithuania on the border with Latvia (Balciauskas et al. 1999),
as well as data on the observation of juvenile individuals in Latvia (Tone E., Zvirgzdz J. pers.com.),
the the existence of autochtone populations of the pond turtle in the form of small isolated groups in
Latvia occurs to be real.
Certainly, as well as in other European countries (Drews 2005), the existence of autochtone and
allochtone Emys orbicularis groups as well as groups of the mixed origin is possible in Latvia.
The European pond turtle Emys orbicularis is officially included in the list of rare and protected
animals of Latvia (Ministru kabinets 2000).
The aim of the species protection plan. The aim of this Plan is a preservation of autochtone
European pond turtle Emys orbicularis in Latvia.
The main objectives of the species protection plan. The objectives of the Plan under review are
the determination of the status of the European pond turtle Emys orbicularis in Latvia; the
determination of the factors, negatively influencing the autochtone population and biotopes of the
pond turtle in Latvia; the determination and planning of the measures, necessary for the preservation
of autochtone European pond turtle Emys orbicularis in Latvia.
Negative factors affecting the population of the species
The Latvian cold climate is a basic limiting factor for inhabitation of the European pond turtle Emys
orbicularis on the north border of the natural habitat in Latvia. The cold short summer, which is so
frequent in Latvia, is also dangerous, because the eggs laid by the turtles do not have time to develop
till the autumn. The fragmentation of the natural habitat of populations, the reduction of number of
the European pond turtles and the following rarefaction of the population in Latvia are also
dangerous. Negative antropogene factors: the catching of turtles for keeping as a pets, fishing, the
death of turtles under the wheels of transport, the factor of anxiety, as well as the burning of grass in
the spring etc. Invasive species Nyctereutes procyonoides, Mustella vison introduced and greatly
reproduced in Latvia are predators dangerous to pond turtles in Latvia. Nyctereutes procyonoides is
dangerous for eggs and for adult turtles also.
The eggs of the pond turtles are eaten by wild boars, foxes, hedgehogs and dogs etc. A danger for the
juvenile Emys orbicularis is represented by large predatory fishes; water birds, including
cormorants, rats, dogs, foxes, otters and other predators. Otters, foxes, dogs, wild boars are
dangerous for adult Emys orbucularis. Invasive species Trachemys scripta elegans is observed in
Latvia also (Pupins 2007 b).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
9
Negative factors affecting the biotopes
Among the factors, which have a negative impact on the biotopes of Emys orbicularis in Latvia, are
mainly the factors of anthropogenic origin. This is melioration in Latvia for 394.000 ha, which in
1976-1984 years (Jērāns (Ed.) 1984) destroyed many small ponds in Latvia and natural ways of the
turtles’ migrations. The extermination of beavers in Latvia in a 19.h. (Spuris (Ed.) 1974) also
contributes to the drying up of ponds. Among the factors which have an extremely negative impact
on the biotopes are constructions of roads and settlements, during which the fragmentation of natural
habitat of the populations and the physical extermination of the habitat biotopes of the pond turtles in
Latvia is taking place (Mauruciems, Ventspils district; Apgulde, Dobeles district; Jumurda region,
Madona district etc.). Also a negative role has the modernization and drainage of ponds, which the
pond turtles inhabited (Jumurda region, Madona district; Ukri, Dobele district etc.). The natural
overgrowing of ponds’ banks and the degradation of the pond turtles’ biotopes are also taking place
in Latvia (Janciski, Daugavpils district etc.).
Suggested measures on the preservation of species in Latvia
The authors suggest measures on the preservation of autochtone European pond turtle Emys
orbicularis in Latvia in-situ and ex-situ. For the preservation of the population in-situ it is
recommended to establish the protected regime for new territories where the pond turtles were more
than once observed (Kraslava district; Dobele district etc.) and to intensify the protections measures
in the existing preservation territory (Apgulde, Dobele district). The monitoring and the optimization
of the ponds and egg-laying sites, the protection of egg-laying sites and the control of predators, the
creation of migration ways between the groups of autochtone European pond turtle Emys orbicularis
are also recommended. It is recommended to purchase and transfer the most important territories to
the state ownership. For the preservation of the population ex-situ it is also recommended to create
the Pond Turtle Preservation Centre for the autochtone European pond turtles Emys orbicularis on
the basis of the Latgale Ecological Society and Latgale Zoo. It is recommended to create in Latvia,
from the autochtone turtles bred in the Centre, a chain of controlled autochtone populations on the
specially optimized sites, which do not belong to private persons. It is recommended to continue
researches of distribution, ecology and genotype of the Emys orbicularis in Latvia.
It is also recommended to create isolated special ponds shelters: for caught allochtone Emys
orbicularis and for Trachemys scripta elegans. The measures in the field of education of land
owners and other people in Latvia are also suggested.
The date of the revision of the Species Protection Plan. This Plan is valid for 5 years and will be
revised in 2013.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
10
IEVADS
Eiropas purva bruņurupucis Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) tiek uzskatīts par retu un
aizsargājamu Latvijas dzīvnieku. Lai gan liecības par šīs sugas konstatēšanu Latvijā eksistē kopš
1820.gada (Zirnis 1980), tomēr šobrīd purva bruņurupuča statuss Latvijā tiek uzskatīts par
neskaidru. Latvijas Sarkanajā grāmatā purva bruņurupucis ir norādīts kā Latvijas teritorijā jau
izmirusi suga (Bērziņš 2003). Apguldē, Dobeles rajonā, eksistē speciāli izveidots liegums purva
bruņurupuču aizsardzībai, kurā regulāri novēro šos dzīvniekus (Tone E., pers.ziņ.). Eksistē arī ziņas
par purva bruņurupuču atrašanu dažādos Latvijas rajonos (Siliņš, Lamsters 1934). Tomēr, pamatā
atrasti pieauguši vienpatņi.
Tādā veidā rodas vairāki jautājumi:
• Vai joprojām Latvijas teritorijā ir sastopami purva bruņurupuči?
• Ja ir sastopami, tad vai tie ir autohtonie (vietējās populācijas) bruņurupuči, jeb tos Latvijā
ir ieveduši cilvēki (allohtonie dzīvnieki)?
• Ja purva bruņurupuči ir autohtonie indivīdi, tad vai tie var dēt olas Latvijas klimatiskajos
apstākļos?
• Ja notiek dēšana, tad vai olas var attīstīties un vai purva bruņurupuči var izšķilties
Latvijas klimatiskajos apstākļos?
• Ja purva bruņurupuči vairojas Latvijas klimatiskajos apstākļos, tad tādā gadījumā kādi
citi negatīvie faktori traucē purvu bruņurupuču eksistencei Latvijā?
• Kāda ir antropogēnās izcelsmes negatīvo faktoru loma?
• Kādus pasākumus jāuzsāk, lai samazinātu negatīvo faktoru ietekmi un saglabātu purva
bruņurupuci Latvijas faunā?
Plāna mērķis ir apspriest minētos jautājumus, meklēt atbildes uz tiem, kā arī rīkoties par labu
autohtoniem purva bruņurupučiem Latvijā.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
11
1. EIROPAS PURVA BRUŅURUPUČA SUGAS RAKSTUROJUMS
1.1. TAKSONOMIJA UN MORFOLOĢIJA
1.1.1. Taksonomija
Sugas nosaukums. Senie nosaukumi latviešu valodā ir bruņu rupucis, kaulu rupucis, rupucis (Siliņš,
Lamsters 1934). Pašreizējais, vispārpieņemtais Latvijā, nosaukums latviešu valodā "Purva
bruņurupucis" (Vilnītis 1996), iespējams, ir nepietiekami korekts sugai Emys orbicularis.
Nosaukumu ir nepieciešams papildināt ar precizējošu vārdu "Eiropas", kas norāda, par kuru tieši
purva bruņurupuci iet runa (Sokolov (Ed.) 1988). Līdzīgs nosaukums tiek izmantots, piemēram,
zinātniskajos rakstos angļu valodā: "European pond turtle", atšķirībā no radniecīgu sugu līdzīgiem
nosaukumiem "Western pond turtle (Emys marmorata Baird, Girard 1852)", "Blanding’s pond turtle
(Emys blandingii Holbrook 1838)" u.c. (Sokolov (Ed.) 1988; Parham, Feldman 2000).
Ir jāatzīmē, ka dažādās valodās šī suga tiek dēvēta dažādi, piemēram:
Angļu valodā: European Pond turtle, European Pond Terrapin
Vācu valodā: Europäische Sumpfschildkröte
Franču valodā: Cistude d'Europe (Sokolov (Ed.) 1988)
Itāļu valodā: Testuggine d'acqua o palustre
Poļu valodā: zólw blotny
Portugāļu valodā: Cágado de carapaça estriada
Spāņu valodā: Galápago europeo
Zviedru valodā: europeisk kärrsköldpadda
Šajā sugas aizsardzības plānā tiks izmantots nosaukums "Eiropas purva bruņurupucis", viennozīmīgi
saprotamā kontekstā tiks izmantoti arī nosaukumi "purva bruņurupucis" un "bruņurupucis".
Taksoni. Eiropas purva bruņurupucis Emys orbicularis pieder pie sekojošiem rāpuļu klases
taksoniem (Uetz et al. 2006):
Klase Reptilia LAURENTI, 1768
Apakšklase Anapsida OSBORN, 1903
Kārta Testudines LINNAEUS, 1758
Apakškārta Cryptodirida LINNAEUS, 1758
Virsdzimta Testudinoidea FITZINGER, 1826
Dzimta Emydidae RAFINESQUE, 1815
Apakšdzimta Emydinae RAFINESQUE, 1815
Ģints Emys DUMÉRIL, 1806
Suga Emys orbicularis LINNAEUS, 1758
Sinonīmi. Sugas Emys orbicularis nosaukuma sinonīmi ir sekojoši (Uetz et al. 2006) :
Testudo orbicularis LINNAEUS, 1758
Testudo lutaria LINNAEUS, 1758
Testudo europaea SCHNEIDER, 1783
Testudo punctata GOTTWALD, 1792
Testudo pulchella SCHOEPFF, 180x
Testudo rotunda MERREM, 1820
Testudo lutraria GRAY, 1831 (ex errore)
Cistudo hellenica VALENCIENNES, 1832
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
12
Emys iberica VALENCIENNES, 1832 (nomen nudum)
Emys antiquorum VALENCIENNES, 1833
Cistudo Europaea DUMÉRIL & BIBRON, 1835
Emys hofmanni FITZINGER, 1836
Emys europaea RATHKE, 1846
Cistudo Europaea DUMÉRIL & BIBRON, 1854
Lutremys europaea GRAY, 1856
Emys orbicularis BLANFORD, 1876
Emys europaea LEIDY, 1888
Emys lutaria taurica MEHNERT, 1890
Emys tigris SALVATOR, 1897 (nomen nudum)
Emys europaea var. sparsa DÜRIGEN, 1897
Emys europaea var. maculosa DÜRIGEN, 1897
Emys europaea var. concolor DÜRIGEN, 1897
Emys europaea var. punctata DÜRIGEN, 1897
Emys orbicularis aralensis NIKOLSKY, 1915
Emys orbicularis ENGELMANN et al., 1993
Emys orbicularis SCHLEICH, KÄSTLE & KABISCH, 1996: 142
Emys orbicularis capolongoi FRITZ, 1995
Emys orbicularis capolongoi MUTZ et al., 1999
Emys orbicularis capolongii [sic] OBST, 2003
Emys orbicularis hellenica (VALENCIENNES, 1832)
Emys orbicularis hellenica RUTSCHKE et al.
Pasugas. Suga Emys orbicularis iekļauj sekojošas pasugas (Uetz et al. 2006):
Emys orbicularis orbicularis (LINNAEUS, 1758)
Emys orbicularis capolongoi FRITZ, 1995
Emys orbicularis colchica FRITZ, 1994
Emys orbicularis eiselti FRITZ et al., 1998
Emys orbicularis fritzjuergenobsti FRITZ, 1993
Emys orbicularis galloitalica FRITZ, 1995
Emys orbicularis hellenica (VALENCIENNES, 1832)
Emys orbicularis hispanica FRITZ, KELLER & BUDDE, 1996
Emys orbicularis iberica EICHWALD, 1831
Emys orbicularis ingauna JESU et al., 2004
Emys orbicularis kurae FRITZ, 1994
Emys orbicularis lanzai FRITZ, 1995
Emys orbicularis luteofusca FRITZ, 1989
Emys orbicularis occidentalis FRITZ, 1993
Emys orbicularis orientalis FRITZ, 1994
Emys orbicularis persica EICHWALD, 1831
Latvijā dzīvo nomināla pasuga Emys orbicularis orbicularis (LINNAEUS, 1758) (Fritz, Havas
2007).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
13
1.1.2. Morfoloģija
Izmēri un ķermeņa forma. Eiropas purva bruņurupucis ir samērā neliels bruņurupucis. Tā
karapakss (augšējais vairogs) ir gluds, ovāls, nedaudz izliekts un kustīgi savienots ar plastronu
(apakšējais vairogs) (Siliņš, Lamsters 1934). Pieaugušo bruņurupuču karapaksa garums ir līdz 210
mm, bruņurupuča svars ir līdz 1,5 kg (Drobenkov 2006). Karapaksa platums ir līdz 17 cm un
augstums līdz 8 cm. Dzīvnieki areāla ziemeļu daļā (tai skaitā Latvijas purva bruņurupuči) ir attiecīgi
lielāki par eksemplāriem areāla dienvidu daļā. Jaunajiem dzīvniekiem karapakss ir noapaļots, ar
viduvēju ķīli pakaļējā daļā. Jauno dzīvnieku karapaksa garums ir no 25 līdz 30 mm, svars 5,7 - 6,5.
g. (Drobenkov 2006). Kājām ir vidēji izteiktas peldplēves (Terentyev, Chernov 1949) (1.att.).
1.att. Eiropas purva bruņurupucis Emys orbicularis Latvijā.
Nokrāsa. Areāla ziemeļos (Iverson 1992), tai skaitā arī Latvijā, autohtoniem Eiropas purva
bruņurupučiem krāsa parasti ir tumšāka (Schneeweiss 2003, Adrados, Schneeweiss 2006), karapakss
bieži vien ir tumšpelēks vai melns, uz karapaksa ir sīki, dzeltenīgi, dzeltenbalti plankumi (Siliņš,
Lamsters 1934; Drews 2005) (2.att.). Bieži vien karapaksam nav skaidri izteiktu plankumu. Plastrons
ir tumšpelēks vai melns, kā arī dzeltenīgs ar lieliem tumšpelēkiem plankumiem (Siliņš, Lamsters
1934; Schneeweiss 2003) (3.att.). Dzīvniekiem areāla ziemeļu daļā galva, kājas un kakls parasti ir
tumši, melni vai tumšpelēki, ar salīdzinoši mazāku dzeltenu vai balti dzeltenu plankumu skaitu un
izmēru (Drobenkov 1999). Jaunajiem bruņurupučiem dzeltenie plankumi ir izteikti spilgtāk, nekā
pieaugušiem (Frommhold 1959).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
14
2.att. Eiropas purva bruņurupucis Emys orbicularis, noķerts Latvijā. Karapakss.
3.att. Eiropas purva bruņurupucis Emys orbicularis, noķerts Latvijā. Plastrons.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
15
Gaiši dzeltenīgais plastrons bez plankumiem var liecināt par to, ka Latvijā sastaptais Eiropas purva
bruņurupucis ir alohtons indivīds.
Jāņem vērā to, ka, tāpat kā citās sugas areāla ziemeļrobežas Eiropas valstīs, arī Latvijas dabā ir
iespējama autohtonu (parasti ar tumšāku krāsojumu), allohtonu (gan ar tumšām, gan arī ar gaišākām
nokrāsām, dažreiz ar spilgtiem dzelteniem raibumiem uz karapaksa un ar gaišu plastronu (Drews
2005) purva bruņurupuču grupu, kā arī jauktas izcelsmes īpatņu, ar nokrāsas komplicētām pazīmēm,
eksistence (Winkler 2005).
Ārējas dzimuma atšķirības. Tēviņi atšķiras no mātītēm ar salīdzinoši garāku un resnāku asti
(Siliņš, Lamsters 1934) un ieliektu plastronu (4.att., 5.att.), bet mātītēm aste ir īsāka, plastrons ir
plakans vai nedaudz izliekts (Frommhold 1959; Ayres, Cordero 2001). Kopumā tēviņi ir salīdzinoši
sīkāki un vieglāki par mātītēm, tēviņu karapakss ir plakanāks (Pikulik (Ed.) 1996) (4.att.). Kloākas
atvere tēviņiem ir izvietota tālāk nekā karapaksa mala. Kloākas atvere mātītēm ir novietota līdz
karapaksa malas projekcijai (6.att.). Acs varavīksnene mātītēm ir dzeltena, ar radiālām tumšām
svītrām (7.att.), tēviņiem - sarkanīgi brūna (8.att.).
4.att. Purva bruņurupuča tēviņiem (pa labi) plastrons ir salīdzinoši platāks, nekā mātītēm (pa kreisi).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
16
5.att. Purva bruņurupuča tēviņiem plastrons ir ieliekts, atšķirībā no mātītēm.
6.att. Purva bruņurupuča mātītes aste ir īsāka un tievāka, nekā tēviņam.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
17
7.att. Purva bruņurupuča mātītei acu varavīksnene ir dzeltena.
8.att. Purva bruņurupuča tēviņam acu varavīksnene ir sarkanīgi brūna.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
18
1.2. EIROPAS PURVA BRUŅURUPUČA BIOLOĢIJA
1.2.1. Eiropas purva bruņurupuča ekoloģija
Dzīves veids. Eiropas purva bruņurupucis aktīvā perioda lielāko laika daļu pavada ūdenstilpē un tās
krastā (Frommhold 1959; Vilnītis 1996). Dzīvnieki labi peld un nirst, ūdenī pārvietojas ātri, var
ilgstošu laika posmu uzturēties zem ūdens (Bannikov et al. 1977). Eiropas purva bruņurupucis bieži
izrāpo krastā (pa zemi pārvietojas ne tik ātri kā ūdenī), stundām ilgi, nekustīgi guļot, sildās saules
staros (Pikulik (Ed.) 1996) (9.att.). Vietās, kuras ir ērtas sildīšanās nolūkiem, var sanākt vairāki
bruņurupuči (Schneeweiss 2003).
9.att. Purva bruņurupuča tēviņš sildās saulē. PBSC, Daugavpils rajons.
Diennakts aktivitāte. Eiropas purva bruņurupuči ir aktīvi gan dienā, gan naktī (Bannikov et al.
1977; Pikulik (Ed.) 1996).
Miegs. Uzturēti brīvdabas voljērā Latvijā, purva bruņurupuči naktī gulēja pamatā ūdenī: gan baseina
dibenā (vairākums dzīvnieku), gan peldot virspusē. Daži dzīvnieki gulēja baseina krastā.
Bruņurupuči bieži guļ arī dienā, sildoties saulē.
Autori vairākkārt ir atzīmējuši purva bruņurupuču iespējami komfortablu uzvedību uzturoties
brīvdabas voljērā. Bruņurupuči ierakās baseina krasta saules sasildītajās smiltīs dziļumā līdz 10 cm
un aizmiga (10.att.). Uzturoties akvārijā jaunie dzīvnieki guļ zem ūdens, ielienot zem plastikāta augu
un akmeņu slēpņiem.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
19
.
10.att. Purva bruņurupucis ierakās smiltīs, kur pavadīja divas dienas. PBSC, Daugavpils rajons.
Ziemošana. Eiropas purva bruņurupucis ziemas periodu pavada guļot ūdenstilpes dibenā
(Terentyev, Chernov 1949; Bannikov et al. 1977), Vācijā arī uz sauszemes (Frommhold 1959).
Atšķirībā no areāla dienvidu daļām, Latvijas apstākļos bruņurupuči ziemo ūdenstilpēs, kuras pilnībā
un uz ilgu laiku aizsalst.
Purva bruņurupuči, iespējams, Latvijā sāk doties uz ziemošanu oktobra sākumā vai vidū (Bannikov
et al. 1977; Vilnītis 1996). Uzturoties Latvijā PBSC apstākļos, apmēram no septembra vidus
bruņurupuči pārtrauc uzņemt barību un, temperatūrai pazeminoties, arvien retāk izrāpo krastā.
Latvijā autoriem ir zināms tikai viens purva bruņurupuču novērošanas gadījums ziemošanas laikā
(Janciski, Daugavpils rajons). Dzīvnieki tika novēroti ziemas sākumā seklā dīķī zem ledus. Viņi bija
lēni, bet reaģēja uz cilvēkiem, kuri vēroja tos, un mēģināja slēpties lapās. Autori, turot purva
bruņurupučus Latvijā PBSC baseinā, novērojuši, ka līdz pat ūdens sasalšanai bruņurupuči ir
pietiekoši aktīvi.
Aktīvais periods. Tiek atzīmēts, ka Eiropas purva bruņurupucis pamostas no ziemas guļas aprīļa
beigās - maija sākumā (Vilnītis 1996), kad gaisa temperatūra ir 6 - 14o С un ūdens temperatūra 5-10o
С. Iespējams, ka īstenībā aktīvais periods sākas vēl agrāk, jo literatūrā ir sniegtas ziņas par to, ka
purva bruņurupuči pavasarī ir novēroti no ledus brīvās vietās blakus ūdenstilpju krastiem.
Dažādās areāla daļās aktīvā perioda ilgums ir atšķirīgs un ir atkarīgs no klimatiskiem faktoriem.
Latvijā, pie areāla ziemeļu robežas, purvu bruņurupuču aktīvais periods ir salīdzinoši īsāks, nekā
areāla dienvidu daļās. Tas negatīvi ietekmē bruņurupuča augšanu un attīstību Latvijā, sekmīgai
pārziemošanai nepieciešamās ķermeņa masas uzkrāšanas ātrumu utt.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
20
Barība. Eiropas purva bruņurupucis barības meklēšanai izmanto gan redzi, gan ožu. Sugas barības
spektru sastāda ūdens bezmugurkaulnieki: gliemeži, odu un maksteņu kāpuri, ūdensvaboles - to
kāpuri un pieaugušās vaboles, spāru kāpuri, sliekas u.c. (Vilnītis 1996; Bereznay 2002). Barībā
lietoto arī mugurkaulniekus: kurkuļus, tritonus - kāpurus un pašus tritonus, vardes, zivis (Terentyev,
Chernov 1949). Purva bruņurupucis, esot krastā, pamatā medī bezmugurkaulniekus: vaboles,
sienāžus, sliekas, mitrenes, gliemežus (Pikulik (Ed.) 1996). Ir ievērots, ka tiek apēsti arī miruši
ūdensputnu mazuļi, ūdensputni un zivis.
a) b)
11.att. a) Purva bruņurupucis medī prusaku zookultūrā. Latgales zoodārzs, Daugavpils.
b) Akvārija augs, kuru apgrauza juvenīlie purva bruņurupuči. Latgales zoodārzs, Daugavpils.
Juvenīlie purva bruņurupuči zookulturā vecumā līdz pusgadam tika baroti ar izkaltētām sānpeldēm
(Gammarus sp.), kas tika nobērtas uz ūdens virsmas un no dzīviem prusakiem Shelfordella tartara,
kas tika palaisti voljērā (11.a.att.). Tos baroja arī ar speciālo ūdens bruņurupuču barību, vēlāk par to
pamatbarību tika izmantota mitrā konservētā kaķu barība. Racionā tiek ietverta arī augu barība
(ūdens un pieūdens augi). Uzturot bruņurupučus zookultūrā, autori novēroja, ka purva bruņurupuči
pārtiek arī no salātu lapām, burkānu gabaliņiem, kā arī no akvāriju augiem (11.b.att.).
Pieaugušie bruņurupuči, uzturētie zookultūrā brīvdabas voljērā un terārijā, labprāt ēd sagrieztu zivi,
vistas sirdis, uz ūdens virsmas peldošo sauso granulēto kaķu barību. Turot purva bruņurupučus
zookultūrā, autori atzīmē, ka, pat notverot laupījumu uz sauszemes, purva bruņurupuči to nogādā
zem ūdens, kur arī apēd.
Aizsargreakcijas. Eiropas purva bruņurupucis ir ļoti piesardzīgs dzīvnieks (Pikulik (Ed.) 1996).
Niršana ūdenī. Sildoties krastā un sajūtot briesmas, purva bruņurupucis metas ūdenī, nirst un slēpjas
zem ūdens augiem (Bereznay 2002) (12.att.). Attālums, no kura tas sajūt briesmas, ir pietiekami liels
(Pikulik (Ed.) 1996).
Turēti zookultūrā vairākus gadus, purva bruņurupuči reaģē uz mierīgi ejošu cilvēku no 15 - 20 metru
attāluma un acumirklī slēpjas ūdenī. Iespējams, ka purva bruņurupuči reaģē uz savas sugas īpatņu
niršanas kustībām un skaņu kā uz briesmu signālu. Uzturot zookultūrā terārijā pirmā dzīves gada
juvenīlos bruņurupučus, novērots, ka tie, ieraugot cilvēku, ienirst ūdenī un cenšas slēpties zem
peldošajiem augiem un zem akmeņiem (13.a.att.).
Bēgšana un ierakšanās gruntī. Nosusinot baseinu tīrīšanai, kur brīvdabas voljērā dzīvoja purva
bruņurupuči, autori novēroja, ka dzīvnieki masveidā atstāja ūdeni, kad tā līmenis nokritās līdz 15 -
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
21
30 cm. Bruņurupuči ātri pārvietojās pa krastu, tiecoties pamest voljēru. Daži no tiem ierakās gruntī
zem zāles kumšķiem un ķieģeļiem, kuri atradās uz smiltīm (13.b.att.). Purva bruņurupuči gruntī
pavadīja 12 un pat vairāk stundas.
a) b)
12.att. a, b) Purva bruņurupuči ir ļoti piesardzīgi dzīvnieki un ienirst briesmu gadījumā. PBSC,
Daugavpils rajons.
a) b)
13.att. a) Juvenīlais bruņurupucis briesmu gadījumā ienirst zem peldošiem augiem. b) Bruņurupuči
slēpjas, ierokoties zem augiem un smiltīs. PBSC, Daugavpils rajons.
Bruņas, kā aizsargāšanās līdzeklis. Purva bruņurupuča vispārpazīstama aizsargreakcija ir galvas,
ķepu un astes ievilkšana zem bruņām briesmu gadījumā (14.att.) Parasti Eiropas purva bruņurupuči
tā rīkojas, ja nav iespējas noslēpties ūdenī. Šī aizsargreakcija var būt efektīva aizsargājoties no vidēja
lieluma dabiskiem plēsējiem. Daži plēsēji, piemēram, žurkas, tādā gadījumā nograuž tām pieejamās
ķepas, asti, pēc tam arī bruņurupuča galvu.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
22
Tāda aizsargreakcija nepalīdz bruņurupučiem izdzīvot arī antropogēnas izcelsmes briesmu
gadījumos: neaizsargā no noķeršanas, kuru veic cilvēki, no transporta uzbraukšanas vai no
nokļūšanas ugunī kūlas dedzināšanas laikā pavasarī u.t.t.
14.att. Bīstamības gadījumā purva bruņurupucis slēpj galvu, kājas un asti zem bruņām. PBSC,
Daugavpils rajons, 2007.g.
1.2.2. Eiropas purva bruņurupuča biotopi
Barošanas biotopi. Eiropas purva bruņurupucis Eiropā apdzīvo saldūdens ūdenstilpes: nelielus
ezerus, līčus, zivsaimniecības dīķus (15.att.), nelielu mežu upju gultnes un vecupes (16.att., 17.att.),
dīķus (18.att.), aizdambētus un ūdens piepildītus meliorācijas kanālus (Schneeweiss 2003; Zuffi,
Rovina 2006), kūdras karjerus (Balciauskas et al. 1999), zemos purvus (Terentyev, Chernov 1949) ar
pietiekamu ūdens spoguļa platību. Tie dod priekšroku stāvošām ūdenstilpēm vai ūdenstilpēm ar lēnu
straumi (Terentyev, Chernov 1949), dūņainu dibenu un ar bagātu ūdens un pieūdens veģetāciju, ar
sauli labi apsildītām ūdenstilpēm. Kā barības ūdenstilpes bruņurupuči izmanto arī nelielas
ūdenstilpes, kuras vasarā var arī izžūt (Meeske, Muhlenberg 2004) (Krāslavas rajons).
Latvijas klimatiskos apstākļos iespējai sasildīties purva bruņurupuču dzīvē ir īpaša nozīme, tādēļ ir
svarīgi, lai biotopā būtu tam ērtas vietas: kritušu koku stumbri, zāles ciņi utt. Jaunie bruņurupuči
dzīvo biotopos, kuros ir stipri aizaugusi piekrastes zona līdz 50 cm dziļumam un nav pieaugušo
bruņurupuču (Meeske, Muhlenberg 2004).
Autoriem ir zināmi dati par bruņurupuču novērošanu Latvijā dabiskajos un mākslīgi izveidotajos
dīķos, zivju dīķos, nelielos ezeros, lielu ezeru līčos, pārpurvotos ezeros purvu vidū.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
23
15.att. Purva bruņurupuču biotops - zivju dīķis. "Vietējās nozīmes purva bruņurupuču liegums",
Apgulde, Dobeles rajons, 2006.g.
16.att. Purva bruņurupuču biotops - aizaugusi upe. Krāslavas rajons, 2007.g.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
24
17.att. Purva bruņurupuču biotops - aizaugusi meža upīte. Ventspils, 2006.g.
18.att. Purva bruņurupuču biotops - dīķis. Daugavpils, 2007.g.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
25
Ziemošanas biotopi (Santi et al. 2005). Latvijā īpašu lomu ieņem purva bruņurupuču pārziemošanas
biotopu raksturojumi, kas nav tik aktuāli siltāka klimata apgabalos. Tā kā purva bruņurupucis
pārziemo Latvijas ūdenstilpēs zem ūdens (Pikulik (Ed.) 1996), sekmīgai pārziemošanai Latvijā ir
svarīgi, lai dīķis neizsalst līdz dibenam (Ultsch 2006) pat tad, kad ziemas gaisa temperatūra ir
zemāka par -25оС, kas Latvijai ir raksturīgi. Ziemošanas vietas var atrasties bruņurupuču dzīves
biotopos, bet bruņurupuči var arī migrēt pārziemošanai uz speciāliem ziemošanas biotopiem
(Schneeweiss 2003; Meeske, Muhlenberg 2004).
Šobrīd autoriem ir zināms tikai viens gadījums, kad Latvijā tika novēroti purva bruņurupuči
ziemošanas laikā (19.att.).
Liela nozīme bruņurupuču sekmīgai pārziemošanai zem ledus Latvijas klimatiskajos apstākļos ir
skābekļa saturam ūdenī (Schneeweiss 2003), iespējams, arī citām ķīmiskām vielām, kā arī citiem
ūdens raksturojumiem (Ultsch 2006). Diemžēl autoriem ir zināms purva bruņurupuču saindēšanās un
bojāejas gadījums baseinā, kas saturēja augstu sērūdeņraža koncentrāciju.
19.att. Purva bruņurupuču ziemošanas biotops - dabiskais dīķis. Daugavpils rajons, 2007.g.
Olu dēšanas biotopi. Šo biotopu kvalitāte ir ļoti svarīga purva bruņurupučiem Latvijā, tādēļ ka tieši
olu inkubācijas veiksmīgums ir ierobežojošais faktors bruņurupuču izplatīšanai uz ziemeļiem (Ultsch
2006). Parasti tās ir smilšainas vietas (nelieli uzkalniņi), kas atrodas starp ūdenstilpju ielejām, kas ir
Eiropas purva bruņurupuča biotopi (Schneeweiss 2003). Purvu bruņurupucis olu dēšanai izvēlas
saulainās nogāzes, ar retu veģetāciju, līdz 50% no platības (Meeske et al 2002) un ar saules labi
apsildītu augsni (Zuffi, Rovina 2006). Augsne parasti ir viegli mālaini smilšaina, ar porainību 34-
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
26
37%, blīvums 1,5 g/cm3, organisku vielu saturu 3-4% (Walczak 2006). Bieži vien tādas nogāzes ir
noklātas ar gaišu retu mežu. Mežmalas bruņurupuču mātītes izmanto olu dēšanai.
Autoriem ir zināmi gadījumi Latvijā, kad iedzīvotāji noķēra bruņurupuču mātītes uz ceļmalas
pakalna ar smilšmālainu augsni un pēc dienas - divām mātītes izdēja olas (20.att.). Ir zināms arī
gadījums, ka vecās zāģskaidās notvertā purva bruņurupuču mātīte, drīz pēc notveršanas izdēja olas
(Jelgavas rajons).
20.att. Uz šī paugura pie dīķa tika noķerta purva bruņurupuča mātīte, kas nākamā dienā pēc
notveršanas izdēja olas. Madonas rajons, 2006.g.
Migrācijas ceļi (Santi et al. 2005). Latvijā Eiropas purva bruņurupuči par migrācijas ceļiem uz
citām ūdenstilpēm vai uz olu dēšanas vietām izmanto ūdens piepildītos meliorācijas kanālus
(21.att.), strautus un upītes ar lēnu vai ātru straumi (Rovero, Chelazzi 1996) (22.att.). Ir jāatzīmē, ka
purva bruņurupucis izvairās no ūdenstilpēm ar spēcīgu straumi, bet var izmantot tās, kā migrācijas
ceļus. Migrācijas ceļi var atrasties arī uz sauszemes, bieži vien caur mitriem biotopiem (Balciauskas
et al. 1999; Schneeweiss 2003). Mātītes olu dēšanas laikā migrē arī pa sausām, klajām vietām līdz
olu dēšanas biotopiem.
Autoriem ir zināmi dati par dažu īpatņu novērošanu Latvijas straujās upītēs vai strautos, ko var
izskaidrot ar dzīvnieku migrāciju. Ir arī ziņas par purva bruņurupuča pēdu atrašanu Latvijā Rīgas
jūras līča pludmalē. Pēdas veda no ūdens uz krastu.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
27
21.att. Purva bruņurupuču migrācijas ceļš - aizaudzis meliorācijas grāvis. "Vietējās nozīmes purva
bruņurupuču liegums", Apgulde, Dobeles rajons, 2007.g.
22.att. Purva bruņurupuču migrācijas ceļš - upīte meliorācijas grāvī. Saldus rajons, 2007.g.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
28
Eiropas purva bruņurupuča optimālās dzīves vietas Latvijā. Eiropas purva bruņurupucim ir
amfībisks dzīves veids. Tas atrod barību un paslēptuves ūdens biotopos un to piekrastes zonā, bet olu
dēšanai izmanto sausās augstienes (Drobenkov 2006). Tādējādi, lai populācija sekmīgi eksistētu, tai
nepieciešami dažādi biotopi, kas padara šo sugu vārīgāku salīdzinājumā ar sugām, kurām
nepieciešami tikai viena tipa biotopi.
Tādā veidā, Eiropas purva bruņurupuča optimālās dzīves vietas Latvijā ir mitru vietu apgabali, kurus
reti apmeklē cilvēki, ar labi apsildītu ūdenstilpju tīklu (Zuffi, Rovina 2006), kurām ir arī pietiekošs
dziļums sekmīgai ziemošanai. Tuvumā jābūt klajiem, smilšainiem pakalniem, kas kalpo par
vairošanās biotopiem (Drobenkov 2003), kurus savieno kanāli un zemienes ka migrācijas ceļi.
Eiropas purvu bruņurupuča optimālās dzīves vietas nosacītā formula Latvijā var būt atspoguļota
sekojoši (Santi et al. 2005):
Barošanas biotopi + ziemošanas biotopi + olu dēšanas biotopi + migrācijas ceļi starp tiem =
Eiropas purva bruņurupuča optimālās dzīves vietas Latvijā.
1.2.3. Eiropas purva bruņurupuča dzīves cikls
Populācijas dzimuma struktūra. Latvijas purva bruņurupuču populācijā dzimumu struktūra nav
zināma. Dažās areāla daļās tēviņu un mātīšu attiecība var būt no 1:1 līdz 1:2 Baltkrievijā
(Drobenkovs 2006), no 1:1 līdz 1:2-3 Ukrainā (Karmishev 2003).
Pēc autoru datiem, starp Latvijā iedzīvotāju notvertajiem pieaugušajiem purva bruņurupučiem,
tēviņu un mātīšu attiecība bija apmēram 1:4. Tomēr, šie cipari neatspoguļo populācijas reālo
dzimumu attiecību, jo to ticamību ietekmē dažādu dzimumu dzīvnieku notveršanas relatīvā
pieejamība. Šķiet, ka Latvijā purva bruņurupuču mātītes biežāk notver cilvēki uz sauszemes
migrācijas laikā, kad mātītes dodas uz olu dēšanas vietām.
Reproduktīvā uzvedība. Purva bruņurupuču reproduktīva uzvedība sākas drīz vien pēc ziemošanas.
Pārošanās Latvijas dabā, iespējams, notiek apmēram aprīļa beigās – maija sākumā, tāpat, kā
kaimiņvalstī Baltkrievijā (Drobenkovs 2006), vai nedaudz vēlāk. Turot bruņurupučus voljērā, autori
novērojuši, ka bruņurupuču pārošanās notiek maija sākumā – vidū. Konstatēts, ka tēviņi mēģina
sapāroties visā aktīvās sezonas laikā, līdz pat septembra sākumam. Pirms pārošanās notiek rituāls –
tēviņi „aplido” mātītes. Šim rituālam ir atšķirīgs ilgums (Pikulik (Ed.) 1996). Dzimumpartneru
meklēšanai purva bruņurupuči izmanto smaržu ķīmisku komunikāciju (Poschadel et al. 2006).
Uzturoties voljērā, purva bruņurupuču pārošanās pamatā iesākās un notika ūdenī (23.a.att.). Varēja
vērot, ka sapārojošies dzīvnieki iziet uz sauszemi, bet pēc neilga laika tie atgriezās ūdenī,
nepārtraucot kontaktu.
Grūtniecība. Grūtniecības ilgums ir atkarīgs no temperatūras, parasti mātītes olu iznēsāšana ilgst 4-
6 nedēļas pēc sapārošanās (Highfield 2002). Apaugļotai mātītei tēviņa sperma var saglabāties gadu
un ilgāk (Pikulik (Ed.) 1996; Roques et al. 2006)
Olu dēšana. Olu dēšanas periods ilgst Lietuvā 14-20 dienas (Meeske et al. 2002). Purva
bruņurupucis olas dēj uz sauszemes bedrītē 8-10 centimetru dziļumā (Frommhold 1959; Vilnītis
1996; Schneeweiss 2003), kuru izrok pārmaiņus ar pakaļkājām (23.b.att.), ar priekšējo ekstremitāšu
palīdzību iepriekš attīrot laukumu. Rakšanas process var aizņemt vienu - divas stundas. Olas tiek
dētas porcijās, ar nelielu intervālu, pēc tam bedrīte tiek aizbērta.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
29
Latvijā purva bruņurupuču mātītes, uzturoties voljērā, dēja no 5 līdz 14 olām, atkarībā no mātītes
lieluma un masas.
a) b)
23.att. a) Purva bruņurupuču pārošanās zookultūrā. Latgales zoodārzs, Daugavpils, 2007.
b) Bruņurupuča mātīte dēj olas. PBSC, Daugavpils rajons, 2006.g.
Olas ir baltas, elipsveida, ar kaļķainu apvalku. To garums ir 28-39 mm, platums ir 12-21 mm
(24.a.att.). Inkubācijas periods ir ļoti atkarīgs no inkubācijas temperatūras un vidēji ilgst 70 - 110
diennaktis (Terentyev, Chernov 1949).
Olu attīstīšanās un jauno bruņurupuču izšķilšanās. Nav datu par bruņurupuča olu attīstīšanos
Latvijas dabā.
Jaundzimušu dzīvnieku karapaksa garums parasti ir 20-25 milimetri (Terentyev, Chernov 1949)
(24.b.att.). Jaunie bruņurupuči pārgriež olas čaulu ar speciāla olu zoba palīdzību, kas atrodas uz
degungala. Purva bruņurupučiem vairojoties zookultūrā, pēc olas čaumalas pārgriešanas daži
bruņurupuči dažas diennaktis pavada pārgrieztajā olā līdz uzsūc visu olas dzeltenummaisu.
Autori ir konstatējuši jaunu bruņurupuču bojāeju izšķiļoties zookultūrā, kā iemesls bija noslāpšana,
ja olas pārgriešana, kuru viņi veica, bija neveiksmīga (griezums olas apakšpusē; izšķīlušais
bruņurupucis noslāpis šaurā izgriezumā).
Pēc izšķilšanās jaunie bruņurupuči areāla citās daļās parasti nenāk ārā no bedrītes (Frommhold 1959;
Pikulik (Ed.) 1996). Viņi pārziemošanai var palikt augsnē, pārtiekot no olas dzeltenuma maisa
krājumiem (Mitrus, Zemanek 2003).
Nav tiešu datu par Latviju, iespējams, Latvijā jaunie bruņurupuči nespēj pārziemot augsnē ziemas
zemo temperatūru dēļ un viņiem jāpaspēj līdz ziemai izlīst no „ligzdas” bedrītes un migrēt līdz vai
uz ziemošanas vietu ūdenī.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
30
a) b)
24.att. a) Purva bruņurupuča olas. PBSC, Daugavpils rajons, 2006.g.
b) Tikko izšķīlies bruņurupucēns. PBSC, Daugavpils rajons, 2007.g.
Purva bruņurupuču dzimuma noteikšana. Eiropas purva bruņurupucim, tāpat kā dažiem citiem
rāpuļiem, dzimumu nosaka olu inkubēšanas temperatūra: ja olas inkubācijas temperatūra ir +30°C un
vairāk, tajās attīstās mātītes, bet ja zemāka par +27°C - tēviņi. Nestabilās temperatūras, kas ir
raksturīgas dabiskajai inkubācijai dabā, rada atšķirīgas dzimumu attiecības (Delmas et al. 2007).
Dzimumnobriešana. Nav datu par purva bruņurupuču dzimumnobriešanas sasniegšanas termiņiem
Latvijā. Lielākajā areāla daļā purva bruņurupuči sasniedz dzimumbriedumu 5-8 gadu vecumā, kad
karapaksa garums ir 9-12 cm (Bereznay 2002). Iespējams, ka Latvijā bruņurupuču
dzimumnobriešana notiek vēlāk. Zookultūrā vairojot un turot bruņurupučus, autori atzīmēja juvenīlu
purva bruņurupuču reproduktīvās uzvedības elementus jau vecumā līdz vienam gadam (25.att.).
25.att. Purva bruņurupuča šī gada juvenīlo īpatņu reproduktīvas uzvedības elementi. PBSC,
Daugavpils rajons, 2006.g.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
31
Dzīves ilgums un populācijas vecumu struktūra. Nav tiešu datu par Latviju. Populācijās Ukrainā
un Baltkrievijā 90% sastāda pieaugušie indivīdi (Drobenkovs 2003; Karmishev 2003).
Tiek norādīts purva bruņurupuča dzīves ilgums Baltkrievijas apstākļos līdz 25 gadiem (Drobenkovs
2006) un līdz 70-120 gadiem (Frommhold 1959; Pikulik (Ed.) 1996). Iespējams, ka Latvijā purva
bruņurupuču dzīves ilgums ir augsts, jo Latvijā noķertā purva bruņurupuču mātīte, kuras garums
aptuveni bija 18 cm, autoru zookultūrā nodzīvoja vēl 23 gadus (26.att.).
26.att. Šī purva bruņurupuča mātīte nodzīvoja autoru zookultūrā 23 gadus. PBSC, Daugavpils
rajons, 2006.g.
1.2.4. Eiropas purva bruņurupuča pārvietošanās un migrācijas spējas
Nav tiešu datu par purva bruņurupuču migrācijam Latvijā. Uz sauszemes purva bruņurupuči uzturas
parasti ūdenstilpes tuvumā, bet var arī pārvietoties attālumā līdz 100 - 200 m. Ir zināms gadījums,
kad purva bruņurupuči tika atrasti 7 - 8 km attālumā no tuvākās ūdenstilpes. Mātītes, vairošanās
vietu meklēšanā, nereti ik gadu migrē pa sauszemi līdz 1000 m. Migrācijas ūdens ceļi var būt vēl
tālāki (Drobenkovs 2006).
Autoriem ir zināmi gadījumi, kad iedzīvotāji atrada migrējošos bruņurupuču īpatņus Latvijas
strautos, meliorācijas grāvjos, upītēs un arī uz sauszemes.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
32
1.3. EIROPAS PURVA BRUŅURUPUČA IZPLATĪBA
1.3.1. Eiropas purva bruņurupuča areāls
Eiropas purva bruņurupucis pašlaik ir sastopams sekojošās valstīs (IUCN Red List of Threatened
Animals 1994): Albānija, Alžīrija, Armēnija, Austrija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Beļģija, Bosnija
un Hercogovina, Bulgārija, Horvātija, Kipra, Čehijas Republika, Francija, Gruzija, Vācija, Grieķija,
Ungārija, Irāna, Kazahstāna, Latvija, Lihtenšteina, Lietuva, Maķedonija, Montenegro, Moldova,
Monako, Maroka, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Krievija, Serbija, Slovākija, Slovēnija,
Spānija, Šveice, Tunisija, Turcija, Turkmēnija, Ukraina, Dienvidslāvija (Uetz et al. 2006).
Introducēta: Beļģijā, Luksemburgā, Apvienotajā Karalistē (Uetz et al. 2006).
Nezināma izcelsme: Kiprā, Irākā (Uetz et al. 2006).
1959 g. daļa Latvijas teritorijas bija atzīmēta, kā Eiropas purva bruņurupuča areāla sastāvdaļa
(Frommhold 1959) (27.att.).
27.att. Eiropas purva bruņurupuča areāls Eiropā (Frommhold 1959).
1992 g. Eiropas purva bruņurupuča viena atradne atzīmēta Latvijas teritorijā Liepājas tuvumā
(Iverson 1992) (28.att.).
Eiropas purva bruņurupucis plaši izplatīts Dienvideiropā un Centrālajā Eiropā, bet abinieku un
rāpuļu Eiropas atlantā (Gasc et al 1997) nav norādīta informācija par Emys orbicularis atradnēm
Latvijā (29.att.).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
33
28.att. Eiropas purva bruņurupuča areāls (Iverson 1992)
29.att. Eiropas purva bruņurupuča areāls Eiropā (Gasc et al 1997)
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
34
Eiropas purva bruņurupuča izplatība Lietuvā
Latvijas dienvidu robežvalstī Lietuvā ir ap 30 purva bruņurupuču atradņu. Dzīvnieki konstatēti arī
Lietuvas ziemeļu daļā, tomēr stabilas populācijas konstatētas tikai Lietuvas dienvidos (Balciauskas
et al. 1999). Jāatzīmē, ka četras purva bruņurupuču atradnes ir tikai 5-10 km attālumā no Latvijas
dienvidu un dienvidaustrumu robežas (Balciauskas et al 1999) (30.att.).
30.att. Eiropas purva bruņurupuča izplatība Lietuvā (Balciauskas et al. 1999).
Eiropas purva bruņurupuča izplatība Baltkrievijā
Baltkrievijas Sarkanajā grāmatā minēts, ka Baltkrieviju šķērso Eiropas purva bruņurupuča areāla
ziemeļu robeža, ka sugas izplatības zona Baltkrievijā šobrīd pārsvarā ir republikas dienviddaļā un
pamatā sakrīt ar Poļesjes reģionu (Drobenkovs 2006) (31.att.). Līdz ar to turpat tiek atzīmēts, ka
purva bruņurupucis dažbrīd ir sastopams uz ziemeļiem no izplatīšanās pamatzonas.
Baltkrievijas Sarkanās grāmatas autori izskaidro atradnes ar to, ka indivīdi, kurus turēja mājās
apstākļos, tika izlaisti ārā, bet arī neizslēdz atsevišķu reliktu populāciju eksistences iespēju. Tiek
apgalvots, ka pagājušā gadsimta sākumā sugas areāls Baltkrievijā bija ievērojami plašāks un
sasniedza valsts ziemeļu reģionus (Vitebskas apgabals) (Drobenkov 2003; Drobenkov 2006).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
35
31.att. Eiropas purva bruņurupuča izplatība Baltkrievijā (Drobenkov 2006)
Eiropas purva bruņurupuča izplatība Latvijā.
Eiropas purva bruņurupucis sastopams Latvijā pietiekoši ilgā vēsturiskā laikposmā, kas netieši
apstiprinās ar sugas seniem latviskiem nosaukumiem: bruņu rupucis, kaulu rupucis, rupucis (Siliņš,
Lamsters 1934).
Eiropas purva bruņurupuči bija daudzkārt atrasti Latvijā. Iespējams, pirmais ziņas par purva
bruņurupučiem Latvijā 1855. gadā apkopoja Heinrihs Kavals. (Zirnis 1980). Viņš norādījis par 14
purva bruņurupuču indivīdiem, sastaptiem Latvijā no 1820. līdz 1852. gadam. J.Siliņš un V.Lamsters
(1934) analizēja purva bruņurupuču 38 atrašanas gadījumus no 1820. līdz 1934. gadam: pavisam
atrasti 11 indivīdi Zemgalē, 21 Kurzemē un 6 Vidzemē.
1949. gadā Latvijas dienvidrietumu daļa tika atzīmēta kā purva bruņurupuču apdzīvota teritorija
(Terentyev, Chernov 1949) (32.att.).
1977. gadā Latvijā tika atzīmēts tikai viens punkts ar jautājuma zīmi, kurā konstatēts purva
bruņurupucis (Bannikov et al 1977). Tomēr, uz tās pašas kartes aiz Latvijas robežām ir redzams
purva bruņurupuča atrašanas vietas punkts, kurš atrodas tālāk uz ziemeļiem (33.att.)
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
36
32.att. Eiropas purva bruņurupuča izplatība bijušajā Padomju Savienībā (Terentyev, Chernov 1949)
33.att. Eiropas purva bruņurupuča areāls bijušajā Padomju Savienībā (Bannikov et al. 1977)
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
37
Esošo ziņojumu par purva bruņurupuču sastapšanu Latvijā ticamības pārbaudi un jaunu ziņojumu
meklēšanu veica E.Zirnis (Zirnis 1980). Pēc pētījumu rezultātiem viņš secināja, ka daži ziņojumi nav
pietiekoši ticami, bet vēl citi var būt saistīti ar izmukušiem terāriju iemītniekiem.
Latvijas Sarkanajā grāmatā Eiropas purva bruņurupucis ievietots 0. kategorijā, kā izmirusi suga
Latvijas teritorijā (Bērziņš 2003). Sugas atradņu Latvijas kartē vairākums ir atzīmēti ar melniem
punktiem, кā izzudušās atradnes. Viens no punktiem (Dobeles rajonā) tomēr ir atzīmēts kā esošā
atradne aizsargājamā teritorijā (zīmējumā atzīmēta ar balto punktu) (34.att.).
34.att. Eiropas purva bruņurupuča atradnes Latvijā, norādītās Latvijas Sarkanajā grāmatā (Bērziņš
2003)
Autori, pastāvīgi pētot purva bruņurupuča izplatīšanos Latvijā laika posmā no 1982.gada līdz
2007.gadam, rezultātā ieguva dažādas ticamības pakāpes 81 ziņojumu no iedzīvotājiem par purva
bruņurupuču sastapšanu Latvijā dažādos gados (Pupina, Pupins 1996; Pupins 2005; Pupins, Pupina
2007 c).
Šis pētījums turpinās arī šobrīd, autori ir ieguvuši papildus ziņas, kuras tiek analizētas, kā arī tiks
pārbaudītas 2008.gada lauka sezonas laikā.
Autoriem saņemtie 81 ziņojumi par purva bruņurupuču sastapšanu tika analizēti un kartēti atbilstoši
Latvijas kartei (35.att.). Izplatības attēlošanai izmantota kartēšanas koncepcijas pieeja, kur kā
uzskaites pamatvienība izmantoti transversālās Merkatorās projekcijas (TM-1993) 5x5 km kvadrāti
Baltijas koordinātu sistēmā. Kā kartogrāfiskais pamats tika izmantotas 1999.-2000.gadā izdotās
Valsts Zemes dienesta Latvijas satelītkartes 1:50 000 mērogā. Karte ir sadalīta 1x1 km (1 km2)
kvadrātos un 5x5 km kvadrātu robežas sakrīt ar katru piekto km līniju. Kopumā Latvijas sauszemes
teritorija ietilpst 2785 kvadrātos (daļa no tiem nav pilni).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
38
Eiropas purva bruņurupuča sastapšanas vietu izvietojums Latvijā, kuru ieguva autori
pētījuma rezultātā laika posmā no 1983. gada līdz 2007. gada septembrim
(Pupins, Pupina 2007 c)
Šajā sarakstā norādīti sekojoši parametri: Reģistrācijas numurs: reģistrācijas kārtas numurs.
Ticamība: ziņojuma ticamības pakāpe no 4. līdz 1.: 4.-autoru pārbaudīta vai ir dzīvnieka foto; 3.-
dzīvnieku novēroja biologs; 2.- dzīvnieku novēroja respondents - nebiologs; 1.- dzīvnieku novēroja
nevis respondents, bet cits cilvēks. Gads: gada noteikšanas neiespējamības gadījumā, ierakstīts tika
vidējais norādīto gadu intervāla rādītājs. Atradne: novērošanas vieta, biotops. Izmēru klase: visi
novērojamie dzīvnieki tika sadalīti 4 klasēs pēc karapaksa garuma: 1. – mazāks par 5 cm; 2. – 5–10
cm; 3. – 10-15 cm; 4. – vairāk par 15 cm.
Reģistrācijas numurs: 0001
Ticamība: 4 (autoru pārbaudīts, fotogrāfija). Gads: 1984. Atradne: Daugavpils pilsēta, Sporta ielā,
netālu no upes Šuņupe, blakus dīķu sistēmai. Izmēru klase: 4 (19.8 cm). Dzimums: mātīte.
Dzīvnieku daudzums: 1. Novērojumu biežums: 1. Novērojuma laiks: vēla vasara. Komentāri: atrasts
uz sauszemes netālu no dīķu sistēmas. Izdētas 12 olas.
Reģistrācijas numurs: 0002
Ticamība: 2. Gads: 1978. Atradne: Daugavpils pilsēta, Stropu ezers, krasts. Izmēru klase: 3.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 2. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vēla
vasara. Komentāri: atrasts zem zemes, 10 cm dziļumā, zemi apstrādājot.
Reģistrācijas numurs: 0003
Ticamība: 2. Gads: 1982. Atradne: Rīgas rajons, Ādažu pagasts, Jūgu purvs, Lielais Jūgezers.
Izmēru klase: 2. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 3. Novērošanas biežums: 2.
Novērojuma laiks: pavasaris. Komentāri: atrasti dīķī ūdenī.
Reģistrācijas numurs: 0004
Ticamība: 4 (autoru pārbaudīts). Gads: 1995. Atradne: Daugavpils rajons, Skrudalienas pagasts,
Silenes dabas parks, Riču ezers, Priedaines atpūtas bāze. Izmēru klase: 4 (16.5 cm). Dzimums:
mātīte. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: 20.07.1995. Komentāri:
nirējs atrada ūdenī 1,5 m dziļumā.
Reģistrācijas numurs: 0005
Ticamība: 2. Gads: 1997. Atradne: Krāslavas pilsēta, Persteņa ezers. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav
zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 3. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri:
atrasts dīķa krastā ūdenī.
Reģistrācijas numurs: 0006
Ticamība: 2. Gads: 1982. Atradne: Daugavpils rajons, purvs blakus Beļanu ezeram, pie Baltkrievijas
robežas. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 2. Novērošanas biežums: 3.
Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: mednieki atrada purvā.
Reģistrācijas numurs: 0007
Ticamība: 2. Gads: 1989. Atradne: Daugavpils rajons, Višķi. Izmēru klase: 1. Dzimums: nav zināms.
Dzīvnieku daudzums: 3. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: rudens. Komentāri: noķerti
kūdras dīķos.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
39
Reģistrācijas numurs: 0008
Ticamība: 2. Gads: 1996. Atradne: Ventspils pilsēta, Mauruciems, blakus Zemsaka upei. Izmēru
klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma
laiks: vasara. Komentāri: atrasts purvā mežā uz sauszemes.
Reģistrācijas numurs: 0009
Ticamība: 2. Gads: 1985. Atradne: Ventspils pilsēta, blakus Mauru purvs, netālu no jūras. Izmēru
klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 2. Novērojuma
laiks: vasara. Komentāri: atrasts purvā.
Reģistrācijas numurs: 0010
Ticamība: 1. Gads: 1996. Atradne: Ventspils pilsēta, netālu no Mauruciema, Mauru purvs blakus
dzelzceļa sliedēm. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas
biežums: 2. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: atrasts purvā.
Reģistrācijas numurs: 0011
Ticamība: 2. Gads: 1996. Atradne: Liepājas rajons, Skrunda - Liepāja grunts ceļš, Vītoli, Grauduši.
Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: atrasts purvā mežā.
Reģistrācijas numurs: 0012
Ticamība: 1. Gads: 1938. Atradne: Dobeles rajons, blakus Apguldes pilsētai, Apguldes ezers. Izmēru
klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma
laiks: vasara. Komentāri: atrasts uz ceļa blakus Apguldes ezeram.
Reģistrācijas numurs: 0013
Ticamība: 4 (fotogrāfija). Gads: 1997. Atradne: Dobeles rajons, blakus Apguldes pilsētai, zivju dīķī.
Izmēru klase: 1 (4.4 cm). Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: 27.07.1997. Komentāri: kanāla krastā.
Reģistrācijas numurs: 0014
Ticamība: 1. Gads: 2004. Atradne: Rīgas pilsēta, Ķīšezers. Izmēru klase: nav zināms. Dzimums: nav
zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri:
atrasts krastā.
Reģistrācijas numurs: 0015
Ticamība: 4 (autoru pārbaudīts, fotogrāfija). Gads: 2003. Atradne: Madonas rajons, Jumurdas
pagasts, Vestiena - Ineši gruntsceļš, blakus apdzīvotai vietai Lāči, Vecais kapukalns. Izmēru klase: 4
(19,6 cm). Dzimums: mātīte. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks:
21.07.2003. Komentāri: atrasts uz ceļa blakus zivju dīķim. Izdēja 7 olas 2 dienās.
Reģistrācijas numurs: 0016
Ticamība: 2. Gads: ~1983. Atradne: Daugavpils rajons, Skrudalienas pagasts, Silenes dabas parks, 2
km no Riču ezera, mežā. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 2
(karapakss). Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: rudens. Komentāri: atrasts blakus
jenotsuņa alai.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
40
Reģistrācijas numurs: 0017
Ticamība: 2. Gads: 1968. Atradne: Daugavpils rajons, Maļinova, apdzīvota vieta Janciški, dīķis
blakus skolai. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 3. Novērošanas
biežums: 1. Novērojuma laiks: Novembris. Komentāri: bērni pamanīja zem ledus, ūdens dziļumā 20-
30 cm, dzīvnieki bija aktīvi.
Reģistrācijas numurs: 0018
Ticamība: 4 (autoru pārbaudīts, fotogrāfija). Gads: 2004. Atradne: Daugavpils pilsēta, Jaunās
Forštates mikrorajons, blakus skolai Nr.16. Izmēru klase: 4. (17.7 cm). Dzimums: tēviņš. Krāsa:
karapakss melns. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: 24.06.2005.
Komentāri: atrasts uz sauszemes.
Reģistrācijas numurs: 0019
Ticamība: 2. Gads: 2005. Atradne: Daugavpils pilsēta, Mežciems. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav
zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri:
atrasts uz grunts ceļa mežā.
Reģistrācijas numurs: 0020
Ticamība: 2. Gads: 1964. Atradne: Daugavpils rajons, Višķi, Višķu ezers. Izmēru klase: 4.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 3. Novērojuma laiks: vasara.
Komentāri: noķēra cilvēki.
Reģistrācijas numurs: 0021
Ticamība: 2. Gads: 1996. Atradne: Daugavpils rajons, Višķi, Korolevščina. Izmēru klase: 3.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 3. Novērojuma laiks: vasara.
Komentāri: tika novērots mazā piemājas dīķī dažu dienu ilgumā.
Reģistrācijas numurs: 0022
Ticamība: 2. Gads: 1997. Atradne: Daugavpils pilsēta, Vecās Forštates mikrorajons, blakus Šuņa
ezers. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: uz ceļa blakus dzelzceļam.
Reģistrācijas numurs: 0023
Ticamība: 1. Gads: 1983. Atradne: Talsu rajons, Slītere, Rukšupurvs. Izmēru klase: nav zināms.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: ≥3. Novērojuma laiks: nav
zināms. Komentāri: purvā.
Reģistrācijas numurs: 0024
Ticamība: 3. Gads: 1985. Atradne: Talsu rajons, Slītere, Pēterezers. Izmēru klase: nav zināms.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: nav zināms. Novērošanas biežums: no. Novērojuma
laiks: vasara. Komentāri: novēroti zivju pūšļi.
Reģistrācijas numurs: 0025
Ticamība: 3. Gads: 1988. Atradne: Talsu rajons, Stende, blakus dzelzceļam. Izmēru klase: 4.
Dzimums: mātīte. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara.
Komentāri: uz sauszemes.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
41
Reģistrācijas numurs: 0026
Ticamība: 3. Gads: 1989. Atradne: Talsu rajons, Pitrags, blakus Pitraga upei, uz ceļa. Izmēru klase: 4
(17 cm). Dzimums: mātīte. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks:
vasara. Komentāri: uz ceļa blakus Pitraga upei.
Reģistrācijas numurs: 0027
Ticamība: 3. Gads: 2003. Atradne: Talsu rajons, Melnsils, Baltijas jūras krasts. Izmēru klase: nav
zināms. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks:
07.2003. Komentāri: novērotas pēdas Baltijas jūras pludmalē, kuras veda no jūras uz mežu.
Reģistrācijas numurs: 0028
Ticamība: 4. (fotogrāfija). Gads: 1972. Atradne: Jelgavas pilsēta, Mežciems, blakus Vircavas upei.
Izmēru klase: 4 (17 cm). Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: 06.06.1972. Komentāri: veca skaidu noliktava. Izdēja 12 olas.
Reģistrācijas numurs: 0029
Ticamība: 4. (autoru pārbaudīts, fotogrāfija). Gads: 2005. Atradne: Krāslavas rajons, Dagda, blakus
Dzeguzes upei. Izmēru klase: 4 (17.3 cm). Dzimums: mātīte. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas
biežums: 1. Novērojuma laiks: 06.06.1972. Komentāri: uz ceļa blakus Dzeguzes upei.
Reģistrācijas numurs: 0030
Ticamība: 4. (fotogrāfija). Gads: 1998. Atradne: Talsu rajons, Kolka, pludmale pie Pitraga upes.
Izmēru klase: 4 (18 cm). Dzimums: mātīte. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: 28.07.1998. Komentāri: atrasts jūras krastā.
Reģistrācijas numurs: 0031
Ticamība: 3. Gads: 1980. Atradne: Dobeles rajons, Ukru pilsēta, dīķis blakus skolai. Izmēru klase: 2
(7-8 cm). Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: ≥5. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma
laiks: vasara. Komentāri: atrada bērni dīķa tīrīšanas laikā.
Reģistrācijas numurs: 0032
Ticamība: 2. Gads: 1985. Atradne: Ogres pilsēta, blakus attīrīšanas iekārtu dīķim. Izmēru klase: 3.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara.
Reģistrācijas numurs: 0033
Ticamība: 1. Gads: 1986 -1989. Atradne: Jelgavas pilsēta, Mežciems, blakus Vircavas upei. Izmēru
klase: nav zināms. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: ≥2.
Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: atrasts Vircavas upes krastā.
Reģistrācijas numurs: 0034
Ticamība: 3. Gads: 1968. Atradne: Daugavpils pilsēta, Ķīmiķu mikrorajons. Izmēru klase: 4 (19 cm).
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara.
Komentāri: vietējais zēns atrada un demonstrēja dzīvnieku izstādē.
Reģistrācijas numurs: 0035
Ticamība: 3. Gads: 1960. Atradne: Daugavpils rajons, Skrudalienas pagasts, Silenes dabas parks,
Silupīte blakus ceļam. Izmēru klase: nav zināms. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: nav
zināms. Novērošanas biežums: ≥3. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: novēroti daži zivju pūšļi.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
42
Reģistrācijas numurs: 0036
Ticamība: 3. Gads: 1981-1985. Atradne: Kuldīgas pilsēta, blakus Ventas upei. Izmēru klase: 3.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: ≥3. Novērojuma laiks:
vasara. Komentāri: vecās skaidās.
Reģistrācijas numurs: 0037
Ticamība: 3. Gads: 1986-1987. Atradne: Kuldīgas pilsēta, dīķis. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav
zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: ≥3. Novērojuma laiks: vasara.
Reģistrācijas numurs: 0038
Ticamība: 2. Gads: 1989. Atradne: Daugavpils pilsēta, Ruģeļi, zivju dīķis. Izmēru klase: 4.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara.
Komentāri: tika noķerts un mēnesi vēlāk izlaists dabā..
Reģistrācijas numurs: 0039
Ticamība: 2. Gads: 2005. Atradne: Daugavpils rajons, Kalkūnes pagasts, Celtnieks dārziņu rajons,
Tarzanka dīķu sistēma. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1.
Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: ūdenī.
Reģistrācijas numurs: 0040
Ticamība: 2. Gads: 2001. Atradne: Daugavpils pilsēta, Esplanādes mikrorajons, dīķis blakus
jaunajam Daugavpils Universitātes korpusam. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku
daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: dīķī.
Reģistrācijas numurs: 0041
Ticamība: 1. Gads: 2000. Atradne: Saldus rajons, blakus Lašupei, kūdras laukos. Izmēru klase: 3.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara.
Komentāri: atrasts karapakss.
Reģistrācijas numurs: 0042
Ticamība: 2. Gads: 2002. Atradne: Saldus rajons, blakus Lašupei, kūdras laukos. Izmēru klase: 4.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks:
05.2002. Komentāri: dzīvnieku atrada bērni.
Reģistrācijas numurs: 0043
Ticamība: 2. Gads: 1996. Atradne: Krāslavas rajons, Dagda, apdzīvota vieta Vorzovo, maza upe,
zem tilta. Izmēru klase: 4. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: pavasaris. Komentāri: bērns atrada dzīvnieku ūdenī.
Reģistrācijas numurs: 0044
Ticamība: 1. Gads: 1986. Atradne: Krāslavas rajons, Drīdz ezers blakus Plociņiem. Izmēru klase:
nav zināms. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma
laiks: vasara. Komentāri: ezerā. Publikācija vietējā laikrakstā.
Reģistrācijas numurs: 0045
Ticamība: 2. Gads: 2006. Atradne: Dobeles rajons, Apgulde, zivju dīķis blakus Apguldes ezeram.
Izmēru klase: 2 (8 cm). Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: 14.06.2006. Komentāri: uz koka gabala ūdenī.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
43
Reģistrācijas numurs: 0046
Ticamība: 2. Gads: 2002. Atradne: Daugavpils rajons, Demenes pagasts, Meži, dīķu sistēma. Izmēru
klase: 2. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma
laiks: 07.2002. Komentāri: zem akmeņa izžuvušā dīķī.
Reģistrācijas numurs: 0047
Ticamība: 2. Gads: 2001. Atradne: Daugavpils pilsēta, Jaunās Forštates mikrorajons, Šuņu ezers.
Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: pēc suņa uzbrukuma ienira ūdenī.
Reģistrācijas numurs: 0048
Ticamība: 2. Gads: 2002. Atradne: Daugavpils pilsēta, Jaunās Forštates mikrorajons, Šuņu ezera
krasts. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: atrasts nedzīvs dzīvnieks.
Reģistrācijas numurs: 0049
Ticamība: 2. Gads: 2004. Atradne: Liepājas rajons, Nīcas pagasts, ceļš Nīca - Lietuva, 2 km., pēc
pagrieziena 3 km, mežā. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1.
Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: uz ceļa.
Reģistrācijas numurs: 0050
Ticamība: 2. Gads: 1968. Atradne: Kuldīgas rajons, Ranķu pagasts, Savinieki, blakus lauku Ranku
skolai, 3 km no Ventas upes. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1.
Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: maza dīķa krastā.
Reģistrācijas numurs: 0051
Ticamība: 1. Gads: 1980. Atradne: Liepājas rajons, Aizputes pagasts, Kalvenes ciems, Podnieku
ezers. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: nav zināms. Komentāri: ūdenī.
Reģistrācijas numurs: 0052
Ticamība: 2. Gads: 2001. Atradne: Krāslavas rajons, Kombuļu pagasts, Ots ezerā, krasts, blakus
Kusiņiem. Izmēru klase: 1. (2.5-3 cm). Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 3. Novērošanas
biežums: 1. Novērojuma laiks: august. Komentāri: ūdenī, 20 cm dziļumā.
Reģistrācijas numurs: 0053
Ticamība: 2. Gads: 1996. Atradne: Krāslavas rajons, Dagdas apkārtne, ceļš pie Kromaņu mājas.
Izmēru klase: nav zināms. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 3. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: pēdas uz grunts ceļa.
Reģistrācijas numurs: 0054
Ticamība: 2. Gads: 2002. Atradne: Krāslavas rajons, Dagdas apkārtne, blakus Kromaņiem, Dzeguzes
upe. Izmēru klase: 15 cm. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: krastā.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
44
Reģistrācijas numurs: 0055
Ticamība: 2. Gads: 1998. Atradne: Krāslavas rajons, Dagda, blakus Kromaņiem, Dzeguzes upe.
Izmēru klase: 15 cm. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: zivju tīklos.
Reģistrācijas numurs: 0056
Ticamība: 4. (autoru pārbaudīts). Gads: 2007. Atradne: Ventspils rajons, Ances pagasts,
Auzdarciems, blakus Liepatiem. Izmēru klase: 4 (17 cm). Dzimums: mātīte. Dzīvnieku daudzums: 1.
Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: 03.06.2007. Komentāri: uz grunts ceļa mežā.
Reģistrācijas numurs: 0057
Ticamība: 1. Gads: 2002. Atradne: Jēkabpils pilsēta, Dambja iela. Izmēru klase: nav zināms.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: nav
zināms. Komentāri: dīķa krasts.
Reģistrācijas numurs: 0058
Ticamība: 1. Gads: 2007. Atradne: Daugavpils pilsēta, Gubišče ezers. Izmēru klase: 3. Dzimums:
nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: 21.06.2007.
Komentāri: purva krasts blakus mazai laipai.
Reģistrācijas numurs: 0059
Ticamība: 3. Gads: 2004. Atradne: Cēsu rajons, Gaujas Nacionālais parks, Sudas purvs, Zviedru
ezers. Izmēru klase: nav zināms. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas
biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: peldēja ūdenī.
Reģistrācijas numurs: 0060
Ticamība: 2. Gads: 1979. Atradne: Rīgas rajons, Kangaru purvs, Kangaru ezers. Izmēru klase: 3.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara.
Komentāri: noķerts.
Reģistrācijas numurs: 0061
Ticamība: 2. Gads: 2004. Atradne: Preiļu rajons, Aglonas pilsēta, ceļš uz Jaunaglonas pilsētu, bijušā
bērnudārza teritorija, mazs dīķis. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1.
Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: 09.2004. Komentāri: krastā, saulainā dienā.
Reģistrācijas numurs: 0062
Ticamība: 2. Gads: 1977. Atradne: Preiļu rajons, Aglonas pilsēta, bijušā bērnudārza teritorija.
Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 2. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: nezināms. Komentāri: bērnudārzā kā mājdzīvnieks.
Reģistrācijas numurs: 0063
Ticamība: 2. Gads: 1981. Atradne: Daugavpils rajons, Demenes pagasts, Dervanišku ezers. Izmēru
klase: 4. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 2. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma
laiks: vasara. Komentāri: zvejas tīklos.
Reģistrācijas numurs: 0064
Ticamība: 2. Gads: 2007. Atradne: Rīgas rajons, Vārnu krogs, blakus dīķiem uz ceļa. Izmēru klase:
4. Dzimums: nav zināms. Daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: 07.2007.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
45
Reģistrācijas numurs: 0065
Ticamība: 1. Gads: 1980. Atradne: Krāslavas rajons, Dagda, Bronki. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav
zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: saulaina diena, vasara.
Komentāri: dzīvoja mājās kā mājdzīvnieks.
Reģistrācijas numurs: 0066
Ticamība: 2. Gads: 1995. Atradne: Kuldīgas rajons, Mežvalde, Blāķu dīķis. Izmēru klase: 3.
Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara.
Komentāri: atrasts makšķerēšanas laikā.
Reģistrācijas numurs: 0067
Ticamība: 3. Gads: 2007. Atradne: Cēsu rajons, Bērzkrogs, blakus Bērziņu dīķim un Kondrātu
dīķim. Izmēru klase: 4. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: 08.2007. Komentāri: uz asfalta ceļa.
Reģistrācijas numurs: 0068
Ticamība: 1. Gads: 1995. Atradne: Saldus rajons, Blīdenes pilsēta, maza upe, zem tilta. Izmēru
klase: 4. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma
laiks: nav zināms. Komentāri: zem tilta.
Reģistrācijas numurs: 0069
Ticamība: 1. Gads: 1977. Atradne: Saldus rajons, Blīdene. Izmēru klase: nav zināms. Dzimums: nav
zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Reģistrācijas numurs: 0070
Ticamība: 1. Gads: 1965. Atradne: Dobeles rajons, Bikstu pagasts, Upesmuiža, upe Bērze, zem tilta.
Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: nav zināms. Komentāri: bērni atrada zem tilta.
Reģistrācijas numurs: 0071
Ticamība: 1. Gads: 1997. Atradne: Saldus rajons, Ezere, Ezeres dzirnavu dīķis. Izmēru klase: nav
zināms. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks:
nav zināms. Komentāri: nav zināms.
Reģistrācijas numurs: 0072
Ticamība: 1. Gads: 1967. Atradne: Dobeles rajons, Zebrene, blakus upei Bērze, Zaļkāju zivju dīķis.
Izmēru klase: nav zināms. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: nav zināms. Komentāri: nav zināms.
Reģistrācijas numurs: 0073
Ticamība: 1. Gads: 1987. Atradne: Saldus rajons, Remtes pagasts, Saulīšu purvs. Izmēru klase: nav
zināms. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks:
nav zināms. Komentāri: nav zināms.
Reģistrācijas numurs: 0074
Ticamība: 1. Gads: 1987. Atradne: Saldus rajons, Remtes pagasts, Tīreļu purvs. Izmēru klase: nav
zināms. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks:
nav zināms.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
46
Reģistrācijas numurs: 0075
Ticamība: 1. Gads: 1997. Atradne: Dobeles rajons, Apgulde, Apguldes ezers, ceļš blakus ezeram.
Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: nav zināms. Komentāri: uz ceļa.
35.att. Eiropas purva bruņurupuču atradņu izvietojums Latvijas teritorijā (5x5 km kvadrāti)
(autoru dati, iegūti no 1983. līdz 2007.gada septembrim).
Reģistrācijas numurs: 0076
Ticamība: 1. Gads: 1997. Atradne: Dobeles rajons, Apguldes pagasts, Apguldes ezers. Izmēru klase:
3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: nav
zināms. Komentāri: uz ezera laipas.
Reģistrācijas numurs: 0077
Ticamība: 2. Gads: 1987. Atradne: Dobeles rajons, Apguldes pagasts, meliorācijas kanāls blakus
Apguldes ezeram. Izmēru klase: nav zināms. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 2.
Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: nav zināms. Komentāri: kanāla krastā.
Reģistrācijas numurs: 0078
Ticamība: 4. (autoru pārbaudīts). Gads: 1988. Atradne: Dobeles rajons, Apguldes pagasts,
meliorācijas kanāls blakus Apguldes ezeram. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku
daudzums: 3. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: kanāla krasts.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
47
Reģistrācijas numurs: 0079
Ticamība: 2. Gads: 2002. Atradne: Aizkraukles pilsēta, Zvaigžņu kanāls blakus Pļaviņu
ūdenskrātuvei. Izmēru klase: 3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas
biežums: 1. Novērojuma laiks: vasara. Komentāri: kanāla krastā.
Reģistrācijas numurs: 0080
Ticamība: 1. Gads: 1992. Atradne: Talsu rajons, Kolka, Vaides dīķis, blakus Baltijas jūrai. Izmēru
klase nav zināma. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1.
Novērojuma laiks: nav zināms. Komentāri: zivju dīķis.
Reģistrācijas numurs: 0081
Ticamība: 2. Gads: 1975. Atradne: Liepājas rajons, Bārtas pagasts, blakus Slamstiem. Izmēru klase:
3. Dzimums: nav zināms. Dzīvnieku daudzums: 1. Novērošanas biežums: 1. Novērojuma laiks:
vasara. Komentāri: ziņotājs redzēja puva bruņurupuci kravas automašīnas kabīnē, kura veda smiltis
no tuvākā smilšu karjera.
1.3.2. Eiropas purva bruņurupuču skaits Latvijā
Nav tiešu datu par purva bruņurupuču skaitu Latvijā. Ņemot vērā kopējo purva bruņurupuču
populāciju skaita un daudzuma samazināšanos virzienā uz Eiropas areāla ziemeļrobežu,
acīmredzami ir tas, ka purva bruņurupuču kopējais skaits Latvijā ir ārkārtēji mazs un populācija
atrodas uz izzušanas robežas.
Iespējams, ka Latvijas purva bruņurupuču populācija eksistē dažu nelielu grupu veidā, kuru atrašana
ir apgrūtināta grupu nelielo izmēru un purva bruņurupuču ekoloģijas dēļ. Tāpat ir iespējama
atsevišķu pieaugušo dzīvnieku autonomā eksistence (Pupins 2005).
1.3.3. Eiropas purva bruņurupuču uzskaites metodes
Eiropas purva bruņurupuču Latvijā ir ļoti maz. Sakarā ar to sugas atrašana biotopā un uzskaite ir
apgrūtināti.
Vizuālā uzskaite transektās. Vizuālā uzskaite tiek veikta bruņurupučiem labvēlīgā saulainā
diennakts laikā. Efektīva ir purva bruņurupuču meklēšana ar binokļa palīdzību pavasarī, kad vēl nav
stipri attīstīts pieūdens augājs. Tas ļauj ieraudzīt bruņurupuci no tālienes pirms bruņurupucis ienirst
ūdenī. Tādas uzskaites laikā nepieciešams pārvietoties ļoti uzmanīgi un no tālienes apskatīt ūdens
virsmu, kā arī ūdenī redzamos ciņus un akmeņus, virs ūdens peldošās siekstas, koku stumbrus un
zarus, peldošos augus, sausās niedres un citus priekšmetus.
Uzskaite pēc pēdām. Pārvietojoties pa irdenajām smiltīm vai mālu, purva bruņurupucis atstāj
raksturīgas pēdas: divas ķepu pēdu rindas un pārtrauktas astes pēdas (Pikulik (Ed.) 1996) (36.att.).
Uz irdenās zemes dažreiz ir redzamas plastrona pēdas. Šādu pēdu meklēšanā uzmanīgi jāapskatās
piekrastes smilšu un mālu pludmales, grunts ceļus pie krasta u.t.t. Autoriem ir Latvijas iedzīvotāju
ziņojumi, ka viņi ir novērojuši pieauguša purva bruņurupuča pēdas uz grunts ceļa netālu no
meliorācijas kanāla, kā arī pludmalē.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
48
Uzskaite ar slazdu palīdzību. Ja ir aizdomas par to, ka ūdenstilpē ir bruņurupuči, uzskaitei var tikt
izmantoti dažādu veidu slazdi (Kovasc et al. 2004). Parasti tās ir konstrukcijas, kuras ļauj
bruņurupucim ieiet iekšā un neļauj tiem pamest slazdu (Schneeweiss 2003). Tādi slazdi var būt
atbilstoša izmēra murdi. Uzstādot tādu slazdu, ir ļoti svarīgi to uzstādīt tā, lai notvertais bruņurupucis
varētu elpot atmosfēras gaisu. Autoriem ir zināms Latvijā purva bruņurupuča notveršanas gadījums
zivju murdā.
36.att. Eiropas purva bruņurupuča raksturīgas pēdas smiltīs. PBSC, Daugavpils rajons, 2005.g.
Purva bruņurupuču konstatēšana pēc zivju peldpūšļiem. Literatūrā tiek pieminēts par
ūdenstilpes virspusē peldošiem zivju peldpūšļiem kā par pazīmi, ka šajā ūdenstilpē ir purva
bruņurupuči (Frommhold 1959). Autori atzīmē, ka, uzturot Latvijā zookultūrā PBSC apstākļos purva
bruņurupuču grupu un barojot tos ar viengabala reņģēm, baseina virspusē parādījās peldoši tukši
reņģu peldpūšļi. Tādējādi, iespējams, zivju peldpūšļu atrašana ūdenskrātuves virspusē var liecināt
par purva bruņurupuču esamību dotajā ūdenskrātuvē.
Autoriem ir Latvijas iedzīvotāju ziņojumi par to, ka viņi ir novērojuši peldošos zivju peldpūšļus
(Daugavpils rajons).
Telemetrija. Telemetrija var tikt pielietota, lai izpētītu bruņurupuču migrācijas (Rovero, Chelazzi
1996). Radioraidītājs parasti tiek piestiprināts pie bruņurupuča karapaksa (Schneeweiss 2003;
Kovasc et al. 2004).
Iedzīvotāju aptauja. Šo purva bruņurupuču atrašanas metodi aktīvi pielieto autori kā papildinājumu
citām metodēm. Tā iekļauj: 1) iedzīvotāju informēšanu par purva bruņurupučiem Latvijā, to
bioloģiju un ārējo izskatu; 2) tieši iedzīvotāju aptauja, kura tika veikta kā personīga intervija, ar
masu informācijas līdzekļu palīdzību, speciāli izdotam bukletiem (Līdaka et al. 2005) vai apmeklējot
zooloģisko dārzu u.t.t.; 3) ziņojuma ticamības kontrole; 4) datu dokumentēšana; 5) norādītās vietas
pārbaude dabā un vietējo iedzīvotāju aptauja. Šī metode ļāva autoriem līdz 2008.gadam atklāt vairāk
nekā 80 gadījumus, kad iedzīvotāji Latvijā atrada purva bruņurupučus.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
49
1.4. EIROPAS PURVA BRUŅURUPUČA APDRAUDĒTĪBA LATVIJĀ
Eiropas purva bruņurupuču autohtonas populācijas stāvokli Latvijā autori vērtē kā ļoti apdraudētu, šī
suga Latvijā atrodas uz izmiršanas robežas, tāpēc nepieciešama steidzīga rīcība, lai saglabātu sugu
Latvijā (Pupins 2005; Pupins 2007 a).
1.5. EIROPAS PURVA BRUŅURUPUČA
PAŠREIZĒJĀ IZPĒTE UN MONITORINGS LATVIJĀ
Pašlaik Eiropas purva bruņurupuču izplatīšanās un bioloģijas pētījumus veic Latgales zoodārzs,
Daugavpils Universitāte, Latgales Ekoloģiskā Biedrība (autori). Pētījumus atbalstīja Latvijas vides
aizsardzības fonds, Dabas aizsardzības pārvalde, Daugavpils Universitāte, Eiropas strukturālie fondi.
Arī purva bruņurupuču izplatīšanās un bioloģijas pētījumi notiek autoru sadarbībā ar Rīgas
Nacionālo zooloģisko dārzu, apkopojot informāciju un īpatņus.
Purva bruņurupuču pētījumu pamatvirzieni Latvijā: purva bruņurupuču izplatīšanās Latvijā, biotopi,
purva bruņurupuču ekoloģija un etoloģija Latvijas dabā un zookultūrā, invazīvās un konkurentās
sugas, zookultūras tehnoloģijas, sugas saglabāšanas pasākumi Latvijā u.t.t. (37.att.). Pētījumu pirmie
rezultāti daļēji atspoguļoti konferenču tēzēs un publikācijās Latvijā un aiz tās robežām (Igaunijā,
Krievijā, Polijā, Vācijā, Portugālē). Pašlaik tiek īstenota sadarbība ar Vācijas, Dānijas zinātniekiem
Latvijas purva bruņurupuču ģenētisko pētījumu jomā.
37.att. Eiropas purva bruņurupuča ekoloģijas izpēte brīvdabas voljēras apstākļos Latvijā: uzvedības
videonovērošana, netraucējot bruņurupučus; video ierakstīšana uzvedības analīzei; stacija Vantage
Pro metereoloģisko datu vākšanai (Daugavpils Universitāte). PBSC, Daugavpils rajons, 2005.-
2007.g.
Veiktajiem pētījumiem ir gan teorētisks, gan praktisks raksturs, to rezultāti var tikt izmantoti purva
bruņurupuču saglabāšanā Latvijā. Acīmredzot, veicamajiem pētījumiem ir nepieciešama turpmāka
attīstība.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
50
2. SUGAS IZPLATĪBAS UN TĀS BIOTOPA IZMAIŅU CĒLOŅI LATVIJĀ
2.1. SUGAS POPULĀCIJU NEGATĪVI IETEKMĒJOŠIE FAKTORI
Purva bruņurupucis ir ļoti reta Latvijas suga. Līdz šīm laikam Latvijā nav zināma neviena šīs sugas
pastāvīga populācija, tādēļ arī nav zinātniski pietiekoši izpētīta potenciālo negatīvo faktoru ietekme
uz sugas populāciju un biotopiem Latvijā. Sakarā ar to dotajā SAP nodaļā tika analizēta iespējamu
negatīvu faktoru ietekme, pamatojoties uz literatūras datiem par purva bruņurupuča bioloģiju, autoru
pētījumu datiem (Pupins 2005; Pupins 2007 a; Pupins, Pupina 2007 b) un konsultācijām ar citiem
ekspertiem un zinātniekiem.
DABISKAS IZCELSMES FAKTORI
Klimatiskie faktori
Pēc pirmā acu uzmetiena dotā faktoru grupa, šķiet, nav atkarīga no cilvēka vai dzīvās dabas
ietekmes. Līdz ar to, tieši Latvijā, uz sugas areāla ziemeļu robežas, purva bruņurupučiem
subekstremālie klimatiskie apstākļi ir cēlonis tam, ka bruņurupuču skaits Latvijā ir neliels. Sakarā ar
to, klimatiskie faktori ir sinerģiski attiecībā pret visiem citiem faktoriem, kas negatīvi ietekmē purva
bruņurupuča populāciju Latvijā, jo mazskaitliskai populācijai ir grūtāk pretoties citu negatīvu faktoru
ietekmei. Tādējādi, citu negatīvu faktoru minimizācija palīdzēs Latvijas purva bruņurupuča
populācijai stāties pretī aukstā Latvijas klimata negatīvai ietekmei uz areāla areāla ziemeļu robežas
(Pupins 2005; Pupins 2007 a; Pupins, Pupina 2007 b).
Tāpat nepieciešams atzīmēt, ka īpašo klimatisko faktoru ietekme ir cieši saistīta ar citu faktoru
darbību, piemēram, ar purva bruņurupuča biotopu stāvokli Latvijā un olu dēšanas mikrobiotopu
stāvokli (Pupins 2007 a; Pupins, Pupina 2007 b). Gaišos neaizaugušos dīķus vairāk apsildīs saule; ja
bruņurupučiem netraucēs cilvēki, tas dos tiem iespēju labi izsildīties saulē; bruņurupuču
netraucēšana olu dēšanas vietās tiem ļaus izvēlēties vietas ar optimālāku temperatūru režīmu utt.
(1.tab.)
Latvijas klimats. Aukstais klimats tiek uzskatīts par galveno pamatfaktoru, kas ierobežo purva
bruņurupuča izplatīšanos uz ziemeļiem, jo traucē bruņurupuču olu veiksmīgu inkubāciju (Winkler
2005; Ultsch 2006). Tiek atzīmēts, ka purva bruņurupuča populāciju skaits un to skaitliskums
samazinās Eiropā virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem.
Aukstā klimata iedarbība uz bruņurupučiem Latvijā var izpausties sekojoši:
Olu dēšanas vēlie termiņi un inkubācijas perioda palielināšanās. Latvijas purva bruņurupuči var dēt
olas vēlāk, nekā bruņurupuči areāla dienvidu daļā. Tādā veidā līdz olu attīstīšanās un bruņurupuču
izšķilšanās laikam paliek salīdzinoši īss vasaras periods līdz rudens sākumam, šis laiks var būt
nepietiekošs (Schneeweiss 2003; Winkler 2005; Ultsch 2006) (38.att.).
Augšanas tempu palēnināšanās. Latvijā jaundzimušie bruņurupuči nespēj īsajā un samērā vēsajā
vasaras periodā iegūt pietiekamu ķermeņa masu un izaugt tik lieli, kā tie izaug areāla dienviddaļā.
Augšanas tempu palēnināšanās un dzimumnobriešanas ilguma palielināšanās. Ir iespējama purva
bruņurupuču vēlāka dzimumnobriešana Latvijā nekā areāla dienvidapgabalos. Tādā veidā, jaunie
bruņurupuči Latvijā vēlāk iekļaujas populācijas reprodukcijā.
Faktora bīstamības pakāpe: augsta bīstamība.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: biotopu gaismas un siltuma režīma kontrole un
optimizēšana, mākslīgu optimālu biotopu veidošana. Norobežotu regulējamu bruņurupuču
populāciju veidošana optimālos biotopos.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
51
Auksta kailsala ziema. Areāla daļās uz dienvidiem no Latvijas jaunie bruņurupuči pēc izšķilšanās
pārziemo augsnē (Schneeweiss 2003). Aukstās un īpaši kailsala ziemas, kuras nav retums Latvijā un
kuru dēļ notiek grunts sasalšana līdz ievērojamam dziļumam, tiek uzskatīts par ticamu bojāejas
cēloni tiem jaunajiem bruņurupučiem Latvijā, kuri paliek ziemot gruntī.
Faktora bīstamības pakāpe: augsta bīstamība, apdraud populācijas eksistēšanu.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: olu dēšanas biotopu gaismas un siltuma režīma kontrole
un optimizēšana, mākslīgu optimālu biotopu veidošana.
38.att. Eiropas purva bruņurupuča vairošanas rezultāts Latvijā atkarība no klimatiskiem gada
apstākļiem (Schneeweiss 2003, ar izmaiņām).
Labvēlīgi bruņurupučiem Nelabvēlīgi bruņurupučiem
Agrs silts pavasaris
(mātītes agri izdēj olas)
Silta, gara vasara
(olas inkubējas veiksmīgi,
embriji attīstas)
Auksta, īsa vasara
(olas neinkubējas, embriji iet bojā)
Silta ziema
(mazuļi pārziemo
augsnē).
Latvijā ziemas ir
aukstas.
Vēls, ļoti silts rudens
(izšķīlušies bruņurupuči
aiziet ziemot ūdenī)
Vēls auksts pavasaris
(mātītes pārāk vēlu izdēj olas)
Agrs auksts rudens
(mazuļi nepaspēj aiziet ziemot
ūdenī un paliek ziemot augsnē)
Auksta ziema
(ziemojošie augsnē mazuli
nosalst). Faktiski, Latvijā
ziemas ir aukstas.
Gada klimatiskie apstākļi Latvijā
Šajā gadā bruņurupuču
vairošanās Latvijā ir
veiksmīga.
Olas inkubējas veiksmīgi,
juvenīli bruņurupuči aiziet
ziemot ūdenī un neizsalst
šajā gadā.
Šajā gadā bruņurupuču vairošanās
Latvijā ir neveiksmīga.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
52
Dabiskie biotiskie faktori
Plēsēju ietekme uz olām.
Autoriem nav zināms par purva bruņurupuču dēšanas vietu atrašanos dabā Latvijā. Vietējie Latvijas
dzīvnieki, kuri apdraud purva bruņurupuču olas, ir zīdītāji: vilks Canis lupus, lapsa Vulpes vulpes,
āpsis Meles meles, sesks Mustela putorius, ūdrs Lutra lutra, brūnais lācis Ursus arctos, mežacūka
Sus scrofa (39.att.), eži Erinaceus sp. (40.att.), zebiekste Mustella nivalis, akmeņu cauna Martes
foina; putni: vārna Corvus corone, krauklis Corvux corax, sīlis Garullus glandarius, kaiju dzimta
Laridae (Rovero, Chelazzi 1996; Schneeweiss 2003; Zuffi, Rovina 2006), kuri ir plaši izplatīti
Latvijas rajonos, kur tika konstatēti purva bruņurupuči.
Faktora bīstamības pakāpe: augsta bīstamības pakāpe, apdraud purva bruņurupuču populācijas
eksistenci Latvijā (1.tab.).
Pasākumi bīstamības faktora samazināšanai: Plēsīgu dzīvnieku kontrole un skaita regulēšana vietās,
kur tiek dētas olas. Plēsīgo dzīvnieku medību atbalstīšana vietās, kur tiek dētas olas. Vietu, kur
inkubējas olas, nožogošana. Bruņurupuču regulējamo populāciju nožogošana.
Plēsēju ietekme uz mazuļiem.
Plēsēji, kas Latvijā apdraud juvenīlos bruņurupučus ir zīdītāji: vilks Canis lupus, lapsa Vulpes
vulpes, āpsis Meles meles (Pikulik (Ed.) 1996), ūdrs Lutra lutra (Lanszki et al. 2006), mežacūka Sus
scrofa, eži Erinaceus sp., zebiekste Mustella nivalis, akmeņu cauna Martes foina, meža cauna
Martes martes, ūdenscirslis Neomys fodiens, putni: zivju gārnis Ardea cinerea, baltais stārķis
Ciconia ciconia, melnais stārķis Ciconia nigra, lielais dumpis Botaurus stellaris, jūras krauklis
Phalacrocorax carbo, vārna Corvus corone, krauklis Corvux corax, sīlis Garullus glandarius, kaiju
dzimta Laridae; zivis: līdaka Esox lucius, sams Silurus glantis (Pikulik (Ed.) 1996; Bereznay 2002;
Cordero, Ayres 2004; Fritz 2003), izplatīti juvenīlo īpatņu sastapšanas vietās Latvijā (42.att.).
Juvenīlo bruņurupuču uzturēšana brīvdabas voljērā autors konstatēja gadījumu, kad pelēkā vārna
notvēra krastā un aiznesa vairāk nekā 30 m attālumā bruņurupuci, kura karapaksa garums mazāks
par 10 cm.
Faktora bīstamības pakāpe: ļoti liela bīstamība (1.tab.).
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: Plēsīgo dzīvnieku skaita regulēšana vietās, kur mīt
bruņurupuči. Plēsīgo dzīvnieku medību atbalstīšana vietās, kur dzīvo bruņurupuči. Nepieciešamības
gadījumos vietu, kur dzīvo bruņurupuči, iežogošana.
Plēsēju ietekme uz pieaugušiem.
Tā kā purva bruņurupuči Latvijā ir sastopami nelielā skaitā, tad arī informācija par plēsējiem, kuri ir
bīstami pieaugušajiem purva bruņurupučiem, ir nepietiekoša. Iespējams, plēsīgie dzīvnieki rada lielu
bīstamību pieaugušajiem purva bruņurupučiem Latvijā, jo no 22 notvertajiem un izpētītajiem
pieaugušajiem purva bruņurupučiem bija dažādos veidos izteikti plēsēju sagrauzumi uz 8 (36,4 %)
dzīvnieku bruņām, 1 (4,5 %) dzīvniekam zaudēta kāja, 4 (18,2 %) (41.att.) dzīvniekiem nokostas un
daļēji reģenerētas astes (Pupins 2007 c). 59,1% visu izpētīto bruņurupuču bija traumēti (Pupins 2007
c). Vietējie pieaugušo bruņurupuču plēsēji Latvijā ir vilks Canis lupus, lapsa Vulpes vulpes,
mežacūka Sus scrofa, ūdrs Lutra lutra, āpsis Meles meles, jūras ērglis Haliaeetus albicilla, melnā
klija Milvus migrans, baltais stārķis Ciconia ciconia (Pikulik (Ed.) 1996; Bereznay 2002; Fritz 2003;
Lanszki, Molnar 2003; Lanszki et al. 2006), kuri ir plaši izplatīti vietās, kur tiek novēroti purva
bruņurupuči (43.att.).
Faktora bīstamības pakāpe: augsta bīstamība (1.tab.).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
53
Faktora bīstamības samazināšanas pasākumi: Plēsēju kontrole un skaita regulēšana vietās, kur mīt
bruņurupuči. Plēsēju medību atbalstīšana vietās, kur dzīvo bruņurupuči. Nepieciešamības gadījumos
vietu, kur dzīvo bruņurupuči, iežogošana. Bruņurupuču regulējamo populāciju nožogošana.
39.att. Paugurs netālu no grūsnas purva bruņurupuča mātītes atrašanas vietas, līdz 50% platības
meža cūku izrakņātas. Jumurdas pagasts, Madonas rajons, 2007.
40.att. Daži plēsēji, kuri ir bīstami purva bruņurupuču olām, juvenīliem vai pieaugušajiem
bruņurupučiem: meža cūka (RNZD, 2005), eži (Daugavpils rajons, 2007).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
54
41.att. Eiropas purva bruņurupuča mātīte, zaudējusi priekšējo kāju un ķermeņa daļu. PBSC,
Daugavpils, 2007.
42.att. Lielais ķīris ēd juvenīlus bruņurupučus (Fritz 2003). Baltie stārķi var medīt purva
bruņurupučus. Daugavpils rajons, 2007.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
55
43.att. Ūdra ekskrementi un zivju atliekas purva bruņurupuča vienīgajā liegumā Latvijā galvenā dīķa
krastā. Ūdrs ir ļoti bīstams plēsoņa bruņurupučiem, tas ēd juvenīlos un pieaugušus īpatņus, ķerot tos
arī ūdenī, īpaši ziemā, kad bruņurupuči guļ (Lanszki, Molnar 2003; Lanszki et al. 2006). Apgulde,
Dobeles rajons, 2007.
Parazītu un slimību ietekme.
Nav informācijas par dabisko parazītu ietekmi uz purva bruņurupučiem Latvijā. Taču ir dati par dēļu
atrašanos uz purva bruņurupučiem areāla citās daļās (vairāki, līdz 15 indivīdi uz viena bruņurupuča)
(Ayres, Alvarez 2007; Vamberger, Trontelj 2007). Acīmredzot dēles ir vairāk bīstamas juvenīliem
indivīdiem. Dēles var pārnēsāt parazītus bruņurupučiem (Paperna 1989).
Nav informācijas par purva bruņurupuču slimībām savvaļas populācijās Latvijā. Iespējams, šādas
slimības var būt dažādas sēnīšu, bakteriālas un, iespējams vīrusa saslimšanas, kuras ir sastopamas
purva bruņurupučiem terārijā. Šādas saslimšanas terārijā biežāk rodas uz bruņurupuču traumētu
ķepu, galvas, astes ādas, kā arī uz plastrona.
Citās areāla daļās purva bruņurupučiem ir konstatētas patogēnas baktērijas Aeromonas hydrophila,
Citrobacter freundii, Pseudomonas spp., Edwardsiella tarda (Soccini, Ferri 2004) un citi parazīti
(Paperna 1989).
Arī, turot purva bruņurupučus voljērā, Latvijā novēroti elpošanas ceļu saslimšanas gadījumi, kad
elpošanas laikā dzīvniekiem bija dzirdama sēkšana un svilpošana, tika traucēta peldēšana,
neizprotamas izcelsmes audzēju rašanās.
Faktora bīstamības pakāpe: zema (1.tab.).
Faktora bīstamības samazināšanas pasākumi: Bruņurupuču nožogotu regulējamu populāciju
izveidošana. Nepieciešamības gadījumā – slimo bruņurupuču notveršana un ārstēšana.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
56
ANTROPOGĒNAS IZCELSMES FAKTORI
Šajā grupā ir apvienoti faktori, kuri ietekmē vai varētu ietekmēt purva bruņurupučus Latvijā un kuri
tieši vai pastarpināti ir saistīti ar saimniecisku, rekreācijas vai citu cilvēka darbību (1.tab.).
Cilvēka tieša bruņurupuču iznīcināšana. Mūsdienās nav datu par purva bruņurupuču izmantošanu
uzturā Latvijas teritorijā. Autoriem ir zināms viens paziņojums par pieaugušu purva bruņurupuču
ķeršanu. Šo ķeršanu veica jaunie Latvijas lauku ciema iedzīvotāji (Daugavpils rajons) mēģinot
bruņurupučus fiziski iespaidot (sitot ar nūjām, ar kājām) izklaides dēļ.
Faktora bīstamības pakāpe: zema bīstamība.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: iedzīvotāju izglītošana un audzināšana.
Ķeršana mājās turēšanai. Purva bruņurupuču ķeršana dabā un to turēšana mājās ir ļoti nopietnas
briesmas purva bruņurupuču populācijai (Cordero, Ayres 2004) arī Latvijā. No 58 autoriem
zināmajiem purva bruņurupuča novērošanas gadījumiem Latvijā no 1970. līdz 2005. gadam 24
gadījumos purva bruņurupučus ķēra iedzīvotāji un tos turēja mājās. Tas ir, noķerto un no populācijas
izņemto bruņurupuču daudzums sastādīja 41 procentu no visiem bruņurupučiem, kurus sastop
iedzīvotāji, tādējādi, gandrīz puse no cilvēku sastopamajiem bruņurupučiem ir izņemti no
populācijas.
Vairumā gadījumos tādi ļaudis ir maz informēti par purva bruņurupuču turēšanu, kas noved pie
notverto dzīvnieku bojāejas (Pikulik (Ed.) (1996). Tā, vienā no gadījumiem, pieaugušais purva
bruņurupucis tika noķerts un iedzīvotājs to turēja mājās dažus mēnešus bez ūdens, mēģināja barot ar
zāli uz sauszemes (Daugavpils rajons). Citā gadījumā noķertais bruņurupucis tika turēts uz
sauszemes bez barības vairāk kā 4 mēnešus, kas noveda pie dzīvnieka bojāejas (Krāslavas rajons).
Jāatzīmē, ka virknē gadījumu Latvijas iedzīvotāji notver purva bruņurupuču pieaugušās grūsnās
mātītes laikā, kad tās migrē uz olu dēšanas vietām (autoriem ir zināmi Latvijā notverto mātīšu olu
dēšanas vairāki gadījumi, kad pēc vienas - divām dienām pēc notveršanas tās dēj olas). Tāda grūsnu
mātīšu notveršana noved pie populācijas dzimuma struktūras traucējumiem un pie nebrīvē esošo olu
bojāejas.
Tāpat autoram zvanīja cilvēks, kurš notvēra purva bruņurupuci Latvijā un piedāvāja to nopirkt
(Daugavpils rajons).
2000. g. dabā noķerta pieauguša Eiropas purva bruņurupuča cena starptautiskajā dzīvnieku
tirdzniecībā bija 125 $ (salīdzinājumam: sarkanausu bruņurupuča cena bija 10,95 $) (Salzberg 2001).
Ņemot vērā mazu bruņurupuču skaitliskumu Latvijā, tāda ķeršana mājās uzturēšanai var novest pie
Latvijas bruņurupuču dabiskas populācijas iznīkšanas.
Faktora bīstamības pakāpe: ļoti augsta bīstamība, apdraud populācijas eksistēšanu.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: iedzīvotāju izglītošana un audzināšana. Atbildības
paaugstināšana par purva bruņurupuču izķeršanu no dabas.
Nejauša ķeršana, ķerot zivis (Pikulik (Ed.) (1996). No cilvēka darbības nelabvēlīgiem citiem
veidiem ir jāatzīmē nejauša Latvijas bruņurupuču noķeršana ar zivju tīkliem un makšķerēm
(Kuldīgas rajons, Krāslavas rajons) (45.a.att.). Noķerot ar makšķeri purva bruņurupuči tiek traumēti
(ar aprīto āķi) un iet bojā (Nemoz et al. 2004); nokļūstot zivju tīklos vai murdos, atrodoties zem
ūdens, purva bruņurupuči aiziet bojā, jo nespēj elpot atmosfēras gaisu. Francijā ar rentgena
izmeklēšanu no 17 bruņurupučiem trim bija atrasti aprītie āķi kuņģī. Citā pētījumā konstatēts, ka
20% bruņurupuču no apsekotiem 20 indivīdiem gāja bojā no apēstiem āķiem. Daļa bruņurupuču iet
bojā, sapinoties pazaudētā auklā (Nemoz et al. 2004).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
57
Mēs paredzam arī, ka ir iespējamas briesmas no malu zvejošanas izmantojot elektrību.
Jāatzīmē, ka Latvijas teritorijā vienīga "Vietējās nozīmes purva bruņurupuču liegumā", kurš ir
speciāli radīts, lai sargātu purva bruņurupuci, bruņurupuču apdzīvots dīķis (Apguldē) aktīvi tiek
izmantots zvejošanai (44.att.).
Faktora bīstamības pakāpe: augsta bīstamība.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: iedzīvotāju izglītošana un audzināšana.
Zvejošanas ierobežošana un kontrole purva bruņurupuču atradnēs.
Atbildības paaugstināšana par aizliegto zvejas līdzekļu izmantošanu purva bruņurupuču apdzīvotos
biotopos.
44.att. Pastāvīga makšķerēšanas vieta purva bruņurupuča vienīgajā liegumā Latvijā galvenā dīķa
krastā.
Cilvēku radītais traucējuma faktors. Regulārs traucējuma faktors bruņurupuču apdzīvotajos
biotopos, ko cilvēki aktīvi izmanto rekreācijas, ražošanas un citiem mērķiem, noved pie purva
bruņurupuču optimālā dzīves ritma izjaukšanas (Cordero, Ayres 2004), tiek traucēta barības
meklēšana, sildīšanās saulē un citas dzīves norises (Pikulik (Ed.) (1996). Vairākums biotopu, kuros
bija sastopami Latvijas bruņurupuči, lielākā vai mazākā mērā izmanto cilvēks (45.b.att.). Autoriem ir
zināms par purva bruņurupuču lieguma dīķa aktīvu izmantošanu ģimenes atpūtai un pikniku
organizēšanai. Tuvākais ezers tiek izmantots braukšanai ar ūdensmotocikliem. Tāpat rekreācijai
cilvēki aktīvi izmanto arī citas ūdenstilpes, kurās ir novēroti purva bruņurupuči Latvijā.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
58
Neapšaubāmi, sakarā ar tālāku Latvijas teritorijas urbanizāciju šis negatīvais faktors taps arvien
nozīmīgāks.
Faktora bīstamības pakāpe: ļoti augsta bīstamība.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: iedzīvotāju izglītošana un audzināšana. Cilvēku darbības
ierobežošana un kontrole purva bruņurupuču apdzīvotos biotopos.
a) b)
45.att. a) Šeit makšķernieks noķēra purva bruņurupuci murdā. Krāslavas rajons, 2007. b)
Tradicionālā makšķernieku un citu iedzīvotāju pikniku vieta Apguldes ezera krastā. Dobeles rajons,
2007.g.
Transporta ietekme. Latvijas teritorija, tai skaitā arī purva bruņurupuču uzturēšanās vietas, nav
pasargāta no urbanizācijas. Asfalta un grunts ceļi sadala daļās agrāk lielākas populācijas mazākās
populācijās, pie tam nodalot bruņurupuču uzturēšanās biotopus no olu dēšanas vietām, traucējot
migrācijas ceļus utt. (Ventspils, Krāslavas rajons).
Par potenciāliem purva bruņurupuču draudiem Latvijā tiek uzskatīta iespējama bruņurupuču bojāeja
uz asfalta un grunts ceļiem, migrējot (Pikulik (Ed.) 1996; Cordero, Ayres 2004). Autoriem ir zināmi
daži paziņojumi no autovadītājiem par pieaugušu purva bruņurupuču un viens par to pēdu atrašanu
uz ceļiem vai ceļmalām (Madonas rajons, Krāslavas rajons, Daugavpils rajons un citi).
Svarīgi ir tas, ka tādi draudi īpaši aktuāli ir grūsnām mātītēm, kas migrē uz olu dēšanas vietām.
Autoriem ir ziņas par to, ka iedzīvotāji bruņurupučus notvēra ceļmalās, un mātītes drīz vien dēja
olas. 4 no 22 Latvijā noķertajiem pieaugušajiem purvu bruņurupučiem, kurus izmeklēja autori, tika
konstatētas ievērojamas karapaksa plaisas, iegūtas, domājams, uzbraucot tiem ar autotransportu
(46.att.).
Par potenciāliem draudiem, kuri nav izpētīti Latvijā, bet kuri ir visai reāli, tiek uzskatīta izšķīlušos
jauno bruņurupuču pārvietošanās pārī ceļiem nepieciešamība migrējot no inkubācijas vietām uz
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
59
ūdenstilpēm (47.a.att.). Migrējošie jaunie bruņurupuči uz atklātas ceļa virsmas ir viegli pamanāmi un
viegli pieejami plēsējiem, salīdzinot ar pārvietošanos zālē.
Uz to netieši norāda arī tas fakts, ka Latvijas iedzīvotāji daudzus pieaugušos purva bruņurupučus
ķēra tad, kad dzīvnieki šķērsoja ceļu.
Faktora bīstamības pakāpe: ļoti augsta bīstamība.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: iedzīvotāju izglītošana un audzināšana. Speciālu
brīdinošu zīmju uzstādīšana uz ceļiem purva bruņurupuču apdzīvotu biotopu tuvumā.
Zemceļu pāreju veidošana vietās, kur ir iespējama bruņurupuču migrācija.
Norobežotu regulējamu bruņurupuču populāciju veidošana optimālos biotopos.
46.att. Purva bruņurupucis ar karapaksa plaisu, iespējams, saņemtu automašīnas uzbraukšanas dēļ.
Kūlas dedzināšana pavasarī. Nav zināms par purva bruņurupuču bojāeju kūlas dedzināšanas laikā
Latvijā. Taču šīs bīstamības pakāpe liela, jo kūlas dedzināšana notiek laikā, kad iespējama
bruņurupuču pavasara migrācija pa sauszemi. Kūlas dedzināšana ir bīstama migrējošiem
pieaugušajiem un jauniem bruņurupučiem (47.b.att.).
Faktora bīstamības pakāpe: augsta.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: iedzīvotāju izglītošana un audzināšana. Atbildības
paaugstināšana par pērnā gada kūlas dedzināšanu purva bruņurupuču apdzīvotos biotopos.
Pretugunsgrēku joslas izveidošana apkārt īpaši apdraudētiem bruņurupuču apdzīvotiem biotopiem.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
60
a) b)
47.att. a) Asfaltēti un grunts ceļi šķērso purva bruņurupuča lieguma teritoriju, atdalot bruņurupuču
apdzīvotus dīķus vienu no otra un no ezera. Apgulde, Dobeles rajons, 2007.g.
b) Kūlas dedzināšana pavasarī 1,5 km attālumā no bruņurupuča atradnes vietas. Daugavpils rajons,
2007.
Purva bruņurupuču no citām areāla daļām introdukcija Latvijā (allohtoni indivīdi).
Ir zināms par apmēram 8 purva bruņurupuču pārdošanu Rīgas zooveikalā 70. gados. Šo bruņurupuču
izcelsme nav zināma. Vienu no zooveikalā 70.gados nopirktajiem bruņurupučiem īpašnieks bija
izlaidis Latvijas dabā. Rīgas zooveikalos 1999.-2000.g. autors novēroja 4 pārdodamus purva
bruņurupučus, kuru garums bija apmēram 10 cm un kuru izcelsmi neizdevās noskaidrot.
Autoriem ir zināms par viena purva bruņurupuča īpatņa no Gruzijas, viena īpatņa no Ukrainas un
divu nezināmas izcelsmes īpatņu ievešanu Latvijā.
Nelegāla (dzīvnieku izlaišana) vai bez iepriekšēja nodoma izdarīta (bēgšana no terārijiem)
introdukcija allohtonu purva bruņurupuču no areāla citām daļām Latvijas dabā noved pie vietējo
populāciju ģenētiskā sastāva izmaiņām, veicina allohtonu populāciju rašanos, kā arī sarežģī
autohtonu purva bruņurupuču populāciju meklējumus Latvijā.
Faktora bīstamības pakāpe: augsta bīstamība, apdraud autohtonu populāciju eksistēšanu Latvijā.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: iedzīvotāju izglītošana un audzināšana. Aizliegt nelegālu
allohtonu purva bruņurupuču ievešanu Latvijā un tirdzniecību ar tiem. Purva bruņurupuču
patversmes izveidošana allohtonu īpatņu uzņemšanai no iedzīvotājiem.
Norobežotu regulējamu bruņurupuču populāciju veidošana optimālos biotopos.
Eksotisko bruņurupuču sugu introdukcija Latvijā.
Bruņurupuču imports attīstās, īpaši imports no Amerikas savienotajām valstīm (Telecky 2001).
Dažas bruņurupuču eksotiskas sugas, kuras ir ievestas, lai tos turētu mājas terārijos, bet pēc tam
tīšuprāt vai nejauši izlaistas dabā, var adaptēties un veiksmīgi dzīvot Latvijā. Tādas invazīvas sugas
vietējiem purva bruņurupučiem rada bīstamību. Šī bīstamība var izpausties konkurencē par
piemērotiem biotopiem, par sildīšanās vietām (Cadi, Joly 2003) vai vietām olu dēšanai (Otonello et
al. 2005) u.t.t. Tādi bruņurupuči arī ir purva bruņurupuču barības konkurenti (Prevot-Julliard et al.
2007) u.c.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
61
Kopš 2005.gada Latvijas ūdenstilpēs ir konstatēti terārijos izaudzēti un dabā introducēti sarkanausu
bruņurupuči Trachemys scripta elegans. Tā, grupa no 6 lieliem pieaugušiem lieliem sarkanausu
bruņurupučiem bija konstatēta Nītaurē (Pupins 2007 b) (48.att.). Ir zināmi šīs sugas atsevišķi
atradumi Daugavpils rajonā un citās Latvijas vietās. Sarkanausu bruņurupucis pielāgojas Latvijas
klimatam. Tā parādīšanās purva bruņurupuču apdzīvotajās vietās var novest pie šo sugu konkurences
(Cordero, Ayres 2004) par dzīves vietām, barības bāzi, sildīšanās un olu dēšanas vietām u.t.t.
Iespējama tieša plēsonība, jo, šīm bruņurupuču sugām kopīgi uzturoties vienā baseinā, ir novēroti
sarkanausu bruņurupuču uzbrukumi vienāda lieluma purva bruņurupučiem: sakosti kakli, ķepas, kā
arī uztraukuma radīšana (Pupins 2007 b). Potenciāli invazīvas bruņurupuču sugas var būt arī
Chelydra serpentina un citas sugas.
Faktora bīstamības pakāpe: augsta bīstamība.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: iedzīvotāju izglītošana un audzināšana. Aizliegt nelegālu
potenciāli invazīvu bruņurupuču sugu ievešanu Latvijā un tirdzniecību ar tiem. Noteikt atbildību par
eksotisku bruņurupuču sugu izlaišanu dabā. Eksotisku bruņurupuču patversmes izveidošana
eksotisku bruņurupuču sugu īpatņu uzņemšanai no iedzīvotājiem (Pupins 2007 b) (49.att.).
Norobežotu regulējamu autohtonu bruņurupuču populāciju veidošana.
48.att. Trīs pieaugušu sarkanausu bruņurupuču Trachemys scripta elegans grupa, noķerta savvaļā
Latvijā, Nītaurē. Cēsu rajons, 2006.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
62
49.att. Pieauguši sarkanausu bruņurupuči patversmē LZD, pieņemti no iedzīvotājiem. Daugavpils,
2006.
Bruņurupučiem bīstamo eksotisko slimību un parazītu ievešana Latvijā.
Pašlaik nav apstiprinātu datu par tādas bīstamības reālu parādīšanos Latvijā. Citās areāla daļās
bruņurupučiem patogēnas baktērijas Aeromonas hydrophila, Citrobacter freundii, Pseudomonas
spp., Edwardsiella tarda ir konstatētas kopā dzīvojošiem purva bruņurupučiem un invazīviem
sarkanausu bruņurupučiem (Soccini, Ferri 2004).
Nekontrolējama ievešana un dabā izlaišana eksotisko bruņurupuču (Pupins 2007 b) un arī citu
dzīvnieku sugu (Collins 2005) novedīs pie tā, ka Latvijā parādīsies purva bruņurupuču jaunas
bīstamas slimības un jauni parazīti. Ņemot vērā to, ka Latvijā ir mazs purva bruņurupuču skaits, šī
bīstamība var būt letāla Latvijas bruņurupuču populācijām.
Faktora bīstamības pakāpe: augsta bīstamība.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: iedzīvotāju izglītošana un audzināšana.
Latvijā ievedamo Latvijā bruņurupuču un citu rāpuļu veterinārā kontrole.
Plēsēji, kurus Latvijā introducēja cilvēks. Īpaši bīstami purva bruņurupučiem ir plēsēji, kurus
Latvijā cilvēks speciāli introducēja, jo Latvijas purva bruņurupučiem evolucionāri nav aizsardzības
pret tādiem plēsējiem. Latvijā mērķtiecīgi tika ievesti un izlaisti zīdītāji, kuri ir vai varētu būt bīstami
purva bruņurupučiem. Tie ir amerikas ūdele Mustella vison (Amerika) (Adrados, Schneeweiss 2006)
un jenotsuns Nyctereutes procyonoides (Tālie Austrumi, Krievija) (Pupiņš, Škute 1992). Šie
dzīvnieki adaptējās un masveidīgi savairojās Latvijā, arī purva bruņurupuča biotopos.
Jenotsuns, aizņemot purva bruņurupuču mitros biotopus gar ezeru, dīķu krastiem, uzbrūk
pieaugušajiem purva bruņurupučiem, kā arī aktīvi izrok un ēd to olas. Tāda plēsonība īpaši bīstama
tāpēc, ka daudzu gadu laikā purva bruņurupuču mātītēm ir raksturīgi dēt olas vienās un tajās pašās
vietās, kur blakus var dēt olas daudzas mātītes.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
63
Faktora bīstamības pakāpe: ļoti augsta bīstamība, apdraud populācijas eksistēšanu Latvijā.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: Šo plēsēju pavairošanas fermu stāvokļa kontrole.
Atbildības noteikšana par šo plēsēju izmukšanu no īpašnieka. Šo plēsēju kontrole un iznīcināšana
bruņurupuču dzīves vietās. Šo plēsēju medību atbalsts bruņurupuču dzīves vietās. Olu dēšanas vietu
iežogošana. Norobežotu regulējamu bruņurupuču populāciju veidošana.
Mājas dzīvnieki, kā plēsēji. Mājas kaķi un suņi ir plēsēji, kuri ir ļoti bīstami jauniem
bruņurupučiem, īpaši viņu migrācijas laikā no šķilšanās vietām pie ūdenstilpēm (Bereznay 2002).
Tāda migrācija var notikt attālumā līdz vairākiem simtiem metru, īpaši bīstama jauno bruņurupuču
parādīšanās uz atklātiem ceļiem, kur viņus uzreiz var ieraudzīt kaķi vai suņi.
Lieli suņi arī ir bīstami pieaugušajiem purva bruņurupučiem (Pupins 2007 c), īpaši migrācijas laikā
pa sauszemi: ir zināms gadījums Latvijā (Daugavpils rajons), kad aitu sugas suns stipri sakoda purva
bruņurupuču tēviņu. Ja nebūtu iejaucies cilvēks, suns bruņurupuci apēstu.
Faktora bīstamības pakāpe: ļoti augsta bīstamība.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: Aizliegt brīvi uzturēt suņus un kaķus bruņurupuču dzīves
vietās (50.att.). Suņu un kaķu kontrole un izolācija bruņurupuču dzīves vietās. Šo plēsēju medību
atbalsts bruņurupuču dzīves vietās. Olu dēšanas vietu norobežošana. Norobežotu regulējamu
bruņurupuču populāciju veidošana.
50.att. Liels mājas suns purva bruņurupuču biotopā. Liepājas rajons, 2006.
Sinantropi grauzēji kā plēsēji. Cilvēku apdzīvotajās vietās Mītošās pelēkas žurkas Rattus
norvegicus ir bīstamas purva bruņurupuču olām (Zuffi, Rovina 2006), tās apēd jaunos bruņurupučus
(Bereznay 2002). Sakarā ar lauksaimniecības un rekreācijas objektu attīstību Latvijā šī bīstamība
bruņurupučiem palielināsies.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
64
Nav drošu datu par žurku uzbrukumu pieaugušajiem purva bruņurupučiem Latvijā, taču ir zināmi
gadījumi Latvijā, kad pelēkās žurkas uzbruka bruņurupučiem Agryonemus horsfieldi un Trachemys
scripta elegans, sagraužot tiem ķepas, asti un galvu.
Faktora bīstamības pakāpe: zema.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: Kontrolēt fermu un rekreācijas objektu būvēšanu
bruņurupuču apdzīvotu vietu tuvumā.
1.tab. Pārskats par sugas populāciju negatīvi ietekmējošiem faktoriem Latvijā
Bīstamība: 1 -zema, 2 -augsta, 3 - draud populācijas eksistēšanai
Iespēja optimizēt: 1 -zema, 2 -augsta, 3 -negatīvais faktors var būt pilnībā neitralizēts
SUGU NEGATĪVI IETEKMĒJOŠIE
FAKTORI LATVIJĀ
Bīstamība
Latvijā
Iespēja
optimizēt
dabā
Iespēja optimizēt
kontrolējamas
populācijās
DABISKAS IZCELSMES FAKTORI
Klimatiskie faktori
Latvijas klimats 2 1 1
Auksta kailsala ziema 3 1 1
Dabiskie biotiskie faktori
Plēsēju ietekme uz olām 2 1 2
Plēsēju ietekme uz mazuļiem 2 1 2
Plēsēju ietekme uz pieaugušiem 2 1 3
Parazītu un slimību ietekme 1 1 1
ANTROPOGĒNAS IZCELSMES FAKTORI
Cilvēka tieša bruņurupuču iznīcināšana 1 3 3
Ķeršana mājās turēšanai 3 2 3
Nejauša ķeršana, ķerot zivis 2 1 3
Cilvēku radītais traucējuma faktors 3 1 3
Transporta ietekme 3 1 3
Kūlas dedzināšana pavasarī 2 2 2
Purva bruņurupuču no citām areāla daļām
introdukcija Latvijā (allohtoni indivīdi).
3 2 3
Eksotisko bruņurupuču sugu introdukcija Latvijā 2 2 3
Bruņurupučiem bīstamo eksotisko slimību un
parazītu ievešana Latvijā
2 1 2
Plēsēji, kurus Latvijā introducēja cilvēks 3 1 2
Mājas dzīvnieki kā plēsēji 3 1 2
Sinantropi grauzēji kā plēsēji 1 1 2
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
65
2.2. BIOTOPUS NEGATĪVI IETEKMĒJOŠIE FAKTORI
DABISKAS IZCELSMES FAKTORI
Biotopu aizaugšana. Dīķu krastu un pašu dīķu dabiska aizaugšana rada ūdenstilpes noēnošanu,
purva bruņurupuču gaismas un siltuma režīma traucējumus, ūdenstilpes pakāpenisku izsīkumu un
pirmatnējā biotopa degradāciju (51.att.). Tāda biotopu aizaugšana ir atzīmēta Krāslavas rajonā, arī
Daugavpils rajonā un citos Latvijas rajonos.
Faktora bīstamības pakāpe: augsta bīstamība (2.tab.).
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: biotopu monitorings un optimizācija.
51.att. Aizaudzis dīķis, kur agrāk tika konstatēti purva bruņurupuči . Daugavpils rajons, 2006.
ANTROPOGĒNAS IZCELSMES FAKTORI
Meliorācija (Pupiņš, Pupiņa 2006). 1976.-1982.g. Latvijā tika nosusināti 394000 ha (Jērāns (red.)
1984). Plašas teritorijas meliorācija negatīvi ietekmēja purva bruņurupuču esošās un potenciālās
dzīvotnes Latvijā, pilnīgi nosusinot mazos dabiskos dīķus.
- Tieša purva bruņurupuču dzīvotņu iznīcināšana. Meliorācijas sistēmas izveides rezultātā izžuva ļoti
daudzas seklās ūdenstilpes (dīķi, grāvīši, purviņi), potenciāli derīgi purva bruņurupuču apdzīvošanai
(Drobenkov 2003).
- Meliorācijas sistēmu tuvumā gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanās. Tas noved pie kopējā
ūdenslīmeņa pazemināšanās visās ūdenstilpēs un ūdenstilpju, kuras apdzīvo purva bruņurupuči,
kopējās platības un dziļuma samazināšanās. Pārāk seklās ūdenstilpes ātrāk aizaug ar krūmājiem,
pasliktinot tajā gaismas un siltuma režīmu, kas savukārt liek purva bruņurupučiem pamest šo
dzīvotni. Seklās ūdenstilpēs purva bruņurupuči arī nevar veiksmīgi pārziemot zem ledus aukstajās
ziemās.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
66
- Īpatņu migrāciju ceļu iznīcināšana. Meliorācijas rezultātā tika nosusināti daudzi mitrie biotopi
(purvainas vietas, grāvji, zemienes), kuri bija saistīti ar purva bruņurupuču apdzīvotām ūdenstilpēm
un kalpoja purva bruņurupučiem par dabiskiem migrācijas ceļiem, nodrošinot gēnu apmaiņu starp
mikropopulācijām un lokalizācijām. Dabisko migrāciju ceļu iznīcināšana traucē vai padara
neiespējamu purva bruņurupuču migrāciju, tādā veidā iedragājot vai bloķējot gēnu dreifu populācijā
un starp populācijām, kā rezultātā populācija kļūst mazāk izturīga pret vides faktoru negatīvo
ietekmi, pazeminoties pielāgošanās spējām. Migrāciju ceļu likvidācijas rezultātā populācija
segmentējas un samazinās tās skaitliskums.
- Ūdenstilpes apkārtējo biotopu kvalitātes pasliktināšanās. Meliorācijas rezultātā ūdenstilpes
apkārtesošie biotopi (meži, pļavas, krūmāji) kļūst daudz sausāki, mainās to mikroklimats, mitruma
režīms, augu sastāvs (52.att.).
- Purva bruņurupuču barības bāzes pasliktināšanās. Purva bruņurupuči ir plastiska suga, barojas ar
daudziem ūdens un pieūdens bezmugurkaulniekiem. Meliorācija sekmē purva bruņurupuču
apdzīvotu ūdenstilpju platības samazināšanos, to krasta zonas nožūšanu, kas ietekmē ūdenstilpes
bezmugurkaulnieku faunas sastāvu.
Meliorācijas attīstība, saistībā ar lauksaimniecības attīstību Latvijā, var vēl vairāk pasliktināt purva
bruņurupuču biotopu stāvokli Latvijā, kā arī potenciāli piemērotu purva bruņurupuču biotopu skaita
samazināšanos.
Faktora bīstamības pakāpe: ļoti augsta bīstamība.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: meliorācijas sistēmas iznīcināšana bruņurupuču dzīves
vietās. Veco ūdenstilpju atjaunošana un jaunu veidošana bruņurupuču dzīves vietās un pierobežas
teritorijā.
52.att. Meliorēta un regulāri lauksaimniecībā izmantota teritorija purva bruņurupuča biotopa
piekrastes zonā purva bruņurupuča liegumā. Apgulde, Dobeles rajons, 2007.g.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
67
Lauksaimniecības ietekme (Schneeweiss 2003; Adrados, Schneeweiss 2006). Šīs ietekmes precīzu
pētījumu nav Latvijā. Taču Latvijas atsevišķos reģionos, kuros ir attīstīta lauksaimniecība, šāda
bīstamība ir aktuāla. Arkli iznīcina bruņurupuču olu inkubācijas vietas. Ir zināmi gadījumi, kad
purvu bruņurupuči tika izrakti no zemes lauksaimniecības darbos (Daugavpils rajons). Neapšaubāmi,
ka teritoriju uzaršana apkārt ūdenstilpēm, kurās dzīvo bruņurupuči, maina piekrastes biotopu un īpaši
olu inkubēšanas mikrobiotopus, traucē bruņurupuču dabīgās migrācijas ceļus, ir iemesls dzīvnieku
uztraukumam (52.att.).
Faktora bīstamības pakāpe: augsta bīstamība.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: aizsargjoslu veidošana bruņurupuču apdzīvotu
ūdenstilpju, olu dēšanas un migrāciju ceļu tuvumā. Iedzīvotāju informēšana.
Bebru iznīcināšana vai skaita samazināšana (Pupiņš, Pupiņa 2006). Pašlaik bebri Latvijā
savairojušies masveidīgi. Bebru iznīcināšana 19. gadsimta beigās Latvijā (Spuris (red.) 1974)
sekmēja ūdenstilpju izsīkumu un varēja novest pie lokālo populāciju izzušanas, tika traucēta
genotipu apmaiņa starp palikušajām populācijām. Bebri uzturēja purva bruņurupuču biotopu
eksistenci Latvijā (padziļināja kanālus, cēla dīķu ūdenslīmeni, retināja krūmu un koku audzes
ūdenstilpes krastos) (Pupins, Pupina 2007 a).
Bebru iznīcināšana purva bruņurupuču dzīvošanas vietās novedīs pie sekojošām negatīvām sekām
(Pupins, Pupina 2007 a):
- Optimāla purva bruņurupučiem ūdens režīma ūdenstilpēs traucēšana. Bebri uztur pastāvīgu stabilu
ūdens režīmu ūdenstilpēs, kas ir svarīgi un labdabīgi purva bruņurupuču dzīvei. Pat sausās vasarās
ūdens šādās ūdenstilpēs ir pietiekošā daudzumā. Bebru likvidācija un bebru uzbūvēto aizsprostu
pārraušana vedīs pie purva bruņurupuču biotopu izmaiņām.
- Krastu aizaugšana un purva bruņurupuču apdzīvotas ūdenstilpes noēnošana. Bebri traucē
ūdenstilpju aizaugšanu ar krūmājiem un kokiem, nograužot tos, nogāžot zemē vai ūdenī, vai
aizvelkot tos pavisam prom (Krāslavas rajons). Bebru iestaigātās takas ūdenstilpes krastos arī dod
papildus iespēju saņemt purva bruņurupučiem vajadzīgo gaismu un siltumu. Bebru darbība uzlabo
ūdenstilpes gaismas un siltuma režīmu. Bebru iznīcināšana vedīs pie ūdenstilpju krastu aizaugšanas,
līdz ar to arī ūdenstilpes noēnošanas, ūdens temperatūras pazemināšanās, kas mazinās purva
bruņurupuču izdzīvošanas iespējas.
- purva bruņurupuču migrācijas ceļu iznīcināšana. Zemu vietu apūdeņošanas rezultātā, plašu mitru
vietu veidošanās labdabīgi ietekmē un rada dabiskus migrācijas ceļus purva bruņurupučiem. Bebru
iznīcināšanas rezultātā šādi migrācijas ceļi likvidējas, kas savukārt bloķē īpatņu apmaiņu starp
populācijām.
Faktora bīstamības pakāpe: zema bīstamība.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: bebru aizsardzība bruņurupuču apdzīvotās ūdenstilpēs.
Iedzīvotāju informēšana.
Mežsaimniecības darbi. Šādiem darbiem ir negatīva ietekme uz purvu bruņurupuču populāciju
(Adrados, Schneeweiss 2006). Meža iestādīšana boja olu dēšanas biotopus (Mitrus 2006). Mežu
izciršanas un izvešanas gadījumos no ūdenskrātuvju krastiem, kurās mitinās bruņurupuči, purvu
bruņurupuču aktivitātes laikā aprīlī – septembrī, bez šaubām, rada dzīvnieku stipru satraukumu,
dzīves un uzvedības ritma traucējumus. Arī meža pilnīga izciršana maina visu biotopu: gan pašu
ūdenskrātuvi, gan migrācijas ceļus un olu dēšanas vietas.
Faktora bīstamības pakāpe: augsta bīstamība.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: aizsargjoslu veidošana bruņurupuču apdzīvotu
ūdenstilpju, olu dēšanas un migrāciju ceļu tuvumā. Iedzīvotāju informēšana.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
68
Jaunu plēsīgu zivju sugu introdukcija Latvijā. Latvijā ievesta un aklimatizējās invazīva zivju
suga rotans Perccottus glenii (Tālie Austrumi, Krievija) (53.att.). Nav datu par šīs sugas tiešu
ietekmi uz purva bruņurupučiem Latvijā, bet šī zivs, labi adaptējoties dzīvei nelielās ūdenstilpēs,
dīķos, melioratīvajos grāvjos, kas ir purva bruņurupuča biotopi Latvijā, stipri negatīvi ietekmē to
zoocenozi. Rotans praktiski pilnībā iznīcina biotopā abinieku kāpurus (Pupiņš, Pupiņa 2006),
juvenīlus un pieaugušus tritonus, daudzās ūdens bezmugurkaulnieku sugas, mainot dīķa biocenozi
un iznīcinot purva bruņurupuču dabisko barības bāzi dīķī.
Potenciāli invazīvas zivju sugas (lielās plēsoņas) varētu būt arī tieši bīstami juvenīliem purva
bruņurupučiem Latvijā, kā citās valstīs Eiropā (Cordero, Ayres 2004).
Faktora bīstamības pakāpe: zema bīstamība.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: iedzīvotāju informēšana. Norobežotu regulējamu
bruņurupuču populāciju veidošana.
53.att. Rotans Perccottus glenii. Daugavpils rajons, 2007.
Piesārņošana (Cordero, Ayres 2004). Piesārņošana, iespējams, var vest pie anormālas bruņurupuču
attīstības (Ayres, Cordero 2004). Nav tiešu datu par vides piesārņošanas ietekmi uz purva
bruņurupuču dzīvotspēju Latvijā. Taču nākas atzīmēt, ka pēc autoru datiem daudzas ūdenstilpes
Latvijā, kurās tika novēroti purva bruņurupuči, ir piesārņotas ar sadzīves atkritumiem: polietilēna
gabaliem, plastikāta un stikla pudelēm, putuplastu u.t.t.
Zookultūrā ir novērots, ka purva bruņurupuči var ēst akvārijā nokļuvušo porolonu. Potenciālu
bīstamību var radīt arī svina skrotis, kuras ir palikušas dibenā pēc medībām.
Dažu ūdenstilpju krastos Latvijā, kurās tika novēroti purva bruņurupuči, ir izveidotas nelegālas
atkritumu izgāztuves. "Vietējās nozīmes purva bruņurupuču liegumā", Apguldē, krastā un ūdenstilpē
ir izveidota skaidu un sadzīves atkritumu nelegāla izgāztuve, kuras platība ir līdz 80 kv.m (54.att.).
Faktora bīstamības pakāpe: iespējams, augsta bīstamība.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: bruņurupuču apdzīvotu ūdenstilpju tīrīšana. Iedzīvotāju
informēšana.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
69
54.att. Aktīva nelegāla skaidu un sadzīves atkritumu izgāztuve purva bruņurupuča biotopā. Apgulde,
Dobeles rajons, 2007.g.
Celtniecība. Celtniecība ir aktuāls negatīvs faktors purva bruņurupuču biotopiem Latvijā. Ceļi, kuri
tiek būvēti, sadrumstalo populāciju biotopus un areālus. Ceļu būvniecības laikā Latvijā notiek purva
bruņurupuču biotopu aizbēršana un nosusināšana. Dzelzceļa celtniecības laikā biotops, kurā novēroti
purva bruņurupuči Ventspils rajonā, tika sadalīts, citu tā paša biotopa daļu sadalīja uzbūvētais
viadukta dambis (55.att.). Dzīvojamo māju un ciematu celtniecība traucē purva bruņurupuču dzīvei
biotopos un ir nopietns iemesls dzīvnieku stresam. Elektrostaciju dambji uz upēm traucē
bruņurupuču migrācijas ceļus.
Faktora bīstamības pakāpe: ļoti augsta bīstamība.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: aizliegums ceļu un ēku būvēšanai bruņurupuču apdzīvotu
biotopu tuvumā. Migrāciju koridoru un eju zem ceļiem veidošana.
Smilts un grants ieguve. Olu dēšanai purva bruņurupuči izvēlas sausus smilšainus paugurus, kuri ir
aizauguši ar retiem augiem, priedēm un krūmiem. Purva bruņurupuču mātītēm ir raksturīgs vairākus
gadus dēt olas vienā un tajā pašā biotopā (Mitrus 2006), vairošanās stacijā, kur var sapulcēties dotās
populācijas mātīšu vairākums (Drobenkov 2006). Tādi smilšaini pauguri nereti tiek izmantoti, lai
iegūtu celtniecības materiālus (smilts un grants) (Drobenkov 2006). Ieguves laikā ne tikai pilnīgi tiek
iznīcināts olu dēšanas biotops ar jau izdētajām un attīstījušām olām, strādnieki iznīcina vai izķer
atnākušās grūsnās mātītes, kuras gribētu dēt olas. Smago mašīnu darba laikā rodas liels stresa
faktors, pret kuru purva bruņurupuči ir ļoti jūtīgi, tas liek populācijai pamest doto biotopu.
Autoriem ir dati par to, ka smilšu karjera strādnieki notver purva bruņurupuci, kurš, acīmredzot, ir
atnācis, lai dētu olas.
Faktora bīstamības pakāpe: zema bīstamība.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
70
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: aizliegums veikt smilšu un grants ieguvi bruņurupuču
olu dēšanas biotopos.
55.att. Uzceltie grunts ceļš un dzelzceļa viadukts iznīcināja lielu daļu no purva bruņurupuča biotopa
un sadalīja populācijas teritoriju. Ventspils, 2007.g.
Dīķu tīrīšana un modernizācija. Dīķu tīrīšana un modernizācija ir aktuāls negatīvs faktors purva
bruņurupuču biotopiem Latvijā. Šajā laikā tiek traucēts ūdenstilpes ūdens režīms, mainās tā
fitocenoze, mainās krastu struktūra, no ūdenstilpēm pazūd zari un siekstas, kuri kalpo
bruņurupučiem par sasildīšanās vietām. Dīķu modernizācijas laikā iespējama dzīvnieku tieša fiziska
iznīcināšana vai ķeršana (56.att.).
Tā, modernizējot un tīrot Dobeles rajonā dīķi atlikušajās dūņās tika notverti daži juvenīlie
bruņurupuči, kuru liktenis palika nezināms.
Faktora bīstamības pakāpe: ļoti augsta bīstamība.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: nesankcionētas dīķu, kuros tika novēroti purva
bruņurupuči, tīrīšanas un modernizācijas aizliegums.
Dīķu nosusināšana. Dīķi, kuros ir zivis, ir viens no purvu bruņurupuču biotopiem Latvijā
(Daugavpils rajons, Dobeles rajons). To nosusināšana zvejniecībai vai ar mērķi paaugstināt dīķa
bioproduktivitāti noved pie purvu bruņurupuču biotopu likvidēšanas. Tā tika nosusināts dīķis
Dobeles rajonā, kurš agrāk bija purvu bruņurupuču optimāls biotops. Īpaši bīstama tāda
nosusināšana gadījumos, ja tuvumā nav piemērotu biotopu, uz kuriem varētu migrēt purvu
bruņurupuči, kā arī tādas nosusināšanas vēlā rudenī vai ziemā, kad ziemojošie zem ūdens
bruņurupuči nonāk sauszemē un nosalst.
Faktora bīstamības pakāpe: ļoti augsta bīstamība.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
71
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: dīķu, kuros tika novēroti purva bruņurupuči,
nesankcionētas nosusināšanas aizliegums.
56.att. Nosusināts un modernizēts dīķis, kas bija purva bruņurupuču biotops. Jumurdas pagasts,
Madonas rajons, 2007.g.
2. tab. Pārskats par sugas biotopus negatīvi ietekmējošiem faktoriem Latvijā
Bīstamība: 1 -zema, 2 -augsta, 3 -draud populācijas eksistēšanai
Iespēja optimizēt: 1 -zema, 2 -augsta, 3 -negatīvais faktors var būt pilnībā neitralizēts
SUGAS BIOTOPUS NEGATĪVI
IETEKMĒJOŠIE FAKTORI
Bīstamība
Latvijā
Iespēja
optimizēt
dabā
Iespēja optimizēt
kontrolējamas
populācijās
DABISKIE FAKTORI
Biotopu aizaugšana 2 2 3
ANTROPOGĒNAS IZCELSMES FAKTORI
Meliorācija 3 2 3
Lauksaimniecības ietekme 2 2 3
Bebru iznīcināšana 1 2 2
Mežsaimniecības darbi 2 2 3
Jaunu plēsīgu zivju sugu introdukcija Latvijā 1 1 2
Piesārņošana 2 3 3
Celtniecība 3 1 3
Smilts un grants ieguve 1 2 3
Dīķu tīrīšana un modernizācija 3 2 3
Dīķu nosusināšana 3 2 3
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
72
2.3. REZULTĒJOŠIE FAKTORI
Demogrāfiskie faktori
Dotā faktoru grupa netiek uzskatīta par pilnībā patstāvīgu, tā veidojas citu faktoru mijiedarbības
rezultātā. Līdz ar to, nozīmīgi izteiktā pakāpē, kura raksturīga dotajiem faktoriem Latvijā, tie
ievērojami ietekmē populāciju neatkarīgi no to cēloņiem (Bērziņš 2003). Tas kļuva par pamatu
demogrāfisko faktoru izdalīšanai atsevišķajā grupā (3.tab.).
Populācijas areāla sadalīšanās. Ņemot vērā to, ka Latvijā neeksistē sugas nepārtraukts areāls,
areāla tālākas sadalīšanās rezultātā tiek traucēta gēnu apmaiņa starp lokālām populācijām, kas
pazemina sadalīto populāciju dzīvotspēju un to noturību pret vides faktoru negatīvo iedarbību. Tāpat,
areāla sadalīšana vai nodalīšana nevar nodrošināt populāciju skaitliskuma palielināšanu uz citu
daudzskaitlisku populāciju migrējošu īpatņu rēķina.
Faktora bīstamības pakāpe: ļoti augsta bīstamība, apdraud populācijas eksistēšanu Latvijā.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: migrāciju koridoru starp lokālām populācijām veidošana.
Populācijas skaitliskuma samazināšanās (Cordero, Ayres 2004). Mūsdienās nav zināmas purva
bruņurupuču stabilas populācijas Latvijā kaut vai desmit pieaugušu dzīvnieku skaitliskumā. Tāds
visas Latvijas purva bruņurupuču zems lokālu populāciju un pašu populāciju skaitliskums ir iemesls
populācijas ģenētiskās daudzveidības samazināšanai un, attiecīgi, populācijas pielāgošanās vides
izmaiņām potenciālu iespēju līmeņa pazemināšanai. Jāatzīmē, ka mazskaitliska populācija nevar
pretoties negatīviem faktoriem ar savu skaitliskumu, jo, zaudējot dažus īpatņus, piemēram, plēsēju
uzbrukumā, rezultāts populācijai var būt letāls.
Faktora bīstamības pakāpe: ļoti augsta bīstamība, apdraud populācijas eksistēšanu.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: PBSC izveide Latvijā. Mazskaitlisku populāciju
papildināšana no Centra zookultūras.
Populāciju izretināšanās. Populāciju izretināšanās (Bērziņš 2003), kas ir saistīta ar areāla
sadalīšanu, bruņurupuču grupas skaitliskuma samazināšanos un nākamo skaitliski mazāku grupu
izzušana, noved pie gēnu apmaiņas intensitātes samazināšanās un pārtraukšanas starp populācijām.
Tāda izretināšanās ir iemesls, ka purva bruņurupuču palikušie pēdējie pieauguši indivīdi var neatrast
partnerus reprodukcijai.
Faktora bīstamības pakāpe: ļoti augsta bīstamība, apdraud populācijas eksistēšanu.
Faktora bīstamības mazināšanas pasākumi: PBSC izveide Latvijā. Starpgrupu veidošana starp
mikropopulāciju areāliem.
3.tab. Pārskats par sugas populāciju negatīvi ietekmējošiem rezultējošiem faktoriem Latvijā
Bīstamība: 1 -zema, 2 -augsta, 3 -draud populācijas eksistēšanai
Iespēja optimizēt: 1 -zema, 2 -augsta, 3 -negatīvais faktors var būt pilnībā neitralizēts
SUGAS POPULĀCIJU NEGATĪVI
IETEKMĒJOŠIE FAKTORI
Bīstamība
Latvijā
Iespēja optimizēt
dabā
Iespēja optimizēt
kontrolējamās
populācijās
REZULTĒJOŠIE FAKTORI
Populācijas areāla sadalīšanās 3 1 2
Populācijas skaitliskuma samazināšanās 3 2 3
Populāciju izretināšanas 3 1 2
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
73
2.4. NEGATĪVI IETEKMĒJOŠO FAKTORU SHĒMA LATVIJĀ
57.att. Purva bruņurupučus negatīvi ietekmējošo faktoru Latvijā shēma.
Plēsēji
Slimības un parazīti
Tieša iznīcināšana
Ķeršana turēšanai mājās
Nejaušā ķeršana, ķerot zivis
Cilvēku traucēšanas faktors
Transporta ietekme
Kūlas dedzināšana pavasarī
Alohtoni bruņurupuči
Invazīvi bruņurupuči
Introducētas plēsēju sugas
Mājdzīvnieki plēsēji
Klimatiskie faktori
Sinantropi grauzēji plēsēji
Meliorācija
Lauksaimniecība
Bebru iznīcināšana
Mežsaimniecības darbi
Piesārņošana
Celtniecība
Dīķu modernizācija un tīrīšana
Dīķu nosusināšana
Populācijas areāla
sadalīšanās
Populācijas skaitliskuma
samazināšānās
Populāciju
izretināšānās
Biotopu aizaugšana
?
Antropogēnas izcelsmes negatīvie faktori
Dabiskie negatīvie faktori
Smilts ieguve
Ietekme uz sugu Ietekme uz biotopu
Introducētas zivis
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
74
3. SUGAS UN TĀS BIOTOPA PAŠREIZĒJĀ AIZSARDZĪBA
3.1. TIESISKĀ AIZSARDZĪBA
Latvijas Republikā darbojas normatīvie akti, kas regulē purva bruņurupuča aizsardzību un
izmantošanu, kā arī normatīvie akti, kas regulē saimnieciskās darbības, kas veicamas arī šīs sugas
eksistēšanas teritorijā (mežsaimniecība, lauksaimniecība, tūrisma attīstība un citas). Tāpat sugas
eksistēšanas teritorijai saistoši normatīvie akti, kas regulē teritorijā sastopamo biotopu (meži, pļavas,
purvi un citi) izmantošanu un vispārējie īpašuma tiesības regulējošie normatīvie akti.
Sugas aizsardzību regulē ne tikai Latvijas Republikas normatīvie akti. Saistoši ir arī Eiropas
Savienības Direktīvu un Latvijas ratificēto konvenciju nosacījumi un prasības.
Būtiskākie no normatīvajiem aktiem uzskaitīti tālākajās nodaļās, aprakstot arī kā tieši konkrētais
normatīvais akts ietekmē sugas aizsardzību Latvijā (4.-9.tab.).
3.1.1. Latvijas likumdošana
4.tab. Vispārējie īpašuma tiesību aprobežojumu principi
Normatīvā akta nosaukums
Normatīvā akta saturs, kas attiecināms uz sugas
eksistēšanas teritorijas apsaimniekošanu
LR Satversme
15.02.1922., spēkā no
01.07.1993.
Nosaka, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības
interesēm.
LR Civillikums, pieņemts
28.01.1937., spēkā no
01.09.1992.
Civillikuma trešās daļas „Lietu tiesības” 1082. pants
nosaka īpašuma tiesību aprobežojuma būtību: „īpašuma
tiesību aprobežojumus noteic vai nu likums, vai … līgums,
un šis aprobežojums attiecās arī uz to, ka īpašniekam
jāatturas no zināmām īpašuma tiesībām , kā arī jāpacieš,
ka tās izlieto citi”.
Likums Par zemes lietošanu
un zemes ierīcību
(21.06.1991.) ar grozījumiem,
kuri izsludināti līdz
10.11.1994.
Likuma uzdevums ir aizsargāt zemes lietotāju tiesības un
regulēt zemes lietošanas un zemes ierīcības
pamatnoteikumus.
Zemes lietotājiem ir pienākums:
1. nodrošināt zemes izmantošanu atbilstoši tiem mērķiem
un noteikumiem, kādi paredzēti, to piešķirot;…
2. aizsargāt dabas un kultūrvēsturiskos pieminekļus,
ievērot īpaši aizsargājamo dabas objektu un to aizsargjoslu
izmantošanas režīmu.
Likums Par nekustamā
īpašuma nodokli
(04.06.1997.) ar grozījumiem,
kuri izsludināti līdz
20.06.2003.
Nosaka nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas kārtību,
nodokļu atvieglojumus.
“Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek:
5) zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ar
likumu aizliegta saimnieciskā darbība, un šajās teritorijās
esošās dabas aizsardzībai izmantojamās ēkas;..."
Teritorijas plānošanas likums
(26.02.2006).
Likuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu
attīstību valstī, izmantojot efektīvu teritorijas plānošanas
sistēmu. Teritorijas plānošanas viens no uzdevumiem ir
saglabāt dabas un kultūras mantojumu, ainavas un
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
75
Normatīvā akta nosaukums
Normatīvā akta saturs, kas attiecināms uz sugas
eksistēšanas teritorijas apsaimniekošanu
bioloģisko daudzveidību, kā arī paaugstināt kultūrainavas
un apdzīvoto vietu kvalitāti.
5.tab. Plāni, programmas, u.c. dokumenti
Dokumenta nosaukums Saturs, kas attiecināms uz sugas eksistēšanas teritorijas
apsaimniekošanu un sugas saglabāšanu
Bioloģiskās daudzveidības
nacionālā programma. Rīga,
2000
Formulē problēmas, kas ietekmē ekosistēmu, sugu un
ģenētisko daudzveidību, izvirza mērķus problēmu
risināšanai un piedāvā risinājumus katra konkrētā mērķa
sasniegšanai.
Nacionālais vides politikas
plāns Latvijai 2004. –
2008.gadiem. Rīga, 2003.gads
Uzsver bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas prioritāti.
6.tab. Vispārējie un speciālie dabas aizsardzību regulējošie tiesību akti
Normatīvā akta nosaukums Saturs, kas attiecināms uz sugas eksistēšanas teritorijas
apsaimniekošanu un sugas saglabāšanu
LR likums „Par vides
aizsardzību” (06.08.1991.), ar
grozījumiem, kuri izsludināti
līdz 03.02.2005.
Likums nosaka valsts pārvaldes institūcijas, valsts kontroli
vides aizsardzībā, resursu izmantošanā. LR iedzīvotāju
tiesības uz kvalitatīvu dzīves vidi, LR iedzīvotāju
pienākumus vides aizsardzībā un dabas resursu
izmantošanā, sabiedrības tiesības saņemt informāciju par
vidi un piedalīties ar vides aizsardzību saistītu lēmumu
pieņemšanā.
Nosaka vispārējos vides aizsardzības pamatprincipus un
definē vispārējos dabas aizsardzības un izmantošanas
principus
Ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidi, aizsardzību un izmantošanu saistītie
normatīvie akti
Likums „Par īpaši
aizsargājamām dabas
teritorijām” (02.03.1993) ar
grozījumiem, kuri izsludināti
līdz 30.09.2005.
Likums nosaka:
-īpaši aizsargājamo dabas teritoriju sistēmas
pamatprincipus;
-īpaši aizsargājamo dabas teritoriju veidošanas kārtību un
pastāvēšanas nodrošinājumu;
-īpaši aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldes, to stāvokļa
kontroles un uzskaites kārtību;
-savieno valsts, starptautiskās, reģionālās un privātās
intereses īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidošanā,
saglabāšanā, uzturēšanā un aizsardzībā.
LR likums „Par zemes
īpašnieku tiesībām uz
kompensāciju par
saimnieciskās darbības
Likums paredz nosacījumus, ar kādiem piešķirama
kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem
valsts un pašvaldību izveidotajās aizsargājamās teritorijās,
un šīs kompensācijas piešķiršanas kārtību. Nosaka
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
76
ierobežojumiem īpaši
aizsargājamās dabas
teritorijās un mikroliegumos”
(30.06.2005.), spēkā no
01.01.2006.
kompensācijas veidus un atruna gadījumus, kad zemes
īpašniekiem ir tiesības uz kompensāciju.
Izrietošie MK noteikumi
Īpaši aizsargājamo dabas
teritoriju vispārējie
aizsardzības un izmantošanas
noteikumi (Nr. 415 /
22.07.2003) ar grozījumiem,
kuri izsludināti līdz
08.11.2005.
Noteikumi nosaka īpaši aizsargājamo dabas teritoriju
vispārējo aizsardzības un izmantošanas kārtību, tajā skaitā
pieļaujamos un aizliegtos darbības veidus aizsargājamās
teritorijās, kā arī aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai dabā
lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās
lietošanas un izveidošanas kārtību.
Saskaņā ar 2.punktu, noteikumus piemēro tiktāl, ciktāl tie
nav pretrunā ar aizsargājamo teritoriju individuālajiem
aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.
Noteikumi par dabas parkiem
(Nr.83/12.03.1999) ar
grozījumiem, kuri izsludināti
līdz 10.08.2004.
Nosaka īpaši aizsargājamās dabas teritoriju - dabas parku
sarakstu Latvijā (tai skaitā - dabas parku “Silene”,
Daugavpils rajons)
Noteikumi par īpaši
aizsargājamās dabas
teritorijas dabas aizsardzības
plāna saturu un izstrādes
kārtību (Nr. 234/28.03.2006)
Nosaka, kā izstrādājami dabas aizsardzības plāni, lai
nodrošinātu vienotu aizsargājamo teritoriju dabas
aizsardzības plānu izstrādāšanas, apspriešanas un
atjaunošanas kārtību un noteiktu to saturu.
Kārtība, kāda novērtējama
ietekme uz Eiropas nozīmes
īpaši aizsargājamo dabas
teritoriju (NATURA 2000)
(Nr.455/06.06.2006)
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā novērtējama to paredzēto darbību
ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas
teritoriju (NATURA 2000), kuru īstenošanai nav jāveic
ietekmes uz vidi novērtējums;
1.2. ziņojuma par kompensējošo pasākumu piemērošanu
saturu, kā arī kārtību, kādā ziņojumu nosūta Eiropas
Komisijai;
1.3. kārtību, kādā sagatavo informatīvo ziņojumu par
paredzēto darbību vai plānošanas dokumenta īstenošanu un
iesniedz to Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai.
Kārtība, kādā novērtē
atlīdzības apmēru par
saimnieciskās darbības
ierobežojumiem īpaši
aizsargājamās dabas
teritorijās un mikroliegumos,
kā arī izmaksā un reģistrē
atlīdzību Nr.219/21.03.2006.)
Noteikumi nosaka:
1.kārtību, kādā novērtē atlīdzības apmēru par
saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši
aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos (turpmāk
– atlīdzība), un atlīdzības novērtēšanas metodiku;
1.atlīdzības izmaksas un atlīdzības izmaksu reģistrācijas
kārtību un termiņus.
Ar sugu un biotopu aizsardzību saistītie likumi
Sugu un biotopu aizsardzības
likums (16.03.2000) ar
grozījumiem, kuri izsludināti
Likuma mērķi:
- nodrošināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot Latvijai
raksturīgo faunu, floru un biotopus;
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
77
līdz 15.09.2005. - regulēt sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un
uzraudzību;
- veicināt populāciju un biotopu saglabāšanu atbilstoši
ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, kā arī
kultūrvēsturiskajām tradīcijām;
- regulēt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu noteikšanas
kārtību.
Izrietošie MK noteikumi
Noteikumi par īpaši
aizsargājamo sugu un
ierobežoti izmantojamo īpaši
aizsargājamo sugu sarakstu
(Nr. 396 / 14.11.2000.) ar
grozījumiem, kuri izsludināti
līdz 27.07.2004.
Noteikumi nosaka īpaši aizsargājamo sugu sarakstu
(1.pielikums) un ierobežoti izmantojamo īpaši
aizsargājamo sugu sarakstu (2.pielikums), kuros iekļautas
apdraudētas, izzūdošas vai retas sugas, vai arī sugas, kuras
apdzīvo specifiskus biotopus.
Mikroliegumu izveidošanas,
aizsardzības un
apsaimniekošanas noteikumi
(Nr.45/30.01.2001.) ar
grozījumiem, kuri izsludināti
līdz 31.05.2005.
Izdoti saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma
4.panta 4.punktu, Meža likuma 36.pantu un 37.panta otro
daļu.
Saskaņā ar noteikumu I.daļas prasībām, noteikumi nosaka
mikroliegumu noteikšanas, izveidošanas, aizsardzības un
apsaimniekošanas kārtību.
Ja mikroliegums tiek izveidots kādā no īpaši
aizsargājamām dabas teritorijām, papildus šajos
noteikumos noteiktajām tiesību normām ir piemērojamas
normas, kas noteiktas īpaši aizsargājamai dabas teritorijai.
Noteikumi par zaudējumu
atlīdzību par īpaši
aizsargājamo sugu indivīdu
un biotopu iznīcināšanu vai
bojāšanu
(Nr. 117/ 13.03.2001.)
Noteikumi nosaka zaudējumu par īpaši aizsargājamo sugu
indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu, atlīdzības
apmērus un kārtību.
Dabas aizsardzības noteikumi
meža apsaimniekošanā
(Nr.189 / 08.05.2001)
Noteikumi nosaka:
1.vispārējās dabas aizsardzības prasības meža
apsaimniekošanā;
2. dabas aizsardzības prasības galvenajā un kopšanas cirtē;
3. saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku
vairošanās sezonas laikā.
7.tab. Vispārējie un speciālie vides aizsardzību regulējošie tiesību akti
Normatīvā akta nosaukums Normatīvā akta saturs, kas attiecināms uz teritorijas
apsaimniekošanu
Likums par piesārņojumu
(29.03.2001.) ar grozījumiem,
kuri izsludināti līdz
27.01.2005.
Likuma mērķis ir novērst vai mazināt piesārņojuma dēļ
cilvēku veselībai, īpašumam un videi nodarīto kaitējumu,
novērst kaitējuma radītās sekas. Nosaka vispārīgās prasības
attiecībā uz piesārņojošas darbības veikšanu, piesardzības
pasākumus, piesārņojošu darbību iedalījumu
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
78
(piesārņojošas darbības iedala A, B un C kategorijā, ņemot
vērā piesārņojuma daudzumu un iedarbību vai risku, ko tas
rada cilvēku veselībai un videi) un gadījumus, kad jāsaņem
attiecīgās atļaujas piesārņojošas darbības veikšanai.
Ūdens apsaimniekošanas
likums (01.10.2002.) ar
grozījumiem, kuri izsludināti
līdz 03.02.2005.
Likuma mērķis ir izveidot tādu virszemes un pazemes
ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmu, kas:
- veicina ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu,
nodrošinot to ilgtermiņa aizsardzību un iedzīvotāju
pietiekamu apgādi ar labas kvalitātes virszemes un
pazemes ūdeni;
- novērš ūdens un no ūdens tieši atkarīgo sauszemes
ekosistēmu un mitrāju stāvokļa pasliktināšanos, aizsargā
šīs ekosistēmas un uzlabo to stāvokli;
- uzlabo ūdens vides aizsardzību, pakāpeniski samazina arī
prioritāro vielu emisiju un noplūdi, kā arī pārtrauc ūdens
videi īpaši bīstamu vielu emisiju un noplūdi;
- nodrošina pazemes ūdeņu piesārņojuma pakāpenisku
samazināšanu un novērš to turpmāku piesārņošanu ...”
Jāatceras, kā veicot sugas un tās eksistēšanas teritorijas un biotopu saglabāšanu, ir saistoši
arī visi no augstākminētajiem normatīviem aktiem izrietoši Ministru kabineta noteikumi.
8.tab. Citu nozaru normatīvie akti
MK noteikumi
Meliorācijas sistēmu un
hidrotehnisko būvju
būvniecības kārtība
(382/08.07.2003), ar
grozījumiem, kuri izsludināti
līdz 25.10.2005.
Noteikumi nosaka meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko
būvju būvniecības (hidromelioratīvā būvniecība) –
projektēšanas sagatavošanas, būvprojektu izstrādāšanas un
būvdarbu veikšanas – kārtību, ciktāl to nenosaka citi
normatīvie akti, kas reglamentē būvniecību.
Kārtība, kādā novērtējama
paredzētās darbības ietekme
uz vidi (87 /17.02.2004.)
Saskaņā ar 1.punktu, noteikumi nosaka kārtību, kādā
novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi.
Saskaņā ar likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu
(30.10.1998.), 2.pielikumu, sākotnējais izvērtējums
nepieciešams:
1. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība:
1) lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža
zemes transformācija, ja transformējamās zemes platība ir
lielāka par 50 hektāriem;
2) daļēji pārveidotu vai saimnieciskajā darbībā
neizmantotu teritoriju pārveidošana par aramzemi, ja
zemes platība ir lielāka par 50 hektāriem;
3) saimnieciskie ūdens projekti, arī meliorācija un
apūdeņošana, ja zemes platība ir lielāka par 100 hektāriem;
4) apmežošana, ja zemes platība ir lielāka par 500
hektāriem;…
6) zivju audzēšanai paredzētu dīķu ierīkošana, kuru
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
79
kopējā platība pārsniedz 20 hektārus, zivju audzēšanas
kompleksu ierīkošana dabiskās ūdenstilpēs un ūdenstecēs.
10. Infrastruktūras projekti:
11) ēku un būvju būvniecība, rekonstrukcija, renovācija
un restaurācija Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes
krasta kāpu aizsargjoslā; dambjumolu un citu būvju
būvniecība jūrā, kur iespējamas krasta pārmaiņas, izņemot
esošo būvju uzturēšanu;
13)mākslīgu ūdensteču un ūdenstilpju izveidošana, ja
tās ir garākas par 0,5 kilometriem vai to platība ir lielāka
par 10 hektāriem;
14) projekti, kas paredz ūdens resursu pārdali starp
upju baseiniem, ja pārvietojamā ūdens daudzums pārsniedz
2 procentus no tā plūsmas.
Normatīvie akti teritorijas plānošanas jomā
Teritorijas plānošanas likums
(12.06.2002.) ar grozījumiem,
kas izsludināti līdz
27.01.2005.
Likuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu un līdzsvarotu
attīstību valstī, izmantojot efektīvu teritorijas plānošanas
sistēmu. Likumā ir sniegts teritorijas plānojuma jēdziens
un teritorijas plānojuma principi.
Viens no teritorijas plānojuma uzdevumiem (likuma
4.panta 7.daļa) ir saglabāt dabas un kultūras mantojumu,
ainavas un bioloģisko daudzveidību, kā arī paaugstināt
kultūrainavas un apdzīvoto vietu kvalitāti.
Saskaņā ar likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām” 18.panta ceturto daļu, reģionālās attīstības
plānošanas dokumentus izstrādā ievērojot dabas
aizsardzības plāna un ĪADT individuālos aizsardzības un
izmantošanas noteikumus.
Izrietošie MK noteikumi
Vietējās pašvaldības
teritorijas plānojuma
noteikumi (883/19.10.2004.)
Noteikumi nosaka vietējās pašvaldības teritorijas
plānojuma un detaļplānojumā sastāvdaļas, to
sagatavošanas, sabiedriskās apspriešanas, spēkā stāšanas,
likumības izvērtēšanas, ievērošanas pārraudzības un
darbības apturēšanas kārtību, kā arī vietējās pašvaldības
teritorijas plānojuma grozīšanas kārtību. Noteikumos
sniegta vietējās pašvaldības plānojuma (2;3. punkti) un
detālplānojuma (7. punkts) definīcijas.
Normatīvie akti par dzīvnieku aizsardzību
Dzīvnieku aizsardzības
likums (09.12.1999.) ar
grozījumiem, kuri izsludināti
līdz 14.04.2005.
Likums nosaka cilvēku pienākumu nodrošināt visu sugu
dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par
sevi ir vērtība.
Saskaņa ar 9.pantu, šā likuma prasību ievērošanu uzrauga
un kontrolē:
- Zemkopības ministrijas pakļautībā un pārraudzībā
esošās iestādes attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem;
- VMD - attiecībā uz savvaļas (medījamo) dzīvnieku
aizsardzību;
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
80
- Sanitārā robežinspekcija - attiecībā uz dzīvnieku
importa, eksporta un tranzītpārvadājumu kontroli uz valsts
robežas savas kompetences ietvaros.
Saskaņā ar likuma 27.pantu, savvaļas medījamo dzīvnieku
sagūstīt un turēt nebrīvē ir atļauts, ja saņemta attiecīga
VMD atļauja, bet savvaļas nemedījamo dzīvnieku sagūstīt
un turēt nebrīvē ir atļauts, ja saņemta DAP atļauja.
Izrietošie MK noteikumi
Noteikumi par prasībām
savvaļas dzīvnieku turēšanai
nebrīvē un savvaļas
dzīvnieku kolekciju
izveidošanai
(Nr 185/08.05.2001.) ar
grozījumiem, kuri izsludināti
līdz 05.04.2005.
Noteikumi nosaka prasības savvaļas dzīvnieku turēšanai
nebrīvē zooloģiskajos dārzos u.c. dzīvnieku kolekcijās,
kolekciju īpašnieku pienākumus, kā arī prasības dzīvnieku
kolekciju izveidošanai. Nosaka dzīvnieku kolekcijas
īpašnieka pienākumus un valsts institūciju kompetenci
kolekciju izveidē un kontrolē
Nemedījamo sugu indivīdu
iegūšanas, Latvijas dabai
neraksturīgo savvaļas
dzīvnieku ieviešanas
(introdukcijas), kā arī
dzīvnieku populācijas
atjaunošanas dabā
(reintrodukcijas) atļauju
izsniegšanas kārtība (Nr. 34 /
23.01.2001.)
Noteikumi nosaka kārtību, kādā notiek Latvijas dabai
neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešana (introdukcija) un
dzīvnieku populācijas atjaunošana dabā (reintrodukcija), kā
arī augstāk minētajām darbībām nepieciešamo atļauju
izsniegšanas kārtību un nemedījamo sugu indivīdu
iegūšanas atļauju izsniegšanas kārtību.
Mežu aizsardzības normatīvie akti
Meža likums 16.03.2000. ar
grozījumiem, kas izsludināti
līdz 14.04.2005.
Šā likuma mērķis noteikts likuma 2.panta 1.daļā:
- regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu,
- visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem
garantēt vienādas tiesības, īpašumtiesību neaizskaramību
un saimnieciskās darbības patstāvību un noteikt vienādus
pienākumus.
3.pantā noteikts likuma objekts: mežs un meža zeme,
sniegta meža definīcija – mežs ir ekosistēma visās tā
attīstības stadijās, tajā dominē koki, kuru augstums
konkrētajā vietā var sasniegt vismaz 7 metrus, kuru
pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz
20% no mežaudzes aizņemtās platības;
meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža
infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie un tam
piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces.
Par mežu neuzskata:
- atsevišķi no mežiem esošas platības, kuras apaugušas ar
kokiem un kuru lielums nepārsniedz 0,1 hektāru;
Saskaņā ar likuma 35.pantu, apsaimniekojot mežu, meža
īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir ievērot
vispārējās dabas aizsardzības prasības, lai:
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
81
1) nodrošinātu meža bioloģiskās daudzveidības
saglabāšanu;
2) saglabātu meža spēju pasargāt augsni no erozijas;
3) pasargātu virszemes un pazemes ūdeņus no
piesārņošanas;
4) saglabātu būtiskus kultūras mantojuma elementus mežā.
Izrietošie MK noteikumi
Dabas aizsardzības noteikumi
meža apsaimniekošanā (189/
08.05.2001.) ar grozījumiem,
kuri izsludināti līdz
17.05.2005.
Noteikumi nosaka:
- vispārējās dabas aizsardzības prasības meža
apsaimniekošanā;
- saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku
vairošanās sezonas laikā.
Normatīvie akti medību un zvejniecības jomās
Zvejniecības likums
(12.04.1995) ar grozījumiem,
kuri izsludināti līdz
26.05.2005.
Likums regulē Latvijas Republikas iekšējo ūdeņu,
teritoriālo jūras ūdeņu un ekonomiskās zonas ūdeņu zivju
resursu iegūšanu, izmantošanu, pētīšanu, saglabāšanu,
pavairošanu un uzraudzīšanu.
Izrietošie MK noteikumi:
Noteikumi par rūpniecisko
zveju iekšējos ūdeņos (Nr.3/
02.01.2001) ar grozījumiem,
kuri izsludināti līdz
28.12.2004.
Nosaka kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas
(turpmāk – zvejnieki) drīkst nodarboties ar rūpniecisko
zveju (turpmāk – zveja) Latvijas Republikas iekšējos
ūdeņos, izņemot ūdeņus, kas tiek izmantoti tikai
specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.
Noteikumos atrunāti nosacījumi un nepieciešamie
dokumenti, kuri nepieciešami, lai uzsāktu zveju iekšējos
ūdeņos gadījumos ja plāno zvejot :
- ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības nepieder valstij;
- privātajās ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības nepieder
valstij;
Saskaņā ar noteikumu 7.punktu, zveja īpaši aizsargājamās
dabas teritorijās notiek saskaņā ar īpaši aizsargājamo
dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas
noteikumiem, dabas aizsardzības plāniem un šiem
noteikumiem, bet zveja zinātniskai izpētei un citos īpašos
nolūkos – šo noteikumu 9.punktā noteiktajā kārtībā
atbilstoši Zivsaimniecības pārvaldē un Vides ministrijā
saskaņotām zinātniskajām programmām vai projektiem.
Normatīvie akti tūrisma attīstības jomā
Tūrisma likums (17.09.1998.)
ar grozījumiem, kuri
izsludināti līdz 27.02.2003.
Nosaka kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības
un uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) darbojas tūrisma jomā,
kā arī aizsargā tūristu intereses. Likums definē, ka dabas
tūrisms ir tūrisma veids, kura mērķis ir izzināt dabu,
apskatīt raksturīgās ainavas, biotopus, novērot augus un
dzīvniekus dabiskajos apstākļos, kā arī izglītoties dabas
aizsardzības jautājumos.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
82
3.1.2. Starptautiskās saistības un Eiropas Savienības noteiktās saistības
Starptautiskie normatīvie dokumenti (direktīvas konvencijas, līgumi, protokoli) bioloģiskās
daudzveidības saglabāšanas jomā tika ratificēti Latvijā un iestrādātās nacionālajā likumdošanā.
Informāciju par Regulām dabas aizsardzības jomā var aplūkot internētā pēc adreses:
http://www.vidm.gov.lv/skd/tulk/daba.htm
par līgumiem:
http://www.vidm.gov.lv/vad/Latviski/Likumd/Ligumi.html
9.tab. Starptautiskie normatīvie dokumenti
Direktīvas
ES Padomes direktīva 92/43/EEK
(21.05.1992.) Par dabisko biotopu un
savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzību.
Direktīvas 2.pants nosāka: „Direktīvas
mērķis ir sekmēt bioloģisko daudzveidību,
aizsargājot dabiskos biotopus un savvaļas
dzīvniekus un augus Eiropā esošajā
dalībvalstu teritorijā
Direktīvas prasības ir iestrādātas:
Likums „Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām” (02.03.1993.), ar grozījumiem,
kuri izsludināti līdz 20.11.2003), kur 43.pants
nosaka Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas
teritoriju (Natura 2000) tīkla izveidi Latvijā.
Likums „Par sugu un biotopu
aizsardzību”(16.03.200.);
MK noteikumi Nr.369. „Noteikumi par īpaši
aizsargājamo sugu un ierobežoti
izmantojamo aizsargāto sugu
sarakstu”(14.11.2000.);
MK noteikumi Nr. 421 „Noteikumi par īpaši
aizsargājamo biotopu sarakstu” (05.12.2000.);
MK noteikumi Nr.45 „Mikroliegumu
izveidošanas, aizsardzības un
apsaimniekošanas noteikumi” (30.01.2001.);
MK noteikumi Nr.117 „Noteikumi par
zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo
indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai
bojāšanu” (13.03.2001.);
MK noteikumi Nr.199 „Eiropas nozīmes
aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)
izveidošanas kritēriji Latvijā” (28.05.2002.)
Konvencijas
Konvencija Par bioloģisko daudzveidību,
Riodežaneiro, 05.06.1992.
Mērķis: bioloģiskās daudzveidības
saglabāšana;
Tās komponentu ilgtspējīga izmantošana;
Godīga un līdztiesīga ģenētisko resursu
patērēšanā iegūto labumu sadale, ietverot
gan pienācīgu pieeju ģenētiskajiem
resursiem, gan atbilstošu tehnoloģiju
nodošanu, ņemot vērā visas tiesības uz
Ratificēšanas gaitā pieņemts likums „Par
1992.gada 5.jūnija Riodežaneiro Konvenciju
par bioloģisko daudzveidību” (09.08.1995.)
Konvencijas prasības iestrādātās:
Likums „Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām” (02.03.1993)
„Sugu un biotopu aizsardzības likums”
(16.03.2000).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
83
šiem resursiem tehnoloģijām, gan
pienācīgu finansēšanu
Konvencijas par bioloģisko daudzveidību
dalībvalstu konferencē ir apstiprinājusi
papildus vienošanos – Kartahenas
protokolu par bioloģisko drošību, kas
pievienots Konvencijai par bioloģisko
daudzveidību, Monreāla, 29.01.2000.
Konvencija Par Eiropas dzīvās dabas un
dabisko dzīvotņu aizsardzību, Berne,
16.09.1979.
Konvencijas mērķis – „saglabāt savvaļas
floru un faunu un to dabiskās dzīvotnes,
īpaši tās sugas un dzīvotnes, kuru
aizsardzībai nepieciešama vairāku valstu
sadarbība, kā arī veicināt šādu sadarbību.
Ratificēšanas gaitā pieņemts likums „Par
1979.gada Bernes konvenciju par Eiropas
dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu
aizsardzību” (17.12.1996)
Konvencijas prasības iestrādātās:
LR likums „Par sugu un biotopu
aizsardzību” (16.03.2000.)
LR MK noteikumi Nr.396 „Noteikumi par
īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti
izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu
sarakstu” (14.11.2000.).
LR MK noteikumi Nr. 45 „Par
mikroliegumu izveidošanu, aizsardzību un
apsaimniekošanu” (30.01.2001.).
LR MK noteikumi Nr. 199 „Eiropas nozīmes
aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000)
izveidošanas kritēriji Latvijā” (28.05.2002.)
Orhūsas konvencija) Par pieeju
informācijai, sabiedrības dalību lēmumu
pieņemšanā un iespēju griezties tiesu
iestādēs saistībā ar vides jautājumiem,
25.07.1998.
Orhūsas konvencija nosaka sabiedrības un
valsts pārvaldes iestāžu attiecības saistībā ar
vides jautājumiem, sevišķi pieeju
informācijai, sabiedrības dalību lēmumu
pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs.
3.2. ESOŠIE AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI
3.2.1. Aizsardzības pasākumu pārskats
Esošā sugas saglabāšana in-situ
Purvu bruņurupuču ekoloģijas un izplatīšanās pētījumi Latvijā. Pētījumi nav pasākumi sugas
saglabāšanai, taču tieši tie ir nepieciešami, lai organizētu un realizētu šādus pasākumus. Pašlaik ar
purva bruņurupuču izplatības un ekoloģijas pētījumiem Latvijā nodarbojas Latgales ekoloģiskā
biedrība. Purva bruņurupuču ekoloģiju dabā autori pēta Daugavpils Universitātē ar Eiropas
Strukturālo Fondu atbalstu (Projekts #2004/003/ VPD1/ESF/PIAA/ 04/NP/3.2.3.1./ 0003/0065).
Pastāvīgi ar zookultūras pētījumiem nodarbojas Latgales zoodārzs ar Rīgas nacionāla zooloģiskā
dārza atbalstu. Pētījumus atbalstīja Latvijas vides aizsardzības fonds (projekti 2001., 2006.g.).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
84
2005.gadā Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu un
kopā ar Latgales zoodārzu realizēja programmu “Meklējam purva bruņurupuci Latvijā”, kuras
ietvaros izdeva aptaujas bukletu iedzīvotājiem, rezultātā saņemtas jaunas ziņas par bruņurupuču
sastapšanas gadījumiem Latvijā.
Neapšaubāmi, šādus pētījumus ir nepieciešams turpināt pastāvīgi, jo nav pietiekamu datu par purva
bruņurupuču izplatīšanos un ekoloģiju Latvijā, kā arī par Latvijā novērojamo purva bruņurupuču
genotipu.
Aizsargājamās teritorijas. Latvijā eksistē viena aizsargājamā teritorija, veidota speciāli purva
bruņurupuču aizsardzībai: "Vietējas nozīmes purva bruņurupuču liegums" (Apguldē) 27,4 ha platībā
(58.att.). Liegums atrodas Dobeles rajonā, tas tika izveidots pēc viena no zemes īpašniekiem Egona
Tones un vietējo dabas aizsardzības speciālistu iniciatīvas. Šajā teritorijā vairākkārt novēroja purva
bruņurupučus, tai skaitā divas reizes juvenīlos.
58.att. Purva bruņurupuča biotops. "Vietējas nozīmes purva bruņurupuču liegums", Apgulde,
Dobeles rajons, 2007.g.
Taču dotās teritorijas stāvoklis nav optimāls purva bruņurupuču populācijas saglabāšanai, jo dīķis,
kurā novēroja bruņurupučus, tiek izmantots zivju makšķerēšanai un iedzīvotāju pikniku rīkošanai.
Tajā dzīvo ūdri. Paša lieguma teritoriju šķērso plati zemes ceļi ar diezgan aktīvu kustību. Dīķī nav
piemērotu vietu, kur bruņurupučiem sildīties saulē, notiek zvejošana ar tīkliem. Apguldes ezera
krasti un tajā ietekošais kanāls ir piesārņoti. Ezerā izmanto ūdens motociklus. Krastā un ūdenī
izveidojušās nelegālas sadzīves atkritumu un skaidu izgāztuves.
Neapšaubāmi, ir nepieciešama Latvijas purva bruņurupuču lieguma aizsardzības režīma
pastiprināšana, zonas stingrākas aizsardzības izveidošana, kā arī citu speciālu pasākumu veikšana.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
85
Daļa atradņu tika konstatētas aizsargājamās teritorijās Latvijā, bet atradņu statusa noteikšana prasa
turpmākus pētījumus (Slīteres Pēterezers, Sudas purva ezers Gaujas Nacionālajā parkā u.c.).
Nepieciešams veidot jaunas īpaši aizsargājamas teritorijas, lai saglabātu purva bruņurupučus Latvijā
tajās teritorijās, kurās vairākkārt tika novēroti šie rāpuļi (Tukuma rajons, Krāslavas rajons u.c.).
Esošā sugas saglabāšana ex-situ
Purva bruņurupuča populācijas uzturēšana un atjaunošana Latvijā. Zookultūras lomu dabas
aizsardzībā nav iespējams pārvērtēt, ir nepieciešams turpināt zookultūru pētījumus un pielietot tos
dabas aizsardzības vajadzībām. Šo metodi izmanto Eiropā apdraudēto purva bruņurupuču populāciju
saglabāšanai (Cordero, Ayres 2004; Mitrus 2005; Otonello et al. 2005; Otonello, Salvidio 2007).
Latvijā arī ir pietiekoša pieredze purva bruņurupuču zookultūrā (Rīgas Nacionālais zooloģiskais
dārzs, Latgales zoodārzs, Latgales ekoloģiskā biedrība, autori) (Pupiņš, Pupiņa 1999; Pupins, Pupina
2005).
Pašlaik autori īsteno purva bruņurupuču populācijas atjaunošanas un saglabāšanas ilgtermiņa autoru
programmu Latvijā. Šī programma iekļauj dažas aktivitātes un posmus, kuri tiek īstenoti vienlaicīgi
un secīgi, jo ir atkarīgi no esošā ģenētiskā materiāla daudzuma, kā arī no finansiālām iespējām. Šīs
programmas aktivitāšu virkni dažādā laikā atbalstīja Latvijas vides aizsardzības fonds (projekti
2001., 2006.g.), Daugavpils Universitāte, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs.
Programmas posmi:
1. Meklēšana. Purva bruņurupuču izplatības un stāvokļa pētīšana Latvijā. Iekļauj datu meklēšanu par
purva bruņurupuča novērošanas datiem Latvijā, aptaujas, biotopu apsekošanas ekspedīcijas u.t.t.
Tiek īstenots pastāvīgi.
2. Izpēte. Purva bruņurupuču ģenētiskā sastāva un bioloģijas pētīšana Latvijā. Iekļauj biotopu
pētīšanu, iespējamās migrācijas, uzvedības, attīstības īpatnības, ģenētiskos pētījumus u.t.t.
Piedalīšanās konferencēs un publikāciju sagatavošana pieredzes apmaiņai ar ārzemju kolēģiem. Tiek
īstenots pašlaik un tiks īstenots pastāvīgi.
3. Autohtonu dzīvnieku gēnu banka. Autohtonu purva bruņurupuču, kuri ir atrasti Latvijā,
zookultūras kā ģenētiskās bankas izveidošana arī turpmākajiem programmas posmiem. Iekļauj
dzīvnieku pavairošanu un bruņurupuču audzēšanu zookultūras apstākļos. Daļēji tiek īstenots pašlaik
(nav precīzi noteikti allohtoni un autohtoni dzīvnieki finansējuma trūkuma dēļ), izmantojot Latgales
zoodārza resursus.
4. Autohtonas vairošanas (brīdinga) grupas. Brīdinga grupu veidošana no autohtoniem purva
bruņurupučiem un to pēcnācējiem. Iekļauj Purvu Bruņurupuču Saglabāšanas Centru (PBSC):
baseinus un terārijus bruņurupuču audzēšanai, inkubatoru, regulāru bruņurupuču pavairošanu
zookultūras apstākļos. Tā pašlaik daļēji tiek īstenota, izmantojot Latgales zoodārzā esošos resursus,
bet tiks īstenota pilnīgi, ja tiks atrasti finansējuma avoti PBSC attīstībai.
5. Regulējama grupa dabā. Autohtonu purva bruņurupuču modeļpopulācijas izveidošana regulējama
biotopa apstākļos. Iekļauj speciāli nožogota dīķa (59.att.) ar olu dēšanas vietām izveidošanu,
novērošanas vietām, bruņurupuču pastāvīgu kontroli, zinātniskus pētījumus. Tiek plānots
realizēšanai no 2008.gada.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
86
59.att. Dīķis, paredzēts bruņurupuču regulējamās grupas dabā izveidei. Kalkūnes pagasts,
Daugavpils rajons, 2007.g.
6. Pavairošana. Autohtonu purva bruņurupuču grupu regulāra pavairošana zookultūrā, lai iegūtu to
pietiekamu skaitliskumu. Iekļauj olu iegūšanu no bridinga grupas dzīvniekiem, inkubāciju, jaunu
bruņurupuču audzēšanu optimālos apstākļos (60.att.) līdz 10 -15 cm garumam u.t.t.
60.att. PBSC pavairotie purva bruņurupuči tiek audzēti terārijā. LZD, Daugavpils, 2007.g.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
87
7. Kontrolējamas populācijas nožogotos biotopos. Šīs populācijas ir pamatpasākums, lai saglabātu
autohtonus purva bruņurupučus Latvijas faunā. Iekļauj speciāli izveidotus un nožogotus no plēsējiem
biotopus teritorijās, kuras nepieder privātīpašniekiem, izlaišana zookultūrā pavairotos bruņurupučus,
to kontrole. Kopā ar Daugavpils Universitāti tiek plānots realizēšanai no 2010.gada, ja tiks atrasti
finansējuma avoti.
8. Autohtonu purva bruņurupuču populācijas atbalsts Latvijā. Nepieciešamības gadījumā esošo
populāciju papildināšanas ar pavairotiem un izaudzētiem līdz 10-15 cm purva bruņurupučiem no
zookultūras. Tiek plānota ikgadēja populāciju papildināšana pēc augstākminēto posmu realizācijas
līdz 7. ieskaitot.
Saskaņā ar šo programmu Latgales zoodārzā vairākus gadus tiek uzturēta purva bruņurupuču grupa,
kura izveidojās pieņemot purva bruņurupuču eksemplārus no Latvijas iedzīvotājiem, kā arī no Rīgas
nacionālā zooloģiskā dārza, kurš arī pieņēma no Latvijas iedzīvotājiem purva bruņurupučus
patversmē. Ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu tika izveidota un 2006. gadā modernizēta
PBSC voljēra ar baseinu purva bruņurupuču grupas uzturēšanai dabīgos apstākļos Kalkūnes pagastā
Daugavpils rajonā (61.att.).
61.att. Brīvdabas voljēra purva bruņurupuču pavairošanai. Kalkūnes pagasts, Daugavpils rajons,
2007.g.
Tā 2007.gadā no olām izšķīlās 31 juvenīls purva bruņurupucis. Izmantojot ātrā starta metodiku,
dzīvniekus uztur laboratorijā optimālos apstākļos, kā rezultātā viņu augšana un attīstība notiek ātrāk
nekā dabā (62.att.). Tas ir nepieciešams, lai saīsinātu laiku līdz nākamo pasākumu īstenošanai.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
88
62.att. Divus gadus veci purva bruņurupuči zookultūrā. LZD, Daugavpils, 2007.g.
Iedzīvotāju izglītošana
Iedzīvotāju izglītošana ir viena no purva bruņurupuču saglabāšanas Latvijā sastāvdaļām. Ar Latgales
zoodārza atbalstu regulāri tiek organizētas publikācijas par purva bruņurupuču saglabāšanas
problēmām Latvijas avīzēs un pārraides televīzijā. Ingmārs Līdaka (Rīgas Nacionālais zooloģiskais
dārzs) nofilmēja sižetu par bruņurupuču saglabāšanu Latvijā.
2005.gadā Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo
atbalstu un sadarbībā ar Latgales zoodārzu realizēja programmu “Meklējam purva bruņrupuci
Latvijā”, kuras ietvaros tika izdots aptaujas buklets ar izglītojošiem materiāliem tajā (Līdaka et al.
2005).
2007.gadā Latgales ekoloģiskā biedrība ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
izdeva informatīvo bukletu par purva bruņurupučiem Latvijā.
Saistoši Latgales zoodārza aktivitātēm purva bruņurupuča saglabāšanā Latvijā un Latgalē, Eiropas
purva bruņurupucis tika izvēlēts kā Daugavpils domes pilsētas attīstības departamenta simbols ar
moto "…stabili un pārliecinoši…". Arī Daugavpilī ar firmas 13.STĀVS atbalstu tika izdota
informatīva lapa pilsētniekiem un pilsētas viesiem par purva bruņurupučiem Latvijā. 2007.g.
Daugavpilī ar pilsētas Domes atbalstu tēlnieks Īvo Folkmanis veido Latvijas juvenīla purva
bruņurupuča skulptūru, kura 2008.gadā tiks izvietota Rīgas ielā Daugavpilī.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils:
104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
89
A
B
C
D
E
F
G
H
I
J
K
10 11 12 13 15 16 17 18 19
01 03 05 07 08 09
3.2.2. Sugas populācijas daļa,
kas atrodas ĪADT
"Vietējas nozīmes purva
bruņurupuču liegums"
(
A
pg
ulde
,
Dobeles ra
j
ons
)
63.att. Purva bruņurupuča populācijas daļa, kas atrodas ĪADT
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
90
4. PURVA BRUŅURUPUČA AIZSARDZĪBAS PLĀNA MĒRĶIS UN UZDEVUMI
4.1. SAP MĒRĶIS
SAP galvenais mērķis – noteikt un nodrošināt autohtonu Eiropas purva bruņurupuču sugas
aizsardzības nosacījumus, populāciju skaitliskuma samazināšanās novēršanu, ģenētiskās
daudzveidības saglabāšanu un sugas izplatīšanās veicināšanu Latvijā.
4.2. SAP UZDEVUMI
1. Noteikt purva bruņurupuču populācijas Latvijā pašreizējo stāvokli.
2. Noteikt sugas bioloģijas izpētes nepieciešamību Latvijā.
3. Noteikt purva bruņurupuču skaitliskuma samazināšanās Latvijā esošus un potenciālus iemeslus.
4. Noteikt purva bruņurupuču populāciju Latvijā biotopu aizsardzības pasākumus.
5. Noteikt sugas populācijas saglabāšanas un atjaunošanas pasākumus Latvijā.
6. Veicināt aizsargājamu teritoriju veidošanu purva bruņurupuču novērošanas vietās.
7. Veicināt sabiedrības izglītošanas darbu purva bruņurupuču sugas un biotopu aizsardzības jomā.
5. SUGAS UN TĀS BIOTOPA AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI
5.1. SUGAS AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI
5.1.1. Noskaidrot purva bruņurupuču izplatību Latvijā, kartēt eksistējošās atradnes.
5.1.2. Organizēt un pastāvīgi uzturēt autohtonu purva bruņurupuču zookultūru Purva Bruņurupuču
Centrā, izmantojot Latvijā un citās valstīs esošo pieredzi (Pupins, Pupina 2005; Otonello, Salvidio
2007).
5.1.3. Nepieciešamības gadījumā populāciju skaitliskumu uzturēt, Centrā pavairotos jaunus
autohtonus bruņurupučus palaižot vāju vai iznīkušu populāciju teritorijās.
5.1.4. Organizēt jauno kontrolējamo populāciju tīklu izveidi, izmantojot Centrā pavairotos
autohtonus bruņurupučus.
5.1.5. Kontrolēt un nepieļaut bruņurupuču īpatņu nelegālu ievešanu Latvijā.
5.1.6. Atbalstīt iedzīvotāju un organizāciju aktivitātes, saistītas ar sugas pētīšanu un aizsardzību
Latvijā.
5.1.7. Nepieļaut potenciālu sugu konkurentu (sarkanausu bruņurupuča un citu) un allohtonu
dzīvnieku introdukciju Latvijā, izveidojot Bruņurupuču Patversmi.
5.2. SUGAS BIOTOPA AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI
Suga var eksistēt tikai noteiktos biotopos. Ja šis biotops zaudē noteiktas īpašības, kuras bija
nepieciešamas noteiktas sugas eksistēšanai, populācija vai nu mēģina pielāgoties jauniem
apstākļiem, jeb migrē uz citiem biotopiem, vai iznīkst.
Tādēļ biotopa saglabāšana, aizsardzība un kopšana ir nepieciešami sugas eksistēšanas
nodrošināšanai. Purva bruņurupuča biotopiem ir jābūt labi saulainiem un relatīvi aizaugušiem ar
ūdens un piekrastes augiem. Bruņurupuču veiksmīgai vairošanai nepieciešami īpaši biotopi olu
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
91
dēšanai un inkubēšanai. Tādēļ ir jāveic šo biotopu kopšanu: krūmu ciršanu, sauļošanas vietu izveidi
etc.
Sugas biotopa aizsardzības pasākumi:
5.2.1. Liegumu veidošana un atbilstošu aizsardzības režīmu ieviešana purva bruņurupuču
daudzkārtējas atrašanas vietās neaizsargājamās teritorijās.
5.2.2. Dabas izmantošanas ierobežojošu režīmu ieviešana potenciālajos purva bruņurupuča
dzīvošanas vietās, kuras robežojas ar augstāk minētajām teritorijām.
5.2.3. Zemju, uz kurām atrodas zināmas purva bruņurupuča populācijas, izpirkšana Valsts īpašumā.
5.2.4. Esošo purva bruņurupuča ūdens biotopu un olu dēšanas biotopu monitorings un optimizācija.
5.2.5. Olu dēšanas vietu veidošana un apžogošana purva bruņurupuča populāciju esošu un potenciālu
dzīvotņu tuvumā.
5.2.6. Jaunu biotopu un migrācijas ceļu veidošana purva bruņurupuču atrašanās teritorijās un blakus
tām, savienojot dažādas bruņurupuču atrašanās teritorijas.
5.2.7. Bebru aizsardzība purva bruņurupuču atrašanās teritorijās.
5.2.8. Jaunu optimālu biotopu izveide kontrolējamām populācijām.
5.2.9. Eksistējošā liegumā "Vietējas nozīmes purva bruņurupuču liegums" (Apguldē) biotopa un
sugas aizsardzībai nepieciešamo pasākumu realizēšana (makšķerēšanas aizliegums, iedzīvotāju
apmeklējumu aizliegums, apžogošana, biotopa optimizēšana, plēsoņu kontrole, olu dēšanas vietu
aizsardzība, ceļu zīmes, migrācijas ceļu optimizēšana u.c.).
64.att. Eiropas purva bruņurupuča saglabāšanas centra (PBSC) struktūra, aprīkojums un funkcijas.
Autohtonu purva
bruņurupuču uztūrēšana un
pavairošana zookultūrā, dabas
populāciju papildināšana
Patversme invazīvām
bruņurupuču sugām
Patversme
allohtoniem purva
bruņurupučiem
Autohtonu purva
bruņurupuču saglabāsanas
laboratorija
Purva bruņurupuču saglabāšanas centrs (PBSC)
Allohtonu īpatņu
vakšana un
uztūrēšana
Invazīvo bruņurupuču
vākšana un uztūrēšana
Siltumnīca ar baseiniem
vairošanai un audzināšanai,
inkubators,
audzēšanas terāriju telpa,
ziemošanas telpa,
kabinēts, papildus telpas
Apžogots speciāls
dīķis
Apžogots speciāls
dīķis
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
92
5.3. SUGAS IZPĒTE UN MONITORINGS
5.3.1. Pētīt purva bruņurupuču izplatīšanos Latvijā.
5.3.2. Organizēt zināmo populāciju monitoringu.
5.3.3. Pētīt purva bruņurupuču sugas ekoloģiju Latvijas dabā, brīvdabas voljērās un laboratorijas
apstākļos.
5.3.4. Pētīt sugas uzturēšanas zookultūrā iespējas dabisko populāciju papildināšanas mērķiem.
5.3.5. Pētīt purva bruņurupuču genotipu Latvijā.
5.4. SABIEDRĪBAS INFORMĒŠANA UN IZGLĪTOŠANA
Autoru novadītās intervijas ar iedzīvotajiem atklāja daudzu iedzīvotāju zināšanu trūkumu par šīs
sugas eksistēšanu Latvijā. Tādēļ ir noteikti nepieciešams:
5.4.1. Veikt informatīvo semināru organizēšanu, kuru mērķauditorija būs saistīta ar šo problēmu
kādu noteiktu aspektu.
5.4.2. Sabiedrības informēšanai izdot zinātniski populāru, labi ilustrētu brošūru par purva
bruņurupuča bioloģiju un atradnēm Latvijā, par to aizsardzību, kā arī atsevišķu bukletu zemes
īpašniekiem par sugas aizsardzībai nepieciešamajiem pasākumiem. Izvietot informatīvos stendus par
purva bruņurupučiem to sastapšanas vietās.
5.4.3. Izveidot Internetā zemes īpašniekiem un zemes lietotājiem domātu speciālu informācijas bloku
par purva bruņurupučiem draudzīgu dīķu un olu dēšanas vietu veidošanu.
5.4.4. Izveidot informācijas bloku Internetā starptautiskiem zinātniskiem kontaktiem, veltītu purva
bruņurupuču pētījumiem Latvijā.
5.4.5. Organizēt periodisku kampaņu masu saziņas līdzekļos par purva bruņurupuču aizsardzības
nepieciešamību Latvijā un iedzīvotāju līdzdalību tajā. Atbalstīt sabiedrības esošus un jaunus
aktivitātes veidus, kas veicina purva bruņurupuču saglabāšanu Latvijā.
5.4.6. Publicēt ikgadējus pētījumu rezultātus zinātniskajos un pētnieciskajos izdevumos, prezentēt
tos starptautiskajās konferencēs un semināros.
Eiropas purva bruņurupuča SAP Latvijā pasākumi apkopoti shēmā (65.att.).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
93
65.att. Eiropas purva bruņurupuča saglabāšanas pasākumu shēma Latvijā.
Izplatīšanās izpēte
Īpatņu
uzskaite
Sugas noteikšana
Autohtonitāte
Allohtonie indivīdi
Invāzīvie bruņurupuči Purva bruņurupuči
Patversme invāzīvam
sugām
Purva Bruņurupuču
Saglabāsanas Centrs
Bruņurupuču vairošanas grupa
Bruņurupuču pavairošana
Bruņurupuču
ekoloģija Latvijā
Regulējamā populācija
Kontrolējamo populāciju
tīkls
Bruņurupuču audzēšana
Dabas populāciju monitorings un papildināšāna
Biotopu izpēte
Biotopu
optimizācija un
teritorijas
aizsardzība
Zinātniskie pētījumi
Autohtonie
bruņurupuči no
citām valstīm
Nav Jā
Nē
Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis saglabāšana Latvijā
Sabiedrības informēšana un izglītošana
Populācija
Vienpatnis
Patversme
allohtoniem
indivīdiem
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
94
5.5. PASĀKUMU IZPILDES PĀRSKATA TABULA (10.tab.)
10.tab. Pasākumu izpildes pārskata tabula.
1 augsta prioritāte
2 vidēja prioritāte
3 zema prioritāte
Pasākums Prioritāte Laiks Summa Izpildītājs
Sugas aizsardzība
Purva bruņurupuču izplatības
pētīšana Latvijā
3 pastāvīgi 1000 Ls gadā LES , LZD,
DU
"Purva Bruņurupuču Saglabāšanas
Centra" (PBSC) izveide un
uzturēšana
3 no
2008.g.
un
pastāvīgi
Izveide 15000
Ls,
gadā 4000 Ls
LES , LZD
Bruņurupuču vākšana no Latvijas
iedzīvotājiem
3 pastāvīgi Izpētes un
PBSC darbības
ietvaros
LES
Patversmes izveide invazīviem
bruņurupučiem un to uzturēšana
2 no
2008.g.
pastāvīgi
PBSC darbības
ietvaros
LZD
Latvijā atrasto purva bruņurupuču
ģenētiskā analīze
3 pastāvīgi 800 Ls gadā DU
Patversmes izveide allohtoniem
bruņurupučiem un to uzturēšana
3 pastāvīgi PBSC darbības
ietvaros
LZD
Autohtono purva bruņurupuču
grupas izveide un pavairošana
PBSC
3 pastāvīgi PBSC darbības
ietvaros
LES
Regulējamas populācijas izveide
un uzturēšana voljērā
2 no
2008.g.
5000 Ls,
300 Ls gadā
LES
Kontrolējamo populāciju tīkla
izveide dabā
3 no
2010.g.
Atkarīgs no
biotopa
LES , LZD,
DU
Populāciju monitorings un
papildināšana no PBC zookultūras
3 Pēc PBC
izveides,
pastāvīgi
Izpētes un
PBSC darbības
ietvaros
LES
Bruņurupuču ievešanas Latvijā
kontrole
2 pastāvīgi nav zināms nav zināms
Iedzīvotāju aktivitāšu atbalsts 1 pastāvīgi nav zināms LZD
Biotopu aizsardzība
Liegumu veidošana esošo
populāciju vietās
3 2009.-
2012.g.
nav zināms nav zināms
Ierobežojumi robežbiotopos 2 2009.-
2012.g.
nav zināms nav zināms
Zināmu populāciju zemju
izpirkšana
2 no
2010.g.
nav zināms LVM
Biotopu un migrācijas ceļu
monitorings un optimizācija
2 2009.-
2011.g.
Izpētes un
PBSC darbības
LES
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
95
ietvaros,
3000 Ls gadā
Plēsēju kontrole biotopos 1 ikgadēji nav zināms nav zināms
Sugas izpēte un monitorings
Populāciju pētīšana un monitorings
(nepieciešama, lai noskaidrotu
populācijas struktūru, sastāvu,
dinamiku un sakarā ar to garantēt
saglabāšanu un atjaunošanu)
2 2008.-
2012.g.
izplatīšanās
izpētes
ietvaros
LES , LZD,
DU
Ekoloģijas pētījumi (nepieciešami,
lai noskaidrotu sugai draudošus
faktorus)
2 2008.-
2012.g.
PBSC
uzturēšanas
ietvaros
LES , LZD,
DU
Zookultūras pētījumi
(nepieciešami, lai optimizētu sugas
zookultūras tehnoloģijas)
3 2008.-
2012.g.
PBSC
uzturēšanas
ietvaros
LES , LZD
Genotipa pētījumi (nepieciešami,
lai noteiktu Latvijas populācijas
izcelsmi un perspektīvas)
3 2008.-
2010.g.
800 Ls gadā LZD, DU
Rezultātu prezentācija ārzemju
zinātniskajās konferencēs
(nepieciešams starptautiskiem
kontaktiem sugas saglabāšanā)
1 ikgadēji 2000 Ls gadā LZD, DU
Sabiedrības informēšana
Informatīvie semināri 1 vienreiz
gadā
400 Ls LZD
Informatīvā brošūra sabiedrībai 3 2008.g. 900 Ls LES
Informatīvais buklets zemes
īpašniekiem
2 2009.g. 600 Ls LES
Informācija Internetā par dīķu
iekārtošanu
2 no
2008.g.
400 Ls LZD
Informācija Internetā par sugas
zinātniskiem pētījumiem un
aizsardzību
1 no
2008.g.
200 Ls LES
Rezultātu prezentācija konferencēs
Latvijā
1 ikgadēji 300 Ls LZD, DU
6. SAP SAISTĪBA AR CITIEM SUGU UN BIOTOPU AIZSARDZĪBAS PLĀNIEM
Izstrādātais Sugas aizsardzības plāns ir saistīts ar tiem sugu aizsardzības plāniem, kuri paredz sugu
un biotopu aizsardzību tajās teritorijās, kurās tika sastapti purva bruņurupuči Latvijā, pirmkārt
Dobeles, Krāslavas, Tukuma, Daugavpils un Liepājas rajonos.
Šīs plāns ir saistīts ar sarkanvēdera ugunskrupja Bombina bombina (Linnaeus, 1761) sugas
aizsardzības plānu Latvijā (Pupiņš, Pupiņa 2006), jo paredz līdzīgus pasākumus biotopu
saglabāšanai un optimizēšanai (tīrīšana no aizaugšanas, bebru aizsardzība u.c.), kā arī sarkanvēdera
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
96
ugunskrupju un purva bruņurupuču atradņu kopīgo biotopu (66.att.) aizsardzību (Daugavpils rajons,
Skrudalienas pagasts; Daugavpils rajons, Demenes pagasts) un vietējo iedzīvotāju izglītošanu.
66.att. Viens no biotopiem, kur tika novēroti sarkanvēdera ugunskrupji un purva bruņurupuči
Latvijā. Demenes pagasts, Daugavpils rajons, 2007.g.
Izstrādātais Sugas aizsardzības plāns ir saistīts ar Eiropas purva bruņurupuča menedžmenta un
aizsardzības plāniem citās Eiropas valstīs (Cordero, Ayres 2004; Kovasc et al. 2004; Ficetola et al.
2004; Santi et al. 2005; Otonello, Salvidio 2007), jo paredz Eiropā aizsargājamas sugas saglabāšanu
populācijas areāla ziemeļu robežā Latvijā.
7. EIROPAS PURVA BRUŅURUPUČA SAP IEVIEŠANAS RISKA ANALĪZE
Sugas stāvokli Latvijā var novērtēt kā ļoti apdraudētu.
Pie tam, piedāvātā Sugas aizsardzības plāna ieviešanas risks, ja tiks atrasti finansēšanas avoti, ir
minimāls, jo:
1. 2007.g. ir jau apkopotas ziņas par dažādām vietām Latvijā, kur tika redzēti purva bruņurupuči.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
97
2. Eksistē viena īpaši aizsargājama teritorija Latvijā (Apgulde) un zināmas citas teritorijas, kur
bruņurupuči konstatēti atkārtoti.
3. Tika izveidota un eksistē purva bruņurupuču zookultūra (Latgales zoodārzs, Latgales Ekoloģiskā
Biedrība), kur purva bruņurupuči regulāri tiek pavairoti.
4. Latvijā ir eksperti, kas orientējas sugas ekoloģijas un aizsardzības jautājumos.
5. Latvijā ir pieredze sugas uzturēšanā un pavairošanā zookultūrā.
6. SAP nodrošinās pamatojumu autohtonu purva bruņurupuču saglabāšanas programmas tālākai
realizēšanai finansēšanas avotu atrašanai.
7. SAP nodrošinās pamatojumu veikt purva bruņurupuču biotopu adekvātu menedžmentu īpaši
aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī veidot jaunas aizsargājamas teritorijas.
8. SAP nodrošinās pamatojumu veidot purva bruņurupuču regulējamās grupas un kontrolējamās
populācijas norobežotās speciālās teritorijās.
9. Ir iespējams nepieciešamības gadījumā izmantot ārzemju ekspertu konsultācijas.
10. Ir iespējams, nepieciešamības gadījumā, sugas atjaunošanai Latvijā izmantot autohtonu
ģenētisku materiālu no citām valstīm.
Sakarā ar to Sugas aizsardzības plāna ieviešanas risks ir minimāls.
8. SUGAS AIZSARDZĪBAS PLĀNA PĀRSKATĪŠANAS TERMIŅŠ
Sugas aizsardzības plāns pārskatāms 2013. gadā.
9. SUGAS AIZSARDZĪBAS PLĀNA IEVIEŠANA
Koordinatori:
Mihails Pupiņš
Latgales Zoodārzs
Daugavpils Universitāte
Latgales Ekoloģiskā Biedrība
p.k.61. Daugavpils, LV-5401
eco@apollo.lv
t. 29621191
Aija Pupiņa
Latgales Zoodārzs
Latgales Ekoloģiskā Biedrība
Daugavpils Universitāte
p.k.61. Daugavpils, LV-5401
bombinalatvia@inbox.lv
t. 29713005
Iespējamie partneri:
Daugavpils Universitāte
Latgales Ekoloģiskā Biedrība
Latgales Zoodārzs
Latvijas Universitāte
VAS "Latvijas valsts meži"
Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs
Iespējamas konsultācijas:
Cesar Ayres Fernandes, Spain
Lars Briggs, Denmark
Anna-Claire Martina Meeske, Germany
Krzysztof Rybczynski, Germany
Norbert Schneeweis, Germany
Giedrius Trakimas, Lithuania
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
98
10. IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS
Adrados L.C., Schneeweiss (2006): New life to Europe's oldest reptile and amphibians. -LIFE-
Nature Project LIFE05NAT/LT/000094. Lietuvos gamtos fondas. 2 p.
Ayres C.F., Cordero R. A. (2001): Sexual dimorphism and Morphological Differentiation in
European Pond Turtle (Emys orbicularis) Populations from Nerthwest Spain. -Chelonian
Conservation and Biology. 4 (1). 100-106 pp.
Ayres C.F., Cordero R. A. (2004): Asymmetries and accessory scutes in Emys orbicularis from
Northest Spain. -Biologia, Bratislava. 59/suppl. 14. 85-88 pp.
Ayres C., Alvarez A. (2007): On the presence of Placobdella sp. leeches on Emys orbicularis. -Acta
Biologica Universitatis Daugavpilensis. 4 p. In Press.
Balciauskas L., Trakimas G., Juskaitis R., Ulevicius A., Balciauskieme L. (1999): Atlas of
Lithuanian Mammals, Amphibians & Reptiles. Second edition (revised). -Projekto "Lietuvos
ekologine ivairove" grupe. Ekologijos institutas. Vilnius. (In Lithuanian).
Bannikov A.G., Darevsky I.S., Ishchenko V.G., Rustamov A.K. and Szczerbak N.N. (1977).
Opredelitel Zemnovodnykh i Presmykayushchikhsya Fauny SSSR. Prosvechshenie. Moscow.
415 p. (In Russian).
Bereznay A. (2002): Emys orbicularis (On-line) -Animal Diversity Web.
http://animaldiversity.ummz.umich.edu/site/accounts/information/Emys_orbicularis.html.
Bērziņš A. (2003): Purva bruņurupucis Emys orbicularis Linnaeus, 1758. -Andrušaitis G. (red.).
Latvijas sarkana grāmata. -Rīga (LU Bioloģijas institūts): 96-97.
Cadi A., Joly P. (2003): Competition for basking places between the endangered European pond
turtle (Emys orbicularis galloitalica) and the introduced red-eared slider (Trachemys scripta
elegans). - Can. J. Zool. 81(8). 1392-1398 pp.
Collins J.P. (2005): Ranaviruses as emerging disease threats to amphibian populations. -Abstracts
and programme of 5th World Congress of Herpetology. 38 pp.
Cordero R.A., Ayres C.F. (2004): A management plan for the European pond turtle (Emys
orbicularis) populations of the Louro river basin (Northwest Spain). -Biologia, Bratislava.
59/suppl. 14. 161-171 pp.
Delmas V., Prevot-Julliard A.C., Pieau C., Girondot M. (2007): A mechanistic model of
temperature-dependet sex determination in a chelonian: the European pond turtle. -Functional
Ecology. British Ecological Society. 10 p.
Drews A. (2005): Gebietfremde amphibien und reptilien in Schleswig-Holstein. –Atlas der
Amphibien und Reptilien Schleswig-Holsteins. LANU. 172-176 pp.
Drobenkov S.M.(1999): Populacionno-morfologicheskaya izmenchivoct evropeiskoi bolotnoj
cherepahi (Emys orbicularis) Byelorusskogo Polesya. -Proceedings of conference
Byelovezhskaya Puszha na poroge 3 tysyacheletiya. 283-284 pp. (In Russian).
Drobenkov S.M. (2003): The analysis of the present state and dynamics of the population of the
European pond turtle (Emys orbicularis) in Byelorussia. -Programme and Abstracts of the 12th
Ordinary General meeting Societas Europaea Herpetologica. Saint-Petersburg, Russia. 58 pp.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
99
Drobenkov S.M. (2006): Emys orbicularis. -Krasnaya kniga Respubliki Byelarus.
http://redbook.minpriroda.by/animalsinfo.html?id=92. (In Russian).
Ficetola G.F., Padoa-Schioppa E., Monti A., Massa R., De Bernardi F., Bottoni L. (2004): The
importance of aquatic and terrestrial habitat for the European pond turtle (Emys orbicularis):
implications for conservation planning and management. -Can,J.Zool. 82. 1704-1712 pp.
Fritz U. (2003): Die Europaishe Sumpfshildkrote (Emys orbicularis). -Laurenti Verlag. 224 p. (In
German).
Fritz U., Havas P. (2007): Checklist of Chelonians of the World. -Vertebrate Zoology, 57 (2).
Museum fur Tierkunde Dresden. 149-368 pp.
Frommhold E. (1959): Wir beshtimmen lurche und kriechtiere Mitteleuropas. –Leipzig: Neumann
Verlag. 218 p. (In German)
Gasc J.P., Cabela A., Crnobrnja-Isailovic J., Dolmen D., Grossenbacher K., Haffner P., Lescure J.,
Martens H., Martz Rica J.P., Maurin H., Oliveira M.E., Sofianidou T.S., Veith M. & Zuiderwijk
A. (eds) (1997): Atlas of amphibians and reptiles in Europe. -Collection Patrimoines Naturels,
29, Societas Europaea Herpetologica, Mus. National d'Histoire Naturelle & Service du
Petrimone Naturel, Paris. 496 pp.
Highfield A.C. (2002): Breeding Emys orbicularis in captivity (The European Pond Turtle). -
Tortoise Trust: http://www.tortoisetrust.org/articles/orbicularis.htm
IUCN (2006): Conservation International and NatureServe. -Global Amphibian Assessment.
www.globalamphibians.org.
Iverson J.B. (1992): A Revised Checklist with Distribution Maps of the Turtles of the World. -
Privately Printed, Richmond, Indiana
Jērāns P. (red.) (1984): Latvijas PSR. Latvijas Padomju Enciklopēdija. 5. sējums, 2.grāmata. -Rīga.
800 p.
Kabish K. (1990): Worterbuch der Herpetologie. -VEB Gustav Verlag Jena. 478 p. (In German)
Karmishev Y.V. (2003): A structure of population of pond turtle (Emys orbicularis) in the South of
Ukraine. -Programme and Abstracts of the 12th Ordinary General meeting Societas Europaea
Herpetologica. Saint-Petersburg, Russia. 79 pp.
Kovasc T., Anthony B., Farkas B., Bera M. (2004): Preliminary results of a long-term conservation
project on Emys orbicularis in an Urban lake in Budapest, Hungary. -Turtle and Tortoise
Newsletter, Issue 7. 14-17 pp.
Lanszki J., Molnar M., Molnar T. (2006): Factors affecting the predation of otter (Lutra lutra) on
European pond turtle (Emys orbicularis). -Journal of Zoology. The Zoological Society of
London. 1-8 pp.
Lanszki J., Molnar T. (2003): Diet of otters living in three different habitats in Hungary. -Folia Zool.
52(4). 378-388 pp.
Līdaka I., Pupiņš M., Leimane D. (2005): Meklējam purva bruņrupuci Latvijā. -Rīgas nacionālais
zooloģiskais dārzs. 2 lpp.
Meeske A.C.M., Muhlenberg M. (2004): Space use strategies by a northern population of the
European pond turtle, Emys orbicularis. -Biologia, Bratislava, 59/suppl. 14. 95-101 pp.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
100
Meeske A.C.M., Pupins M., Rybczynski K. (2006): Erste Ergebnisse zur Verbreitung und zum
Status der Europäischen Sumpfschildkröte (Emys orbicularis) am nördlichen Rand ihrer
Verbreitung in Litauen und Lettland. -Zeitschrift für Feldherpetologie 13(1). 71-99 pp. (In
German)
Meeske A.C.M., Schneeweiss N., Rybczynski K. (2002): Reproduction of the European Pond Turtle
Emys orbicularis in the northern limit of the species range. -Biota, 3/1-2. 91-101 pp.
Ministru kabinets (2000): Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumi Nr.396 "Par īpaši
aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu" ar
grozījumiem, kas izdarīti līdz 27.07.2004.
Mitrus S. (2005): Headstarting in European pond turtles (Emys orbicularis): Does it work? -
Amphibia-Reptilia 26. 333-341 pp.
Mitrus S. (2006): Fidelity to nesting area of the European pond turtle, Emys orbicularis (Linnaeus,
1758). -Belg.J.Zool., 136 (1). 25-30 pp.
Mitrus S., Zemanek M. (2003): European Pond Tortoise, Emys orbicularis, neonates overwintering
in the nest. -Herpeyological Journal, Vol.13. 195-198 pp.
Nemoz M., Cadi A., Thienpont S. (2004): Effects of recreational fishing on survival in an Emys
orbicularis population. -Biologia, Bratislava, 59/Suppl. 14: 185-189 pp.
Otonello D., Salvidio S. (2007): La conservazione della testuggine palustre Emys orbicularis in
Liguria: ol progetto EMYS. -Quad. Staz. Ecol. Civ. Mus. St. nat. Ferrera, 17. 127-131 pp.
Otonello D., Salvidio S., Genta P., Jesu R. (2005): Trachemys scripta elegans in Liguria:
management in relation to a recently described Emys orbicularis subspecies. -Proceedings of the
workshop Biological invasions in inland waters. Universita Degli Studi di Firenze. 53-54 pp.
Paperna I. (1989): Developmental cycle of chelonian haemogregarines in leeches with extra-
intestinal multiple sporozoite oocysts and a note on the blood stages in the chelonian hosts. -
Diseases of aquatis organisms. Vol.7. 149-153 pp.
Parham J.F., Feldman C.R. (2000): Generic Revisions of Emydine Turtles. -Turtle and Tortoise
Newsletter. #6. 28-30 pp.
Pikulik M. (Ed.) (1996): Zemnavodniya. Pauzuny. -Byelorusskaya encyclopedia. Minsk. 240 p. (In
Byelorussian).
Poschadel J.R., Meyer-Lucht Y., Plath M. (2006): Response to critical cues from conspecifics
reflects male mating preference for large females and avoidance of large competitors in the
European Pond Turtle, Emys orbicularis. -Behaviour, 143. 569-587 pp.
Prevot-Julliard A.C., Gousset E., Archinard C., Cadi A., Girondot M. (2007): Pets and invasion
risks: is the Slider turtle strictly carnivorous? -Amphibia-Reptilia, 28. 139-143 pp.
Pupina A., Pupins M. (1996): Zolw blotny (Emys orbicularis) na Lotwie. -Biologija plazow i gadow.
Materialy konferencyjne. IV Ogolnopolska Konferencja Herpetologiczna. Krakov. 96b-96d. (In
Polish).
Pupins M. (2005): Research of the Emys orbicularis L. spreading in Latvia. Preliminary assesment
of factors limiting number of the species. -Book of abstracts. 3rd International conference
Research and conservation of biological diversity in baltic region. Daugavpils University. 98 pp.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
101
Pupins M. (2007 a): Problemy, napravleniya i metody sohraneniya v Latvii redkogo vida bolotnoy
cherepahi Emys orbicularis. -Documents of 2nd International conference Conservation of
animal diversity and wildlife management of Russia. Moscow. 62-66 pp. (In Russian).
Pupins M. (2007 b): First report on recording of the invasive species Trachemys scripta elegans a
potential competitor of Emys orbicularis in Latvia. -Acta Universitatis Latviensis. Biology.
Vol.723. 37-46 pp.
Pupins M. (2007 c): The data on damage to pond turtles Emys orbicularis L. by predators in Latvia. -
Book of abstracts. 3rd International conference Research and conservation of biological
diversity in baltic region. Daugavpils University. 93 pp.
Pupiņš M., Pupiņa A. (1999): Herpetokultūras pamati. -LES . 70 p.
Pupins M., Pupina A. (2005): Opyt in problemy zookultury nahodyaschegosya pod ugrozoy
ischeznoveniya v Latvii vida Emys orbicularis. -Proceedings of conference Zookultura i
biologicheskiye resursy. Moscow, KMK. 185-188 pp. (In Russian).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2006). Sarkanvēdera ugunskrupja Bombina bombina (Linnaeus, 1761) sugas
aizsardzības plāns Latvijā. -Dabas aizsardzības pārvalde, Rīga, Latvija. -82 lpp.
www.dap.gov.lv/?objid=288.
Pupins M., Pupina A. (2007 a): Rol bobrov Castor fiber L. v sohranenii redkogo vida Bombina
bombina L. v yugovostochnoy chasti Latvii. -Proceedings of 2nd International scientific
Conference “Conservation of animals and hunting management in Russia". Moscow, Russia.
Russian Academy of sciences. 67-70 pp. (In Russian).
Pupins M., Pupina A. (2007 b): The data on status and prospective plan of conservation of Emys
orbicularis L. in Latvia. -Programme and abstracts of 14th European Congress of herpetology.
Porto, Portugal. 280 pp.
Pupins M., Pupina A. (2007 c): The data on the observations of the European pond turtle (Emys
orbicularis L.) at the northern edge of its area in Latvia. -Acta Biologica Universitatis
Daugavpilensis. 8 p. In Press.
Pupiņš M., Škute A. (1992): Ilgu apkārtnes herpetofauna. // LDPAB DPI informatūvais biļetens, Nr
2., 1992. 15-16 pp.
Roques S., Diaz-Paniagua C., Portheault A., Perez-Santigosa N., Hidalgo-Vila J. (2006): Sperm
storage and low incidence of multiple paternity in the European pond turtle, Emys orbicularis: A
secure but costly strategy? -Biological conservation, 129. 236-243 pp.
Rovero F., Chelazzi G. (1996): Nesting migration in a population of the European pond turtle Emys
orbicularis (L.) (Chelonia Emydidae) from central Italy. -Ethology Ecology & Evolution, 8.
297-304 pp.
Salzberg A. (2001): Turtles for sale. -Turtle and Tortoise Newsletter, Issue 3. 22 pp.
Santi R., Franch M., Llorente G.A., Montori A. (2005): An example of management of pond turtle
(Emys orbicularis) population. -Programme and abstracts of 13th Ordinary General Meeting of
SEH. 91-92 pp.
Schneeweiss N. (2003): Demographie und okologishe Situation der Arealrand-Populationen der
Eiropaishen Sumpfschildkrote (Emys orbicularis Linnaeus, 1758) in Branderburg. -Studien und
Tagungsberichte, Schriftenreihe. Band 46. 106 p. (In German).
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
102
Siliņš J., Lamsters V. (1934): Latvijas rāpuļi un abinieki. Rīga.
Soccini C., Ferri V. (2004): Bacteriological screening of Trachemys scripta elegans and Emys
orbicularis in the Po plain (Italy). -Biologia, Bratislava, 59/Suppl. 14: 201-207 pp.
Sokolov V.E. (Ed.) (1988): Dictionary of Animals names in five languages. Amphibians and
Reptiles. -Moscow, Russky Yazyk publishers. 554 p.
Spuris Z. (red.) (1974): Latvijas dzīvnieku pasaule. -Liesma, Rīga. 252 p.
Telecky T. (2001): United States Import and Export of Live Turtles and Tortoises. -Turtle and
Tortoise Newsletter, Issue 4. 8-13 pp.
Terentyev P., Chernov S. (1949): Opredelitel zemnovodnyh I presmykayuzschihsya. -Moscow.
Sovetskaya nauka. 339 p. (In Russian).
Uetz P. et al. (2006): The Reptile Database. http://www.reptile-database.org
Ultsch G. (2006): The ecology of overwintering among turtles: where turtles overwinter and its
consequences. -Biological Reviews, Volume 81, Issue 03. 339-367 pp.
Vamberger M., Trontelj P. (2007): Placobdella costata (Fr. Muller, 1846) (Hirudinea,
Glossiphonidae), a leech species new for Slovenia. -Natura Sloveniae, 9 (1). 37-42 pp.
Vilnītis V. (1996): Purva bruņurupucis Emys orbicularis (L.). -Latvijas daba.
http://www.latvijasdaba.lv/8/view_0_descr.asp?id=126 (In Latvian).
Walczak M. (2006): The characteristics of general heografical conditions and soils in the habitans
and breeding grounds of the European Pond Turtle in Poleski National Parl. -Przeglad
geograficzny Z.1.
Winkler C. (2005): Europaische Sumpfshildkrote Emys orbicularis. –Atlas der Amphibien und
Reptilien Schleswig-Holsteins. LANU. 132-137 pp. (In German).
Zirnis E. (1980): Latvijas PSR retie rāpuļi un abinieki. -Rīga. Diplomdarbs. LVU. 77 lpp.
Zuffi M., Rovina L. (2006): Habitat characteristics of nesting areas and of predated nests in a
Mediterranean population of the European pond turtle Emys orbicularis galloitalica. -Acta
Herpetologica 1. 37-51 pp.
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
103
11. PATEICĪBAS
Sugas aizsardzības plāns izstrādāts pateicoties Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālam
atbalstam.
Mēs pateicamies Daugavpils Universitātei un ESF par projekta #2004/003/VPD1/ESF/PIAA/
04/NP/3.2.3.1./0003/0065 atbalstu. Pateicoties šim projektam mums bija iespējams pētīt purva
bruņurupučus Latvijā, kā arī prezentēt rezultātus konferencēs.
Saistītus datus mēs ieguvām, pateicoties sekojošo organizāciju atbalstītiem projektiem un citam
atbalstam: Latvijas vides aizsardzības fonds, Dabas aizsardzības pārvalde, Daugavpils Universitāte,
Daugavpils Dome, Latvijas Universitāte, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, Estonian, Latvian un
Lithuanian Environment, Latgales Ekoloģiskā Biedrība, Latgales zoodārzs.
Mēs izsakām pateicību par draudzīgo sadarbību un sniegtajām konsultācijām sekojošiem ārzemju
speciālistiem un kolēģiem: Lars Briggs, Denmark; Cesar Ayres Fernandes, Spain; Anna-Claire
Martina Meeske, Germany; Krzysztof Rybczynski, Germany; Norbert Schneeweis, Germany;
Giedrius Trakimas, Lithuania.
Mums ļoti palīdzēja ar konsultēšanu Latvijas zinātnieki un speciālisti dabas aizsardzībā: Arvīds
Barševskis, Arnis Bērziņš, Andris Čeirāns, Margita Deičmane, Arturs Škute, Valts Vilnītis. Mēs
pateicamies viņiem par sadarbību un konsultācijām.
Mēs īpaši pateicamies Mārtiņam Kalniņam par konsultēšanu un konstruktīviem ieteikumiem plāna
uzlabošanā.
Mums palīdzēja purva bruņurupuču meklēšanā un ar konsultācijām zookultūras uzturēšanā Rīgas
Nacionālā zooloģiskā dārza speciālisti Ilze Dunce, Silvija Gulbe, Elvīra Hrščenoviča, Juris Zvirgzds
un Ingmārs Līdaka, kas ļoti palīdzēja mums informēt sabiedrību par bruņurupučiem Latvijā.
Mēs pateicamies mūsu kolēģiem no Latgales zoodārza, kas palīdzēja mums uzturēt un pētīt
bruņurupučus zookultūrā un it īpaši Valērijam Vahruševam par akvāriju līmēšanu un kopīgām
ekspedīcijām, Irīnai Aleksejevai par dzīvnieku aprūpi.
Mēs pateicamies Aijas mammai Rasmai Veckaktiņai par gramatikas un stilistikas pārbaudi, kā arī
mūsu meitām Agnesei un Elīnai par sapratni, kad mēs devāmies ekspedīcijās.
Mums palīdzēja meklēt un pētīt bruņurupučus daudzi Latvijas atsaucīgie iedzīvotāji. Paldies viņiem
par to.
Mēs pateicamies visām šīm organizācijām un cilvēkiem par iespēju pētīt un aizsargāt purva
bruņurupučus Latvijā.
Autori:
Mihails Pupiņš eco@apollo.lv
Aija Pupiņa bombinalatvia@inbox.lv
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
104
Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758)
sugas aizsardzības plāns Latvijā
Mihails Pupiņš, Aija Pupiņa
Latgales Ekoloģiskā Biedrība
Daugavpils, 2007
Pupiņš M., Pupiņa A. (2007): Eiropas purva bruņurupuča Emys orbicularis (Linnaeus, 1758) sugas aizsardzības plāns
Latvijā. -Latgales Ekoloģiskā biedrība, Daugavpils: 104. ISBN 978-9984-39-430-5
_______________________________________________________________________________________________
105
ISBN 978-9984-39-430-5
